Par baltkrievu mušām ap krievu kotleti

Ja krievu un baltkrievu attiecību krīze saglabāsies, tad drīz vien tiks atrasta alternatīva Lukašenko — tā apgalvo Krievijas komentētāji. Savukārt baltkrievi uzskata, ka viņu prezidents galu galā piekāpšoties krieviem. Tas, kas pēdējā laikā notiek starp Krieviju un Baltkrieviju, drīzāk atgādina ekonomisko karu starp abām valstīm nekā harmoniskās attiecības, kādām būtu jāvalda starp valstīm, kas ir izveidojušas kopīgu savienību (Baltkrievijas un Krievijas savienību). Spiežot Minsku veidot monetāro ūniju un atdot gāzes vadus, Maskava draud novest kaimiņvalsti līdz bankrotam.

Vladimirs Putins izteicās, kas attiecības starp abām valstīm ir jāveido “uz brīvā tirgus pamatiem”. Baltkrievijas prezidentam šādi izteikumi burtiski stindzina asinis dzīslās. Krievija vēlas piespiest savu partneri pasteigties ar abu valstu integrāciju, pirmām kārtām par smiekla naudu (600 miljoniem dolāru) iegādājoties Baltkrievijas valsts kontrolē esošos gāzes vadus un no 2005. gada 1. janvāra nodibinot monetāro ūniju, kuras vienīgā valūta — krievu rublis — tiks drukāta Maskavā un tās apriti kontrolēs Krievijas Centrālā banka. Lukašenko Krievijas prasības par gāzes vada kontroli dēvē par “šantāžu” un aizsargājas, kā spēdams. Par gāzes vadiem viņš no krieviem pieprasa 4 miljardus dolāru, bet par piekrišanu ieviest Baltkrievijā Krievijas rubli — vienu miljardu. Pirms dažām dienām viņš aprakstīja Krievijas kompānijai “Slavņeftj” piederošās Moziras naftas kombināta akcijas. Novērotāji atgādina, ka tādas pārspīlētas prasības un nekaunīgus soļus Lukašenko varēja atļauties vēl pirms pāris gadiem — Borisa Jeļcina laikā. Bet ne tagad.

Putins neslēpj savus uzskatus, ka Lukašenko iedzīvojas uz Krievijas rēķina — no vienas puses izmantodams Maskavas piešķirtās ekonomiskās privilēģijas, rēķinoties ar Baltkrievijas integrācijas paātrināšanu, bet no otras puses — pēc iespējas tālāk atliekot savas valsts apvienošanos ar kaimiņu. Vēl pirms gada Krievijas prezidents apvainoja savu baltkrievu viesi, teikdams, ka ir “jāatgaiņā baltkrievu mušas no krievu kotletes” un ierosinādams, ka, vai nu Baltkrievija iestājas Krievijas Federācijā ar vairāk vai mazāk līdzīgām tiesībām kā jebkuram no 79 valsts reģioniem, vai arī abas valstis veido visai brīvu savienību. Tomēr pēdējā gadījumā Minskai ir jāpadomā par lēto gāzi un citām priekšrocībām. Toreiz aizvainotais Lukašenko no Maskavas aizbrauca neatvadījies. Kopš tā laika starp abiem prezidentiem valda spriedze un viņu tikšanās paliek bez rezultātiem.

Maskavā arvien plašāk izplatās uzskats, ka Lukašenko kļūst par galveno šķērsli ceļā uz abu valstu integrāciju. “Ja Krievijas un Baltkrievijas konflikts nenorims, tad Lukašenko ātri tiks atrasta nomaiņa, “ apgalvo “Moskovskije novosti”. “Lukašenko loma Krievijas un Baltkrievijas apvienošanās procesā atgādina Arafāta lomu miera procesā Tuvajos Austrumos. Būtu labi, ja pēc vienošanās panākšanas viņš izgaistu no Baltkrievijas politiskās skatuves,” raksta Maskavas laikraksts “Vremja”.

Maskava gatavojas nostādīt Baltkrieviju pie sienas. Valsts kontrolētais “Gazprom” kaimiņiem vairs nepārdos 10,2 miljardus kubikmetru gāzes gadā, par to aprēķinot tikai 28 dolārus par tūkstoti kubikmetru, bet gan pieprasot vismaz 50 dolāru (kā darījumos ar Ukrainu), vai pat 100—120 dolāru (kā darījumos ar Rietumu klientiem).

Eksperti lēš, ka vismaz Ukrainas līmenī apmaksātas gāzes piegādes nākamajā gadā baltkrieviem liks samaksāt papildus 120 miljonus dolāru. Bet cenas paaugstināt var arī citas Krievijas firmas, kas Baltkrievijai piegādā tikpat daudz gāzes kā “Gazprom”. Maskavas Parlamentārisma attīstības fonda eksperts Sergejs Kolmakovs apgalvo, ka gāzes cenu palielināšana “iznīcinās Baltkrievijas saimniecību”.

Pēc “GAZETA WYBORCZA”