McPavela nu uzrunā visus arī lietuviski

Pērn apgāds “Daugava” laida klajā Laimas Muktupāvelas romānu “Šampinjonu Derība”. Tas tūdaļ pēc iznākšanas guva tik lielu lasītāju piekrišanu, ka drīz vien izdevējiem nācās sarūpēt papildmetienu. Nu romāns par latviešu viesstrādnieku raibajiem pieredzējumiem peļņas darbos sēņu audzētavās Īrijā pieejams arī lietuviešu valodā. Grāmatu “Pievagrybiu Testamentas” izdevis Viļņas apgāds “Mintis”, tekstu leišu mēlē pārcēlusi mūsu tautiete Dzintra Elga Irbīte, kas savu otru dzimteni atradusi kaimiņvalstī, Jonišķos.

Kā jau pieklājas, ceļamaizei autore sacerējusi “Priekšvārdu lietuviešu izdevumam”. Tajā rakstniece, pielāgojoties romāna mazliet vīpsnīgajam tonim, pavelk uz zoba savus tautiešus un paglāsta pa spalvai nākamos lasītājus, salīdzinot dažas latviešu un lietuviešu raksturu iezīmes:

“Kad saimnieks Īrijā pieņem strādāt latvieti, viņš ir mierīgs. Strādnieks dara visu, ko liek. Spilgti izpaužas latvieša kā viensētnieka daba – ikviens cenšas, muguru neatliecot, par citiem neko zināt negribēdams. Tāds individuālists, vienpatnis un, jā, perfekcionists.

Bet tur, kur uzrodas kaut viens lietuvietis, saimniekam drīz vien gāžas virsū rūpes: pie strādājošā lietuvieša tūliņ atbrauc sieva, pēc tam sievas māsa vai brālis, krustmeitas, radi, tuvāki vai attālāki kaimiņi, kāds sens skolasbiedrs... Lietuviešus uztur pulks. Nešaipieties, bet kā karapulkā!”

Turpinot aizsākto domu, Laima Muktupāvela apcer, ka, iespējams, šī iezīme lietuviešu raksturā ir atbalss vēl no tiem tālajiem laikiem, kad viņi veidoja savu Lielo Lietuvas valsti vai arī kad prata nosargāt lietuvību padomju gados labāk nekā mēs, latvieši. Kaut gan visi mēs esam pērti ar vienu pātagu. Un visi gribam dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Tomēr brīžos, kad Īrijā mēs sadalāmies savējos un jūsējos, mūsējos un svešajos, autore apskauž lietuviešus. Kunigaikščus.

Tiktāl ieskats priekšvārdā. Bet iepazīšanās izskaņā uz grāmatas apvāka autore sniedz nedaudz izvērstu savu vizītkarti:

Vārds, uzvārds: Laima Muktupāvela (McPavela)

Dzimšanas laiks: 20. gs. septītā desmitgade

Dzimšanas vieta: Rēzekne, rajona centrs

Izglītība: Lietišķās mākslas koledžas diploms, studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē

Darbi: Mākslas akadēmijas modele, dzemdību nama apkopēja, Centrālā vēstures arhīva arhivāre, žurnāliste, žurnāla “Karogs” redaktore, rakstniece (3 grāmatu autore) – visi darbi vienādi grezno cilvēku

Apbalvojumi: 2002. g. Gada kultūras cilvēka nosaukums par romānu “Šampinjonu Derība”, 2002. g. lugu konkursa balva

Piederība: Latvijas Rakstnieku savienības biedre

Ģimenes stāvoklis: četri bērni ar kristīgiem vārdiem

Vaļasprieki: netradicionāli – sēņot Īrijā 21. gs. sākumā un citi.

Lai “Šampinjonu Derībai” plašs lasītāju loks kaimiņzemē Lietuvā! Un iespējams, ka ne vienam vien lieti derēs arī autores sniegtās šampinjonu ēdienu receptes. Vismaz tiem, kam mīlestība iet caur vēderu. Arī mīlestība uz grāmatu.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors