Ministru kabineta noteikumi Nr.574

Rīgā 2003.gada 14.oktobrī (prot. Nr.54, 19.§)

Licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas — kārtība

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 10.panta otro daļu un 13.panta otrās daļas 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas, arī licencēto zemūdens medību un licencētās vēžošanas (turpmāk — licencētā makšķerēšana) — ieviešana un kontrole, kā arī izstrādājams konkrētās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikums.

2. Noteikumi attiecināmi uz visām Latvijas Republikas iekšējām ūdenstilpēm, arī iznomātām un privātām, kā arī jūras piekrastes ūdeņiem, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

3. Licencētā makšķerēšana atsevišķās ūdenstilpēs tiek ieviesta, lai racionāli izmantotu vērtīgo zivju krājumus ūdeņos, kuros zivju ieguve ir pieļaujama ierobežotā daudzumā, un tā sniedz papildu līdzekļus zivju krājumu pavairošanai, aizsardzībai un licencētās makšķerēšanas attīstībai.

4. Licencēto makšķerēšanu organizē pašvaldība (pašvaldības), kuras teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe, pašvaldības (pašvaldību) pilnvarota juridiskā persona vai tās (to) pilnvarots ūdenstilpes nomnieks vai īpašnieks (turpmāk — licencētās makšķerēšanas organizētājs), kas ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar ūdenstilpes zivju resursu pārzinātāju — pašvaldību vai Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldi (turpmāk — Zivsaimniecības pārvalde). Ja licencēto makšķerēšanu organizē pašvaldība (pašvaldības), kura ar Zivsaimniecības pārvaldi nav noslēgusi vienošanās protokolu par zivju resursu pārzināšanu, tā ar Zivsaimniecības pārvaldi noslēdz līgumu par licencētās makšķerēšanas organizēšanu konkrētajā ūdenstilpē.

5. Ja ūdenstilpē ir ieviesta licencētā makšķerēšana, makšķerniekam ir nepieciešama licencētās makšķerēšanas organizētāja izsniegta īpaša maksas atļauja — licence (turpmāk — makšķerēšanas licence), bet personām vecumā no 16 līdz 65 gadiem, izņemot invalīdus, papildus licencei nepieciešama arī makšķerēšanas karte.

 

II. Licencētās makšķerēšanas ieviešanas pamatojums

6. Licencēto makšķerēšanu var ieviest visā ūdenstilpē, tās daļā, kā arī jūras piekrastes ūdeņu joslā, ja ir kāds no šādiem nosacījumiem:

6.1. zinātnisks pamatojums, lai atļautu ierobežotu noteiktas zivju sugas vai vēžu ieguvi noteiktā laikā un vietā, kurā saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumiem Nr.67 “Makšķerēšanas noteikumi” makšķerēšana ir ierobežota vai aizliegta;

6.2. pamatota nepieciešamība regulēt makšķernieku skaitu noteiktā laikā un vietā, lai limitētu zivju krājumu izmantošanu un makšķernieku ietekmi uz vidi;

6.3. ūdenstilpes zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumos, ūdenstilpes nomas līgumā vai līgumā ar licencētās makšķerēšanas organizētāju ir noteiktas papildu prasības konkrētās ūdenstilpes vides un zivju resursu aizsardzībai un licencētai makšķerēšanai paredzēto zivju sugu regulārai pavairošanai.

 

III. Licencētās makšķerēšanas organizētāja pienākumi

7. Licencētās makšķerēšanas organizētājs, ievērojot šo noteikumu 6.punktu, kā arī saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu izstrādā ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumu. Nolikumā paredz licencētās makšķerēšanas noteikumus un citus nosacījumus makšķerēšanai konkrētajā ūdenstilpē.

8. Licencētās makšķerēšanas organizētājam ir šādi pienākumi:

8.1. sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību, ievērojot šo noteikumu 14.punktu, plašsaziņas līdzekļos sniegt informāciju par licencētās makšķerēšanas ieviešanu konkrētajā ūdenstilpē un nodrošināt atbilstošu norādes zīmju izvietošanu ūdenstilpē vai tās piekrastē;

8.2. nodrošināt makšķerēšanas licenču pieejamību, kā arī makšķerēšanas licenču realizāciju ūdenstilpju tuvumā tajās dienās, kad ir atļauta makšķerēšana, kā arī vietējos laikrakstos un attiecīgās pašvaldības sabiedriskajās vietās sniegt rakstisku informāciju par licenču realizāciju;

8.3. uzskaitīt izsniegtās licences īpašā licenču uzskaites žurnālā;

8.4. nodrošināt to naudas līdzekļu sadali, kas iegūti, realizējot makšķerēšanas licences, kā arī attiecīgo līdzekļu izmantošanu atbilstoši ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā paredzētajiem mērķiem;

8.5. līdz attiecīgajam gada ceturksnim sekojošā mēneša desmitajam datumam iesniegt Zivsaimniecības pārvaldē un attiecīgajā Vides ministrijas reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk — reģionālā vides pārvalde) vai Jūras vides pārvaldē pārskatu par realizēto makšķerēšanas licenču skaitu un licenču veidiem, par makšķerēšanas licenču maksas samazināšanu, iegūtajiem naudas līdzekļiem un to izlietojumu (pielikums);

8.6. papildināt zivju krājumus ūdenstilpē, ja tas ir paredzēts saskaņā ar zinātniskajām rekomendācijām un ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai ūdenstilpes nomas līgumu;

8.7. piedalīties vides un zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumos;

8.8. uzskaitīt makšķernieku lomus un sniegt attiecīgās ziņas reģionālajai vides pārvaldei;

8.9. iepazīstināt makšķerniekus ar konkrētās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumu.

 

IV. Vispārīgās prasības ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma izstrādei

9. Ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā sniedz šādas ziņas:

9.1. vispārīgie jautājumi:

9.1.1. ūdenstilpes atrašanās vieta (rajons, pagasts, pilsēta un norāde, ja attiecīgā ūdenstilpe atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā);

9.1.2. ūdenstilpes juridiskais statuss (publiska vai privāta un norāde, ja attiecīgā ūdenstilpe tiek nomāta);

9.1.3. zvejas tiesību piederība (valsts vai privātas un norāde, ja zvejas tiesības tiek nomātas);

9.1.4. pamatojums licencētās makšķerēšanas ieviešanai atbilstoši šo noteikumu 6.punktam;

9.1.5. ziņas par organizētāju (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds, adrese un tālruņa numurs);

9.2. licencētās makšķerēšanas noteikumi:

9.2.1. licencētās makšķerēšanas vietas robežu norāde ūdenstilpē;

9.2.2. makšķerēšanas laiks (gads, sezona, mēnesis, nedēļas dienas, diennakts stundas);

9.2.3. makšķerēšanas rīki un veidi;

9.2.4. limitētās zivju un vēžu sugas;

9.2.5. loma lielums (zivju vai vēžu skaits, svars un izmēri);

9.2.6. pieļaujamais makšķernieku skaits vai citi ar makšķerēšanu saistīti ierobežojumi;

9.3. vides un dabas resursu aizsardzības prasības un pašvaldības lēmumi, kas jāievēro makšķerniekam;

9.4. licencētās makšķerēšanas licenču veidi, skaits un maksa par makšķerēšanas licencēm:

9.4.1. licences veids (piemēram, dienas, mēneša, sezonas, gada, spiningošanai no laivas, vēžošanai, zemūdens medībām) un licences izmantošanas nosacījumi;

9.4.2. licenču daudzums (tai skaitā licences par samazinātu maksu un bezmaksas licences);

9.5. kārtība, kādā samazināma maksa par makšķerēšanas licencēm saskaņā ar šo noteikumu 22., 23., 24. un 25.punktu;

9.6. makšķerēšanas licences saturs un noformējums:

9.6.1. licences noformēšanas kārtība;

9.6.2. licences rekvizīti (licences veids, kārtas numurs, cena, derīguma termiņš, makšķerēšanas vieta, ziņas par makšķerēšanas organizētāju, licences izsniedzēja un saņēmēja paraksts, izsniegšanas datums);

9.7. makšķerēšanas licenču realizācijas kārtība (izplatītāji, pārdošanas vietas un to adreses, tālruņa numurs, darba laiks);

9.8. to līdzekļu izlietojums, kas iegūti, realizējot makšķerēšanas licences (valsts pamatbudžetā zivju fonda veidošanai ieskaitāmā līdzekļu daļa, kā arī pārējo līdzekļu sadalījums un izmantošanas mērķi);

9.9. makšķernieku lomu uzskaites kārtība;

9.10. licencētās makšķerēšanas organizētāja sniegtie pakalpojumi un pienākumi;

9.11. pasākumu plāns zivju resursu saglabāšanai, papildināšanai un aizsardzībai, ievērojot zinātniskās rekomendācijas, ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumus un attiecīgās reģionālās vides pārvaldes ieteikumus;

9.12. licencētās makšķerēšanas un vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrole;

9.13. nolikuma spēkā stāšanās laiks un darbības ilgums;

9.14. nolikuma pielikumi:

9.14.1. licenču paraugi (visu veidu licencēm);

9.14.2. ūdenstilpes shēma ar licencētās makšķerēšanas vietas norādi;

9.14.3. saskaņojumi (noformējami uz nolikuma pēdējās lapas vai atsevišķā pielikumā).

 

V. Ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma saskaņošana un apstiprināšana

10. Ūdenstilpju licencētās makšķerēšanas nolikumus (arī privāto ūdenstilpju licencētās makšķerēšanas nolikumus) pašvaldība saskaņo ar Vides ministriju, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu, Zivsaimniecības pārvaldi un attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, bet, ja ūdenstilpe atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai ir izveidota administrācija, — arī ar šīs teritorijas administrāciju. Ja nolikumu saskaņo pašvaldības pilnvarota juridiskā persona vai ūdenstilpes nomnieks, vai īpašnieks, tas uzrāda arī šo noteikumu 4.punktā minētā attiecīgās pašvaldības pilnvarojuma vai līguma kopiju.

11. Ja saskaņojumi ir savstarpēji pretrunīgi vai attiecīgais saskaņojums netiek sniegts, domstarpības izskata administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

12. Ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumu apstiprina Zivsaimniecības pārvalde, un attiecīgās ūdenstilpes zivju resursu pārzinātājs ir atbildīgs par ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma izstrādi un ieviešanu atbilstoši šiem noteikumiem.

13. Apstiprināto ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumu licencētās makšķerēšanas organizētājs nosūta šo noteikumu 10.punktā minētajām institūcijām un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms licencētās makšķerēšanas sākuma iesniedz attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē.

14. Informāciju par licencētās makšķerēšanas vietām, makšķerēšanas organizētāju un makšķerēšanas licences iegādes iespējām pašvaldība ne vēlāk kā mēnesi pirms licencētās makšķerēšanas sākuma publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un attiecīgā rajona preses izdevumā.

15. Licencētās makšķerēšanas organizētājs vai kāda šo noteikumu 10.punktā minētā institūcija pirms nolikuma darbības beigu termiņa var ierosināt izdarīt grozījumus ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā. Šādā gadījumā nolikumu atkārtoti saskaņo un attiecīgos grozījumus publicē šo noteikumu 14.punktā noteiktajā kārtībā.

 

VI. Ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma darbības ilgums un darbības pārtraukšana

16. Ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumu izstrādā uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Pēc trim gadiem nolikumu pārskata un saskaņo.

17. Ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma darbību pirms termiņa var pārtraukt ne agrāk kā ar nākamo licencētās makšķerēšanas gadu vai sezonu (attiecīgo lēmumu licencētās makšķerēšanas organizētājs vai pašvaldība publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un attiecīgā rajona preses izdevumā) šādos gadījumos:

17.1. ja pēc vides aizsardzības institūcijas atzinuma vai pamatojoties uz zinātniskām rekomendācijām nepieciešami zivju resursu aizsardzības pasākumi un Zivsaimniecības pārvalde un Vides ministrija pieņem par to savstarpēji saskaņotu lēmumu, pēc kura konkrētās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma turpmākā darbība ir neiespējama;

17.2. ja licencētās makšķerēšanas organizētājs nenodrošina šajos noteikumos vai konkrētās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā minēto prasību izpildi un zivju resursu pārzinātājs pieņem lēmumu par ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma darbības pārtraukšanu;

17.3. ja ar licencētās makšķerēšanas organizētāju noslēgtajā līgumā ir paredzēti iemesli, kuru dēļ ir pārtraucama ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikuma darbība, un licencētās makšķerēšanas organizētājs par to iepriekš informē attiecīgo pašvaldību, kā arī šo noteikumu 10.punktā minētās institūcijas.

 

VII. No makšķerēšanas licenču realizācijas iegūto līdzekļu sadalījums

18. Ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā paredz, ka daļa naudas līdzekļu, kas iegūti, realizējot makšķerēšanas licences, reizi ceturksnī pārskaitāmi valsts pamatbudžetā zivju fonda veidošanai, ievērojot ūdenstilpes statusam atbilstošo pārskaitījuma apmēru:

18.1. ja makšķerēšana notiek publiskās upēs un upēs, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, — ne mazāk par 40 %;

18.2. ja makšķerēšana notiek publiskos ezeros un ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij, — ne mazāk par 30 %;

18.3. ja makšķerēšana notiek iznomātos publiskos ezeros un iznomātās publiskās upēs, kā arī iznomātos ezeros, kuros zvejas tiesības pieder valstij, un iznomātās upēs, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, — ne mazāk par 20 %;

18.4. ja makšķerēšana notiek privātās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder to īpašniekam, — ne mazāk par 10 %.

19. Līdzekļi, kas pēc pārskaitījuma valsts pamatbudžetā zivju fonda veidošanai paliek licencētās makšķerēšanas organizētāja rīcībā, tiek izmantoti licencētās makšķerēšanas organizēšanai un tās pārvaldes nodrošināšanai, kā arī citiem ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā paredzētajiem mērķiem.

 

VIII. Maksa par makšķerēšanas licencēm un maksas samazināšana

20. Maksa par makšķerēšanas licencēm tiek noteikta ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā, ņemot vērā attiecīgās ūdenstilpes statusu, makšķerēšanai atļauto zivju sugu sastāvu un daudzumu, kopējo makšķerēšanas licenču skaitu un pieprasījumu, kā arī ņemot vērā izdevumus, kas nepieciešami licencētās makšķerēšanas organizēšanai, un organizētāja ieguldījumu zivju krājumu papildināšanā un aizsardzībā.

21. Publiskajās ūdenstilpēs un upēs, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, maksa par gada licenci nedrīkst pārsniegt triju makšķerēšanas gada karšu vērtību.

22. Ja ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā ir norādīts to personu loks, kurām ir tiesības iegādāties makšķerēšanas licences par samazinātu maksu vai saņemt bezmaksas makšķerēšanas licences, attiecīgās licences pārdod un izsniedz saskaņā ar pašvaldības un licencētās makšķerēšanas organizētāja savstarpēji saskaņotu lēmumu atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam attiecīgo personu sarakstam, kurā ir sniegts maksas samazināšanas pamatojums.

23. Makšķerēšanai publiskajās ūdenstilpēs un upēs, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, paredz samazinātu maksu par makšķerēšanas licencēm vai bezmaksas makšķerēšanas licences šādām personām:

23.1. bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 16 gadiem un personām, kuras ir vecākas par 65 gadiem;

23.2. invalīdiem un politiski represētajām personām;

23.3. ūdenstilpju krastu zemju īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

24. Papildus šo noteikumu 23.punktā minētajām personām samazināta maksa par makšķerēšanas licencēm vai bezmaksas makšķerēšanas licences var tikt paredzētas arī šādām personām:

24.1. vietējo pašvaldību teritoriju maznodrošinātajiem iedzīvotājiem;

24.2. makšķernieku organizāciju (klubu) biedriem.

25. Maksa par makšķerēšanas licencēm netiek samazināta un bezmaksas makšķerēšanas licences netiek izsniegtas tādu vērtīgu zivju sugu kā lašu un taimiņu, kā arī vēžu ieguvei un zemūdens medībām.

26. Visas makšķerēšanas licences, arī makšķerēšanas licences par samazinātu maksu un bezmaksas licences, numurē, ņemot vērā to veidu un maksu par makšķerēšanas licenci, kā arī reģistrē reģionālajā vides pārvaldē.

 

IX. Licencētās makšķerēšanas kontrole

27. Ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumā paredzēto licencētās makšķerēšanas noteikumu ievērošanu kontrolē Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes inspektori un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju inspektori, kā arī pašvaldības pilnvarotas personas — attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei uzrauga arī vides aizsardzības sabiedriskie inspektori, policija, pašvaldību policija, zemessardze, kā arī licencētās makšķerēšanas organizētāji, ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki.

28. Šajos noteikumos paredzēto licencētās makšķerēšanas organizētāja pienākumu ievērošanu un izpildi atbilstoši kompetencei uzrauga Zivsaimniecības pārvalde, Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienests.

29. Šo noteikumu pārkāpēji saucami pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības likumos noteiktajā kārtībā. Minētā atbildība neatbrīvo pārkāpējus no pienākuma atlīdzināt dabai nodarīto kaitējumu saskaņā ar taksēm, kas noteiktas normatīvajos aktos par rūpniecisko zveju teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos un rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.

 

X. Noslēguma jautājumi

30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 15.septembra noteikumus Nr.349 “Licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas — kārtība Latvijas Republikas ūdeņos” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 271.nr.).

31. Ūdenstilpju licencētās makšķerēšanas nolikumi, kas apstiprināti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to darbības termiņa beigām.

32. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 14.oktobra noteikumiem Nr.574

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis