Ministru kabineta noteikumi Nr.575

Rīgā 2003.gada 14.oktobrī (prot. Nr.54, 18.§)

Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sēklu aprites likuma 2.panta 1.punkta “a” apakšpunktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajām dārzeņu sugām, kuras paredzētas lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

II. Sēklu kategorijas

2. Sēklas iedala šādās kategorijās:

2.1. izlases sēklas (IS);

2.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

2.3. bāzes sēklas (B);

2.4. sertificētas sēklas (C);

2.5. standartsēklas (ST).

3. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Šīs sēklas iegūst un to pavairošanas shēmu nosaka selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs.

4. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

4.1. iegūtas tieši no izlases sēklām (IS) un audzētas selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

4.2. paredzētas, lai ražotu bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklas;

4.3. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;

4.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

5. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

5.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām (PB) vai tieši no izlases sēklām (IS);

5.2. audzētas selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes uzturēšanai;

5.3. paredzētas, lai ražotu sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklas;

5.4. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;

5.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

6. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

6.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (B) (ja selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs vēlas, — arī no augstākas kategorijas sēklām);

6.2. paredzētas galvenokārt dārzeņu ražošanai;

6.3. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;

6.4. visā sēklu audzēšanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

7. Standartsēklas (ST) ir sēklas, kas:

7.1. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām šķirnes tīrības prasībām;

7.2. atbilst šajos noteikumos standartsēklām (ST) noteiktajām prasībām;

7.3. paredzētas galvenokārt dārzeņu ražošanai;

7.4. pakļautas Valsts augu aizsardzības dienesta pēcpārbaudei.

III. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības

8. Katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku sugu grupu, šķirņu un kategoriju sēklas, ja sēklaudzētājam ir atbilstoša materiāltehniskā bāze un iespējas nodrošināt, lai dažādu šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos.

9. Šķirņu sēklaudzēšanas laukus izvieto tikai pēc piemērotiem vismaz divus gadus audzētiem priekšaugiem, nepieļaujot šķirnes tīrības pazemināšanos, slimību un kaitēkļu izplatīšanos. Siltumnīcā pieļaujama sēklaudzēšana vairākus gadus pēc kārtas, ja tiek veikta dezinfekcija un substrāta maiņa. Augu maiņu sēklaudzēšanas laukos pa gadiem un siltumnīcā veiktos pasākumus ieraksta lauku vēstures grāmatā.

10. Atklātā laukā minimālais attālums starp atsevišķiem sēklaudzēšanas sējumiem, radniecīgiem kultūraugiem un savvaļas augiem ir noteikts šo noteikumu 2.pielikumā. Starp pašapputes sugu sējumiem un vienas pašapputes sugas dažādu šķirņu un kategoriju sējumiem minimālais attālums nav mazāks par 0,5 m.

11. Minimālie attālumi neattiecas uz sējumiem, kuriem ir nodrošināta pilnīga aizsardzība pret jebkādu nevēlamu svešapputi vai sējumi ir atdalīti ar fizisku barjeru, kas nodrošina sēklu nesajaukšanos un aiztur slimību, īpaši vīrusu un kaitēkļu, izplatīšanos.

12. Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais slimo augu skaits ir noteikts šo noteikumu 3.pielikumā. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis), Ludovika auzu (Avena ludoviciana) un karantīnas organismu klātbūtne.

13. Sēklaudzēšanas lauki atdalāmi no citiem sējumiem.

IV. Sēklaudzēšanas lauku apskate

14. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārīgo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām un noteiktu šķirnes tīrību, veic lauku apskati.

15. Sēklaudzētājs katru gadu pirms sēklu audzēšanas uzsākšanas (viengadīgām kultūrām — ne vēlāk kā līdz 15.aprīlim, divgadīgām un daudzgadīgām kultūrām — ne vēlāk kā līdz 15.jūlijam) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikumu lauku apskatei, kurā ietverta informācija par sēklaudzētāju, izsēto sēklu sugu, šķirni, sēšanas datumu, sēklaudzēšanā izmantoto lauku, kā arī ziņas par priekšaugiem.

16. Ievērojot šo noteikumu 4.pielikumā šķirnes tīrībai noteiktās prasības, Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori veic pirmsbāzes sēklu (PB), bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sējumu lauku apskati saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto metodiku.

17. Pirms lauka apskates Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēstures grāmatā.

18. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības un visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību, kā arī konstatēt ar slimībām inficētos augus. Lauka apskati veic pēc sēklaudzētāja paziņojuma par lauka gatavību apskatei.

19. Divgadīgo un daudzgadīgo dārzeņu sugu, kā arī redīsu un vasaras rutku sēklaudzēšanas sējumus papildus apskata arī pirms ziedēšanas sākuma.

20. Ja, veicot lauka apskati vai izsēto sēklu dokumentu pārbaudi, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību vērtējamajai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju samazina līdz atbilstošai kategorijai. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti.

21. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļā vai 4.pielikumā noteiktajām prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā. 

V. Sēklu kvalitātes novērtēšana

22. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors sēklu kvalitātes novērtēšanai noņem paraugu no katras sagatavotās sēklu partijas.

23. Sēklu paraugu noņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja ir pierādījumi, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, sēklu partijas novērtēšanu var atteikt.

24. No sēklu partijas, kuras masa nepārsniedz šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā norādīto daudzumu, noņem vidējo paraugu, kas sastāv no trim daļām:

24.1. no parauga sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai (minimālā masa norādīta 5.pielikuma 1.punktā);

24.2. no parauga sēklu pēcpārbaudei (minimālā masa norādīta 5.pielikuma 1.punktā);

24.3. no parauga sēklu mitruma un kaitēkļu invāzijas noteikšanai (minimālā masa norādīta 5.pielikuma 2.punktā). Šo paraugu ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā.

25. Sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanas parauga atlikušo daļu uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā tik ilgi, lai pilnībā nodrošinātu parauga novērtēšanu.

26. Sēklu kvalitatīvie rādītāji noteikti šo noteikumu 6.pielikumā.

VI. Sēklu saiņošana

27. Dārzeņu sēklas tirgo viendabīgās partijās un iesaiņotas. Pirmsbāzes sēklu (PB), bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) iesaiņojumus (izņemot nelielos iesaiņojumus) aizzīmogo, kā arī pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora uzraudzībā.

28. Nelielos iesaiņojumos sēklu masa nepārsniedz:

28.1. pākšaugiem — 5 kg;

28.2. sīpoliem, lapu bietēm, galda bietēm, rāceņiem, turnepšiem, lielaugļu ķirbjiem, kabačiem, cukini, patisoniem, burkāniem, redīsiem, melnsaknēm, spinātiem, lapu kārvelēm, sparģeļiem, arbūziem un lauka salātiem — 500 g;

28.3. pārējiem dārzeņiem — 100 g.

29. Iesaiņojuma materiālu izvēlas tādu, lai nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos.

30. Sertificētas sēklas (C) un standartsēklas (ST), kas paredzētas pēdējam sēklu lietotājam, var iesaiņot uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) sīkpaciņās, uz kurām norāda šo noteikumu 7.pielikumā noteikto informāciju. Sīkpaciņās iesaiņotajām sēklām sugas nosaukumu norāda latviešu valodā.

VII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana

31. Sēklu iesaiņojuma ārpusē piestiprina nelietotu etiķeti, kuras krāsa un izmērs atbilst šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajām prasībām. Sēklu iesaiņojuma etiķetes ir stingrā Valsts augu aizsardzības dienesta uzskaitē, izņemot etiķetes sertificētām sēklām (C) (nelielos iesaiņojumos) un standartsēklām (ST). Etiķetes var būt ar auklas caurumu, uzlīmējamas vai piešujamas. Etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs. Etiķeti var ievietot arī caurspīdīga iesaiņojuma iekšpusē. Ja saiņojums tiek pārsaiņots, etiķetē vai zīmogojumā norāda pārsaiņošanas datumu un saiņotāju.

32. Ja netiek lietotas uzlīmējamas, nenoplēšamas etiķetes vai zīmogojums, iesaiņojumā ievieto dokumentu etiķetes krāsā. Dokumentā norāda sugu, šķirni, kategoriju un partijas numuru. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt.

33. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

34. Tām sēklām, kas atbilst pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu (izņemot nelielos iesaiņojumus) kategorijai, iesaiņojumu etiķetē (arī atkārtoti) Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora uzraudzībā. Etiķetē norādāmā informācija noteikta šo noteikumu 9.pielikumā.

35. Tām sēklām, kuras atbilst standartsēklu (ST) un sertificētu sēklu (C) (nelielos iesaiņojumos) kategorijai, saiņotājs iesaiņojuma etiķetē norāda informāciju, kas norādīta šo noteikumu 10.pielikumā.

36. Sēklas, kas nav līdz galam sertificētas, bet kas novāktas:

36.1. citā valstī un atbilst Sēklu aprites likuma prasībām, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un šīs nodaļas prasībām. Sēklu iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu (11.pielikums);

36.2. Latvijā un ir paredzētas sertificēšanai citā valstī, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un šīs nodaļas prasībām. Sēklu iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu (11.pielikums).

37. Šo noteikumu 36.punkta prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu var neievērot, ja Valsts augu aizsardzības dienests par to vienojies ar citas valsts pilnvaroto iestādi.

38. Ja sēklu partijas kvalitāte neatbilst sertifikācijas procesā noteiktajām prasībām un nav apliecināma ar sēklu sertifikātu, pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu kategorijas (izņemot sertificētu sēklu (C) nelielos iesaiņojumus) partijas etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

39. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, to norāda etiķetē. Nelieliem iesaiņojumiem minēto informāciju norāda tieši uz saiņojuma vai tā iekšpusē.

40. Ja dārzeņu šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

VIII. Sēklu tirdzniecība

41. Sēklu tirdzniecība atļauta pēc to atzīšanas par pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētām (C) sēklām. Standartsēklas (ST) atļauts tirgot bez oficiālas atzīšanas.

42. Sakņu cigoriņa sēklas tirgo tikai tad, ja tās atbilst pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētu (C) sēklu kategorijas prasībām.

43. Sēklu saiņotājs garantē sēklu kvalitāti. Ja pircējs sēklu iesaiņojumu maina, bojā vai iegādājas sēklas bez šiem noteikumiem atbilstoša sēklu sertifikāta un etiķetes, viņš zaudē tiesības izteikt pretenzijas pret sēklu tirgotāju.

44. Sēklu tirgotājs pēc pircēja pieprasījuma uzrāda šo noteikumu 53.punktā minētos dokumentus, kuros norādīts to derīguma termiņš.

45. Ja pirmsbāzes (PB) vai bāzes (B) kategorijas sēklu partijai analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajai minimālajai sēklu dīgtspējai, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta atļaujas saņemšanas var sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju. Šādos gadījumos speciālā etiķetē norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja uzvārdu (juridiskai personai — nosaukumu) un adresi.

46. Sertificētu sēklu (C) un standartsēklu (ST) kategorijas sēklas ar pazeminātu dīgtspēju tirgo atsevišķā stendā ar norādi “Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju”. Šādos gadījumos uz katra iesaiņojuma vienības (arī sīkpaciņas) norāda sēklu faktisko dīgtspēju.

47. Ja nepietiekoša sēklu daudzuma dēļ nav iespējams noņemt šo noteikumu 5.pielikumā noteikto sēklu paraugu sēklu dīgtspējas noteikšanai, sēklas novieto atsevišķā stendā vai vietā ar norādi “Sēklas ar iespējamu pazeminātu dīgtspēju”. Ar šādu norādi tiek apzīmēta katra attiecīgās partijas sēklu sīkpaciņa. 

IX. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un vairumtirgotāju reģistrācija

48. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus un vairumtirgotājus un izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecības.

49. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs vai vairumtirgotājs iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu (12.pielikums) un aprakstu par sēklu sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības materiāltehnisko bāzi (turpmāk — apraksts), norādot tās piederību, kā arī sēklaudzēšanai paredzēto lauku plānus, norādot to platību (hektāros).

50. Valsts augu aizsardzības dienests 10 darbdienu laikā izvērtē sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai vairumtirgotāja iesniegumu un aprakstu un pieņem lēmumu par tā reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā vai atsaka reģistrāciju. Ja pieņemts lēmums par reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai vairumtirgotājam izsniedz reģistrācijas apliecību (13.pielikums) un piešķir noteiktu kodu. Koda pirmās divas zīmes norāda sēklaudzētāja adresi (rajona pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes — sēklaudzētāja kārtas numuru.

51. Ja Valsts augu aizsardzības dienests saņēmis sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja rakstisku iesniegumu par izslēgšanu no reģistra vai konstatējis, ka nav ievērotas šo noteikumu VII, VIII, X vai XI nodaļā noteiktās prasības un par to ir sastādīts akts, reģistrāciju anulē divu nedēļu laikā pēc iesnieguma saņemšanas vai akta sastādīšanas . Lēmumu par reģistrācijas anulēšanu paziņo sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai vairumtirgotājam piecu darbdienu laikā.

X. Sēklu dokumentācija

52. Pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajiem sēklaudzētājiem, sēklu sagatavotājiem, saiņotājiem vai tirgotājiem izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu.

53. Sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu sertifikāts (14.pielikums). Sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas parauga kvalitātes novērtēšanas rezultāti atbilst konkrētās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām un pirms tam ir veikta sēklaudzēšanas lauka apskate. Ja sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz pārskatu par sēklu novērtēšanas rezultātiem (15.pielikums).

54. Ja attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām neatbilst kāds no sēklu partijas pilnā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem, kā arī ja novērtēti tikai atsevišķi rādītāji, izsniedz pārskatu par sēklu novērtēšanas rezultātiem. Pārskatā var norādīt arī sēklu kvalitātes uzlabošanas iespējas (ja tādas ir).

55. Sēklu sertifikātu vai minēto pārskatu izsniedz triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

56. Sēklu sertifikāta un sēklu kvalitātes novērtēšanas rezultātu derīguma termiņš no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas ir šāds:

56.1. ķirbjaugiem — trīs gadi;

56.2. burkāniem, kāpostaugiem, pākšaugiem, redīsiem, rutkiem, salātiem un tomātiem — divi gadi;

56.3. pārējām dārzeņu sugām, kā arī sēklām, kuru sertifikāta derīguma termiņš tiek pagarināts, — viens gads;

56.4. sēklām ar pazeminātu dīgtspēju, kā arī ar ērcēm vai citiem dzīviem kaitēkļiem invadētām sēklām, kuri bojā sēklas to uzglabāšanas laikā, — trīs mēneši.

57. Ja sēklu sertifikāta vai sēklu kvalitātes novērtēšanas rezultātu derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām veic atkārtotu sēklu pārbaudi, nosakot to dīgtspēju un kaitēkļu invāziju.

58. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā analīzē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu (16.pielikums), kurā norādīts jaunais sēklu sertifikāta derīguma termiņš.

59. Sēklaudzētājs iekārto lauku vēstures grāmatu ar lauku izvietojuma shēmu un sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visus attiecīgās sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas pasākumus un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (kilogramos). Komerciālos darījumos nepieciešama arī norāde par pircēju.

60. Sēklu tirgotājs sēklu kvalitāti apliecina ar sēklu sertifikāta vai sēklu kvalitātes novērtēšanas rezultātu kopiju, kurā ieraksta konkrētajam pircējam pārdoto sēklu daudzumu. Informāciju par izsniegtajām sertifikāta kopijām sēklu tirgotājs katru gadu līdz 1.jūlijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā.

61. Sēklu sertifikāta vai sēklu kvalitātes novērtēšanas rezultātu kopiju katrā tirdzniecības vietā var aizstāt ar sarakstu, kuru izsniedz sēklu vairumtirgotājs. Minētajā sarakstā par katru konkrētajā tirdzniecības vietā esošo sēklu partiju iekļauj:

61.1. partijas numuru;

61.2. sugu, šķirni;

61.3. ziņas par tirdzniecības vietai izsniegto sēklu daudzumu;

61.4. sēklu kvalitātes rādītājus (norādot dīgtspējas procentus);

61.5. sertifikāta vai sēklu novērtēšanas rezultātu numuru, izdošanas vietu, analīzes pabeigšanas datumu (ja tāds ir);

61.6. atbildīgās personas parakstu, kas apliecina, ka norādītā informācija ir patiesa.

62. Vairumtirdzniecības vietās ir sēklu sertifikāta vai sēklu kvalitātes novērtēšanas rezultātu oriģināls vai kopija.

XI. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

63. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte, šķirnes tīrība un augu veselīgums, kontrollauciņos veic sēklu pēcpārbaudi.

64. Pēcpārbaudi veic valstī izaudzētām šādu kategoriju sēklām:

64.1. pirmsbāzes sēklām (PB) un bāzes sēklām (B);

64.2. izlases veidā — sertificētām sēklām (C) un standartsēklām (ST).

65. Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes un šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests var anulēt attiecīgās sēklu partijas sertifikātu vai sēklu kvalitātes novērtēšanas rezultātus. Par pieņemto lēmumu Valsts augu aizsardzības dienests paziņo sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai tirgotājam piecu darbdienu laikā.

XII. Noslēguma jautājumi

66. Šo noteikumu 46., 47.punkts, 1.pielikuma B daļa un 5.pielikuma B daļa zaudē spēku ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

67. Šo noteikumu 63., 64. un 65.punkts stājas spēkā ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

68. Ja sēklas atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumiem Nr.285 “Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” sagatavotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, to tirdzniecība ir atļauta līdz laikam, kad beidzas sēklu krājumi vai to derīguma termiņš.

69. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumus Nr.285 “Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 300./301.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2002/55/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Dārzeņu sugas

A daļa

1. Sīpoli (Allium cepa L.)

2. Puravi (Allium porrum L.)

3. Lapu kārveles (Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm.)

4. Selerijas (Apium graveolens L.)

5. Sparģeļi (Asparagus officinalis L.)

6. Galda bietes (Beta vulgaris L. var. conditiva Alef.)

7. Lapu bietes (mangoldi) (Beta vulgaris L. var. vulgaris L.)

8. Kolrābji (Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. gongylodes)

9. Lapu kāposti (Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. sabellica L.)

10. Ziedkāposti (Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. var. botrytis L.)

11. Brokoļi (sparģeļkāposti) (Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. var. cymosa Duch.)

12. Baltie galviņkāposti (Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. var. alba DC.)

13. Sarkanie galviņkāposti (Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. var. rubra DC.)

14. Virziņkāposti (Savojas kāposti) (Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. var. sabauda L.)

15. Rožkāposti (Briseles kāposti) (Brassica oleracea L. convar. oleracea var. gemmifera DC.)

16. Pekinas kāposti (Ķīnas kāposti) (Brassica pekinensis (Lour.) Rupr.)

17. Rāceņi, turnepši (Brassica rapa L. var. rapa L.)

18. Paprika (dārzeņpipari) (Capsicum annuum L.)

19. Endīvijas (Cichorium endivia L.)

20. Sakņu cigoriņi (Cichorium intybus L. (partim) var. sativum Bisch.)

21. Lapu cigoriņi (Cichorium intybus L. (partim) var. foliosum Bisch.)

22. Arbūzi (Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. et Nakai)

23. Melones (Cucumis melo L.)

24. Gurķi (Cucumis sativus L.)

25. Lielaugļu ķirbji (Cucurbita maxima Duch.)

26. Kabači, cukini, patisoni (Cucurbita pepo L.)

27. Lapu artišoki (Cynara cardunculus L.)

28. Burkāni (Daucus carota L.)

29. Fenheļi (Foeniculum vulgare Mill.)

30. Dārza salāti (Lactuca sativa L.)

31. Tomāti (Lycopersicon esculentum Mill. (syn. Lycopersicon lycopersicum (L.) H.Karst))

32. Dārza pētersīļi (Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill)

33. Daudzziedu pupiņas (Phaseolus coccineus L.)

34. Dārza pupiņas (Phaseolus vulgaris L.)

35. Zirņi, izņemot sējas zirņus (Pisum sativum L. (partim))

36. Redīsi (Raphanus sativus L. convar. rapifera (DC. Pers.) Sazon.)

37. Rutki (Raphanus sativus L. convar. hybernis (Alef.) Sazon.)

38. Melnsaknes (skorconēras) (Scorzonera hispanica L.)

39. Baklažāni (Solanum melongena L.)

40. Spināti (Spinacia oleracea L.)

41. Lauka salāti (rapunceļi) (Valerianella locusta L. Laterr.)

42. Dārza pupas (cūku pupas) (Vicia faba L. (partim))

B daļa

43. Lielloku sīpoli (batūni) (Allium fistulosum L.)

44. Nokaru sīpoli (Allium nutans L.)

45. Smaržīgie sīpoli (Allium odorum L. (syn. A. ramosum L.))

46. Maurloki (Allium schoenoprasum L.)

47. Dilles (Anethum graveolens L.)

48. Estragoni (Artemisia dracunculus L.)

49. Gurķumētras (ārstniecības gurķenes) (Borago officinalis L. Matsum et Nakai)

50. Galda kāļi (Brassica napus L. var. rapifera Metzg.)

51. Koriandri (kinzas) (Coriandrum sativum L.)

52. Krambes (Tatārijas stepes katrāni) (Crambe tataria Sebeok.)

53. Bāmijas (okras) (Abelmoschus esculentus (L.) Moench (syn. Hibiscus esculentus L.))

54. Izopi (Hyssopus officinalis L.)

55. Lavandas (Lavandula angustifolia Mill.)

56. Kressalāti (Lepidium sativum L.)

57. Lupstāji (Levisticum officinale Koch.)

58. Dārza majorāni (Origanum majorana L. (syn. Majorana hortensis Moench))

59. Citronmelisas (citronmētras) (Melissa officinalis L.)

60. Piparmētras (Mentha x piperita L. (syn. M. aquatica x M. spicata))

61. Krūzmētras (Mentha spicata L.)

62. Kaķumētras (Nepeta cataria L.)

63. Baziliki (Ocimum basilicum L.)

64. Raudenes (Origanum vulgare L.)

65. Pastinaki (Pastinaca sativa L.)

66. Meksikas fizāļi (Physalis ixocarpa Brot ex Hornem.)

67. Anīsi (Pimpinella anisum L. (syn. Anisum vulgare L.))

68. Mazās brūnvālītes (Poterium sanquisorba L.)

69. Rabarberi (Rheum rhaponticum L.)

70. Dārza skābenes (Rumex acetosa L. var. hortensis Dierb.)

71. Ārstniecības salvijas (Salvia officinalis L.)

72. Dārza pupumētras (Satureja hortensis L.)

73. Cukura kukurūza (Zea mays convar. Saccharata Coern.)

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Minimālais attālums (metros) starp atsevišķiem sēklaudzēšanas sējumiem, radniecīgiem kultūraugiem un savvaļas augiem

		Bāzes sēklām	Sertificētām sēklām
1.	Minimālais attālums galda biešu šķirņu sējumiem:
1.1.	no citiem Beta ģints putekšņu avotiem	1000	1000
1.2.	no citām tās pašas apakšsugas šķirņu grupām	1000	600
1.3.	no citām tās pašas apakšsugas šķirņu grupas šķirnēm	600	300
2.	Minimālais attālums sakņu cigoriņu sējumiem:
2.1.	no citas tās pašas ģints vai sugas apakšsugas	1000	1000
2.2.	no citām sakņu cigoriņu šķirnēm	600	300
3.	Minimālais attālums kāpostaugu (Brassica) sugu šķirņu sējumiem:
3.1.	no citām kāpostaugu sugām un citām tās pašas sugas šķirnēm	1000	600
3.2.	no citiem svešapputes augiem, kas viegli saziedas ar kāpostaugu sugas augiem	500	300
4.	Minimālais attālums pārējiem svešapputes dārzeņu sugu šķirņu sējumiem no citiem svešapputes augiem, kas izraisa šķirnes izviršanu un savstarpēju saziedēšanos	500	300
5.	Minimālais attālums pārējiem svešapputes dārzeņu sugu šķirņu sējumiem no citiem svešapputes augiem, kas viegli krustojas ar citu sugu šķirnēm	300	100

Piezīmes.

1. Pie vienas sugu grupas pieder:

1.1. galda kāļi un lopbarības kāļi;

1.2. galda bietes, lapu bietes, lopbarības bietes un cukurbietes;

1.3. kāpostaugi — galviņkāposti (baltie un sarkanie), kolrābji, lapu kāposti, ziedkāposti, brokoļi, rožkāposti un virziņkāposti;

1.4. rāceņi, redīsi, rutki, rapsis, turnepši.

2. Galda biešu šķirņu grupu raksturojums:

Nr. p.k.	Saknes garengriezums	Saknes mīkstuma krāsa
2.1.	šauri eliptisks vai eliptisks	sarkana vai purpura
2.2.	apaļš vai plati eliptisks	balta
2.3.	apaļš vai plati eliptisks	dzeltena
2.4.	apaļš vai plati eliptisks	sarkana vai purpura
2.5.	šauri iegarens	sarkana vai purpura
2.6.	šauri trīsstūrains	sarkana vai purpura

3. Lapu biešu šķirņu grupu raksturojums:

3.1. balts lapas kāts un gaiši zaļa lapas plātne bez antociāna krāsojuma;

3.2. balts lapas kāts un zaļa vai tumši zaļa lapas plātne bez antociāna krāsojuma;

3.3. zaļš lapas kāts un zaļa vai tumši zaļa lapas plātne bez antociāna krāsojuma;

3.4. sārts lapas kāts un zaļa vai tumši zaļa lapas plātne;

3.5. sarkans lapas kāts un lapas plātne ar antociāna krāsojumu.

4. Ja biešu šķirne ģenētiski ir viensēklas, daudzsēklu šķirnes attiecina uz citu šķirņu grupu.

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais slimo augu skaits

Nr. p.k.	Kultūraugs	Slimo augu skaits, ne vairāk kā (%)
		bāzes sēklas	sertificētas sēklas
1.	Kāpostaugi (galviņkāposti, lapu kāposti, Pekinas kāposti, rožkāposti, brokoļi, virziņkāposti, ziedkāposti, kolrābji):
1.1.	vadaudu bakterioze (ier. Xanthomonas campestris)	0	5
1.2.	sausā puve (ier. Phoma lingam)	5	10
2.	Ķirbjaugi (gurķi, lielaugļu ķirbji, kabači):
2.1.	brūnā lapu plankumainība (kraupis) (ier. Cladosporium cucumerinum)	0	5
2.2.	baltā puve (ier. Sclerotinia sclerotiorum)	0	5
2.3.	bakteriālā vīte (ier. Erwinia tracheiphila)	0	0
2.4.	ķirbjaugu vīte (ier. Fusarium oxysporum)	0	0
2.5.	gurķu bakteriālā plankumainība (ier. Pseudomonas syringae)	5	10
3.	Galda bietes, lapu bietes:
3.1.	sakņu bakteriālie augoņi (ier. Xanthomonas beticola)	5	10
3.2.	sausā puve (ier. Phoma betae)	5	10
4.	Dārza pupas, daudzziedu pupiņas, dārza pupiņas, zirņi — zirņu un pupu iedegas (ier. Ascohyta pisi, Ascohyta fabae)	15	25
5.	Daudzziedu pupiņas, dārza pupiņas — pupiņu iedegas (ier. Colletotrichum lindemuthianum)	10	20
6.	Tomāti:
6.1.	bakteriālais vēzis (ier. Corynebacterium michiganense)	0	10
6.2.	bakteriālā melnplankumainība (ier. Xanthomonas versicatoria)	10	15
6.3.	tomātu lapu brūnais pelējums (ier. Didymella lycopersici)	0	0

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Prasības šķirnes tīrībai

Nr. p.k.	Kultūraugs	Minimālā šķirnes tīrība (%)
		bāzes sēklas	sertificētas sēklas
1.	Galda bietes, lapu bietes	99	98
2.	Galviņkāposti (baltie un sarkanie), rožkāposti, lapu kāposti, Pekinas kāposti, ziedkāposti, brokoļi, virziņkāposti, kāļi, kolrābji, redīsi, burkāni, sakņu un lapu cigoriņi, puravi, sīpoli, tomāti, paprika	99,5	98
3.	Gurķi, dārza pupas, daudzziedu pupiņas, dārza pupiņas, zirņi, dārza salāti, endīvijas, melnsaknes, rāceņi	99,5	99
4.	Lielaugļu ķirbji, kabači, cukini, patisoni	99,5	95
5.	Dārza pētersīļi, selerijas	99,5	97
6.	Spināti, rutki, turnepši	99	97

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Sēklu partijas un parauga masas lielums

1. Sēklu partijas maksimālais masas lielums un sēklu parauga minimālais masas lielums ir šāds: 

A daļa

Nr. p.k.	Kultūraugs		Sēklu partijas maksimālais lielums (t)	Sēklu parauga minimālais lielums (g)
	latviskais nosaukums	latīniskais nosaukums
1	2	3	4	5
1.	Sīpoli	Allium cepa L.	10	25
2.	Puravi	Allium porrum L.	10	20
3.	Lapu kārveles	Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm.	10	20
4.	Selerijas	Apium graveolens L.	10	5
5.	Sparģeļi	Asparagus officinalis L.	10	100
6.	Galda bietes	Beta vulgaris L. var. conditiva Alef.	20	100
7.	Lapu bietes	Beta vulgaris L. var. vulgaris L.	20	100
8.	Kolrābji	Brassica oleracea L. convar. cephala (DC.) Alef. var. gongylodes	10	25
9.	Lapu kāposti	Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. sabellica L.	10	25
10.	Ziedkāposti	Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. var. botrytis L.	10	25
11.	Brokoļi	Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. var. cymosa Duch.	10	25
12.	Baltie galviņkāposti	Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. var. alba DC.	10	25
13.	Sarkanie galviņkāposti	Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. var. rubra DC.	10	25
14.	Virziņkāposti	Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. var. sabauda L.	10	25
15.	Rožkāposti	Brassica oleracea L. convar. oleracea var. gemmifera DC.	10	25
16.	Pekinas kāposti	Brassica pekinensis (Lour.) Rupr.	10	20
17.	Rāceņi, turnepši	Brassica rapa L. var. rapa L.	10	20
18.	Paprika	Capsicum annuum L.	10	40
19.	Endīvijas	Cichorium endivia L.	10	15
20.	Sakņu cigoriņi	Cichorium intybus L. (partim) var. sativum Bisch.	10	50
21.	Lapu cigoriņi	Cichorium intybus L. (partim) var. foliosum Bisch.	10	15
22.	Arbūzi	Citrullus lanatus (Thunb.)	20	250
23.	Melones	Cucumis melo L.	10	100
24.	Gurķi	Cucumis sativus L.	20	25
25.	Lielaugļu ķirbji	Cucurbita maxima Duch.	20	250
26.	Kabači, cukini, patisoni	Cucurbita pepo L.	20	150
27.	Lapu artišoki	Cynara cardunculus L.	10	50
28.	Burkāni	Daucus carota L.	10	10
29.	Fenheļi	Foeniculum vulgare Mill.	10	25
30.	Dārza salāti	Lactuca sativa L.	10	10
31.	Tomāti	Lycopersicon esculentum Mill. (syn. Lycopersicon lycopersicum (L.) H. Karst)	10	20
32.	Dārza pētersīļi	Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill	10	10
33.	Daudzziedu pupiņas	Phaseolus coccineus L.	25	1000
34.	Dārza pupiņas	Phaseolus vulgaris L.	25	700
35.	Zirņi	Pisum sativum L. (partim)	25	500
36.	Redīsi	Raphanus sativus L. convar. rapifera (DC. Pers.) Sazon.	10	50
37.	Rutki	Raphanus sativus L. convar. hybernis (Alef.) Sazon.	10	50
38.	Melnsaknes	Scorzonera hispanica L.	10	30
39.	Baklažāni	Solanum melongena L.	10	20
40.	Spināti	Spinacia oleracea L.	10	75
41.	Lauka salāti	Valerianella locusta (L.) Laterr.	10	10
42.	Dārza pupas	Vicia faba L. (partim)	25	1000
B daļa
43.	Lielloku sīpoli	Allium fistulosum L.	10	50
44.	Nokaru sīpoli	Allium nutans L.	10	30
45.	Smaržīgie sīpoli	Allium odorum L. (syn. A. ramosum L.)	10	30
46.	Maurloki	Allium schoenoprasum L.	10	30
47.	Dilles	Anethum graveolens L.	10	40
48.	Estragoni	Artemisia dracunculus L.	5	5
49.	Gurķumētras	Borago officinalis L.	10	450
50.	Galda kāļi	Brassica napus L. var. rapifera Metzg.	10	100
51.	Koriandri	Coriandrum sativum L.	10	400
52.	Krambes	Crambe tataria Sebeok.	10	1000
53.	Bāmijas	Abelmoschus esculentus (L.) Moench (syn. Hibiscus esculentus L.)	20	1000
54.	Izopi	Hyssopus officinalis L.	5	10
55.	Lavandas	Lavandula angustifolia Mill.	5	10
56.	Kressalāti	Lepidium sativum L.	10	60
57.	Lupstāji	Levisticum officinale Koch.	5	30
58.	Dārza majorāni	Origanum majorana L. (syn. Majorana hortensis Moench)	10	25
59.	Citronmelisas	Melissa officinalis L.	5	10
60.	Piparmētras	Mentha x piperita L. (M. aquatica x M. spicata)	5	5
61.	Krūzmētras	Mentha spicata L.	1	5
62.	Kaķumētras	Nepeta cataria L.	5	10
63.	Baziliki	Ocimum basilicum L.	10	40
64.	Raudenes	Origanum vulgare L.	10	25
65.	Pastinaki	Pastinaca sativa L.	10	100
66.	Meksikas fizāļi	Physalis ixocarpa Brot ex Hornem.	10	25
67.	Anīsi	Pimpinella anisum L. (syn. L.) Anisum vulgare	10	70
68.	Mazās brūnvālītes	Poterium sanquisorba L.	10	250
69.	Rabarberi	Rheum rhaponticum L.	10	450
70.	Dārza skābenes	Rumex acetosa L. var. hortensis Dierb.	10	30
71.	Ārstniecības salvijas	Salvia officinalis L.	5	30
72.	Dārza pupumētras	Satureja hortensis L.	10	20
73.	Cukura kukurūza	Zea mays convar. saccharata Coern.	40	1000

2. Sēklu mitruma noteikšanai parauga masa:

2.1. nav mazāka par 100 g — dārza pupām, daudzziedu pupiņām, dārza pupiņām un zirņiem;

2.2. nav mazāka par 50 g — pārējiem dārzeņiem.

3. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk kā par 5 %.

4. Pirmās paaudzes hibrīdiem noteikto minimālo parauga masas lielumu var samazināt par trim ceturtdaļām, bet tam jābūt ne mazākam par 5 g vai jāsatur ne mazāk kā 400 sēklu.

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Sēklu kvalitatīvie rādītāji

1. Sēklu kvalitatīvie rādītāji ir šādi:

A daļa

Nr. p.k.	Kultūraugs		Minimālā dīgtspēja (%)	Minimālā tīrība (%)	Citu augu sugu sēklu maksimālais piejaukums (% no masas)	Mitrums, ne vairāk kā (%)
	latviskais nosaukums	latīniskais nosaukums
1	2	3	4	5	6	7
1.1.	sīpoli	Allium cepa L.	70	97	0,5	11,0
1.2.	puravi	Allium porrum L.	65	97	0,5	11,0
1.3.	lapu kārveles	Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm.	70	96	1,0	10,0
1.4.	selerijas	Apium graveolens L.	70	97	1,0	10,0
1.5.	sparģeļi	Asparagus officinalis L.	70	96	0,2	11,0
1.6.	galda bietes	Beta vulgaris L. var. conditiva Alef.	70	97	0,5	14,0
1.7.	lapu bietes	Beta vulgaris L. var. vulgaris L.	70	97	0,5	13,0
1.8.	kolrābji	Brassica oleracea L. convar. cephala (DC.) Alef. var. gongylodes	75	97	1,0	9,0
1.9.	lapu kāposti	Brassica oleracea L. convar. acephala (DC.) Alef. var. sabellica L.	75	97	1,0	9,0
1.10.	ziedkāposti	Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. var. botrytis L.	70	97	1,0	9,0
1.11.	brokoļi	Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. var. cymosa Duch.	75	97	1,0	9,0
1.12.	baltie galviņkāposti	Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. var. alba DC.	75	97	1,0	9,0
1.13.	sarkanie galviņkāposti	Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. var. rubra DC.	75	97	1,0	9,0
1.14.	virziņkāposti	Brassica oleracea L. convar. capitata (L.) Alef. var. sabauda L.	75	97	1,0	9,0
1.15.	rožkāposti	Brassica oleracea L. convar. oleraceae var. gemmifera DC.	75	97	1,0	9,0
1.16.	Pekinas kāposti	Brassica pekinensis (Lour.) Rupr.	75	97	1,0	9,0
1.17.	rāceņi, turnepši	Brassica rapa L. var. rapa L.	80	97	1,0	9,0
1.18.	paprika	Capsicum annuum L.	65	97	0,5	11,0
1.19.	endīvijas	Cichorium endivia L.	65	95	1,0	12,0
1.20.	sakņu cigoriņi	Cichorium intybus L. (partim) var. sativum Bisch.	80	97	1,0	12,0
1.21.	lapu cigoriņi	Cichorium intybus L. (partim) var. foliosum Bisch.	65	95	1,5	12,0
1.22.	arbūzi	Citrullus lanatus (Thunb.)	75	98	0,1	10,0
1.23.	melones	Cucumis melo L.	75	98	0,1	9,0
1.24.	gurķi	Cucumis sativus L.	80	98	0,1	10,0
1.25.	lielaugļu ķirbji	Cucurbita maxima Duch.	80	98	0,1	10,0
1.26.	kabači, cukini, patisoni	Cucurbita pepo L.	75	98	0,1	10,0
1.27.	lapu artišoki	Cynara cardunculus L.	65	96	0,4	10,0
1.28.	burkāni	Daucus carota L.	65	95	1,0	10,0
1.29.	fenheļi	Foeniculum vulgare Mill.	70	96	1,0	12,0
1.30.	dārza salāti	Lactuca sativa L.	75	95	0,5	9,0
1.31.	tomāti	Lycopersicon esculentum Mill. (syn. Lycopersicon lycopersicum (L.) H. Karst)	75	97	0,5	11,0
1.32.	dārza pētersīļi	Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill	65	97	1,0	10,0
1.33.	daudzziedu pupiņas	Phaseolus coccineus L.	80	98	0,1	15,0
1.34.	dārza pupiņas	Phaseolus vulgaris L.	75	98	0,1	14,0
1.35.	zirņi	Pisum sativum L. (partim)	80	98	0,1	14,0
1.36.	redīsi	Raphanus sativus L. convar. rapifera (DC. Pers.) Sazon.	70	97	1,0	9,0
1.37.	rutki	Raphanus sativus L. convar. hybernis (Alef.) Sazon.	70	97	1,0	9,0
1.38.	melnsaknes	Scorzonera hispanica L.	70	95	1,0	11,0
1.39.	baklažāni	Solanum melongena L.	65	96	0,5	11,0
1.40.	spināti	Spinacia oleracea L.	75	97	1,0	13,0
1.41.	lauka salāti	Valerianella locusta L. Laterr.	75	95	0,5	9,0
1.42.	dārza pupas	Vicia faba L. (partim)	80	98	0,1	15,0

B daļa

Nr. p. k.	Kultūraugi		Minimālā dīgtspēja (%)	Minimālā tīrība (%)
	latviskais nosaukums	latīniskais nosaukums
1.43.	lielloku sīpoli	Allium fistulosum L.	60	95
1.44.	nokaru sīpoli	Allium nutans L.	60	95
1.45.	smaržīgie sīpoli	Allium odorum L. (syn. A. ramosum L.)	60	95
1.46.	maurloki	Allium schoenoprasum L.	65	95
1.47.	dilles	Anethum graveolens L.	40	85
1.48.	estragoni	Artemisia dracunculus L.	45	95
1.49.	gurķumētras	Borago officinalis L. Matsum et Nakai	50	90
1.50.	galda kāļi	Brassica napus L. var. rapifera Metzg.	80	97
1.51.	koriandri	Coriandrum sativum L.	60	85
1.52.	krambes	Crambe tataria Sebeok.	45	95
1.53.	bāmijas	Abelmoschus esculentus (L.) Moench (syn. Hibiscus esculentus L.)	75	96
1.54.	izopi	Hyssopus officinalis L.	60	90
1.55.	lavandas	Lavandula angustifolia Mill.	40	92
1.56.	kressalāti	Lepidium sativum L.	75	95
1.57.	lupstāji	Levisticum officinale Koch.	50	93
1.58.	dārza majorāni	Origanum majorana L. (syn. Majorana hortensis Moench)	50	92
1.59.	citronmelisas	Melissa officinalis L.	50	92
1.60.	piparmētras	Mentha x piperita L. (M. aquatica x M. spicata)	65	90
1.61.	krūzmētras	Mentha spicata L.	65	90
1.62.	kaķumētras	Nepeta cataria L.	40	95
1.63.	baziliki	Ocimum basilicum L.	60	95
1.64.	raudenes	Origanum vulgare L.	50	92
1.65.	pastinaki	Pastinaca sativa L.	60	95
1.66.	Meksikas fizāļi	Physalis ixocarpa Brot ex Hornem.	65	96
1.67.	anīsi	Pimpinella anisum L. (syn. Anisum vulgare Gaertn.)	70	90
1.68.	mazās brūnvālītes	Poterium sanquisorba L.	50	96
1.69.	rabarberi	Rheum rhaponticum L.	55	90
1.70.	dārza skābenes	Rumex acetosa L. var. hortensis Dierb.	60	90
1.71.	ārstniecības salvijas	Salvia officinalis L.	65	90
1.72.	dārza pupumētras	Satureja hortensis L.	50	92
1.73.	cukura kukurūza	Zea mays convar. Saccharata Coern.	80	97

2. Sēklās nedrīkst būt:

2.1. karantīnas nezāles (sēklas, augļi) un kaitēkļi;

2.2. vējauzas (Avena fatua) sēklas;

2.3. dzīvas ērces (Acarina).

3. Pākšaugu sēklās nedrīkst būt arī šādi dzīvi kaitēkļi:

3.1. pupiņu sēklgrauzis (Acanthoscelides obtectus Say);

3.2. dedestiņu sēklgrauzis (Bruchus affinis Froel.);

3.3. vīķu sēklgrauzis (Bruchus atomarius L.);

3.4. zirņu sēklgrauzis (Bruchus pisorum L.);

3.5. pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus Boh.).

4. Viensēklu galda bietēm viendīgstība tiek noteikta ne zemāka par 90 %, skaldītām sēklām — 70 %, sēklu kamoliņu daudzums ar diviem vai trim dīgstiem nepārsniedz 5 % no uzdīgušajiem kamoliņiem.

5. Lopbarības zirņu piemaisījums dārza zirņu sēklās nav pieļaujams. Lobāmo zirņu gludo sēklu piemaisījums šķautņaino zirņu bāzes sēklās (un otrādi) nepārsniedz 0,3 %, sertificētās sēklās — 0,8 %.

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Uz sēklu sīkpaciņām norādāmā informācija

1. Saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) nosaukums vai vārds un uzvārds un adrese.

2. Saiņošanas gads vai tirdzniecības gada beigas (norāda gadu un mēnesi).

3. Suga.

4. Šķirne.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā neto masa vai sēklu (kamoliņu) skaits.

7. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva, ja tāda ir).

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

8.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Sēklu iesaiņojuma etiķetes krāsa un izmērs

1. Etiķetes ir šādā krāsā:

Nr. p.k.	Sēklu kategorija	Etiķetes krāsa
1.	Izlases sēklas (IS)	Violeta
2.	Pirmsbāzes sēklas (PB)	Balta ar diagonālu violetu svītru
3.	Bāzes sēklas (B)	Balta
4.	Sertificētas sēklas (C)	Zila
5.	Standartsēklas (ST)	Tumši dzeltena
6.	Sēklas ar pazeminātām prasībām vai kvalitātes rādītājiem	Brūna
7.	Sēklas ar nepilnīgi veiktu sertifikāciju	Pelēka

2. Etiķetes minimālie izmēri ir 110 x 67 mm.

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

9.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu (izņemot nelielus iesaiņojumus) kategorijai iesaiņojuma etiķetē vai zīmogojumā norādāmā informācija

1. Norāde — “ES noteikumi un standarti”.

2. Šo noteikumu vai standarta nosaukums.

3. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

4. Ražotājvalsts nosaukums.

5. Ražotāja reģistrācijas numurs Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

6. Sēklu partijas numurs.

7. Deklarētā neto vai bruto masa vai sēklu (kamoliņu) skaits.

8. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem).

9. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

10. Kategorija.

11. Iesaiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads.

12. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

13. Atzīme par atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, norādot “Atkārtoti pārbaudīts (mēnesis, gads)”.

Piezīme.

Hibrīdu sertificētām sēklām šķirnes nosaukumam pievieno vārdu “hibrīds” (saīsinājumā F1).

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

10.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Standartsēklu (ST) un sertificētu sēklu (C) (nelieliem iesaiņojumiem) kategorijai iesaiņojuma etiķetē vai zīmogojumā norādāmā informācija

1. Šo noteikumu vai standarta nosaukums.

2. Saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) nosaukums vai vārds un uzvārds un adrese.

3. Suga.

4. Šķirne.

5. Kategorija.

6. Iesaiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads.

7. Sēklu partijas numurs.

8. Deklarētā neto vai bruto masa vai sēklu (kamoliņu) skaits (izņemot saiņojumus līdz 500 g).

9. Saiņošanas gads (var norādīt tirdzniecības gada beigas).

10. Atzīmes par sēklu apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva), kalibrs.

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

11.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
 noteikumiem Nr.575

Etiķetes un pavaddokumenta saturs sēklai, kas nav līdz galam sertificēta

1. Etiķetes saturs:

1.1. šo noteikumu vai attiecīgā standarta nosaukums;

1.2. par lauka apskati atbildīgā iestāde un valsts;

1.3. suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem);

1.4. šķirne (norāda latīņu burtiem);

1.5. kategorija;

1.6. lauka vai sēklu partijas numurs;

1.7. deklarētā neto vai bruto masa;

1.8. atzīme “Sēklas nav līdz galam sertificētas”.

2. Pavaddokumenta saturs:

2.1. iestāde, kas izdevusi dokumentu;

2.2. suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem);

2.3. šķirne (norāda latīņu burtiem);

2.4. kategorija;

2.5. tās sēklu partijas numurs, ar kurām apsēts lauks, un valsts, kurā sertificēta šī sēkla;

2.6. lauka vai sēklu partijas numurs;

2.7. platība sēklu partijas saražošanai;

2.8. novāktais sēklu daudzums un saiņojumu skaits;

2.9. tā dokumenta numurs un nosaukums, kas apstiprina sēklaudzēšanas prasību izpildi;

2.10. citas ziņas (piemēram, sēklas pagaidu analīžu rezultāti).

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

12.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Iesnieguma saturs personas iekļaušanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā

1. Personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs, reģistrācijas numurs komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā.

2. Darbības veids, ar kuru paredzēts nodarboties.

3. Ražotņu, noliktavu, veikalu un citu tirdzniecības vietu atrašanās vieta (adrese).

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

13.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Reģistrācijas apliecības saturs

1. Institūcija, kas izsniegusi reģistrācijas apliecību.

2. Reģistrācijas apliecības numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai sēklu tirgotāja nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā.

4. Reģistrētais darbības veids.

5. Reģistrācijas kods.

6. Apliecības izsniegšanas datums, izsniedzēja paraksts un zīmogs.

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

14.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Sēklu sertifikāta saturs

A. Aizpilda sertificētājinstitūcija

1. Sertificētājinstitūcija.

2. Sēklu sertifikāta numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja kods, nosaukums, adrese.

4. Suga, šķirne, kategorija.

5. Partijas numurs, masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

6. Lauka apskates protokola numurs, datums.

7. Sēklu parauga noņēmēja vārds, uzvārds, datums, kad ņemts vidējais paraugs, akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kura veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%), mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklu klātbūtne.

13. Vējauzu un karantīnas nezāļu klātbūtne.

14. Kaitēkļu invāzija.

15. Sklerociji, melnplaukas (%).

16. 1000 sēklu masa (g).

17. Lēmums par sēklas kvalitatīvo rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

18. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš.

19. Sertifikāta izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts, vārds, uzvārds, zīmogs.

 

B. Aizpilda pārdevējs (ja sēkla tiek pārdota)

1. Sēklas pircēja saimniecības nosaukums, adrese.

2. Pārdotās sēklas masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

3. Pārdevēja vārds, uzvārds, datums, zīmogs.

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

15.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Pārskata par sēklu novērtēšanas rezultātiem saturs

1. Institūcija, kas izsniedz pārskatu.

2. Sēklu novērtēšanas rezultātu pārskata numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja kods, nosaukums, adrese.

4. Suga, šķirne, kategorija.

5. Sēklas partijas numurs, masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

6. Lauka apskates protokola numurs, datums.

7. Sēklu parauga noņēmēja vārds, uzvārds, datums, kad ņemts vidējais paraugs, akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kura veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%), mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklu klātbūtne.

13. Vējauzu un karantīnas nezāļu klātbūtne.

14. Kaitēkļu invāzija.

15. Sklerociji, melnplaukas (%).

16. 1000 sēklu masa (g).

17. Lēmums par neatbilstību šo noteikumu prasībām un priekšlikumi sēklu kvalitātes uzlabošanai.

18. Sēklu novērtēšanas rezultātu izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts, vārds, uzvārds, zīmogs.

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

 

16.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 14.oktobra
noteikumiem Nr.575

Sēklu sertifikāta pielikuma saturs

1. Sertificētājinstitūcija.

2. Pielikuma numurs.

3. Sēklas sertifikāta numurs, datums.

4. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja kods, nosaukums, adrese.

5. Suga, šķirne, kategorija.

6. Partijas numurs, masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

7. Lauka apskates protokola numurs, datums.

8. Sēklu parauga ņēmēja vārds, uzvārds, datums, kad ņemts vidējais paraugs, akta numurs.

9. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

10. Datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

11. Dīgtspēja (%).

12. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

13. Kaitēkļu invāzija.

14. Norāde par sēklas kvalitatīvo rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

15. Sertifikāta derīguma termiņš.

16. Pielikuma izsniegšanas datums, izsniedzēja amats paraksts, vārds, uzvārds, zīmogs.

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis