Par Eiropai vajadzīgajiem imigrantiem

Ja Eiropas valstis tuvākajos desmit gados nepāries no ārzemniekus ierobežojošas ieceļošanas politikas uz mērķtiecīgu imigrācijas politiku, tām nākamajās desmitgadēs var draudēt “totāla novecošana ar plašām negatīvām sekām sociālajā jomā”. Bērnu mazo skaitu un tā nelabvēlīgās sekas darba spēkā, kas nodrošina attiecīgo saimniecības attīstības līmeni, vairs nevar labot ar mērķtiecīgu ģimeņu atbalsta politiku. Tā ir bīstama ilūzija iedomāties, ka ir iespējama “atgriešanās pie septiņdesmito gadu tempa kāpinājuma”.

Ar šo eksplozīvo secinājumu Alpbahas forumā par Eiropas un Amerikas attiecībām uzstājās starptautiski pazīstamais demogrāfs Rainers Mincs: “Lai šo plaisu likvidētu, ir nepieciešams importēt vecākus no citām pasaules daļām.” Patiesībā gandrīz visām valstīm esot jārūpējas par imigrāciju, taču paši šo valstu iedzīvotāji pret ieceļotājiem mēdz izturēties skeptiski.

Austrijas Ārlietu ministrijas kultūras nodaļas vadītājs Emils Brikss atšķirības ar Savienotajām Valstīm skaidro ar kultūrvēsturiskiem apsvērumiem: “Migrācija Eiropā vienmēr ir tikusi uzskatīta par bīstamu,” jo, viņaprāt, “tradicionāla ir etniski tīras nacionālās valsts koncepcija”. Tas esot saistīts ar ticību, kas, savukārt, nodrošinot zināmu kārtību. Turpretī ASV ieceļošana un multikulturalitāte tiek uzskatīti par pozitīviem jēdzieniem, ar kuriem cieši tiek saistīta izveidošanās par pasaules lielvaru.

Mincs norāda, ka ir kuriozi, ka ieceļotāju skaits ASV un Eiropā (apmēram 31 miljons cilvēku) ir aptuveni vienādi augsts, atbilstot apmēram 8–11 procentiem pašreizējā iedzīvotāju skaita. ASV savus ieceļotājus izvēlas mērķtiecīgi, taču Eiropai pietrūkst skaidras mērķtiecības: “Ikviena sabiedrība saņem tādus ieceļotājus, kādus tā ir pelnījusi.”

Eiropas Savienības parlamenta deputāte Ursula Štencele atbalsta prasību par migrācijas politikas harmonizāciju, tomēr norādot, ka ieceļošana pati par sevi nevar būt vienīgais risinājums. Ieceļotājus nekavējoties nepieciešams integrēt darba tirgū.

Pēc “DER STANDARD”