Par sociālistu saucēja balsi tuksnesī

“Vēlos Jūs informēt par nacionālo minoritāšu diskrimināciju Latvijā,” tā sākas vēstule franču valodā, kuru Latvijas novērotājs Eiropas Parlamentā Martijans Bekasovs (Latvijas Sociālistiskā partija) nosūtījis ikvienam no 626 Eiropas Parlamenta deputātiem. Tomēr šī vēstule plašāku uzmanību EP kvartālā Briselē nav izraisījusi.

Lai gan LSP deputāta plāns bija pārdomāts, jo pāris dienu pirms Latvijas referenduma Eiropas deputāti patiešām varētu būt daudz vairāk ieinteresēti izlasīt tādu teikumu par Latviju, ķibele tāda, ka divas lielākās EP frakcijas, Eiropas Tautas partiju politiskā grupa un Eiropas Sociālistu partiju grupa, pilnā sastāvā atradās komandējumā Spānijā, Madridē. Tādējādi vairāk nekā puse no EP deputātiem šo uzsaukumu varēja ieraudzīt tikai ar nedēļas nokavēšanos, kad viņu prāti jau bija pārņemti ar Strasbūrā notiekošo. Tāpat vairāki citi manis aptaujātie Eiropas Parlamenta deputāti par Bekasova vēstuli neko nezināja un savā pastkastītē nebija pamanījuši.

Bekasovs savā vēstulē kā diskrimināciju pierādošus faktus norāda, ka Krievijas bijušie armijnieki, kas nu pensionējušies, no Latvijas nesaņem pensiju, ka daudzas personas, kas Latvijā dzīvo kopš 1940. gada, joprojām nevar balsot. Savukārt pilsonības iegūšanas grūtību skaidrojums ir šāds: “Formāli daudziem no Latvijas 500 tūkstošiem nepilsoņu ir iespēja kārtot vēstures un valodas eksāmenu. Tomēr par visu ir jāmaksā. Bet kā lai viņi nopelna naudu, ja bez šā valodu zināšanu pierādošā dokumenta darbā pieņemt viņus nevar?” Tāpat deputāts cenšas pierādīt krievvalodīgo skaitlisko pārsvaru Latvijā: “40% Latvijas iedzīvotāju runā krieviski, bet 30% ir etniskie krievi. Rīgā un Latgalē pat 60% iedzīvotāju runā krieviski.” Tālāk Bekasovs plaši izskaidro izglītības likuma attīstību un ieplānoto izglītības reformu, kuru vēstulē komentē tā: “Neizpētot situāciju, pieņēma bezatbildīgu un nepārdomātu lēmumu”. Vienīgie mācību priekšmeti, kuri, pēc Bekasova uzskatiem, ir jāmāca latviešu, tātad valsts, valodā, ir vēsture, ģeogrāfija un Latvijas kultūra. “Latvijā tik tiešām pastāv nacionālo minoritāšu un it īpaši nepilsoņu problēma. Turklāt, ņemot vērā, ka parlaments un valdība ir galvenokārt centrisko spēku rokās, nav gaidāms situācijas uzlabojums,” vēstuli nobeidzot, secina autors.

Eiropas Parlamenta Tautas partiju grupas deputāts zviedrs Pērs Stenmarks man sacīja, ka Bekasova vēstule nav jāuzņem pārāk nopietni: “Nacionālo minoritāšu jautājumu Latvijā esam apsprieduši un pētījuši jau vairāku gadu garumā, jo īpaši Latvijas un arī Igaunijas iestāšanās ES sarunu laikā. Vienlīdz aktīvi situācijai ir sekojusi arī EDSO. Tāpēc varu teikt, ka Latvija atbilst visiem starptautiskajiem standartiem un nav nekādu iemeslu kritizēt Latviju šajā jautājumā. Bekasova kunga vēstuli neesmu redzējis, tomēr uzskatu, ka tā nav svarīga. Deputāti saņem daudz šādu vēstuļu, un domāju, ka konkrēti šai nepievērsīs uzmanību. Tādēļ visdrīzāk tai nebūs nekādas ietekmes.”

“LAUKU AVĪZE”; pēc J. Bogustovas raksta “Bekasova žēlabās Brisele neklausās”