Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis:

No Bauskas pils izpētes līdz pilsmuzeja izveidei

Ziņojums LZA un Bauskas pilsētas domes kopsēdē 2000.gada 9.jūnijā

Bauskas pils muzejs tika nodibināts 1990. gadā. Tā uzdevums ir apgūt Bauskas pili kā valsts nozīmes kultūras pieminekli, kontekstā ar Livonijas un Kurzemes hercogistes vēsturi apkopot un eksponēt vēsturisko materiālu, izpētot pieminekli uz vietas, veidojot pils vēsturei un arhitektūrai atbilstošas ekspozīcijas, veicot atbilstošu krājuma komplektēšanas un restaurācijas darbu. Muzejs veic arī organizatorisko un saimniecisko darbu, kas saistīts ar pils kompleksa restaurāciju, ekspluatāciju un iesaistīšanu kultūras dzīves apritē.

Pils uzcelta bronzas laikmeta beigu — dzelzs laikmeta baltu cilts apmetnes vietā. Tā sastāv no XV gadsimta vidū celtā Livonijas ordeņa cietokšņa, XVI gadsimta beigās izbūvētās Kurzemes hercoga Frīdriha rezidences un XV–XVIII gadsimtā izveidotajiem aizsardzības vaļņiem un bastioniem.

Pilī atradušies hercoga un hercogienes apartamenti, zāle pieņemšanām un hercogistes apspriedēm, pilskunga dzīvojamās telpas. Atbilstoši ēku reprezentācijas raksturam veidotas pils fasādes: sienas klāja sgrafito tehnikā darināts pseidokvāderu ornaments, uz hercoga telpām veda akmens kaluma kāpnes, ieeju rotāja akmens portāls.

Interjerus veidoja renesanses laikam raksturīgs viļņotais apmetums, manierisma stila podiņu krāsnis, akmens kaluma kamīni, sienu gleznojumi, koka paneļi, polihromas keramikas grīdas, sīkrūtotu logu stiklojums svina ietvaros.

Rezidences arhitektūrā līdz mūsu dienām saglabājies sākotnējais plānojums, telpu proporcijas, būvkonstrukcijas. Arheoloģiskajos izrakumos atrastās interjera apdares detaļas, pieminekļa izpēte, analoģijas citās Latvijas un Rietumeiropas pilīs sniedz pietiekamu izziņas materiālu interjera un fasāžu rekonstrukcijai un restaurācijai. Bauskas pils pašlaik vienīgā Latvijas piļu arhitektūrā un dekoratīvajā mākslā pārstāv ziemeļu renesanses un manierisma mākslas stilus, tā ir vienīgā vieta, kur laikmetam atbilstošā pilī — rezidencē iespējams parādīt ekspozīciju par Kurzemes–Zemgales hercogistes Ketleru dinastijas valdīšanas laiku.

1973. gadā uzsākti Bauskas pils Kurzemes hercogu rezidences daļas izpētes un projektēšanas darbi un 1976. gadā — praktiski šīs pils daļas restaurācijas darbi. Topošā muzeja telpu struktūru nosaka celtnes vēstures un arhitektūras īpatnības:

— ziemeļu korpusa un ziemeļaustrumu torņa otrā stāva septiņas zāles, kur pils pastāvēšanas laikā atradās hercoga dzīvojamās un reprezentācijas telpas, paredzētas ekspozīciju zāles, kuru iekārtojums veidojams kā XVI gadsimta beigu — XVII gadsimta interjers;

— austrumu korpusa otrā stāva telpās izvietojama vēstures ekspozīcija;

— dienvidu korpusa otrā stāva telpas, kur pils pastāvēšanas laikā atradās pilskunga virtuve, ēdamistaba, dzīvojamā istaba un zāle, izmantojamas izstādēm un darbam ar publiku, realizējot arī ideju par "dzīvo" muzeju, kur apmeklētājs kļūst par vēsturiska notikuma dalībnieku;

— vēsturiskajai funkcijai atbilstošas ekspozīcijas paredzētas vairākās dienvidu korpusa saimnieciska rakstura telpās — stallī, sardzes telpā, pagrabā;

— dienvidaustrumu torņa pirmajā stāvā paredzēta izstāžu zāle, otrajā stāvā — XVIII gadsimta sākuma dzīvojamās telpas interjera ekspozīcija, trešajā stāvā — bibliotēka un lasītava;

— austrumu un dienvidu korpusa jumta stāvā atradīsies muzeja darba telpas;

— austrumu un dienvidu korpusa jumta stāvā un ziemeļu korpusa pirmajā stāvā būs muzeja krātuves;

— ziemeļu korpusa pirmajā stāvā atradīsies restaurācijas darbnīcas.

Lai projekts būtu daļēji pašfinansējošs un perspektīvā varētu iegūt daļu no kompleksa uzturēšanas izdevumiem, ziemeļu korpusa jumta stāvā paredzēta neliela viesnīca 30 cilvēkiem, pirmajā stāvā — kafejnīca un austrumu korpusa pirmajā stāvā — muzeja veikals.

Projektu paredzēts realizēt pakāpeniski. Pirmkārt, minimums, lai varētu pastāvēt muzejs. Otrkārt, minimums, lai varētu sākt iegūt peļņu, ko ieguldīt būvniecībā un muzeja uzturēšanā.

Katrā arhitektūras piemineklī eksistē divas vērtību sistēmas — celtne kā vēsturiskās informācijas nesēja un celtne kā māksliniecisko vērtību sistēma.

Restaurācijas koncepciju veido restauratora izvēlēta šo vērtību proporcija. Praktiski 200 gadus ilgajā restaurācijas darbu praksē novērota evolūcija no galējas māksliniecisko vērtību izvirzīšanas priekšplānā, ko pārstāv stilistiskā restaurācija, kad galvenais nebija pats restaurējamais objekts, bet senā celtnieka iecere, līdz XX gadsimta beigu arheoloģiskajai pieejai, kas noliedz restaurāciju kā tādu.

Bauskas pils jaunākās daļas restaurācijā un rekonstrukcijā tiek meklēts vidusceļš:

— vietās, kur saglabājies oriģināls, restaurācija netiek pieļauta tālāk par robežu, aiz kuras draud vēsturiskās informācijas zudums;

— dekoratīvās apdares elementus, par kuriem ir pietiekama informācija, rekonstruē, iepriekš veicot izpētes darbu, nododot projektu apspriešanai un dokumentējot realizāciju;

— norobežojošām plaknēm, kas veido telpas proporcijas un ailu ritmiku, bet kuras ir jaunradītas vai kuru sniegtā vēstures informācija ir nenozīmīga, tiek veidota apdare, maksimāli tuvojoties izpētes rezultātā konstatētai virsmas faktūrai, struktūrai, materiālu paletei un darba paņēmieniem;

— projektējot atsevišķus funkcionāli svarīgus celtnes elementus, kas nav saglabājušies objektā, kā logus, durvis, kāpnes, atslēgas, vēja rādītājus, teknes, apkalumus, tiek lietota analoģiju metode, iepriekš veicot zinātnisko izpēti, projektu apspriežot un dokumentējot;

— netiek pieļauta iejaukšanās, kas nes individuālu raksturu un ir veidotas mākslinieciskos nolūkos,

— vecā un jaunā robežai pustoņos.

Teikto ilustrē 1996.–1999. gadā veiktā ziemeļaustrumu torņa fasādes sgrafito dekoratīvās apdares konservācija, restaurācija un rekonstrukcija, ko veica Čehijas restauratoru grupa M.Gavendas vadībā.

Bauskas pils Livonijas ordeņa cietokšņa daļu paredzēts saglabāt drupu veidā. Diemžēl destruktīvie procesi te ar katru gadu strauji progresē. No sienām lieliem gabaliem atdalās XX gadsimta 30. gadu beigās piemūrētā mūra ārējā kārta. Dienvidu sienas centrālajā daļā esošā četrstūra torņa un rietumu ovālā torņa sienās veidojas bīstamas plaisas. Izdrupumi pamatnē pastiprina torņu sasvēršanās un sabrukuma draudus. Mūru javas saistspējas zudums ir cēlonis akmens ārējās čaulas nobrukšanai un tai sekojošai sienas iziršanai. Atmosfēras nokrišņu brīva iesūkšanās sienas virspusē paātrina destruktīvos procesus, gan saārdot mūri sasalšanas–atkušanas ciklos, gan izraisot materiālu sagruvumu izsāļošanās rezultātā. Sabrūkot sienām vai to virskārtai, zudumā iet autentiskas XV gadsimta būvvēstures liecības, kā arī tiek apdraudēta kultūras piemekļa apmeklētāju veselība un dzīvība. Daudzie dažādos objektos veiktie konservācijas pasākumi pierādījuši, ka darbu uzsākšana bez izsvērtas koncepcijas, pamatotas tehnoloģijas izstrādes un dokumentācijas var novest pie objekta pieminekliskās būtības iznīcināšanas vai tehnoloģiski nepareizi veiktie darbi dod īslaicīgu efektu, laika gaitā situāciju vēl vairāk sarežģījot. Turpinot pils sgrafito apdares glābšanas darbos uzsākto sadarbību ar Čehijas pieminekļu aprūpes speciālistiem, ir izstrādāts drupu koservācijas pirmā posma projekts. Izmantotas arī Bauskas pils muzeja iestrādes — arheoloģisko izrakumu rezultāti, fotogrammetriskās uzmērīšanas materiāli, attēlu un zīmējumu kolekcijas. Šim projektam jādod atbilde, kā, minimāli iejaucoties objekta substancē, respektējot mūru vecuma pēdas un patinējumu, apturēt sabrukšanas procesu un nodrošināt būves statisko stabilitāti. Čehijas kolēģi sniegs palīdzību arī strādnieku apmācībā un darbu uzraudzībā.

Galvenais piļu – muzeju apskates objekts ir ēka un tās interjeri. Ziemeļu korpusa otrajā stāvā, austrumu un dienvidu korpusā pils interjerus paredzēts veidot, rekonstruējot XVI gadsimta beigu un XVII gadsimta telpu apdari (grīdas, sienu un griestu apdari, panelējumu, krāsojumu, logu stiklojumu) saskaņā ar katras telpas sākotnējo funkciju. Interjeru rekonstrukcija tiek projektēta, pamatojoties uz pils arheoloģisko izrakumu materiāliem, arhīvu avotiem, analoģijām šī laika celtnēs Latvijā un Eiropā. Līdz šim paveiktais:

— krāsaino keramikas grīdas flīžu kolekcijas klasifikācija, literatūras un avotu izpēte, rekonstrukcijas projekta izstrāde grīdām hercoga privātajās telpās ziemeļu korpusa otrajā stāvā,

— telpu sienu apmetuma fragmentu apzināšana un izpēte dabā, arheoloģiskā materiāla klasifikācija, dienvidaustrumu torņa telpu sienu apmetuma rekonstrukcijas etalonu izgatavošana,

— logu stiklu arheoloģiskā materiāla apstrāde — klasifikācija, literatūras un avotu izpēte, četru variantu rekonstrukcijas projektu izstrāde, stiklojuma izgatavošana, krāšņu keramikas kolekcijas izpēte, trīs krāšņu rekonstrukcijas projektu izstrāde.

Pils interjeru ekspozīciju izstrādāšanai paredzēts izmantot gan autentiskus priekšmetus — eksponātus no Bauskas pils muzeja krājuma un no citiem muzejiem deponētus priekšmetus, gan mēbeļu un gleznu kopijas. Šai nolūkā muzeja darbinieki turpina apzināt XVI–XVII gadsimta priekšmetus (mēbeles, gleznas, gravīras, kartes, gaismekļus, ieročus) Latvijas muzeju kolekcijās un baznīcās un veido artefaktu uzskaites kartotēku.

Pils austrumu korpusa otrā stāva četrās zālēs paredzēts izveidot ekspozīciju par Bauskas pils vēsturi Livonijas ordeņa valsts un Kurzemes hercogistes laikā.

Bauskas pils muzeja pētnieciskā darba pamatuzdevums ir pētīt Bauskas pils vēsturi, arhitektūru, būvvēsturi, interjeru apdari un iekārtojumu kontekstā ar Livonijas un Kurzemes hercogistes vēsturi attiecīgajā laika periodā. Tiek apgūta, apkopota, uzkrāta un publicēta iespējami pilnīga informācija par Bauskas pili, sagatavots teorētiskais pamatojums restaurācijas un rekonstrukcijas projektu un metodikas izstrādei, sagatavoti muzeja ekspozīciju un izstāžu plāni. Tiek veidoti scenāriji un noformējums tādiem pasākumiem kā Senās mūzikas festivāli, teātra izrādes un Viduslaiku diena Bauskas pilī. Zinātniski pētnieciskā darba tēmas tiek izvēlētas saskaņā ar muzeja misiju, pils restaurācijas gaitu un aktuālajiem uzdevumiem.

Ir veikta pils fotogrammetriskā fiksācija, arheoloģiskā izpēte. Par nozīmīgāko arheoloģiskās izpētes periodu uzskatāms laiks no 1976. līdz 1992. gadam, kad izrakumus organizēja Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts. Plašākie izrakumi izdarīti pils jaunākajā daļā, atsevišķi laukumi pētīti arī Ordeņa pils daļā. Pašlaik arheoloģiskā izpēte tiek veikta tikai tajos gadījumos, kad tas nepieciešams pils restaurācijas procesa turpināšanai. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtās senlietas ir nozīmīgākā Bauskas pils krājuma daļa. Bauskas pils krājums sastāv no 11 125 vienībām. Krājuma zinātniskās apstrādes un izpētes galvenais uzdevums ir radīt zinātnisko bāzi pils restaurācijas un rekonstrukcijas projektu sagatavošanai.

Aktuālākās tēmas ir Bauskas pils aizsardzības sistēmas izpēte, krāšņu keramikas kolekcijas izpēte un restaurācijas projektu sagatavošana, pils fasāžu sgrafito dekoratīvās apdares izpēte. Par šīm tēmām tiek gatavotas publikācijas.

Laikā no 1996. gada līdz 2000. gadam Bauskas pilī bijuši vidēji 20–27 tūkstoši apmeklētāju gadā. Puse no tiem ir skolēni. Apmēram 10 procenti apmeklētāju ir ārvalstu tūristi.

Bauskas pils muzejs savās telpās un pils teritorijā rīko pasākumus, kas satura un formas ziņā atbilst XV–XVII gadsimta kultūras specifikai. Bieži tas notiek sadarbībā ar citu kultūras jomu speciālistiem, tomēr muzejs savā pārziņā patur pasākuma norises vietas vides veidošanu un izvirza partneriem prasības kostīmu vai kādu citu būtisku atribūtu atlasē. Pie šādiem pasākumiem var pieskaitīt Senās mūzikas festivālus, XV–XVII gadsimta literātu un dramaturgu darbu iestudējumus un izrādes pilī, cirkus mākslinieku priekšnesumus, ceļojošā teātra izrādes, amatnieku tirgus, viduslaiku atrakciju un rotaļu rekonstrukcijas, svinības, mielastus u.c. Muzeja pasākumu mērķis ir paplašināt priekšstatus un ieinteresēt, izklaidēt un izglītot, ļaut atpūsties un likt arī aktīvi darboties, lai apmeklētājus ar visai vispārīgām zināšanām par viduslaiku, renesanses un manierisma kultūru, Livonijas ordeņvalsts un Kurzemes–Zemgales hercogistes vēsturi sagatavotu Bauskas pils arhitektūras, interjeru un vēstures ekspozīcijas apzināšanai un ieinteresētai uztveršanai.

Muzeja darbu negatīvi ietekmē pašvaldību finansējuma samazināšanās tendence, kas izskaidrojama ar neskaidrībām reģionālās reformas likumdošanā. Muzeja attīstību ietekmē iedzīvotāju zemā pirktspēja, kas samazina iekšējā tūrisma apriti, iedzīvotāju vēlmi izmantot muzeja piedāvātos pakalpojumus. Ārvalstu tūristu plūsmas būtisku palielināšanos savukārt kavē kriminogēnā situācija valstī, vāji attīstītā infrastruktūra, neizveidotā informācijas sistēma un līdzekļu trūkums reklāmai.

Apstāklis, ka muzejs atrodas unikālā kultūras piemineklī, rajona centrā, pilsētā, gleznainā vietā, tūrisma attīstībai piemērotā reģionā un kopā ar Rundāles un Mežotnes pili, veido tematiski vienotu tūrisma maršrutu, var veicināt reģiona attīstību, piesaistot vietai augstvērtīgas kultūras un mākslas norises, veicinot tūrisma attīstību un tādējādi radot uzņēmējiem jaunas darba un peļņas iespējas. Tomēr par galveno mērķauditoriju uzskatām Bauskas rajona un pilsētas iedzīvotājus kā vēstures un kultūras vēstures studiju iespēju izmantotājus un kultūras pasākumu apmeklētājus.