Tulkojums

STARPTAUTISKĀ KONVENCIJA PAR KUĢU KAITĪGO PRETAPAUGŠANAS SISTĒMU KONTROLI

Konvencijas Dalībvalstis,

 

Atzīmējot to, ka zinātniskie pētījumi un valdību, kā arī kompetento Starptautisko organizāciju veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka kuģiem izmantojamās drošas pretapaugšanas sistēmas izraisa būtisku toksicitātes risku un citu pastāvīgu iedarbību attiecībā uz ekoloģiski un ekonomiski svarīgiem jūrā atrodamiem dzīviem organismiem kā arī to, ka piesārņojuma skartu jūras produktus izmantošana var kaitēt cilvēka veselībai,

 

Īpaši atzīmējot nopietnās bažas par pretapaugšanas sistēmām, kurās izmanto alvas organiskos savienojumus, kas darbojas kā biocīdi un esot pārliecinātām par to, ka šādu alvas organisko savienojumu ievadīšana apkārtējā vidē pakāpeniski jāsamazina,

 

Atsaucoties uz to, ka 1992.gada Apvienoto Nāciju konferences par apkārtējo vidi un pilnveidošanu 21.dienaskārtības 17.nodaļa aicina valstis veikt pasākumus, lai samazinātu piesārņojumu, kas radies no alvas organiskajiem savienojumiem, kas tiek izmantoti pretapaugšanas sistēmās,

 

Tāpat atsaucoties uz to, ka rezolūcija A.895(21), ko 1999.gada 25.novembrī pieņēmusi Starptautiskā Jūras organizācija, mudina Jūras vides aizsardzības komitejas (MEPC) organizācijas strādāt pie vispārīga juridiski saistoša dokumenta izstrādāšanas attiecībā uz pretapaugšanas sistēmu kaitīgo ietekmi, kā pie neatliekama jautājuma,

 

Ievērojot drošības pasākumus, kas izklāstīti Rio deklarācijas Par apkārtējo vidi pilnveidošanu 15. principā un atsaucoties uz tiem rezolūcijā MEPC.67(37), ko pieņēmusi Jūras vides aizsardzības komiteja (MEPC) 1995.gada 15.septembrī,

 

Atzīstot jūras vides un cilvēka veselības aizsardzības nozīmīgumu attiecībā uz pretapaugšanas sistēmu kaitīgo ietekmi,

 

Atzīstot arī to, ka pretapaugšanas sistēmu, kuru mērķis ir novērst kuģu virsmu apaugšanu ar organismiem, izmantošanai, ir kritiski svarīga nozīme produktīvajā tirdzniecībā, kuģošanā un kaitīgu ūdensaugu organismu un patogēnu gaidāmajā izplatībā,

 

Atzīstot tālāk nepieciešamību izstrādāt pretapaugšanas sistēmas, kuras ir efektīvas un draudzīgas apkārtējai videi, un sekmēt kaitīgo sistēmu aizvietošanu ar mazāk kaitīgām sistēmām vai nekaitīgām sistēmām,

 

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants.

Vispārējie nosacījumi

1. Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apņemas pilnā mērā ieviest Konvencijas nosacījumus, lai mazinātu vai ierobežotu pretapaugšanas sistēmu radīto kaitīgo ietekmi uz jūras vidi un cilvēka veselību.

2. Pielikumi veido šīs Konvencijas būtisku daļu. Ja vien nav paredzēts pretējais, atsauce uz šo Konvenciju vienlaicīgi veido atsauci uz tās pielikumiem.

3. Neviens no šīs Konvencijas nosacījumiem nav interpretējams kā kavēklis Dalībvalstīm individuāli vai kopīgi pieņemt stingrākus mērus, lai samazinātu vai ierobežotu pretapaugšanas sistēmu kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, saskaņā ar starptautisko likumdošanu.

4. Dalībvalstis cenšas sadarboties, lai efektīvi piemērotu, pildītu un ieviestu šīs Konvencijas prasības.

5. Dalībvalstis apņemas veicināt turpmāko efektīvu un apkārtējai videi draudzīgu pretapaugšanas sistēmu pilnveidošanu.

2. pants.

Definīcijas

Šajā Konvencijā, ja vien nav noteikts citādi:

1. “Administrācija” nozīmē valsts valdību, kuras jurisdikcijā kuģis kuģo. Attiecībā uz kuģi, kuram ir tiesības kuģot ar valsts karogu, ar Administrāciju saprot valsts valdību. Attiecībā uz fiksētajām un peldošajām platformām, ar kurām veicama jūras dibena resursu un augsnes apakškārtas izpēte līdzās krastam, attiecībā uz kurām piekrastes valsts izmanto suverēnās tiesības ar nolūku veikt pētniecības darbus un izmantot dabas resursus, Administrācija ir attiecīgās piekrastes valsts valdība.

2. “Pretapaugšanas sistēma” nozīmē apšuvumu, krāsojumu, virsmas apstrādi vai ierīci, kas tiek izmantota uz kuģa, lai kontrolētu vai novērstu nevēlamu organismu pieķeršanos.

3. “Komiteja” nozīmē Organizācijas Jūras Vides aizsardzības komiteju.

4. “Bruto tilpība” nozīmē bruto tilpību, kas aprēķināta saskaņā ar 1969.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu 1. pielikuma Tilpības mērīšanas noteikumiem vai jebkuru citu secīgu Konvenciju.

5. “Starptautiskais reiss” nozīmē kuģa, kuram ir tiesības kuģot ar vienas valsts karogu uz vai no ostas, kuģu būvētavas vai ārzonas termināla, kas atrodas citas valsts jurisdikcijā, reisu.

6. “Garums” nozīmē garumu, kāds noteikts 1966.gada Starptautiskajā konvencijā par kravas marku, kas grozīta ar 1988.gada Protokolu vai jebkurā citā secīgā Konvencijā.

7. “Organizācija” nozīmē Starptautisko Jūras organizāciju.

8. “Ģenerālsekretārs” nozīmē Organizācijas Ģenerālsekretāru.

9. “Kuģis” nozīmē jebkura veida kuģi, kas darbojas jūras vidē, ieskaitot zemūdens spārnu laivas, gaisa spilvena satiksmes līdzekļus, iegremdējamus satiksmes līdzekļus, peldošas vienības, fiksētas vai peldošas platformas, peldošās noliktavas (FSUs) un peldošās produktu noliktavas un pārkraušanas platformas (FPSOs).

10. “Tehniskā grupa” ir institūcija, ko veido Dalībvalstu pārstāvji, Organizācijas biedri, Apvienoto Nāciju un tās Īpašo uzdevumu aģentūru, Starpvaldību organizāciju, kurām ir noslēgtas vienošanās ar Organizāciju un nevalstisko organizāciju, kurām Organizācijā ir konsultatīvs statuss, kurās būtu iekļaujami laboratoriju un institūciju pārstāvji, kas dod slēdzienu par ietekmi uz apkārtējo vidi, par tehnoloģisko ietekmi, slēdzienu jūras vides bioloģijā, par cilvēka veselības stāvokli, ekonomikas analīzē, riska menedžmentā, starptautiskajā kuģošanā, pretapaugšanas sistēmu pārklājuma tehnoloģijā vai citās jomās, kur nepieciešams eksperta slēdziens, lai objektīvi izskatītu vispusīgā ierosinājuma tehniskās puses, pārstāvji.

3. pants.

Piemērošana

(1) Ja vien Konvencijā nav noteikts citādi, šo Konvenciju piemēro:

(a) kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar Dalībvalsts karogu;

(b) kuģiem, kuriem nav tiesības kuģot ar Dalībvalsts karogu, bet kuri kuģo saskaņā ar Dalībvalsts dotām pilnvarām; un

(c) kuģiem, kuri ienāk ostā, kuģu būvētavā, vai ārzonas terminālā, bet neatbilst (a) un (b) punktā noteiktajam.

(2) Konvencija nav piemērojama kara kuģiem, flotes palīgkuģiem vai citiem kuģiem, kuru īpašnieks ir Dalībvalsts vai, kuru ir nofraktējusi Dalībvalsts un pagaidām izmanto tikai valdības nekomerciāliem mērķiem. Tomēr katra Dalībvalsts garantē, pieņemot nepieciešamos pasākumus, nevājināt tādu kuģu, kuru īpašnieks vai fraktētājas tā ir, darbības vai darbības iespējas, ka uz šādiem kuģiem, ciktāl tas ir saprātīgi un iespējami, ir attiecināma šī Konvencija.

(3) Attiecībā uz šīs Konvencijas ne-dalībvalstu kuģiem, Dalībvalstis piemēro šīs Konvencijas prasības, lai nodrošinātu ne vairāk labvēlīgu attieksmi šādiem kuģiem.

4. pants.

Pretapaugšanas sistēmu kontroles

(1) Saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas 1.pielikumā, katra Dalībvalsts aizliedz vai ierobežo:

(a) kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu, kas minēta 3.panta 1.daļas (a) un (b) punktā, lietošanu, atkārtotu lietošanu, uzstādīšanu vai izmantošanu; un

(b) lietošanu, atkārtotu lietošanu, uzstādīšanu vai šādu sistēmu izmantošanu attiecībā uz 3.panta 1.daļas (c) punktā minētiem kuģiem, kamēr tie atrodas Dalībvalsts ostā, kuģu būvētavā, ārzonas terminālā, un jāpieņem iedarbīgi pasākumi, lai nodrošinātu šo kuģu atbilstību minētajām prasībām.

(2) Kuģi, kuri izmanto pretapaugšanas sistēmas, kuras tiek pārbaudītas saskaņā ar 1.pielikuma grozījumiem, kas stājas spēkā pēc Konvencijas spēkā stāšanās, var saglabāt šo sistēmu līdz nākamai grafikā paredzētajai sistēmas atjaunošanai, bet nekādā gadījumā laika posms nedrīkst pārsniegt 60 izmantošanas mēnešus, ja vien Komiteja nenolemj, ka pastāv ārkārtēji apstākļi, kas attaisno agrāku pārbaudes veikšanu.

5. pants.

Pārbaudes, kas veicamas saskaņā ar 1. pielikumu. Atkritumi

Ņemot vērā starptautiskos noteikumus, normas un prasības, Dalībvalsts veic attiecīgos pasākumus savā teritorijā, kas paredz, ka atkritumi, kas rodas no pretapaugšanas sistēmu, kas tiek pārbaudītas saskaņā ar 1.pielikumu, izmantošanas vai noņemšanas, tiek savākti, apstrādāti un likvidēti drošā, apkārtējai videi draudzīgā veidā, lai aizsargātu cilvēka veselību un apkārtējo vidi.

6. pants.

Pretapaugšanas sistēmu pārbaužu grozījumu ierosināšanas process

(1) Katra Dalībvalsts var ierosināt 1.pielikuma grozījumus, saskaņā ar šo pantu.

(2) Sākotnējais ierosinājums ietver 2.pielikumā prasīto informāciju, un tiek iesniegts Organizācijai. Kad Organizācija saņem ierosinājumu, tā vērš Dalībvalstu, Organizācijas biedru, Apvienoto Nāciju un tās Īpašo uzdevumu aģentūru, starpvaldību organizāciju, kurām ir vienošanās ar Organizāciju un nevalstisko organizāciju, kurām Organizācijā ir konsultatīvs statuss, uzmanību un nodrošina tā pieejamību.

(3) Komiteja nolemj, vai minētām pretapaugšanas sistēmām ir nepieciešama padziļināta pārbaude, kura pamatojas uz sākotnējo priekšlikumu. Ja Komiteja nolemj, ka tālākā pārbaude ir nepieciešama, Dalībvalsts, kas iesniegusi ierosinājumu, iesniedz Komitejai visaptverošu priekšlikumu, kas iever 3.pielikumā prasīto informāciju, izņemot gadījumu, ja sākotnējais priekšlikums ietver visu 3.pielikumā prasīto informāciju. Ja Komiteja uzskata, ka šeit saskatāmi nopietnu un neatgriežamu zaudējumu draudi, pilns zinātniskās pārliecības trūkums netiek izmantots kā iemesls, lai atturētu ierosinājuma novērtēšanas virzību. Komiteja izveido tehnisko grupu saskaņā ar 7.pantu.

(4) Tehniskā grupa pārbauda visaptverošo priekšlikumu kopā ar jebkuriem papildus faktiem, ko iesniegusi ikviena ieinteresētā persona, un novērtē, kā arī ziņo Komitejai vai priekšlikums ir pierādījis kaitīgās iedarbības pārmērīga riska iespējas organismiem un cilvēka veselībai, kādu paredz 1. pielikuma grozījums.

(a) Tehniskās grupas pārbaude ietver:

(i) asociācijas novērtējumu par minēto pretapaugšanas sistēmu un ar to saistīto novēroto kaitīgo ietekmi apkārtējai videi vai cilvēka veselībai, ieskaitot, bet neierobežojoties ar, piesārņojuma skarto jūras velšu patēriņu vai izmantojot pārbaudītus pētījumus, kas pamatojas uz informāciju, kura aprakstīta 3. pielikumā un jebkuru citu zināmo informāciju;

(ii) iespējamā riska samazināšanas novērtējumu, kas attiecināms uz ierosinātajiem pārbaudes pasākumiem un citiem kontroles pasākumiem, kurus var ņemt vērā tehniskā grupa;

(iii) pieejamās informācijas par priekšlikuma pārbaudes pasākumiem un krastā veicamo pasākumu tehniskajām iespējām izskatīšanu;

(iv) pieejamās informācijas izvērtēšanu par citām sekām, kas saistītas ar šādiem pārbaudes pasākumiem, attiecībā uz:

— apkārtējo vidi (ietverot, bet nenorobežojoties ar bezdarbības sekām un ietekmi uz gaisa kvalitāti);

— kuģu būvētavas veselības un drošības stāvokli (ietekme uz kuģu būvētavas darbiniekiem);

— starptautiskās kuģošanas un citu attiecīgo sektoru izmaksas; un

(v) piemērotu alternatīvu nepieciešamības izskatīšanu, ieskaitot iespējamā riska alternatīvas izskatīšanu.

(b) Tehniskās grupas ziņojums iesniedzams rakstveidā un tajā jābūt ietvertiem visiem novērtējumiem un apsvērumiem, kas minēti (a) punktā, izņemot, ja tehniskā grupa nolemj neturpināt novērtēšanas un apspriešanas procedūru, kas minēta (a) punkta (ii) apakšpunktā līdz (a) punkta (v) apakšpunktam, ja izdarot novērtējumu pēc (a) punkta (i) apakšpunkta noteikts, ka nav pamata tālākai ierosinājuma izskatīšanai.

(c) Tehniskās grupas ziņojums, cita starpā, ietver ieteikumu par to, vai starptautiskās pārbaudes saskaņā ar šo Konvenciju ir likumīgas attiecībā uz minētajām pretapaugšanas sistēmām, uz īpašo kontroles pasākumu, kas ierosināti visaptverošajā priekšlikumā, piemērotību, vai uz citiem kontroles pasākumiem, kas šķietami ir vairāk piemēroti.

(5) Tehniskās grupas ziņojumu, pirms tā izskatīšanas Komitejā, izplata Dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Īpašo uzdevumu aģentūrām, starpvaldību organizācijām, kurām ir noslēgti līgumi ar Organizāciju un nevalstiskajām organizācijām, kurām Organizācijā ir konsultatīvs statuss. Komiteja nolemj, vai apstiprināt kādu no ierosinājumiem, lai grozītu 1.pielikumu un, atbilstoši, kādus grozījumus veikt, ņemot vērā tehniskās grupas ziņojumu. Ja ziņojums atklāj nopietnu un nenovēršamu zaudējumu draudus, pilnas zinātniskās pārliecības trūkums pats par sevi nav izmantojams kā iemesls, lai atturētos no lēmuma pieņemšanas par pretapaugšanas sistēmas ierakstīšanu 1.pielikumā. Ierosinātos 1.pielikuma grozījumus, ja tos ir apstiprinājusi Komiteja, izplata saskaņā ar 16.panta (2)daļas (a)punktu. Lēmums par ierosinājuma neapstiprināšanu nekavē nākamo jaunu ierosinājumu iesniegšanu attiecībā uz šo pretapaugšanas sistēmu, ja atklājas jauna informācija.

(6) Tikai Dalībvalstis var iesaistīties Komitejas pieņemtajos lēmumos, kas aprakstīti 3. un 5.daļā.

7.pants.

Tehniskās grupas

(1) Pēc visaptveroša priekšlikuma saņemšanas, Komiteja izveido tehnisko grupu saskaņā ar 6.pantu. Gadījumā, ja saņemti dažādi priekšlikumi vienlaicīgi vai secīgi, Komiteja var izveidot vienu vai vairākas tehniskās grupas, ja nepieciešams.

(2) Katra Dalībvalsts var piedalīties tehnisko grupu apspriedēs un attiecīgi pielietot šai Dalībvalstij pieejamās speciālās zināšanas.

(3) Tehniskā komiteja lemj par tehniskās grupas kompetenci, izveidošanas un darbības noteikumiem. Šādi nosacījumi nodrošina ikvienas iesniegtās informācijas konfidencialitāti. Tehniskās grupas var sanākt kopā, ja nepieciešams, bet tām jācenšas savu korespondenci organizēt rakstveidā vai elektroniskā formā, vai izmantojot citas mēdiju formas, ja nepieciešams.

(4) Tikai Dalībvalstu pārstāvji var iesaistīties jebkuru ieteikumu formulēšanā Komitejai saskaņā ar 6.pantu. Tehniskā grupa cenšas panākt vienprātību starp Dalībvalstu pārstāvjiem. Ja vienprātība nav panākama, tehniskā grupa paziņo šo pārstāvju katru viedokli, kas ir mazākumā.

8. pants.

Zinātniskie un tehniskie pētījumi un pārraudzība

(1) Dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, lai veicinātu un atvieglotu zinātniskos un tehniskos pētījumus par pretapaugšanas sistēmu ietekmi, kā arī šīs ietekmes pārraudzību. Šiem pētījumiem īpaši jāietver novērošanu, mērījumus, izvērtēšanu, pretapaugšanas sistēmu ietekmes novērtējumu un analīzi.

(2) Katrai Dalībvalstij, lai sekmētu šīs Konvencijas mērķus, jāveicina attiecīgas informācijas pieejamība citām Dalībvalstīm, kuras to pieprasa, par:

(a) Zinātniskajiem un tehniskajiem pasākumiem, kas veicami saskaņā ar šo Konvenciju;

(b) jūras zinātniskajām un tehnoloģiskajām programmām un to mērķiem; un

(c) katras pretapaugšanas sistēmas pārraudzības un novērtēšanas programmas novēroto ietekmi.

9.pants.

Paziņošana un informācijas apmaiņa

(1) Katra Dalībvalsts apņemas paziņot Organizācijai:

(a) iecelto inspektoru vai atzīto organizāciju sarakstu, kuri ir pilnvaroti darboties šīs Dalībvalsts vārdā, risinot jautājumus par pretapaugšanas sistēmu kontroli saskaņā ar šo konvenciju, lai izplatītu Dalībvalstīm to amatpersonu informēšanai. Tādēļ Administrācija paziņo Organizācijai par pārvaldes īpašajiem pienākumiem un nosacījumiem, kas deleģēti ieceltajiem inspektoriem un atzītajām organizācijām; un

(b) izmantojot ikgadējo apkopojumu, informāciju par katru pretapaugšanas sistēmas apstiprināšanu, ierobežošanu vai aizliegšanu, saskaņā ar tās iekšējiem likumiem.

(2) Organizācija, ar jebkuriem pieejamiem līdzekļiem, padara pieejamu informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1.daļu.

(3) Par tām pretapaugšanas sistēmām, kuras ir apstiprinājusi, reģistrējusi vai licencējusi Dalībvalsts, šai Dalībvalstij ir jānodrošina informācija, uz kuru pamatojas lēmums, ieskaitot informāciju, ko paredz 3.pielikums, vai citu informāciju, kas ir piemērota, lai veiktu atbilstošu pretapaugšanas sistēmu novērtēšanu, vai jāpieprasa informācija no šo pretapaugšanas sistēmu ražotājiem, tām Dalībvalstīm, kuras to pieprasa. Netiek sniegta informācija, kuru aizsargā likums.

10.pants.

Inspekcija un sertificēšana

Dalībvalsts garantē, ka kuģi, kas ir tiesīgi kuģot ar tās karogu vai kuras uzraudzībā tie kuģo, tiek inspicēti vai sertificēti saskaņā ar 4.pielikuma noteikumiem.

11.pants.

Kuģu inspicēšana un pārkāpumu atklāšana

(1) Kuģi, attiecībā uz kuru piemērojama šī Konvencija, katrā Dalībvalsts ostā, kuģu būvētavā vai ārzonas terminālā var inspicēt šīs Dalībvalsts amatpersonas, lai noteiktu, vai kuģis atbilst šīs Konvencijas prasībām. Ja vien ir drošs pamats uzskatīt, ka kuģis nepārkāpj šīs Konvencijas nosacījumus, šāda inspekcija norobežojas ar:

(a) apliecinājumu, kur tas nepieciešams, ka uz kuģa atrodas spēkā esošs pretapaugšanas sistēmas sertifikāts vai deklarācija par pretapaugšanas sistēmu; un/vai

(b) īss pretapaugšanas sistēmas izvērtējums, kas neietekmē tās viengabalainību, struktūru vai izmantošanu, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. Tomēr laiks, kas nepieciešams, lai sagatavotu šī izvērtējuma rezultātus, nevar būt par pamatu kuģa kustības aizkavēšanai vai tā atiešanai.

(2) Ja ir drošs pamats uzskatīt, ka kuģis pārkāpj Konvencijas prasības, drīkst veikt pilnīgu inspekciju, ņemot vērā Organizācijas izstrādātas vadlīnijas.

(3) Ja ir atklājies, ka kuģis pārkāpj Konvencijas prasības, Dalībvalsts, kura veic inspekciju, drīkst veikt pasākumus, lai brīdinātu, aizturētu, vai neatļautu kuģim atrasties tās ostā. Dalībvalsts, veicot šādus, pret kuģi vērstus pasākumus, kuru mērķis ir pierādīt, ka kuģis neatbilst Konvencijas prasībām, nekavējoties informē Administrāciju par attiecīgo kuģi.

(4) Dalībvalstis sadarbojas pārkāpumu atklāšanā un šīs Konvencijas ieviešanā. Dalībvalsts drīkst kuģi arī inspicēt, kad tas ienāk ostā, kuģu būvētavā vai ārzonas terminālā, kas atrodas tās jurisdikcijā, ja no kādas Dalībvalsts ir saņemts izmeklēšanas pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, ka kuģis strādā vai strādāja, pārkāpjot šīs Konvencijas nosacījumus. Ziņojums par šo izmeklēšanu ir nosūtāms Dalībvalstij, kas to pieprasa un iesaistītā kuģa Administrācijas kompetentajai institūcijai, informējot, ka var tikt veikti attiecīgie pasākumi saskaņā ar šo Konvenciju.

12.pants.

Pārkāpumi

(1) Katrs šīs Konvencijas noteikumu pārkāpums ir aizliedzams un piemērojamas sankcijas saskaņā ar iesaistītā kuģa Administrācijas likumdošanu, lai kur pārkāpums nenotiktu. Ja Administrācija ir informēta par šādu pārkāpumu, tā jautājumu izmeklē un var pieprasīt ziņotājai Dalībvalstij sniegt papildus pierādījumus par iespējamo pārkāpumu. Ja Administrācija ir pārliecināta, ka pierādījumi ir pietiekami, lai celtu prasību tiesā par iespējamo pārkāpumu, tas kalpo par iemeslu, lai uzsāktu tiesvedību cik ātri iespējams, saskaņā ar tās likumdošanu. Administrācija nekavējoties informē Dalībvalsti, kas paziņoja par iespējamo pārkāpumu, kā arī Organizāciju, par katru veikto pasākumu. Ja Administrācija nav veikusi nekādus pasākumus viena gada laikā pēc informācijas saņemšanas, tai jāinformē Dalībvalsts, kura paziņoja par iespējamo pārkāpumu.

(2) Katrs šīs Konvencijas noteikumu pārkāpums ikvienas Dalībvalsts jurisdikcijā ir aizliedzams un piemērojamas sankcijas saskaņā ar šīs valsts likumiem. Lai kur šāds pārkāpums nenotiktu, šai Dalībvalstij;

(a) jāceļ prasība tiesā, saskaņā ar tās likumdošanu; vai

(b) jāsniedz iesaistītā kuģa Administrācijai šī informācija un tai esošie pierādījumi, ka noticis pārkāpums.

(3) Sankcijas, ko paredz Dalībvalsts likumdošana, saskaņā ar šo pantu, ir atbilstošas šīs Konvencijas noteikumu pārkāpuma smagumam, lai kur tie nenotiktu.

13.pants.

Nevajadzīga aizkavēšana un kuģa aizturēšana

(1) Ir jādara viss iespējamais, lai izvairītos no nevajadzīgas kuģa aizkavēšanas vai aizturēšanas saskaņā ar 11. vai 12.pantu.

(2) Ja kuģis ir nepamatoti aizkavēts vai aizturēts saskaņā ar 11. vai 12.pantu, tam ir tiesības uz kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem vai bojājumiem.

14.pants.

Strīda izšķiršana

Jebkurš strīds starp Dalībvalstīm par šīs Konvencijas noteikumu piemērošanu un interpretēšanu ir izšķirams sarunu ceļā, veicot aptauju, izmantojot starpnieku, izmantojot samierināšanas procedūru, arbitrāžu, tiesas procesu, reģionālās organizācijas vai vienošanās, vai citus miermīlīgus līdzekļus pēc to izvēles.

15.pants.

Saistība ar Starptautiskajām jūras tiesībām

Nekas šajā Konvencijā neskar Dalībvalsts tiesības un pienākumus, ko tā pilda saskaņā ar starptautisko likumdošanu, kas atspoguļota Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā.

16.pants.

Grozījumi

(1) Šo Konvenciju drīkst grozīt ar procedūrām, kādas noteiktas sekojošās daļās.

(2) Grozījumi, pēc to izskatīšanas Organizācijā:

(a) ikviena Dalībvalsts drīkst ierosināt šīs Konvencijas grozījumus. Ierosinātie grozījumi iesniedzami Ģenerālsekretāram, kurš pēc tam tos izplata Dalībvalstīm un Organizācijas biedriem vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas. Gadījumā, kad izteikts ierosinājums grozīt 1.pielikumu, jārīkojas saskaņā ar 6.pantu, pirms tā izskatīšanas, saskaņā ar šo pantu.

(b) Ierosinātais un izplatītais grozījums, kas minēts iepriekš, tiek adresēts Komitejai, lai to izskatītu. Dalībvalstis, tām esot vai neesot Organizācijas biedriem, ir tiesīgas piedalīties Komitejas sēdēs, lai izskatītu un pieņemtu grozījumu.

(c) Grozījumi ir pieņemti ar divu trešdaļu Dalībvalstu vairākumu, kas piedalās un balso Komitejā, pie nosacījuma, ka vismaz viena trešdaļa no Dalībvalstīm piedalās balsošanā.

(d) Grozījumus, kas pieņemti saskaņā ar (c) punktu, Ģenerālsekretārs nosūta Dalībvalstīm, lai tos apstiprinātu.

(e) Grozījums uzskatāms par akceptētu pie sekojošiem apstākļiem:

(i) Šīs konvencijas panta grozījums ir uzskatāms par akceptētu datumā, kurā divas trešdaļas Dalībvalstu ir paziņojušas Ģenerālsekretāram, ka akceptē to.

(ii) Pielikuma grozījums ir uzskatāms par akceptētu pēc divpadsmit mēnešiem no pieņemšanas datuma vai datuma, ko noteikusi Komiteja. Tomēr, ja uz šo datumu vairāk kā viena trešdaļa Dalībvalstu Ģenerālsekretāram paziņo, ka ir pret grozījumu, tas nav uzskatāms par akceptētu.

(f) Grozījums stājas spēkā pie šādiem nosacījumiem:

(i) Šīs Konvencijas panta grozījums stājas spēkā attiecībā uz tām Dalībvalstīm, kuras ir paziņojušas, ka akceptē to pēc sešiem mēnešiem no datuma, kurā tas ir uzskatāms par akceptētu saskaņā ar (e) punkta (i) apakšpunktu.

(ii) 1.pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām Dalībvalstīm pēc sešiem mēnešiem, skaitot no datuma, kurā tas uzskatāms par akceptētu, izņemot tās Dalībvalstis, kuras:

(1) ir paziņojušas, ka ir pret grozījumu saskaņā ar (e) punkta (i) apakšpunktu un šos iebildumus nav atsaukušas;

(2) pirms šis grozījums ir stājies spēkā, ir paziņojušas Ģenerālsekretāram, ka grozījums attiecībā uz to stājas spēkā tikai pēc atkārtotas paziņošanas par tā akceptēšanu; vai

(3) laikā, kad tās savus ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas dokumentu deponēšanas laikā vai pievienošanās laikā šai Konvencijai, ir paziņojušas, ka 1.pielikuma grozījumi attiecībā uz tām stājas spēkā tikai pēc tam, kad Ģenerālsekretārs ir paziņojis par šo grozījumu akceptēšanu.

(iii) Pielikuma vai 1.pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām Dalībvalstīm pēc sešiem mēnešiem no datuma, kurā tas uzskatāms par akceptētu, izņemot tās Dalībvalstis, ir paziņojušas, ka ir pret grozījumu saskaņā ar (e) daļas (i) punktu un šos iebildumus nav atsaukušas.

(g) (i) Dalībvalsts, kura ir paziņojusi par iebildumu saskaņā ar (f) daļas (ii) punkta (1) apakšpunktu vai (iii) punktu drīkst pēc tam paziņot Ģenerālsekretāram, ka tā akceptē grozījumu. Grozījums attiecībā uz šo Dalībvalsti stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no datuma, kurā paziņota tā akceptēšana, vai datuma, kurā grozījums stājas spēkā, ņemot vērā vēlāk notiekošo.

(ii) Ja, Dalībvalsts, kura ir reģistrējusi vai paziņojusi saskaņā ar (f) daļas (ii) punkta (1) apakšpunktu vai (3) apakšpunktu, attiecīgi, paziņo Ģenerālsekretāram, ka tās akceptē šo grozījumu, grozījums attiecībā uz šo Dalībvalsti stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no datuma, kad paziņota tā akceptēšana, vai datumā, kad grozījums stājas spēkā, ņemot vērā vēlāk notiekošo.

(3) Grozījums, ko izdara Konference:

(a) pēc Dalībvalsts, kuru atbalsta vismaz viena trešdaļa Dalībvalstu, pieprasījuma, Organizācija sasauc Dalībvalstu Konferenci, lai izskatītu Konvencijas grozījumus;

(b) grozījumu, ko pieņem šī Konference ar divu trešdaļu Dalībvalstu vairākumu, kas piedalās un balso, Ģenerālsekretārs izplatīta visām Dalībvalstīm, lai to akceptētu;

(c) ja vien Konference nelemj citādi, grozījums ir uzskatāms par akceptētu un stājas spēkā saskaņā ar šā panta 2.daļas (e) un (f) punktā noteikto procedūru.

(4) Dalībvalsts, kas ir noraidījusi Pielikuma grozījumu, nav uzskatāma par Dalībvalsti tikai attiecībā uz šī grozījuma piemērošanu.

(5) Jaunā Pielikuma papildinājums tiek ierosināts un pieņemts un stājas spēkā saskaņā ar procedūru, kas piemērojama šīs Konvencijas panta grozījumam.

(6) Katrs pieteikums vai paziņojums saskaņā ar šo pantu rakstiskā formā tiek adresēts Ģenerālsekretāram.

(7) Ģenerālsekretārs informē Dalībvalstis un Organizācijas biedrus par:

(a) katru grozījumu, kas stājas spēkā un tā vispārējo spēkā stāšanās datumu, kā arī attiecībā uz katru Dalībvalsti; un

(b) katru pieteikumu vai paziņojumu, kas izdarīts saskaņā ar šo pantu.

17.pants.

Parakstīšana, ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās

(1) Konvencija ir atvērta, lai to parakstītu ikviena valsts Organizācijas vadības mītnē no 2002.gada 1.februāra līdz 2002.gada 31.decembrim un pēc tam paliek atvērta ikvienai valstij pievienošanās nolūkam.

(2) Valstis var kļūt par Konvencijas Dalībvalstīm:

(a) parakstot, neatrunājot ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(b) parakstot, atrunājot ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu, kam seko ratificēšana, akceptēšana vai apstiprināšana; vai

(c) pievienojoties.

(3) Ratificēšana, akceptēšana vai apstiprināšana vai pievienošanās ir veicama deponējot attiecīgu dokumentu Ģenerālsekretāram.

(4) Ja valsti veido divas vai vairākas teritoriālas vienības, kurās ir piemērojamas atšķirīgas likumdošanas sistēmas attiecībā uz Konvencijā skartajām tēmām, valsts parakstīšanas, ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā drīkst paziņot, ka Konvencija piemērojama visās tās teritorijās vai tikai vienā vai kādā no tām un drīkst mainīt šo paziņojumu jebkurā laikā, iesniedzot citu paziņojumu.

(5) Par katru šādu paziņojumu tiek ziņots Ģenerālsekretāram un īpaši tiek noteiktas teritorijas, kurās šī Konvencija piemērojama.

18.pants.

Spēkā stāšanās

(1) Šī konvencija stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem no datuma, kurā ne mazāk kā divdesmit piecas valstis, kuru apvienotā tirdzniecības flote sastāda ne mazāk kā divdesmit piecus procentus no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības, ir parakstījušas to, nerezervējot ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ir iesniegušas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu rekvizītus saskaņā ar 17.pantu.

(2) Attiecībā uz valstīm, kuras ir iesniegušas šīs Konvencijas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu pēc tam, kad ir izpildīti tās spēkā stāšanās nosacījumi, bet pirms Konvencija stājusies spēkā, ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās stājas spēkā šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumā vai pēc trim mēnešiem no dokumenta deponēšanas datuma, kas notiek vēlāk.

(3) Katrs ratificēšanas akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, kas iesniegts pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma, stājas spēkā pēc trim mēnešiem no deponēšanas datuma.

(4) Pēc datuma, kurā šīs Konvencijas grozījums ir uzskatāms par akceptētu saskaņā ar 16.pantu, katrs deponētais ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments ir piemērojams grozītajai Konvencijai.

19.pants.

Denonsēšana

(1) Konvenciju drīkst denonsēt ikviena Dalībvalsts jebkurā laikā pēc diviem gadiem no datuma, kurā Konvencija šajā Dalībvalstī stājas spēkā.

(2) Denonsēšana veicama iesniedzot rakstisku paziņojumu Ģenerālsekretāram lai stātos spēkā pēc viena gada vai tāda laika posma, kāds noteikts paziņojumā.

20.pants.

Depozitārijs

(1) Konvencija deponējama Ģenerālsekretāram, kurš Konvencijas apstiprinātas kopijas nosūta visām valstīm, kuras Konvenciju ir parakstījušas vai pievienojušās tai.

(2) Papildus Konvencijā norādītajām funkcijām, Ģenerālsekretārs:

(a) informē visas valstis, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai pievienojušās tai par:

(i) ikvienu jaunu parakstīšanu vai ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanas faktu un to veikšanas datumu;

(ii) par Konvencijas spēkā stāšanās datumu; un

(iii) par katru Konvencijas denonsēšanas dokumenta deponēšanas faktu un datumu, kurā tas saņemts, kā arī datumu, kurā denonsēšana stājas spēkā; un

(b) tiklīdz Konvencijas stājas spēkā, nosūtīt tās tekstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam, lai to reģistrētu un publicētu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu.

21.pants.

Valodas

Konvencija sastādīta vienā eksemplārā arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodās, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Konvenciju.

Parakstīta Londonā, divi tūkstoš pirmā gada piektajā oktobrī.

 

1.pielikums

PRETAPAUGŠANAS SISTĒMU PĀRBAUDES

Pretapaugšanas sistēma	Pārbaudes pasākumi	Piemērošana	Spēkā esamības datums
Alvas organiskie savienojumi, kas pretapaugšanas sistēmās darbojas kā bioksīdi	Kuģiem neizmanto vai atkārtoti neizmanto šādus savienojumus	Visi kuģi	2003.gada 1.janvāris
Alvas organiskie savienojumi, kas pretapaugšanas sistēmās darbojas kā bioksīdi	Kuģiem: (1) neizmanto šādus savienojumus korpusam, vai ārējām daļām vai virsmām; vai (2) izmanto pārklājumu, kas norobežo šādu savienojumu ekstrahēšanos no neatbilstošajām pretapaugšanas sistēmām	Visi kuģi (izņemtot fiksētās un peldošās platformas, FSUs un FPSOs, kuras konstruētas līdz 2003.gada 1.janvārim un nav bijušas sausajā dokā 2003.gada 1.janvārī vai pēc tam)	2008.gada 1.janvāris

2. pielikums

SĀKOTNĒJĀ IEROSINĀJUMA NEPIECIEŠAMĀS DAĻAS

(1) Sākotnējais ierosinājums iekļauj atbilstošus dokumentus, kas ietver vismaz:

(a) ierosinājumā norādītās pretapaugšanas sistēmas identifikāciju: pretapaugšanas sistēmas nosaukums; aktīvo sastāvdaļu nosaukums un Ķīmiskā informatīvā dienesta reģistra numurs (CAS number), ja tāds ir, sistēmas sastāvdaļas, kuras ir turamas aizdomās par attiecīgas kaitīgās iedarbības izraisīšanu;

(b) informācijas aprakstu, kas ierosina, ka pretapaugšanas sistēma vai tās pārveidošanas rezultātā radušies produkti var radīt draudus cilvēka veselībai vai var nelabvēlīgi iedarboties uz jūras vidi, pie koncentrācijas, kas iespējami ir atrodama apkārtējā vidē (piemēram, raksturīgo sugu vai bioakumulācijas datu toksicitātes pētījumu rezultāti);

(c) materiālus, kas apliecina pretapaugšanas sistēmas sastāvdaļu toksicitātes potenciālu, vai tās pārveidošanas rezultātā radušos produktus, kuri varētu nelabvēlīgi ietekmēt jūras vidi, cilvēka veselību vai ūdens kvalitāti (piemēram, dati par izturību ūdens kolonnās, nogulsnēs, florā un faunā, aplūkotās virsmas toksisko sastāvdaļu izplūdes koeficients, kas iegūts pētījumos vai reālās izmantošanas rezultātā, kontroles dati, ja tādi ir);

(d) saistības starp pretapaugšanas sistēmu kaitīgo ietekmi un attiecīgo apkārtējā vidē novēroto vai prognozējamo koncentrācijas analīzi; un

(e) iepriekšējo rekomendāciju par ierobežojuma veidiem, kas varētu iedarboties, lai mazinātu ar pretapaugšanas sistēmām saistīto risku.

(2) Sākotnējais priekšlikums iesniedzams saskaņā ar Organizācijas noteikto kārtību.

 

3. pielikums

VISPUSĪGĀ IEROSINĀJUMA NEPIECIEŠAMĀS SASTĀVDAĻAS

(1) Vispusīgais ierosinājums ietver attiecīgu dokumentāciju, kas atspoguļo:

(a) sākotnējā ierosinājuma minēto faktu pilnveidošanu;

(b) no 3. daļas (a), (b) un (c) punktos izklāstītajiem faktiem izrietoši atklājumus, ja tādi ir, atkarībā no priekšlikuma tēmas un metodoloģijas identifikācija vai apraksts, saskaņā ar kuriem fakti tika izstrādāti;

(c) pretapaugšanas sistēmas kaitīgās ietekmes pētījumu rezultātu kopsavilkumu;

(d) ja veikta kontrole, šīs kontroles rezultātu kopsavilkumu, iekļaujot informāciju par kuģu satiksmi un vispārējo pārraudzībā esošās sfēras aprakstu;

(e) kopsavilkumu par pieejamajiem faktiem par apkārtējās vides vai ekoloģijas pakļaušanu iedarbībai un ikvienu novērtējumu par koncentrāciju apkārtējā vidē, kas aprēķināts piemērojot matemātiskas metodes, izmantojot visus parametrus, kas veicina apkārtējās vides bojāeju, īpaši tos, kas ir noteikti eksperimentālā ceļā, kopā ar metodoloģijas identificēšanu vai aprakstu;

(f) sakarību starp minētajām pretapaugšanas sistēmām, attiecīgo kaitīgo ietekmi un koncentrāciju apkārtējā vidē novērtējumu, novēroto vai plānoto;

(g) kvalitatīvu ziņojumu par noviržu iespējamību sakarību novērtējumā, kas minēts (f) punktā;

(h) ieteikumus par īpašajiem kontroles pasākumiem, lai mazinātu ar pretapaugšanas sistēmām saistīto risku; un

(i) ikviena iespējamā pētījuma rezultātu kopsavilkumu par potenciālo ietekmi uz ieteiktajiem kontroles pasākumiem attiecībā uz gaisa kvalitāti, kuģu būvētavu stāvokli, starptautisko kuģošanu un citiem būtiskiem sektoriem, kā arī iespējamās alternatīvas.

(2) Vispusīgais priekšlikums ietver arī informāciju par attiecīgo komponentu, ja tādi ir, sekojošām fizikālām un ķīmiskām īpašībām:

— kušanas temperatūra;

— vārīšanās temperatūra;

— blīvums (relatīvais blīvums);

— izgarošanas ātrums;

— ūdens šķīdība /pH /pKa;

— oksidēšanās/reducēšanās iespēja;

— molekulārā masa;

— molekulārā struktūra; un

— citas fizikālās un ķīmiskās īpašības, kas identificētas sākotnējā priekšlikumā.

(3) Saskaņā ar 1.daļas (b) punktu, ir šāds datu iedalījums:

(a) Dati par ietekmi uz apkārtējo vidi:

— sabrukšanas/izkliedes veidi (piem., hidrolīze/fotosabrukšana/ biodegradācija);

— noturība attiecīgajā vidē (piem., ūdens kolonnā/nogulsnēs/dzīvā organismā);

— nogulsnes, ūdens sadalīšanās;

— biocīdu vai aktīvo sastāvdaļu izspiešanās līmenis;

— masas bilance;

— bioakumulācija, sadalīšanās koeficients, oktanola/ūdens koeficients; un

— jebkāda iepriekš nenovērota reakcija uz izplūdi vai zināmu mijiedarbību.

(b) dati par netīšu ietekmi uz jūras floru, bezmugurkaulniekiem, zivīm jūras putniem, zīdītajiem, apdraudētajām sugām, pārējo floru un faunu, ūdens kvalitāti, jūras dibena resursiem vai jūras vides dabisko vidi, ieskaitos jūtīgos un raksturīgos organismus:

— akūtā toksicitāte;

— pastāvīgā toksicitāte;

— attīstības un reproduktīvā toksicitāte;

— endokrīna sairums;

— nogulšņu toksicitāte;

— bioloģiskā pieejamība/biopalielinājums/bioloģiskā akumulācija;

— barības ķēde/ietekme uz pupulāciju;

— blakusparādību novērošana attiecībā uz zivīm/pludmali/audu analīzi; un

— nogulsnes jūras veltēs.

Šie fakti attiecas uz vienu vai vairākiem jūras vides organismu veidiem, tādi kā jūras flora, bezmugurkaulnieki, zivis, putni, zīdītāji un apdraudētās sugas.

(c) Fakti par potenciālo ietekmi uz cilvēka veselību (ieskaitot, bet neaprobežojoties ar piesārņojuma skarto jūras produktu patēriņu).

(4) Vispusīgais ierosinājums ietver izmantotās metodoloģijas aprakstu, kā arī jebkuru būtisku pasākumu, kas veikts, lai garantētu kvalitāti un jebkuru līdzīga pētījuma pārskatu.

 

4. pielikums

PRETAPAUGŠANAS SISTĒMU PĀRBAUŽU UN SERTIFICĒŠANAS PRASĪBAS

1. noteikums.

Pārbaudes

(1) Kuģiem ar bruto tilpību 400 un lielāku, kas minēti 3.panta (1) daļas (a) punktā, kas nodarbināti starptautiskajos reisos, izņemot fiksētās un peldošās platformas, peldošās noliktavas (FSUs) un peldošās produktu noliktavas un pārkraušanas platformas (FPSOs) ir piemērojamas šādas pārbaudes:

(a) sākotnējā pārbaude, pirms kuģis uzsāk kuģošanu vai pirms tam, kad pirmo reizi ir izsniegts Starptautiskais Pretapaugšanas sistēmas sertifikāts, ko prasa 2. vai 3. noteikums; un

(b) pārbaude, ja pretapaugšanas sistēmas ir mainītas vai aizstātas. Šādas pārbaudes tiek apstiprinātas ar sertifikātu, kas izdots, saskaņā ar 2. un 3. noteikumu.

(2) Pārbaudei jābūt tādai, lai garantētu, ka kuģa pretapaugšanas sistēma pilnībā atbilst šīs Konvencijas prasībām.

(3) Administrācija veic nepieciešamos pasākumus kuģiem, attiecībā uz kuriem nav piemērojami šo noteikumu 1.daļas nosacījumi, lai pārliecinātos par atbilstību šīs Konvencijas prasībām.

(4) (a) attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumu izpildi, kuģu pārbaudes veic Administrācijas pienācīgi pilnvarotas amatpersonas vai kā noteikts noteikumu 3.daļas (1) punktā, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. Pārmaiņus Administrācija var uzticēt šīs Konvencijas uzliktās pārbaudes inspektoriem, kas ir iecelti, lai veiktu šos pienākumus vai organizācijām, kuras tā ir atzinusi.

(b) Administrācija, kas ieceļ inspektorus vai atzītās organizācijas, lai veiktu pārbaudi, kā minimums, pilnvaro kādu iecelto inspektoru vai atzīto organizāciju, lai:

(i) pieprasītu kuģim, kuru tā pārbauda, tā atbilstību 1.pielikuma nosacījumiem; un

(ii) veiktu pārbaudes, ja to pieprasa attiecīgās ostas valsts, kas ir šīs Konvencijas dalībvalsts, institūcija.

(c) Ja Administrācija, ieceltais inspektors vai atzītā organizācija nosaka, ka kuģa pretapaugšanas sistēma neatbilst sertifikāta sīkām ziņām, ko prasa 2. un 3. noteikums vai šīs Konvencijas prasībām, šī Administrācija, inspektors vai organizācija nekavējoties nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, kuģa atbilstības nodrošināšanai. Inspektors vai organizācija arī pienācīgā kārtā ziņo Administrācijai par šādu apņemšanos. Ja pieprasītie pasākumi nav veikti, Administrācijai jābūt par to informētai un tai jāgarantē, ka sertifikāts netiek izdots vai tiek atbilstoši anulēts.

(d) (c) punktā aprakstītajā situācijā, kuģim atrodoties citas Dalībvalsts ostā, jāinformē attiecīgās ostas valsts institūcijas. Ja Administrācija, ieceltais inspektors vai atzītā organizācija ir paziņojusi ostas valsts attiecīgajām institūcijām, iesaistītās ostas valsts valdība sniedz šai Administrācijai, inspektoram vai organizācijai jebkuru nepieciešamo palīdzību, lai veiktu pienākumus saskaņā ar šiem noteikumiem, ieskaitot pasākumus, kas aprakstīti 11. vai 12.pantā.

2. noteikums.

Starptautiskā pretapaugšanas sistēmas sertifikāta izsniegšana vai apstiprināšana

(1) Administrācija pieprasa, ka kuģim, uz kuru attiecas 1.noteikums, pēc veiksmīgas pārbaudes, kas veikta saskaņā ar 1.noteikumu, tiek izsniegts sertifikāts. Sertifikātu, ko izsniegusi dalībvalsts institūcija akceptē citas dalībvalstis un attiecībā uz šīs Konvencijas mērķiem tam ir tāds pats likumīgs spēks, kā to izdotiem sertifikātiem.

(2) Sertifikātus izdod vai apstiprina Administrācija vai kāda tās pilnvarota persona vai organizācija. Abos gadījumos Administrācija uzņemas pilnu atbildību par sertifikātu.

(3) Kuģiem, kuri izmanto pretapaugšanas sistēmas pirms stājas spēkā 1.pielikumā noteiktās pārbaudes, Administrācija izdod sertifikātu saskaņā ar šī noteikuma (2) un (3) daļu, ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs pārbaudes spēkā stāšanās. Šī daļa nekādā veidā neietekmē prasības kuģiem, kuras tie pilda saskaņā ar 1. pielikumu.

(4) Sertifikāts jāizdod atbilstoši šā pielikuma 1.papildinājumā dotajam paraugam un rakstāms vismaz arī angļu, franču vai spāņu valodā. Ja tiek izmantota arī izdevējvalsts oficiālā valoda, tā ir dominējošā strīdu vai pretrunu gadījumā.

3. noteikums.

Citas Dalībvalsts izdota Starptautiskā pretapaugšanas sistēmas sertifikāta izdošana vai apstiprināšana

(1) Pēc Administrācijas lūguma cita Dalībvalsts var likt pārbaudīt kuģi, un pārliecinoties, ka tas atbilst šīs Konvencijas prasībām, tā izdod vai pilnvaro izdot sertifikātu kuģim un, ja tas nepieciešams, apstiprina vai pilnvaro apstiprināt šādu sertifikātu kuģim, saskaņā ar šo Konvenciju.

(2) Sertifikāta kopija un pārbaudes ziņojuma kopija cik ātri vien iespējams nosūtāma Administrācijai, kas izteikusi lūgumu.

(3) Tādā veidā izdots sertifikāts ietver oficiālu ziņojumu par to, ka tas izsniegts pēc Administrācijas lūguma, kā tas minēts 1.daļā un tam ir tāds pats juridisks spēks un atzīšana kā Administrācijas izdotam sertifikātam.

(4) Sertifikāts netiek izdots kuģim, kuram ir tiesības kuģot ar tādas valsts karogu, kura nav Dalībvalsts.

4. noteikums.

Starptautiskā pretapaugšanas sistēmas sertifikāta

derīguma termiņš

(1) Sertifikāts, kas izdots saskaņā ar 2. un 3. noteikumu, zaudē spēku sekojošos gadījumos:

(a) ja pretapaugšanas sistēmas ir mainītas vai aizvietotas un sertifikāts nav apstiprināts saskaņā ar šo Konvenciju; un

(b) ja kuģis pāriet zem citas valsts karoga. Jaunais sertifikāts ir izsniedzams tikai tad, kad Dalībvalsts, kas izdod jauno sertifikātu ir pilnībā pārliecināta, ka kuģis atbilst šīs Konvencijas prasībām. Ja kuģis pāriet no vienas Dalībvalsts zem citas Dalībvalsts karoga, ja pieprasīts trīs mēnešu laikā, skaitot no pāriešanas brīža, Dalībvalsts ar kuras karogu kuģis agrāk bija tiesīgs kuģot, cik ātri vien iespējams, nosūta Administrācijai iepriekšējā sertifikāta, kurš kuģim bija pirms pāriešanas zem cita karoga, kopijas, un, ja tas ir nepieciešams, attiecīgo pārbaudes ziņojuma kopiju.

(2) Kuģim, kas pārgājis no vienas Dalībvalsts karoga zem cita, jauna sertifikāta izsniegšanai par pamatu var būt jauna pārbaude vai spēkā esošs sertifikāts, ko izdevusi Dalībvalsts zem kura karoga kuģis kuģojis iepriekš.

5. noteikums.

Pretapaugšanas sistēmu deklarācija

(1) Administrācija var lūgt, lai kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, bet bruto tilpība ir mazāka par 400 BT, kuri nodarbināti starptautiskajā kuģošanā un kuriem piemērojama 3.panta 1.daļas (a) punkta (izņemot fiksētās vai peldošās platformas, peldošās noliktavas (FSUs) un peldošās produktu noliktavas un pārkraušanas platformas (FPSOs)) būtu kuģa īpašnieka vai īpašnieka pilnvarota pārstāvja parakstīta deklarācija. Šādai deklarācijai pievienojami atbilstoši dokumenti (tādi kā krāsojuma čeks vai darbuzņēmēja pavadzīme) vai jāietver attiecīgs apstiprinājums.

(2) Deklarācija jāizdod atbilstoši šā pielikuma 2.papildinājumā dotajam paraugam un rakstāms vismaz arī angļu, franču vai spāņu valodā. Ja tiek izmantota arī valsts, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, valoda, tā ir dominējošā strīdu vai pretrunu gadījumā.

4.pielikuma 1.papildinājums

4.pielikuma 2.papildinājums