LZA akadēmiķis, Sertifikācijas centra direktors prof. Imants Matīss:

Uz Eiropas darba kvalitāti un standartu līmeni

Ziņojums LZA un Bauskas pilsētas domes kopsēdē Bauskā 2000. gada 9. jūnijā

Termins "kvalitāte" mūsu sadzīvē ir tik pierasts, ka lietojam to gan vietā, gan nevietā, bet visbiežāk to darām, lai atzītu vai noliegtu kādu izcilu īpašību. Bet vai esam iedziļinājušies termina būtībā? Kas tad ir kvalitāte vai konkrētāk — kas ir kvalitatīvs produkts vai pakalpojums? Ja tā ir īpašība, tad tai jābūt mērāmai. Izrādās, ka uz šo jautājumu nav nemaz tik viegli atbildēt. Attiecīgajā literatūrā, grāmatās un žurnālos var sastapt dažādas kvalitātes jēdziena definīcijas un skaidrojumus. Ir pat starptautiskais standarts, kurš dod kvalitātes jēdziena definīciju. Bet atliksim teoriju pie malas un atgriezīsimies pie praktiskām lietām, kas varētu izraisīt interesi uzņēmējdarbībā.

Katru produktu vai pakalpojumu atkarībā no tā sarežģītības raksturo viens vai pat vairāki standarti, tādēļ visbiežāk par kvalitātes mēru tiek pieņemta šī produkta vai pakalpojuma atbilstība noteiktam standartam. Bet kur ir garantija, ka šis produkts vai pakalpojums atbilst norādītajam standartam, un vai varam ticēt ražotāja vai pārdevēja apgalvojumiem un pat uzbāzīgām reklāmām? Un te mēs nonākam pie nepieciešamības, pirmkārt, veikt darbības, kas nodrošina atbilstību standartam (kvalitātes nodrošināšana). Un, otrkārt, apliecināt šo atbilstību ar dokumentu (atbilstības novērtēšana).

Šajā īsajā pārskatā nav iespējams pilnīgi un visaptveroši analizēt visas atbilstības novērtēšanas metodes un līdzekļus. Par problēmas nozīmīgumu liecina kaut vai fakts, ka tai veltīts pat Saeimas likums. Tas tā arī saucas — "Par atbilstības novērtēšanu". Pievērsīsimies visbiežāk un visvairāk pazīstamam atbilstību apliecinošam dokumentam — sertifikātam. Protams, minētais likums, kā arī citi pakārtoti likumdošanas akti un Latvijas standarti ir izstrādāti atbilstoši attiecīgiem Eiropas dokumentiem un šī Eiropā un pasaulē iedibinātā kārtība ir pārliecinošākais veids, kā nodrošināt ticamību, ka firmas apgalvojumi par produkta vai pakalpojuma atbilstību standartam ir pietiekami patiesi.

Sertifikācija iedalās vairākos paveidos — atkarībā no objekta, kas tiek sertificēts. Pašlaik tādi objekti ir trīs: produkts, kvalitātes pārvaldības sistēma un personāls. Bet, lai izprastu sertifikācijas būtību, jāapskata vēl vairākas atbilstības novērtēšanas sastāvdaļas jeb atbilstības novērtēšanas insfrastruktūra. Shematiski galvenās atbilstības novērtēšanas infrastruktūra ir parādīta zīmējumā ( skat. zemāk ). Zīmējumā dotās norādes uz Latvijas standartiem (LVS EN 45001, LVS EN 45004 utt.) nozīmē to, ka par katru no atbilstības novērtēšanā iesaistīto struktūrvienību ir attiecīgs Latvijas standarts, kas turklāt ir pārņemts no attiecīgā Eiropas standarta.

Lai iegūtu produktu sertifikātu, ir nepieciešama uz šo dokumentu pretendējošā produkta paraugu testēšana un ražošanas apsekošana. Ja šo pārbaužu rezultāti ir apmierinoši, firma var saņemt sertifikātu, kas apliecina, ka produkts atbilst sertifikātā minētā standarta prasībām. Ja produkta lietotājs vēlas iegūt sīkākas ziņas par šo produktu, bibliotēkā var iepazīties ar pašu standartu. Vēl tikai jāpiebilst, ka par potenciāli bīstamiem produktiem valsts nosaka īpašas drošības prasības un pilnvarot atbilstības novērtēšanas institūcijas veikt šo drošības sertifikāciju.

Kvalitātes sistēmas sertifikāts apliecina, ka pati produkta ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja firma atbilst izvēlētā starptautiskā standarta prasībām. Šie standarti vairāk pazīstami kā ISO 9000 standarti, kas pēdējā laikā iegūst arvien lielāku piekrišanu arī Latvijas uzņēmēju vidū. Tādēļ nedaudz sīkāk par šo, Rietumvalstīs par parastu normu pieņemto, kvalitātes nodrošināšanas līdzekli. Taisnības labad jāsaka, ka pilni standartu nosaukumi šajā sērijā ir LVS EN ISO 9001, 9002 vai 9003, kas savukārt nozīmē, ka šie starptautiskie standarti vienlaikus ir arī Eiropas un Latvijas standarti. Pasaulē šie starptautiskie standarti par nacionāliem dokumentiem jau ir adaptēti vairāk nekā 100 valstīs. ISO 9000 standartu ieviešana nozīmē visas ražošanas vai pakalpojumu firmas sakārtošanu saskaņā ar visiem kvalitāti ietekmējošiem rādītājiem (vispilnīgākā variantā 20 rādītājiem), sākot ar firmas vadību, līgumu slēgšanu, sagādi, dokumentāciju, mērīšanu, pārbaudēm, apmācību un, protams, arī pamatražošanas vai pakalpojumu operācijām. Ko firmai dod šī standarta ieviešana un apliecinošais dokuments — ISO 9000 sertifikāts?

Ieguvumi pašā uzņēmumā ir:

• Uzlabota pārvaldības efektivitāte;

• Lielāka klientu apmierinātība;

• Iedarbīgāka personāla motivācija;

• Lietderīgāka darbaspēka izmantošana;

• Augstāka ražošanas un pakalpojumu produktivitāte;

• Iedarbīgāks mārketings;

• Kvalitātes izmaksu optimizācija;

• Kļūdu un nejaušību varbūtības samazināšana.

Ieguvumi iekšējā tirgū:

• Priekšrocības pasūtījumu konkursu (tenderu) pieteikumos;

• Atvieglojumi banku kredītu saņemšanā;

• Samazinātas apdrošināšanas iemaksas.

Priekšrocības un ieguvumi ārējā tirgū:

• Standarts un tātad arī attiecīgais ISO 9000 sertifikāts ir starptautiski pazīstams un atzīts jebkurā valstī;

• Lielāka pārliecība par produkcijas vai pakalpojumu kvalitātes stabilitāti, salīdzinot ar nesertificētiem piedāvājumiem.

Vēl tikai jāpiebilst, ka sertifikācija ir trešās puses jeb neatkarīga novērtēšana. Tātad neatkarīga nedz no administratīvas, nedz komerciālas, nedz cita veida (radniecība, draugu būšana u.tml.) ietekmes. Par šī nosacījuma izpildi, kā arī par novērtēšanā iesaistīto organizāciju kompetences novērtēšanu gādā vēl viena atbilstības novērtēšanas institūcija — akreditācijas iestāde.

Pie Bauskas novada dabas rotas — teiku apvītās Deviņzares salas Mēmelē

Kopsēdes dalībnieki senās Bauskas pils mūru vidū, zem šodienas saules

Pie Skaistkalnes kultūrvēstures materiāliem — Māra Vīksna, Tenu Karma un Oskars Gerts

Rosinošās diskusijās — Jānis Stradiņš, Jānis Teikmanis un Saulvedis Cimermanis

Par kvalitātes problēmām runā Imants Matīss