Lai katrai valstij savs devums Eiropas nākotnei

Vakar Latvijā darba vizītē uzturējās Luksemburgas Lielhercogistes parlamenta Ārlietu, Eiropas un aizsardzības lietu komisijas priekšsēdētājs Pauls Helmingers

Luksemburgas parlamenta Ārlietu, Eiropas un aizsardzības lietu komisijas priekšsēdētājs Pauls Helmingers (1.attēlā pa labi), tiekoties ar Latvijas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Arnoldu Laksu (attēlā pa kreisi) un Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Inesi Vaideri Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Vakar, 21.oktobrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa un deputāts Juris Dalbiņš tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes parlamenta Ārlietu, Eiropas un aizsardzības lietu komisijas priekšsēdētāju Paulu Helmingeru.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa tikšanās sākumā iepazīstināja Luksemburgas parlamenta Ārlietu, Eiropas un aizsardzības komisijas priekšsēdētāju P.Helmingeru ar komisijas darbības jomām, kā galvenās minot likumdošanas iniciatīvu un Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas un to struktūru parlamentāro uzraudzību, kā arī sadarbību ar NATO un Eiropas Savienības valstu parlamentu attiecīgajām komisijām aizsardzības un iekšlietu jautājumos. A.Laksa informēja viesi, ka jau iepriekšējā sasaukuma deputāti atbalstīja finansējuma piešķiršanu valsts aizsardzībai divu procentu apjomā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt deputāts J.Dalbiņš uzsvēra, ka komisija izskata visus dokumentus, kas saistīti ar Nacionālo bruņoto spēku attīstību un plānu Latvijas dalībai NATO. Viņš īsumā pastāstīja arī par Latvijas dalību starptautiskajās miera uzturēšanas misijās Bosnijā un Hercegovinā, Afganistānā un tagad arī Irākā, kā arī par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas veiksmīgo sadarbību militārajā jomā.

Foto: A.F.I.

Luksemburgas parlamenta Ārlietu, Eiropas un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs P.Helmingers pastāstīja, ka Luksemburgai kā mazai valstij ir neliela armija, taču tā ir profesionāla un tās uzturēšanai tiek tērēts viens procents no valsts iekšzemes kopprodukta. Viņš atzīmēja, ka Luksemburgas Lielhercogistē tikai 50 procenti no visiem iedzīvotājiem ir pilsoņi, tāpēc dienestā tiek iesaukti arī tie, kuri nav pilsoņi, valstī dzīvo divus gadus, kā arī pārvalda luksemburgiešu un franču valodu.

Pārrunājot Eiropas iekšējās un ārējās drošības, kā arī aizsardzības jautājumus, sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Eiropas Savienības kopīgās drošības un aizsardzības politikas veidošanas nostādnēm nevajadzētu dublēties ar NATO struktūrām. P.Helmingers uzsvēra, ka, neraugoties uz mazskaitlīgajām valsts militārajām struktūrām, Luksemburga ir gatava sniegt savu ieguldījumu šādas politikas veidošanā un īstenošanā. A.Laksa atzina, ka šis ir ļoti jutīgs jautājums, taču Irākas krīze ir pierādījusi, ka Eiropā tomēr vajadzētu būt īpašai drošības un aizsardzības struktūrai. Viņš pauda, ka, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju, būtu ļoti grūti pārliecināt sabiedrību par nepieciešamību valstij iestāties vēl vienā militārā organizācijā.

Tikšanās noslēgumā P.Helmingers pateicās par iespēju tikties ar Latvijas parlamenta deputātiem un pārrunāt jautājumus, kas skar Eiropas drošību un aizsardzību.

Saeimas Ārlietu komisijā

Arī Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes parlamenta Ārlietu, Eiropas lietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Paulu Helmingeru.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta ar Eiropas Savienību saistītiem jautājumiem. I.Vaidere atzinīgi novērtēja Luksemburgas sniegto atbalstu Latvijas sabiedrības informēšanai par Eiropas Savienību (ES) pirms referenduma par mūsu valsts dalību šajā organizācijā un pauda cerību, ka gaidāmā ES pievienošanās līguma ratifikācija Luksemburgas parlamentā noritēs bez sarežģījumiem. Savukārt Luksemburgas parlamenta pārstāvis P.Helmingers atzinīgi novērtēja Latvijas referenduma rezultātus, kas pauž pārliecinošu atbalstu mūsu valsts vēlmei pievienoties ES dalībvalstu saimei. Viņš arī pastāstīja, ka ES pievienošanās līguma ratifikācija varētu notikt līdz šā gada beigām, un akcentēja, ka Luksemburgas parlamentā īpaši rūpīgi tiek izskatīti ar ārpolitiku saistītie jautājumi. Tos izskatot, liela vērība tiek veltīta konsensa panākšanai. P.Helmingers arī interesējās un uzklausīja I.Vaideres informāciju par to, kāds mūsu parlamentā ir atbalsts Latvijas virzībai uz integrāciju ES.

I.Vaidere un P.Helmingers arī sprieda par ekonomiskās sadarbības padziļināšanas iespējām. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra “stabilas un ilglaicīgas ekonomiskās sadarbības” nepieciešamību un pauda cerību, ka vizīte ir labs sākums ekonomisko kontaktu aktivizēšanai. I.Vaidere norādīja tūrisma un banku sektoru kā tās nozares, kurās veicināma sadarbība un iegūstama Luksemburgas pieredze. Viņa arī interesējās par ES fondu izmantošanu un pauda bažas, vai Latvija spēs pilnvērtīgi izmantot visas to sniegtās iespējas. Savukārt P.Helmingers pastāstīja par Luksemburgas ekonomiskās izaugsmes rādītājiem pēdējo trīsdesmit gadu laikā: 1970.gadā dominēja smagā rūpniecība, bet tagad par galveno izvirzījusies pakalpojumu sfēra, īpaši finanšu pakalpojumi. Viņš arī sīkāk iepazīstināja ar Luksemburgas finanšu panākumu aspektiem, dažādu fondu izmantošanas iespējām un mērķiem un apliecināja savas valsts gatavību dalīties pieredzē.

Tikšanās noslēgumā P.Helmingers un Ārlietu komisijas deputāti pārrunāja Eiropas iekšējās un ārējās drošības un aizsardzības politikas jautājumus.

Saeimas preses dienests