Par kompensācijām Hābsburgu dzimtai

No Silēzijas padzītie vācieši mēģina panākt kompensācijas no Polijas, no Čehijas kompensācijas pieprasa Sudetijas vācieši. Par kompensāciju prasībām var dzirdēt visā pasaulē. Pat Amerikas nēģeri mēģina izkarot kompensācijas par verdzību. Protams, ka no prasībām un aicinājumiem līdz izdevīgam tiesas spriedumam ceļš ir tāls. Taču mēģināt var — amerikāņu advokāti ir gatavi ķerties pie ikvienas lietas. Nesen ar prasību atlīdzināt zaudējumus uzstājās Hābsburgu nams, kura intereses pārstāv Stjuarts Eizenstats, ASV pilnvarotais jautājumos par kompensācijām bijušajiem spaidu darbu strādniekiem Austrijā.

Hābsburgi ir ķeizariska dzimta un liela vācu aristokrātijas zara pārstāvji, kuri kopš 13. gadsimta valdījuši dažādās Eiropas valstīs, bet līdz pat 1918. gadam kā Hābsburgu–Lotringenu dinastija valdīja Austroungārijas impērijā. Tieši šīs dinastijas pārstāvis Kristians Hābsburgs–Lotringens ķeizariskā nama vārdā ir pieprasījis kompensāciju par 27 tūkstošiem hektāru zemes īpašumu un divām pilīm — Ekartsauu un Laksenburgu. Savu prasību viņš pamato ar to, ka nacionālsociālistu režīma laikā Hābsburgus vajāja, bet Hitlera ienaidniekam princim Otto Hābsburgam izdevās izglābt dzīvību, dodoties emigrācijā uz Londonu, kur viņš cieši sadarbojās ar ģenerāli Sikorski. Padzītie Hābsburgi vēlas atgūt savus īpašumus un pilis, bet šī prasība ir izraisījusi negatīvu Austrijas valdības reakciju. Kā raksta laikraksts “Die Welt”, vienīgais, ko Austrijas valdība var solīt Hābsburgiem, ir istaba Šēnbrunnas pilī, pa kuras logu dzimtas pārstāvji varētu sveikt sapulcējušos tūristus. Gluži kā Anglijas karaliene.

Hābsburgi tika ekspropriēti divas reizes: pirmo reizi — pēc monarhijas krišanas 1919. gadā, bet otrreiz — pēc Austrijas anšlusa 1938. gadā. Hitlerieši saglabāja 1919. gada lēmumu par īpašumu ekspropriāciju, papildus rekvizējot arī dzimtas aizbildnības fondu. Stjuartam Eizenstatam nenāksies viegli, jo ir maz ticams, ka izdosies atgūt divkārt ekspropriēto īpašumu. Taču, ja viņam tas izdosies, tad savas pretenzijas sāks izteikt arī citi bijušie lielīpašnieki visā Eiropā. Lihtenšteinas hercogam piederēja milzīgi īpašumi Čehijā, kurus sākotnēji nacionalizēja Hitlers, bet pēc tam Benešs. Austrumvācijā lieli īpašumi piederēja baronu Mendelsonu dzimtai, kurus sākumā ekspropriēja kā ebrejiem, bet pēc tam — kā aristokrātiem piederošus. Tad radīsies pavisam cita Eiropas vēsture, pilnīgi atšķirīga no tās, kādu iedomājas padzītie vācieši.

Pēc “RZECZPOSPOLITA”