Par NATO uz Kabulas skatuves

Pēc 12 gadiem kopš aukstā kara beigām NATO meklē darbošanās vietu. Atlantiskā organizācija to ir atradusi labi tālu no savas tradicionālās darbības zonas — Afganistānā. Kopš 11. augusta tā pārņēmusi vadību no starptautiskās miera uzturēšanas vienības (FIAS) Kabulā. Pirmo reizi 54 gadu vēsturē alianse ir izgājusi ārpus Eiroatlantiskās zonas.

Francija ilgu laiku bija pret kompetenču paplašināšanu “ārpuszonas” organizācijā, kurā pārāk dominē ASV viedoklis. Pagājušajā pavasarī Parīze galu galā deva zaļo gaismu darbībai, lai glābtu sliktās transatlantiskās attiecības Irākas kara dēļ.

Kopš daudznacionālo spēku vienības izveidošanas 2001. gadā to sešus mēnešus pēc kārtas vadīja kāda rietumvalsts. Vispirms tā bija Lielbritānija, tad Turcija un pēc tam kopīgi Vācija un Nīderlande. Trūkstot jaunai brīvprātīgai valstij, NATO iesaistīšanās ir izdevīga visiem. Šis lēmums saskan ar NATO likto uzsvaru uz turpmāko antiterorisma cīņu.

FIAS ir 4600 karavīru no 29 valstīm. Francija no savas puses ir nosūtījusi apmēram 300 karavīru. Alianse laika gaitā apliecinās, ka būs nepieciešama daudznacionālas misijas vadība, koordinācija un plānošana ar ģenerālštāba mītni Kabulā.

“Būs kontinuitāte, kas mums ļaus nodrošināt daudz pastāvīgāku klātbūtni Kabulā bez nepārtrauktas to valstu rotācijas ik pa sešiem mēnešiem, kam jāuzņemas vadība”, paziņoja NATO ģenerālsekretārs lords Robertsons.

Miera uzturēšanas operācija ir ierobežota Kabulā un tās tuvākajā apkārtnē ANO mandāta pārvaldījumā. Atlantiskās alianses klātbūtne ievada debates par iespējamo daudznacionālo spēku kompetenču paplašināšanu provincēs, kur vietējie “karavadoņi” un talibu nemiernieki cenšas veicināt anarhiju un nedrošību.

Afgāņu prezidents Hamids Karzajs ir labvēlīgi noskaņots pret NATO iesaistīšanos, lai nodrošinātu savu ietekmi valstī. ANO un humānās palīdzības organizācijas arī piekrīt, jo sporādiskā vardarbība kavē starptautiskās palīdzības sadali un valsts atjaunošanu.

Afganistānas miera plāns, kas tika izstrādāts ANO vadībā pēc talibu režīma krišanas 2001. gadā, paredz organizēt pirmās brīvās vēlēšanas. FIAS mandāta paplašināšana ļautu vēlēšanām norisināties labākos apstākļos. ASV, kas bija pret daudznacionālo spēku operāciju paplašināšanu provincēs, lai netraucētu viņu pašu militārās operācijas pret talibiem, turpmāk būtu par to pateicīgas. Taču risks un augstās izmaksas kā vieniem, tā otriem iegrožo ambīcijas. Un kur lai atrod apmēram vēl 10 000 karavīru, kas būtu nepieciešami daudznacionālajiem spēkiem, lai uzturētu kārtību visā valstī?

Atlantiskajai aliansei Afganistāna ir pārbaude pirms tās iespējamās iesaistīšanās Irākā, kur Amerikas un Lielbritānijas grūtību pārņemtajai koalīcijai varētu būt nepieciešama palīdzība. Vācijas aizsardzības ministrs Pēters Štruks norādīja, ka Vācijai “nebūtu iemesla būt pret alianses iesaistīšanos Irākā”, ja ANO pieņemtu atbilstošu rezolūciju.

Pēc tās iesaistīšanās Bosnijā (1994), Kosovā (1999) un Maķedonijā (2001) NATO kompetencē būtu aiz Eiropas robežām atjaunot mieru pasaulē.

Lai tam rastu līdzekļus, alianse ir sākusi ātrās reaģēšanas vienības izveidošanu. Pēc pusgadsimta pasīvās lomas kopš Padomju Savienības izjukšanas NATO tik tiešām nav bijusi tik aktīva.

Pēc “FRANCE–AMERIQUE”