Ministru kabineta noteikumi Nr. 28

Rīgā 1994. gada 11. janvārī (prot. Nr. 4,  25. §)

Pretizlūkošanas noteikumi

Izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā

Šie noteikumi nosaka, kas ir pretizlūkošana un pretizlūkošanas dienesti, kā arī nosaka šo dienestu tiesisko statusu un vietu valsts drošības sistēmā, to darbības mērķus, principus un uzdevumus, pretizlūkošanas dienestu amatpersonu pienākumus un tiesības un reglamentē pretizlūkošanas dienestu darbības finansēšanu, uzraudzību un kontroli.

1. nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Pretizlūkošana

Pretizlūkošana ir:

1) informācijas iegūšana par spiegošanu un citām izlūkošanas darbībām, diversijām, kaitniecību vai terora aktiem, ko gatavo vai veic ārvalstnieki, ārvalstu institūcijas, organizācijas vai to uzdevumā Latvijas Republikas iedzīvotāji, kā arī informācijas iegūšana par starptautisko teroristu un viņu vārdā veiktajām darbībām, par valsts interešu un drošības apdraudējumiem, par vardarbīgiem valsts konstitucionālās iekārtas apdraudējumiem, par valsts drošību skarošas informācijas nesankcionētu izplatīšanos;

2) pasākumi, kas veikti, lai novērstu vai pārtrauktu šīs darbības un to izraisītās sekas.

2. pants. Pretizlūkošanas dienesti un to darbības ierobežojumi

(1) Pretizlūkošanas dienesti ir atsevišķas institūcijas vai to institūciju struktūrvienības, kuras saskaņā ar šiem noteikumiem veic pretizlūkošanas funkcijas likumā noteiktās kompetences ietvaros.

(2) Pretizlūkošanas dienestiem aizliegts:

1) veikt apsardzes funkcijas;

2) veikt kriminālprocesuālo izmeklēšanu;

3) savā sastāvā vai pakļautībā veidot bruņotas militāras vienības.

3. pants. Pretizlūkošanas dienestu darbības tiesiskais pamats

Pretizlūkošanas dienestu darbības tiesiskais pamats ir Satversme, Operatīvās darbības likums, šie noteikumi, kā arī citi likumi un normatīvie akti, starptautiskie līgumi un konvencijas jautājumos par valsts drošību un aizsardzību, kurus noslēgusi vai kuriem pievienojusies Latvijas Republika.

4. pants. Pretizlūkošanas dienestu darbības pamatprincipi

(1) Pretizlūkošanas dienestu darbībā tiek ievēroti šādi pamatprincipi:

1) likumība visās to darbības jomās un pakļautība kontrolei likumā noteiktajā kārtībā;

2) personu vienlīdzība likuma priekšā neatkarīgi no to tautības vai rases, dzimuma, amata, materiālā vai dienesta stāvokļa, reliģiskās pārliecības vai partijas piederības;

3) personu likumīgo tiesību un brīvību prioritāte un to garantēšana;

4) nesaistīšanās ar valsts politiskajām organizācijām un sabiedriski politiskajām kustībām;

5) neiejaukšanās sabiedrisko un politisko organizāciju un valsts institūciju darbībā, kura atbilst Satversmei;

6) atbildība likuma un Latvijas tautas priekšā.

(2) Pretizlūkošanas dienestu darbības veidiem un formām, kā arī pielietojamiem līdzekļiem katrā konkrētajā situācijā jābūt pietiekamiem un atbilstošiem valsts drošības apdraudējuma veidam, formai, intensitātei un bīstamības pakāpei.

5. pants. Pretizlūkošanas dienestu galvenie uzdevumi

Pretizlūkošanas dienestu galvenie uzdevumi ir:

1) pretizlūkošanas informācijas vākšana;

2) pretizlūkošanas koordinācija starp pretizlūkošanas dienestiem;

3) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības, aizsardzības un ekonomiskās suverenitātes apdraudējumiem saistītas informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

4) valsts noslēpumu un citu valstij svarīgu interešu aizsardzība;

5) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, to novēršana vai neitralizēšana;

6) priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

7) valsts varas un valsts pārvaldes institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu;

8) informācijas iegūšana par konkrētu personu, ja tā nepieciešama jautājuma izlemšanai par šīs personas atbilstību darbam svarīgos valsts amatos un iestādēs vai iestādēs, kas saistītas ar valsts vai citu ar likumu aizsargātu noslēpumu pieejamību;

9) iegūtās informācijas un materiālu par konstatētajiem noziegumiem valsts drošības jomā iesniegšana kompetentām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

6. pants. Informācijas vākšana

(1) Savas kompetences ietvaros pretizlūkošanas dienesti:

a) apkopo publisko informāciju;

b) vāc oficiālo informāciju valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos), organizācijās un iestādēs;

c) aicina personas sniegt to rīcībā esošo informāciju;

d) griežas pie ārvalstu institūcijām, lai saņemtu to rīcībā esošo informāciju.

(2) Savas kompetences ietvaros pretizlūkošanas dienestiem ir tiesības uzdot institūcijām, kuras ir operatīvās darbības subjekti, veikt konkrētus to kompetencē ietilpstošus informācijas vākšanas uzdevumus.

2. nodaļa
Pretizlūkošanas dienesti un Pretizlūkošanas dienestu vadītāju padome

7. pants. Pretizlūkošanas dienesti

Latvijas Republikā ir šādi pretizlūkošanas dienesti:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Iekšlietu ministrijas Drošības policija;

3) Aizsardzības ministrijas Pretizlūkošanas dienests;

4) Zemessardzes štāba Informācijas dienests.

8. pants. Satversmes aizsardzības birojs

(1) Satversmes aizsardzības birojs ir nemilitarizēta valsts institūcija, kura ir pakļauta Nacionālās drošības padomei un padomes noteiktajā apjomā veic pretizlūkošanu.

(2) Satversmes aizsardzības birojs darbojas pēc vienvadības principa.

(3) Satversmes aizsardzības birojs ir tiesīgs izdarīt izziņu un ir operatīvās darbības subjekts.

(4) Satversmes aizsardzības birojs ir juridiska persona, tam ir zīmogs ar Latvijas Republikas lielā valsts ģerboņa attēlu un biroja pilnu nosaukumu.

9. pants. Aizsardzības ministrijas Pretizlūkošanas dienests

(1) Aizsardzības ministrijas Pretizlūkošanas dienests ir Aizsardzības ministrijas institūcija, kas veic militāro pretizlūkošanu.

(2) Pretizlūkošanas dienests ir operatīvās darbības subjekts, kas neveic izziņu un izmeklēšanu.

10. pants. Iekšlietu ministrijas Drošības policija

(1) Iekšlietu ministrijas Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienība, kuras amatpersonas atrodas valsts policijas dienestā un uz kurām attiecas likums “Par policiju”, ciktāl tas nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

(2) Drošības policija ir operatīvās darbības subjekts, un tai ir izziņas iestāžu tiesības un pilnvaras.

(3) Drošības policija veic nemilitāro pretizlūkošanu, arī organizētās noziedzības jomā, un nodrošina valsts noslēpumu aizsardzību.

11. pants. Zemessardzes štāba Informācijas dienests

(1) Zemessardzes štāba Informācijas dienests ir Zemessardzes štāba struktūrvienība, kuras amatpersonas atrodas pastāvīgā algotā Zemessardzes štāba dienestā.

(2) Zemessardzes štāba Informācijas dienestam ir operatīvās darbības subjekta tiesības, izņemot tiesības veikt operatīvos pasākumus sevišķā veidā, bet tam nav izziņas un izmeklēšanas iestāžu tiesību un pilnvaru.

(3) Zemessardzes štābu Informācijas dienests veic pretizlūkošanu Zemessardzes struktūras ietvaros.

12. pants. Pretizlūkošanas dienestu vadītāju padome

Pretizlūkošanas dienestu darbības koordinācijai Satversmes aizsardzības birojā tiek izveidota Pretizlūkošanas dienestu vadītāju padome.

3. nodaļa
Satversmes aizsardzības biroja darbības organizācija

13. pants. Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu statuss

Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu statusu nosaka Valsts civildienesta likums, ciktāl šo personu statuss nav reglamentēts šajos noteikumos.

14. pants. Satversmes aizsardzības biroja direktors

(1) Satversmes aizsardzības biroja direktoru (tālāk tekstā – Direktors) ieceļ amatā un atbrīvo no amata Saeima pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma.

(2) Direktors par Satversmes aizsardzības biroja darbību sniedz pārskatus Nacionālās drošības padomei un Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

(3) Direktors ir pretizlūkošanas dienestu padomes vadītājs.

(4) Direktors noteiktās kompetences ietvaros ir tiesīgs izdot Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām saistošus normatīvos aktus.

15. pants. Direktora pienākumi

(1) Direktors atbilstoši Nacionālās drošības padomes norādījumiem:

1) koordinē pretizlūkošanas dienestu darbību;

2) nosaka prasības un prioritātes pretizlūkošanas dienestu informācijas vākšanai;

3) saskaņo pretizlūkošanas dienestu sadarbību ar ārvalstu speciālajiem dienestiem.

(2) Direktors:

1) kopīgi ar pretizlūkošanas dienestu vadītājiem izstrādā un pēc saskaņošanas ar Nacionālās drošības padomi iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai pretizlūkošanas dienestu gada budžetu projektus;

2) organizē iegūtās informācijas izvērtēšanu;

3) novērš nelietderīgu paralēlismu un dublēšanos izlūkošanas dienestu darbībā;

4) veic nepieciešanos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas avotus un operatīvās darbības metodes pret to nesankcionētu atklāšanu;

5) ar attiecīgajām valsts pārvaldes institūcijām saskaņo ieceļamo pretizlūkošanas dienestu vadītāju kandidatūras;

6) saskaņo un kopīgi ar attiecīgo valsts institūciju vadītājiem apstiprina kārtību, kādā izmantojami šo institūciju darbinieki, kā arī tehniskie līdzekļi un visu veidu informācijas nesēji, ja tas nepieciešams likumos noteikto pretizlūkošanas dienestu uzdevumu veikšanai;

7) veic citas likumos noteiktās funkcijas.

16. pants. Direktora tiesības

(1) Direktors ir tiesīgs:

1) dot rakstiskus uzdevumus pretizlūkošanas dienestiem šo noteikumu 5. pantā minēto galveno uzdevumu izpildīšanai;

2) pildot šo noteikumu 15. pantā noteiktos pienākumus, dot rakstiskus norādījumus pretizlūkošanas dienestiem;

3) savas kompetences ietvaros izdarīt pretizlūkošanas dienestu pārbaudes; pēc direktora rakstiska norādījuma šīs pārbaudes var veikt viņa speciāli izveidota komisija vai pilnvarota Satversmes aizsardzības biroja amatpersona;

4) pilnībā iepazīties ar pretizlūkošanas dienestu iekšējo dokumentāciju (neatkarīgi no tās slepenības pakāpes), ar Direktora rakstisku atļauju to var darīt speciāli pilnvarota Satversmes aizsardzības biroja amatpersona, bet ar informācijas avotu identitāti var iepazīties tikai Direktors personīgi, saņemot Nacionālās drošības padomes pilnvarojumu.

(2) Šī panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētie direktora uzdevumi un norādījumi pretizlūkošanas dienestiem ir obligāti. To neizpildes gadījumā Direktors pret vainīgajām amatpersonām ir tiesīgs ierosināt disciplinārlietu un nodot to izskatīšanai pēc piekritības. Šis direktora lēmums var tikt pārsūdzēts Nacionālās drošības padomē.

17. pants. Satversmes aizsardzības biroja pienākumi un tiesības

Satversmes aizsardzības birojs:

1) Nacionālās drošības padomes noteiktajā apjomā vāc, uzkrāj, sistematizē un analizē visu veidu pretizlūkošanas informāciju;

2) Nacionālās drošības padomes noteiktajā kārtībā un apjomā saņem jebkuru informāciju no citiem pretizlūkošanas dienestiem, veic tās apstrādi un analīzi, ja nepieciešams,– papildu pārbaudi, kā arī Nacionālās drošības padomes noteiktajā kārtībā nosūta informāciju tās izmantotājam;

3) Latvijas Kriminālprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā izdara izziņu par noziegumiem valsts drošības jomā;

4) veic citas likumos noteiktās funkcijas.

4. nodaļa
Pretizlūkošanas dienestu amatpersonu tiesības un pienākumi

18. pants. Pretizlūkošanas dienestu amatpersonu tiesības

(1) Savas kompetences ietvaros pretizlūkošanas dienesta amatpersonām ir tiesības saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus, neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Prasītā informācija, dokumenti un materiāli jāsniedz bez maksas.

(2) Savas kompetences ietvaros pretizlūkošanas dienesta amatpersonām ir tiesības brīvi iepazīties ar visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesējiem, tai skaitā elektronisko datu banku, arhīvu materiāliem, kartotēkām un citiem dokumentiem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma.

(3) Pildot dienesta pienākumus likumā “Par policiju” paredzētajos gadījumos, iekļūt (ieiet) iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām piederošajās nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijās, Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībās, izņemot tās telpas un zemes gabalu teritorijas, kurām ir eksteritoriāls statuss.

(4) Pretizlūkošanas dienesta amatpersonām ir tiesības glabāt un nēsāt dienesta vai personīgos ieročus un speciālos līdzekļus pretizlūkošanas dienesta vadītāja noteiktajā kārtībā. Pielietojot ieročus un speciālos līdzekļus, jāievēro likuma “Par policiju” prasības.

19. pants. Informācijas aizsargāšana

(1) Pretizlūkošanas dienesta darbiniekiem bez dienesta vadītāja vai Direktora speciāla pilnvarojuma aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma vai pieejama, pildot dienesta pienākumus.

(2) Pretizlūkošanas dienestu bijušajiem (atvaļinātajiem) darbiniekiem ir aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma vai pieejama, veicot dienesta pienākumus, izņemot gadījumus, kas paredzēti šī panta trešajā daļā.

(3) Bez pretizlūkošanas dienesta vadītāja, Direktora vai Nacionālās drošības padomes piekrišanas pretizlūkošanas dienesta esošajiem vai bijušajiem darbiniekiem nevar pieprasīt sniegt liecības par faktiem vai informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma vai pieejama, veicot savus dienesta pienākumus.

(4) Lai nodrošinātu pretizlūkošanas dienestu darbības konfidencionalitāti un nepieļautu valsts un dienesta noslēpumu izpaušanu, šo dienestu darbinieki dod slepenības zvērestu: “Es, (vārds, uzvārds), zvēru, ka bez speciāla pilnvarojuma neatklāšu vai nedarīšu zināmu nevienai iestādei vai personai informāciju, kura man ir kļuvusi zināma vai pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu.”

(5) Personas, kas pārkāpušas šī panta noteikumus, ir saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

5. nodaļa
Dienests pretizlūkošanas dienestos

20. pants. Pretizlūkošanas dienestu amatpersonas

(1) Tiesības ieņemt amatu pretizlūkošanas dienestos ir Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri atbilst Valsts civildienesta likuma un pretizlūkošanas dienestu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kuriem ir valsts dienesta pildīšanai nepieciešamās spējas, veselība, izglītība un praktiskā sagatavotība un kuri brīvi pārvalda valsts valodu.

(2) Izņēmuma gadījumos ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki drīkst ieņemt amatus pretizlūkošanas dienestos uz noteiktu laiku, lai veiktu eksperta vai konsultanta funkcijas un ar ikreizēju īpašu Ministru kabineta atļauju.

(3) Uzticību Latvijas Republikai pretizlūkošanas dienestu amatpersonas apstiprina ar zvērestu. Uzsākot pildīt dienesta pienākumus, amatpersonas dod un paraksta šādu zvērestu: “Zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un kalpot Latvijas tautai, apņemos godprātīgi izpildīt man uzticētā amata pienākumus, pildīt Latvijas Republikas Satversmi un citus likumus, apņemos neizpaust valsts un dienesta noslēpumus, apzinoties atbildību likuma un Latvijas tautas priekšā.”

(4) Pretizlūkošanas dienestu amatpersonas ir atbrīvotas no obligātā valsts dienesta.

(5) Pretizlūkošanas dienestu amatpersonu kvalifikācijas eksāmenu un atestācijas noteikumus, to kārtošanas un kvalifikācijas celšanas kārtību nosaka attiecīgā pretizlūkošanas dienesta vadītājs.

21. pants. Pretizlūkošanas dienestu amatpersonu darba laiks

Pretizlūkošanas dienestu amatpersonām netiek piemērota darba likumdošanas aktos noteiktā darba laika un virsstundu darba laika ierobežošana.

22. pants. Pretizlūkošanas dienestu amatpersonu personības identifikācija

Pretizlūkošanas dienestu amatpersonām to pilnvaru apliecināšanai izsniedz noteikta parauga apliecības un žetonus.

6. nodaļa
Pretizlūkošanas dienestu amatpersonu valsts aizsardzība un sociālās garantijas

23. pants. Pretizlūkošanas dienestu amatpersonu valsts aizsardzība

(1) Pretizlūkošanas dienestu amatpersonas, izpildot savus amata pienākumus, atrodas valsts aizsardzībā.

(2) Jebkurai amatpersonai un ikvienam valsts pilsonim ir tiesības un pienākums sniegt pretizlūkošanas dienestu amatpersonām nepieciešamo un iespējamo palīdzību. Personas, kuras, sniedzot palīdzību pretizlūkošanas dienesta amatpersonām, cietušas zaudējumus, saņem atlīdzību pilnā apmērā no attiecīgā pretizlūkošanas dienesta budžeta.

(3) Pretizlūkošanas dienestu amatpersonas bez ģenerālprokurora piekrišanas nevar saukt pie kriminālatbildības, aizturēt, pakļaut kratīšanai, piespiedu atvešanai, dzīvojamo vai dienesta telpu, personiskā un dienesta transporta kratīšanai vai apskatei.

(4) Pretizlūkošanas dienestu amatpersonas par administratīvo pārkāpumu nav administratīvi aizturamas un saucamas pie administratīvās atbildības, bet sodāmas disciplinārā kārtībā. Saskaņā ar attiecīgo pretizlūkošanas dienestu disciplinārnolikumiem var ierosināt disciplinārlietu pret pretizlūkošanas dienestu amatpersonām un uzlikt tām sodu.

(5) Personas, kuras neievēro pretizlūkošanas dienestu amatpersonu likumīgās prasības un apzināti traucē viņu uzdevumu izpildi, ir atbildīgas likumos noteiktajā kārtībā.

24. pants. Pretizlūkošanas dienestu amatpersonu pensijas

Pretizlūkošanas dienestu amatpersonām tiek piešķirtas izdienas pensijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par iekšlietu un aizsardzības iestāžu pensijām.

25. pants. Sociālās garantijas pretizlūkošanas dienestu amatpersonas ievainojuma vai bojāejas gadījumā

(1) Ja pretizlūkošanas dienestu amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir guvusi ievainojumu vai sakropļojumu un saskaņā ar medicīnisko atzinumu vairs nevar pildīt dienesta pienākumus, viņai tiek izmaksāta kompensācija no viena līdz piecu gadu vidējās darba samaksas apmērā, ņemot vērā darba spēju zuduma pakāpi.

(2) Ja ievainojuma rezultātā iestājas neatgriezeniska invaliditāte, kompensāciju izmaksā piecu līdz desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā.

(3) Ja pretizlūkošanas dienestu amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir gājusi bojā, tās ģimenei papildu likumdošanā noteiktajām kompensācijām tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā. Bojāgājušā darbinieka bēres tiek organizētas par valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Zaudējumi, kas sakarā ar dienesta darbību nodarīti pretizlūkošanas dienestu amatpersonas vai tuvu viņa radinieku mantai, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

26. pants. Pretizlūkošanas dienestu amatpersonu obligātās medicīniskās apskates un ārstēšanās

Pretizlūkošanas dienestu amatpersonu veselības stāvoklim tiek izvirzītas paaugstinātas prasības, un tām ir obligātas regulāras medicīniskās apskates, kā arī tiek nodrošināta to medicīniskā ārstēšana.

27. pants. Pretizlūkošanas dienestu amatpersonu obligātā valsts apdrošināšana

Pretizlūkošanas dienestu amatpersonas ir pakļautas obligātai valsts apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

7. nodaļa
Pretizlūkošanas dienestu struktūra un finansēšana

28. pants. Pretizlūkošanas dienestu struktūras un amatu saraksta apstiprināšana un finansēšana

(1) Pretizlūkošanas dienestu skaitlisko sastāvu, struktūru un amatu sarakstu nosaka attiecīgais pretizlūkošanas dienesta vadītājs, un tas saskaņojams ar Nacionālās drošības padomi.

(2) Satversmes aizsardzības biroja darbinieku algas, piemaksas un pabalstus pēc direktora priekšlikuma nosaka Nacionālās drošības padome iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros. Pārējo pretizlūkošanas dienestu amatpersonu darba samaksu (amatalgu, piemaksas, pabalstus) nosaka Ministru kabinets iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(3) Pretizlūkošanas dienestu darbība tiek finansēta tikai no valsts budžeta līdzekļiem. Šo līdzekļu izlietošanas un iekšējās kontroles kārtību nosaka attiecīgais pretizlūkošanas dienesta vadītājs.

(4) Informācija par pretizlūkošanas dienestu iekšējo struktūru, štatiem un finansēm ir valsts noslēpums. Nacionālās drošības padome nosaka kārtību, kādā šī informācija tiek sniegta finansu ministram.

8. nodaļa
Pretizlūkošanas dienestu darbības kontrole un uzraudzība

29. pants. Pretizlūkošanas dienestu vispārējā vadība

(1) Pretizlūkošanas dienestu vispārējo vadību savas kompetences ietvaros veic Nacionālās drošības padome un Ministru kabinets.

(2) Šo noteikumu ietvaros Nacionālās drošības padomei lēmumi jāpieņem ar relatīvo balsu vairākumu sēdēs, kurās piedalās ne mazāk kā pieci padomes locekļi. Šiem lēmumiem jābūt rakstiskiem, un tie ir spēkā, ja tos parakstījis Valsts prezidents un Ministru prezidents.

30. pants. Pretizlūkošanas dienestu darbības kontrole

(1) Pretizlūkošanas dienestu galveno uzdevumu izpildi kontrolē Nacionālās drošības padome.

(2) Pretizlūkošanas dienestu darbības parlamentāro kontroli likumos noteiktajā kārtībā veic Saeimas Nacionālās drošības komisija, tā kontrolē arī pretizlūkošanas dienestu darbībai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

(3) Nacionālās drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija ir tiesīgas iepazīties ar pretizlūkošanas dienestu dokumentiem un informāciju, izņemot dokumentus par informācijas slepenajiem avotiem.

31. pants. Uzraudzība pār likumu ievērošanu pretizlūkošanas dienestos

Uzraudzību pār pretizlūkošanas dienestu darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Veicot uzraudzību, viņi ir tiesīgi iepazīties ar pretizlūkošanas dienestu rīcībā esošiem dokumentiem, materiāliem un informāciju. Informācijas avotu identitāte ir atklājama tikai gadījumos, kad tie tieši iesaistīti amata noziegumu izdarīšanā, šī identitāte atklājama vienīgi ģenerālprokuroram, bet viņa īpaši pilnvarotiem prokuroriem – tikai ar pretizlūkošanas dienesta vadītāja atļauju; informācijas avotu identitāti atklāt uzraudzības kārtībā aizliegts. Ar pārbaudes rezultātiem ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tās pabeigšanas jāiepazīstina Nacionālās drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Prokuroriem, kuri uzrauga pretizlūkošanas dienestu darbību, ir tādi paši informācijas aizsargāšanas pienākumi kā šo dienestu darbiniekiem.

Ministru prezidents V. Birkavs

Iekšlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis