Lai katrs izprot, kāpēc Latvijai vajadzīga dalība NATO

Vakar Ārlietu ministrijā tika atvērta Ulda Umuļa grāmata “NATO un Latvijas drošība”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar grāmatas atvēršanas reizē: autors Uldis Umulis; aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Dānijas Karalistes vēstnieks un NATO kontaktvēstniecības Latvijā vadītājs Arnolds Skipsteds, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, ārlietu ministre Sandra Kalniete un LATO direktors Ojārs Kalniņš

Trīs Latvijas valdības ministri un Rīgā akreditētie NATO dalībvalstu vēstnieki — tik reprezentabls bija grāmatas “NATO un Latvijas drošība” atvēršanas pasākuma dalībnieku pulks vakar, 21. oktobrī, Ārlietu ministrijā.

Ievadot prezentāciju, ārlietu ministre Sandra Kalniete uzsvēra jaunā izdevuma mērķi — skaidrot Latvijas sabiedrībai, pirmām kārtām skolu jaunatnei, Latvijas motivāciju, iestājoties NATO. Ministre pauda gandarījumu par auglīgo sadarbību ar Limbažu 1. vidusskolu — grāmatas autors Uldis Umulis ir šīs skolas vēstures skolotājs, Skolotāju asociāciju un Latvijas transatlantisko organizāciju LATO, kas palīdzējušas Ārlietu ministrijai izdot šo mācību palīglīdzekli.

Sandra Kalniete uzsvēra, ka jaunais izdevums ir pirmā grāmata latviešu un arī krievu valodā par Latvijas drošības saistību ar NATO. Grāmata tiks dāvināta Latvijas skolām un jau tuvākajā laikā nonāks mācību iestāžu bibliotēkās. “Es ceru, ka šī grāmata skolēniem būs ne vien obligāti apgūstama viela, bet arī sekmēs viņu dziļāku interesi par Latvijas vietu starptautiskajā politikā,” teica ārlietu ministre.

Grāmatas autors Uldis Umulis pastāstīja, ka viņa mērķis bijis Latvijas integrāciju NATO parādīt iespējami plašākā kontekstā. “Dot nevis gatavas patiesību formulas, bet ļaut lasītājam pašam nonākt pie secinājuma, ka Latvijas virzība uz NATO nav bijusi kaprīze, bet dabiska konsekvence,” teica U. Umulis.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra likumsakarību, ka grāmata par NATO tapusi tieši Limbažu vidusskolā. Jau agrākajos gados šīs skolas audzēkņi parādījuši labas zināšanas par valsts aizsardzības jautājumiem un NATO, īpaši konkursā, kad jaunieši pašu spēkiem sagatavojuši izdevumu par Latvijas virzību uz NATO. Aizsardzības ministrs arī pauda pārliecību, ka skolēnu — grāmatas lasītāju — vidū būs daudzi nākamie Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virsnieki un instruktori, kam pašiem iznāks piedalīties NATO miera spēku operācijās.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis akcentēja adekvāta jaunākās vēstures atspoguļojuma aktualitāti. “Daudz vieglāk šodien droši vien būtu stāstīt par Aleksandra Lielā karagājieniem, jo šī vēstures daļa vairs nav interpretējama,” teica K. Šadurskis. “Turpretim Latvijas jaunāko laiku vēsture no pirmās atmodas līdz šodienai ir pašas sarežģītākās mūsu vēstures lappuses, to skaidrot ir grūts un atbildīgs vēstures skolotāju uzdevums.”

Izglītības un zinātnes ministrs pozitīvi novērtēja faktu, ka grāmata par NATO iznākusi arī Latvijas lielākās minoritātes — krievu — valodā, vienlaikus risinot arī sabiedrības integrācijas problēmas.

Jauno izdevumu atzinīgi novērtēja arī Dānijas Karalistes vēstnieks Arnolds Skibsteds, vienlaikus arī NATO kontaktvēstniecības Latvijā vadītājs, uzsverot, ka pasaule pēdējos piecpadsmit gados dramatiski mainījusies. “Vecās konfrontējušo valstu grupas tagad strādā kopīgiem mērķiem. Tām ir vienādas vērtības un galvenie uzdevumi ir kopīgi — cīņa pret starptautisko terorismu, diktatorisku un fundamentālistisku režīmu draudu novēršana,” teica vēstnieks, atzinīgi novērtējot Latvijas karavīru piedalīšanos starptautiskajos miera spēkos Afganistānā un Irākā. Dānijas vēstnieks arī akcentēja izglītības nozīmi jauniešu patriotiskajā audzināšanā. “Izglītība un zinātne ir svarīgākie instrumenti, ko vērst pret informācijas trūkumu mūsdienu pasaulē. Vien izglītojot jauniešus, mēs varam gaidīt, ka viņi uzņemsies atbildību jauno izaicinājumu priekšā,” teica Dānijas vēstnieks.

Latvijas transatlantiskās organizācijas LATO valdes priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš pauda gandarījumu par grāmatas autora Ulda Umuļa, viena no LATO dibinātājiem un aktīvākajiem biedriem, veikumu, kas labi atspoguļo LATO koncepciju — parādīt, ka drošība ir ne vien valsts, bet visas sabiedrības rūpju lokā. “Pērn LATO rīkoja kampaņu “Nosargāsim mūsu nākotni”. Tieši jaunieši ir mūsu nākotne. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs savu nākotni sargātu tieši ar sabiedrības informēšanu,” teica O. Kalniņš, pievienojoties grāmatas augstajam novērtējumam.

Grāmatā “NATO un Latvijas drošība” sniegts atskats aukstā kara vēsturē, atceroties arī Latvijai liktenīgo Molotova–Ribentropa paktu, un parādītas NATO konceptuālās pārmaiņas gadsimtu mijā. Atsevišķas nodaļas veltītas Latvijas ceļam uz NATO un organizācijas infrastruktūrai, kā arī Latvijas lomai NATO un jaunajā pasaules kārtībā.

Izdevums bagātīgi ilustrēts ar fotogrāfijām, kartēm un grafikiem. Grāmatas nobeigumā sniegts 1949. gada 4. aprīlī noslēgtā Ziemeļatlantijas līguma teksts, kurā īpašu Latvijas interesi allaž izraisījis 5. pants, kurš paredz, ka NATO dalībvalstis “...bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm...”.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors