Saeimas komisijā:

Par politisko organizāciju finansēšanas likumu

Vakar, 21.oktobrī, Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija (turpmāk — Pretkorupcijas komisija) kārtējā sēdē nolēma iesniegt Saeimas Prezidijam grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Likuma grozījumu projektā ietverti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) savulaik Pretkorupcijas komisijai iesniegtie priekšlikumi par likuma izmaiņām, par kuriem savu atzinumu izteikusi darba grupa Pretkorupcijas komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska vadībā.

Darba grupa nolēmusi neatbalstīt KNAB ierosinājumu izslēgt juridiskas personas no ziedotāju loka. Tāpat noraidīts KNAB priekšlikums, ka fizisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem jābūt deklarētiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un par tiem jābūt nomaksātiem nodokļiem. Atbalstu nav guvis arī ierosinājums prezumēt kā nelikumīgus visus fizisko personu ziedojumus, kas pārsniedz VID deklarētos ienākumus.

Tālākai izskatīšanai Saeimā netiks virzīts arī KNAB ierosinājums noteikt biedra naudas un iestāšanās naudas maksimālo lielumu — viena minimālā mēnešalga viena kalendārā gada laikā. Darba grupa nav atbalstījusi arī normu, kas paredzēja partijas atbildību publicēt ziņas par nepieņemtajiem ziedojumiem desmit dienu laikā pēc to pārskaitīšanas atpakaļ dāvinātājam. Noraidīts arī priekšlikums reizē ar ikgada finansiālo deklarāciju iesniegt partijas biedru sarakstu.

Vienlaikus ar grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā Pretkorupcijas komisija iesniedza Saeimas Prezidijam arī grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā. Darba grupa atbalstījusi KNAB ierosinājumu par politisko organizāciju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem sodīt politisko organizāciju ar dažāda lieluma naudas sodiem — no 250 līdz pat 10 000 latu — ar vai bez administratīvā pārkāpuma priekšmeta konfiskācijas. Tomēr KNAB priekšlikums atbrīvot no administratīvās atbildības partijas finansēšanas starpnieku, ja tas labprātīgi paziņo par notikušo, darba grupas atbalstu nav guvis. Deputāti nav piekrituši arī kriminālatbildības atcelšanai starpnieku labprātīgas atzīšanās gadījumos. KNAB kriminālatbildību un piespiedu darbu vai naudas sodu, atsevišķos gadījumos pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, paredzēja piemērot personām, kas ar politisko organizāciju finansēšanas starpniecību nodarbojušās atkārtoti viena gada laikā vai sevišķi lielos apmēros.

Lai gan Saeimas Prezidijam tiks nodota virkne grozījumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kā arī grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā, nozīmīgākā izšķiršanās par izmaiņām partiju finansēšanas sistēmā vēl tikai gaidāma. Ministru prezidents Einars Repše izteicis priekšlikumu politiskās partijas finansēt no valsts budžeta. Aktuāls ir arī ierosinājums ierobežot partiju priekšvēlēšanu tēriņus, nosakot izdevumu griestus.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore