Par Ukrainas parlamenta delegācijas vizīti

Vakar, 13. jūnijā, Saeimā viesojās Ukrainas parlamenta Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas pārstāvji Oleksandra Bandurkas vadībā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 13.jūnijā, Saeimas namā: Ukrainas delegācijas pārstāvji Refats Čubarovs, Svetlana Suņenko, Ukrainas parlamenta delegācijas vadītājs Oleksandrs Bandurka, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Vakar, 13.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Ukrainas parlamenta Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība un ārpolitiskās prioritātes, tostarp integrācija Eiropas struktūrās un NATO.

Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Oleksandrs Bandurka informēja par politisko spēku sadalījumu parlamentā un pastāstīja, ka vairums parlamenta frakciju atbalsta Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī tuvināšanos NATO. Apspriežot Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka tām raksturīgs intensīvs dialogs, kura pamatā ir līdzīgas ārpolitiskās prioritātes — integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. O.Bandurka saskatīja līdzību Latvijas un Ukrainas valstiskuma veidošanā, atzīstot, ka abām valstīm ir katrai sava attīstības koncepcija, bet vairāki kopīgi mērķi. Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks kā vienu no svarīgākajiem sadarbības jautājumiem minēja Latvijas eirointegrācijas pieredzes nodošanu. R.Pīks iepazīstināja viesus ar gūtajiem panākumiem iestāšanās sarunu Eiropas Savienībā procesā, kā arī minēja Saeimas Eiropas lietu komisijas nozīmīgo lomu likumdošanas harmonizācijā, kas mūsu valstij izdevusies īpaši veiksmīgi.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks apliecināja, ka Latvija ir ieinteresēta aktivizēt ekonomisko sadarbību ar Ukrainu, izmantojot iespēju attīstīt tranzīta infrastruktūru ES definēto transporta koridoru ietvaros. Ukrainas parlamentārieši pastāstīja, ka tirdznieciskajai apmaiņai starp abām valstīm ir tendence palielināties, par ko liecina arī pirmā ceturkšņa rezultāti šajā nozarē. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī brīvās tirdzniecības līguma ar lauksaimniecības precēm ratifikācijas iespēju Ukrainas parlamentā, jo Saeima šo līgumu ratificējusi jau šī gada sākumā. Ukrainas parlamenta deputāti paskaidroja, ka tagad, kad parlamentā mainījies politisko spēku sadalījums, Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas dalībnieki intensīvi strādās, lai panāktu līguma ratificēšanu arī Ukrainas parlamentā.

Sarunas nobeigumā Ukrainas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs O.Bandurka pasniedza Saeimas priekšsēdētāja biedram R.Pīkam piemiņas velti un simbolisku caurlaidi iekļūšanai visās Ukrainas galvenajās valsts pārvaldes iestādēs.

Saeimas komisijās

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti tikās ar Ukrainas parlamenta Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts iepazīstināja Ukrainas parlamenta deputātus ar komisijas pārstāvjiem un darbu, uzsvērdams, ka cilvēktiesības ir ļoti svarīga un plaša joma. Viens no svarīgākajiem komisijas darbības virzieniem ir rūpes par nacistiskajā un komunistiskajā režīmā cietušajiem valsts iedzīvotājiem un viņu pēctečiem. A.Seiksts norādīja, ka Latvijā liela daļa Latvijas pilsoņu ir nelatvieši, tāpēc svarīgs ir šī jautājuma politiskais aspekts. Vēl no okupācijas laikiem saglabājies liels nepilsoņu skaits, bet padomju ekonomiskais un ideoloģiskais totalitārisms atradinājis cilvēkus no demokrātiskās prakses, un tā psiholoģiskās sekas jūtamas vēl tagad.

Ukrainas parlamenta deputātu delegācijas vadītājs Oleksandrs Bandurka pateicās par iespēju tikties ar Saeimas deputātiem un uzsvēra, ka ukraiņu un latviešu tautas vēsture savā attīstībā un valstiskuma atjaunošanas procesā ir līdzīga. Ukrainā nav starpnacionālu nesaskaņu, kaut gan valstī dzīvo ap simts tautību. Viesu delegācijas pārstāvis Refats Čubarovs informēja par Ukrainas parlamenta Cilvēktiesību un mazākumtautību komitejas darbu, kas likumdošanas līmenī risina nacionālo minoritāšu, deportēto un represēto personu problēmas. Ukrainā visi iedzīvotāji ir pilsoņi, bet, tā kā valstī ir 11 miljoni krievu, tad pastāv arī uzskats, ka otrai valsts valodai vajadzētu būt krievu valodai. O.Bandurka uzsvēra, ka tie politiķi, kuri nespēj apliecināt sevi parlamentārajā darbā, mēģina provocēt starpnacionāla naida situācijas.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Latvijas un Ukrainas izglītības sistēmas, nacionālo un privāto mācību iestāžu, kā arī ar sabiedrības integrācijas procesu saistītos jautājumus.

Ukrainas parlamenta deputāte Svetlana Suņenko interesējās par cilvēka orgānu un audu transplantāciju. Deputāts Juris Galerijs Vidiņš pastāstīja, ka cilvēka orgānu un audu transplantācija Latvijā notiek tikai ar piederīgo vai paša cilvēka atļauju.

Juridiskās komisijas deputāti arī tikās ar Ukrainas parlamenta Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš iepazīstināja kolēģus no Ukrainas parlamenta ar Latvijas parlamenta vēlēšanu sistēmu, ko reglamentē valsts konstitūcija un Saeimas vēlēšanu likums. Tas nosaka, ka iekļūšanai Saeimā nepieciešami ne mazāk kā 5% balsstiesīgo pilsoņu atbalsta. L.Muciņš pastāstīja arī par Saeimas komisiju funkcijām, īpaši uzsverot, ka Juridiskā komisija galvenokārt strādā ar tiesību nozares likumprojektiem. Ukrainas parlamenta pārstāvji interesējās par deputātu darba organizāciju Saeimā, deputāta mandāta apstiprināšanu un amatu sadali Saeimas Prezidijā, kā arī par parlamentāriešu atalgojumu.

Viesu delegācijas vadītājs O.Bandurka pateicās par izsmeļošo informāciju un patīkamo uzņemšanu Latvijā.

Sociālo un darba lietu komisijas deputāti tikās ar Ukrainas parlamenta Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas delegāciju.

Tikšanās sākumā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča iepazīstināja viesus ar komisijas sastāvu un darbību, akcentējot visu Saeimā pārstāvēto partiju frakciju pārstāvju līdzdalību tajā, un informēja par komisijas divu apakškomisiju darbu. Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks pastāstīja par veselības aizsardzības sistēmā paredzētajām reformām un to īstenošanas iespējām, ņemot vērā nepietiekamos finansu līdzekļus. Patlaban Latvijā veselības aizsardzībai tiek atvēlēti 3,5% no iekšzemes kopprodukta. Viesus interesēja veselības apdrošināšanas sistēma Latvijā, kā arī ģimenes ārstu prakse un ar to saistītie likumdošanas akti. Uz Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāja Oleksandra Bandurkas jautājumu par veselības aprūpes iespējām nepilsoņiem komisijas pārstāvis Roberts Jurdžs atbildēja, ka visi valsts iedzīvotāji bauda vienādas tiesības medicīniskās palīdzības saņemšanā.

Sarunas gaitā tikšanās dalībnieki pārsprieda arī izglītības sistēmas reformas gaitu abās valstīs un atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī pensionāru stāvokli.

Saeimas preses dienests