Par poļu dzīvi pašu poļu pētījumos

Polijā publicēti vērienīgu socioloģisko pētījumu rezultāti. Šajā reizē sociologi bija pētījuši, kā poļi dzīvo un kā viņi vērtē kopš 1989. gada valstī notikušās pārmaiņas. Raksturīgākā tendence, kas parādījās arī agrākajos pētījumos, ir tā, ka arvien pazeminās pārmaiņu vērtējums. Šobrīd 68% poļu uzskata, ka pārmaiņas negatīvi ietekmējušas viņu dzīvi, 57% ir pārliecināti, ka poļu reformas nav bijušas sekmīgas. Raksturīgi, ka poļiem teorētiski patīk tādi jēdzieni kā demokrātija un tirgus ekonomika, taču neapmierina to praktiskā realizācija. Viens no aptaujas organizētājiem profesors Janušs Čapinskis komentē: “Visus panākumus mīlam pierakstīt sev, bet neveiksmēs vainot citus. Ja kādam Polijā ir labs darbs, tad viņš to uzskata par savu nopelnu, ja kāds būs zaudējis darbu, tad viņš noteikti vainos Balceroviču (poļu reformas tēvs, tagad Nacionālas bankas prezidents — “LV”).”

Taču, ja paanalizē atbildes uz konkrētiem jautājumiem, tad aina nav nemaz tik drūma. Pirms desmit gadiem trīs ceturtdaļas Polijas iedzīvotāju apgalvoja, ka izpeļņa neļauj apmierināt dzīves pamatvajadzības, tagad — tikai 40%. Vēl pirms dažiem gadiem katram piektajam nepietika naudas komunālo pakalpojumu apmaksai, tagad šis pienākums problēmas rada 5—10% iedzīvotāju. Pēdējos desmit gados darba alga palielinājusies par 30%, pilsētnieku pensijas — par 20%, laucinieku — par 50%.

Šo nesaskaņu vēl viens no pētījuma līdzautoriem profesors Voicehs Šackis skaidro tā: “Poļi vispār mīl sūroties. Turklāt — mainās vēlmes. Vēl 2000. gadā cilvēki vēlējās iegādāties veļasmašīnas, ledusskapjus vai krāsu televizorus, tagad — jau vasarnīcas, personālos datorus vai automātiskos trauku mazgātājus.”

Varšavas profesore Ļena Koļarska–Bobiņska brīdina, ka problēmas nevar norakstīt uz žēlošanos vien. Viņa poļu noskaņojuma pasliktināšanās iemeslu saskata apstāklī, ka pilsoņi ir vīlušies valsts orgānu un politiķu darbībā. Viņasprāt, biežie korupcijas skandāli un varas elites intrigas nekādi nevar veicināt optimismu, tādēļ šādu situāciju viņa uzskata par bīstamu. Cits pētījums liecina, ka tikai 12–16% Polijas pilsoņu uzticas valsts orgāniem un citiem publiskajiem institūtiem. Tajā pat laikā poļi daudz vairāk uzticas atbilstošajām Eiropas Savienības struktūrām. Tām viņi ir ar mieru deleģēt visu. Vienīgi Valsts prezidentu Kvašņevski viņi būtu ar mieru paturēt — tā reitings gadiem ir 70%.

Analizējot šos pētījumus, poļu sociologi un līdz ar viņiem arī politiķi ir pārliecināti, ka pēc 2004. gada 1. maija viss mainīsies uz labo pusi: gan situācija valstī, gan pilsoņu attieksme pret to.

Pēc “ROSBALT”