Pēc 2003.gada 16.oktobra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Šodien bija ļoti spraiga plenārsēde, kurā deputāti izskatīja pietiekami daudz likumprojektu, kas cieši saistīti ar katra mūsu valsts iedzīvotāja interesēm. Steidzamības kārtā tika pieņemti grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, kas paredz 2003.gadā darba devēja nodevas atlikumu 3 295 948 latu apjomā šiem pašiem mērķiem ieskaitīt 2004.gada budžeta projektā. Līdz ar to 2004.gadā darba devējam par katru darbinieku būs jāmaksā 20, nevis 63 santīmi mēnesī.

Otrajā lasījumā tika pieņemti arī grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas nosaka, ka katram darba devējam jānodrošina obligāta veselības pārbaude tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, kā arī tiem, kuriem ir īpaši darba apstākļi.

Ļoti būtisks jautājums ir par pievienotās vērtības nodokļa likmi medikamentiem, ko vairākkārt skatīja arī Sociālo un darba lietu komisija, ar lūgumu vēršoties pie finanšu ministra V.Dombrovska, lai medikamentiem noteiktu 5%, nevis 9% PVN likmi. Šodien galīgais lēmums netika pieņemts, bet acīmredzot tas tiks izdarīts trešajā lasījumā.

Aizvadītajā nedēļā Sociālo un darba lietu komisija izskatīja 2004.gada budžeta projekta daļu par finansējumu labklājības nozarei. Kopumā esam apmierināti ar visām pozīcijām, jo Labklājības ministrija ir sagatavojusi ļoti sīku un pārskatāmu finanšu pieprasījumu nākamajam gadam. Vienīgais būtiskākais iebildums bija saistīts ar to, ka nākamajā gadā netiek paredzēta sociālā rehabilitācija, jo Veselības ministrija nav panākusi vienošanos ar Labklājības ministriju. Nākamnedēļ Labklājības ministrija šo jautājumu skatīs vēlreiz.

Latvijas Pirmā partija, protams, atbalsta sociālās rehabilitācijas nepieciešamību un arī 5% PVN likmes piemērošanu medikamentiem no nākamā gada 1.janvāra.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien Saeima izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas skars visus autovadītājus un ne tikai viņus. Grozījumi paredz būtiski palielināt sankcijas par dažādiem pārkāpumiem. Opozīcija piedāvāja palielināt sodus ne tik strauji, jo ar drakoniskiem paņēmieniem vēlamo mērķi diemžēl nevar sasniegt — palielināsies tikai korumpēto ceļu policistu ienākumi. Bet valdošās koalīcijas partiju deputāti šos opozīcijas priekšlikumus noraidīja.

Šodien pozīcijas deputāti kārtējo reizi noraidīja arī opozīcijas izvirzīto kandidātu Nacionālās drošības komisijā. Interesanti, ar ko tad tur nodarbojas pozīcijas deputāti, ja viņi tik ļoti baidās no opozīcijas kontroles?

Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. Šie grozījumi kārtējo reizi pasliktinās Latvijā dzīvojošo nepilsoņu stāvokli, tāpēc PCTVL frakcija balsoja pret tiem. Mēs savus priekšlikumus iesniegsim likumprojekta otrajam lasījumam.

J.Esta (Tautas partijas frakcija): Es runāšu par diviem šodien izskatītajiem likumprojektiem.

Pirmkārt, veicot grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, Saeima pretēji Finanšu ministrijas, valdības un valdošās koalīcijas piedāvājumam otrajā lasījumā atbalstīja nevis 9%, bet gan 5% PVN likmes noteikšanu medikamentiem no nākamā gada 1.janvāra. Šo priekšlikumu atbalstīja arī Tautas partija. Ko nozīmē šīs divas likmes? Protams, valsts budžetam no 9% PVN likmes būtu lielāks ieguvums, bet ļoti būtiski to justu maznodrošinātie, jo budžetā būtu jāpalielina līdzekļi kompensējamiem medikamentiem. Arī pašvaldībām tad būtu lielākas problēmas, piešķirot līdzekļus maznodrošinātajiem un ļoti slimajiem iedzīvotājiem medikamentu iegādei.

Otrkārt, veicot grozījumus Izglītības inovācijas fonda likumā, valdība piedāvāja atlikt likuma spēkā stāšanos uz vienu gadu — uz 2005.gada 1.janvāri. Anotācijā varam lasīt, kādas sekas tas radīs. Proti, izglītības inovācijas projekta, kas nodrošinās izglītības programmas satura pilnveidi un izglītības kvalitātes uzlabošanu, finansiālā atbalsta trūkums aizkavēs progresīvu pārmaiņu ieviešanu izglītības sistēmā. Tā rakstīts anotācijā. Rakstīts arī, ka 2004.gada 1.janvārī, kad likumam būtu jāstājas spēkā, tam nav paredzēti budžeta līdzekļi. Tātad valdība vienkārši neiedala šos līdzekļus un pēc tam attopas, ka jāgroza likums, pārceļot likuma spēkā stāšanās laiku uz 2005.gada 1.janvāri. Anotācijā arī rakstīts, ka konsultācijas nav notikušas ne ar vienu sabiedrisko organizāciju — ne ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, ne Latvijas Pedagogu domi, ne Profesionālo izglītības iestāžu vadītāju asociāciju. Jāsaka skaidri, ka pirms vēlēšanām visu partiju programmās izglītība tika minēta kā prioritāte. Solīts tika ļoti daudz. Bet, kā redzam, mēs speram soļus nevis uz priekšu, bet gan atpakaļ. Tautas partija, protams, neatbalstīja šos grozījumus.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Mūsu apvienības redzeslokā šonedēļ bija šī gada budžeta grozījumi, jo zemniekiem bija solīta kompensācija par lietavu radītajiem zaudējumiem. Aktuāls arī ir jautājums par situāciju nepabeigto objektu celtniecībā pašvaldībās šī gada pēdējos divos mēnešos. Ar koalīcijas partneriem kopīgi esam vienojušies, ka šī gada budžeta grozījumi galvenokārt attieksies uz šiem diviem jautājumiem. Esam paredzējuši, ka to galīgais risinājums tiks rasts nākamnedēļ. Droši varu apgalvot, ka zemnieki saņems kompensācijas par lietavu radītajiem zaudējumiem, bet jautājums paliek par summu. Mums arī ir jāapzina, cik ir tādu pašvaldību, kurās objektu celtniecība ir iesākta, bet kuru pabeigšana gaida nekavējošu risinājumu. Te mēs ļoti ceram uz Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu. Domāju, ka arī šis jautājums tiks atrisināts pozitīvi.

Tika pārrunāts arī jautājums par iespēju no šī gada budžeta grozījumiem finansēt nākamajā gadā paredzētās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Zaļo un Zemnieku savienība šādu iespēju kategoriski noraidīja, jo uzskatām, ka līdzekļi jārod nākamā gada budžetā.

Piebildīšu, ka, veicot grozījumus šī gada budžetā, zemniekiem faktiski tiks atgriezta solītā nauda 2,3 miljonu latu apmērā, par ko mēs visu gadu diskutējām. Tādējādi ir atrasta sapratne starp mūsu koalīcijas partneriem.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”): Partijas “Jaunais laiks” frakcija uzskata, ka svarīgākais no šodien plenārsēdē, kas tiešām bija spraiga un ar daudziem likumprojektiem, kas attiecas uz ikvienu, izskatītajiem jautājumiem ir grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonība”. Piedāvājot vienu absolūti loģisku un konkrētu priekšlikumu, kas paredz, ka nepilsonis nav persona, kura pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi citā valstī un saņēmusi tajā pastāvīgu uzturēšanās atļauju, un ja šī persona tur vēl ir saņēmusi citas valsts dokumentu. Paredzot šim cilvēkam tiesības atteikties no Latvijas nepilsoņa statusa, zālē izcēlās vesela vētra — kreisā opozīcija kārtējo reizi demonstrēja to, ko mēs jau esam dzirdējuši no Krievijas Valsts domes. Tie paši teksti, kas personīgi mani un visu “Jaunā laika” frakciju ļoti nepatīkami pārsteidza, jo cilvēki, kas šeit sēž, īstenībā nemaz nesaprot, par ko ir runa, un jauc divas pilnīgi dažādas lietas. Nepilsoņa statusu neviens viņiem negrasās ne atņemt, ne arī uzspiež to darīt. Jebkuram ir tiesības, durvis ir atvērtas, un ir iespēja šo nepilsoņa statusu mainīt, iegūstot Latvijas vai kādas citas valsts pilsonību. Un arī tad šie cilvēki netiks ne izdzīti, ne kādā citādā veidā pazemoti. Atgādināšu gluži pretējo: atšķirībā no bezvalstnieku likuma šis likumprojekts šos cilvēkus aizsargā tik unikālā veidā kā nevienu citu bezvalstnieku citur pasaulē. Bet kreisajai opozīcijai joprojām gribas atgādināt, ka viņiem šeit nav nekādu tiesību, ka viņi ir kādas citas sugas vai šķiras cilvēki. Tas nekad nav ne domāts, ne arī rakstīts šajā likumā.

Otra šīsnedēļas aktualitāte ir nākamā gada budžeta likumprojekta izskatīšana komisijās. Juridiskā komisija vakar uz sēdi bija uzaicinājusi pārstāvjus no prokuratūras un Valsts kontroles, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētāju, tieslietu ministru un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju. Mani pārsteidz tik klaja bezkaunība, paziņojot, ka visi citi ir vainīgi, ka A.Cimdars nav domājis par to, ka budžetā šī nauda nav pieprasīta. Jebkurš zina vispārzināmu faktu, ka nākamajā gadā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas un ka Centrālā vēlēšanu komisija ir tā, kas rūpējas un arī pieprasa naudu vēlēšanu rīkošanai. Aizbildināšanās ar konkrēta likuma neesamību, ko nevar pieņemt desmit dienās pēc referenduma, ir vienkārši klaja bezkaunība. Juridiskā komisija vērsīsies gan pie finanšu ministra, gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, lai tiktu rasts šī jautājuma risinājums. Kopumā nevajadzētu uztraukties, jo Eiropas Parlamenta vēlēšanas un naudas to rīkošanai būs.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija): Šodien paudīšu savu viedokli par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Jāsaka, ka šī likumprojekta, kas nosaka administratīvo atbildību par pārkāpumiem ceļu satiksmē, autori jau sen ar abām kājām ir Eiropā un dzīvo no Latvijas realitātes atrautā pasaulē; ir gatavi piespriest likumprojektā noteiktos drakoniskos sodus. Bet vairākums valsts iedzīvotāju šādam drakoniskam sodu līmenim nav gatavi, jo Latvija joprojām ir pati nabadzīgākā Eiropas Savienības kandidātvalsts, kuras iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 1/4 daļa no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. 90% iedzīvotāju dzīvo zem Eiropas Savienības dalībvalstu nabadzības sliekšņa.

Manuprāt, varas partijām būs grūti pārliecināt lauku pensionāru, kuram, piemēram, par savlaicīgu automobiļa vai traktora tehniskās apskates neiziešanu vai izdegušas numura zīmes lampiņu būs jāšķiras no puspensijas, un ka šāds solis ir taisnīgs, samērīgs un arī samaksājams. Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Koalīcijas partijas, starp citu, noraidīja vairāk nekā trīsdesmit Tautas saskaņas partijas priekšlikumu, kuru mērķis bija samazināt un mīkstināt šos sodus.

Ja likumprojekta autoru nodoms bija “piegriezt skrūves” biezajiem pārkāpējiem un citādi pārtikušiem autovadītājiem, tad vajadzēja sekot citu Eiropas valstu, īpaši Ziemeļvalstu, paraugam — soda apmēru variēt atkarībā no pārkāpēja ienākumu līmeņa. Šobrīd, lietojot fiksētu sodu sistēmu, šāda pieeja praktiski ir izslēgta, jo sods nav samazināms. Kas notiks pēc šīs paaugstinātās sodu sistēmas ieviešanas? Tā autovadītāju daļa, kas nesamērīgi palielinātos sodus nespēs nomaksāt, tos vienkārši nemaksās, pēc tam nevarēs iziet tehnisko apskati un tāpēc brauks bez tās. Sodus mēģinās piedzīt ar zvērinātu tiesu izpildītāju palīdzību, kas soda apmēru divkāršos vai pat trīskāršos. Rezultātā tiks aprakstīta manta un daudzas mājsaimniecības, īpaši laukos. Vai to mēs gribam? Šie paaugstinātie sodi vairumā gadījumu neuzlabos satiksmes drošību, jo dzērāji pie stūres, huligāni un personas, kas reāli kaitē satiksmes drošībai, ir tikai mazākā daļa, kurus soda. Lielākā daļa paaugstinātu sodu ir par tā sauktajiem formālajiem pārkāpumiem, kuru ietekme uz satiksmes drošību ir pastarpināta.

M.Bekasovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt soda sankcijas no divām līdz piecām reizēm par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Nevienā pasaules valstī sankciju palielināšana neuzlabo situāciju uz ceļiem un ielām. Opozīcija, arī mūsu frakcija, piedāvāja vairāk nekā simts priekšlikumu, samazinot sankcijas, bet valdošā koalīcija nevienu mūsu priekšlikumu neatbalstīja.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Nacionālās drošības likumu Nacionālās drošības komisijā jābūt pa vienam pārstāvim no katras frakcijas. Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija piedāvāja iekļaut savu pārstāvi Nacionālās drošības komisijā, taču valdošā koalīcija šo priekšlikumu neatbalstīja, tādējādi ir pārkāpts Saeimas Kārtības rullis un arī Nacionālās drošības likums.

Mūsu frakcija sagatavos Saeimas pieprasījumu Ministru prezidentam Repšes kungam par to, ka 19.marta Saeimas ārkārtas sēdē no Saeimas tribīnes Repšes kungs paziņoja sekojošo: “Joprojām nav skaidrības par aptuveni 1,2 tonnām paralizējošas nervu gāzes VX, kuras 12 kilogrami varētu saindēt veselu kvadrātkilometru pilsētas teritorijā. Viens litrs Sibīrijas mēra baciļu var nonāvēt miljoniem cilvēku. No Irākas nav iespējams saņemt ticamus paskaidrojumus par to, kur palikuši tās rīcībā bijušie 10 tūkstoši litru šīs nāvējošās vielas. Un visbeidzot tikai tad, kad militāro kontingentu pie Persijas līča sasniedza jau 200 000 militārpersonas, Irāka piekrita iesniegt informāciju par iztrūkstošo nervu gāzi, kārtējo reizi apgalvojot, ka šāda veida ieroči viņiem neesot.” Tāpēc saskaņā ar minēto mēs lūdzam Ministru prezidentu veikt attiecīgu pārbaudi Ministru kabinetā un tā pakļautības struktūrās par amatpersonām, kuras sniegušas Ministru prezidentam, pēc tam Ministru prezidents arī Saeimai apzināti vai neapzināti nepareizi sagatavotu informāciju par Huseina režīma rīcībā esošajiem masu iznīcināšanas ieročiem. Lūdzam izlemt arī jautājumu par šo amatpersonu atbildību, par pārbaudes rezultātiem un pieņemtajiem lēmumiem, informējot Saeimu.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien, klausoties šo izrunāšanos Saeimā un atceroties nesen pieņemto izsmiekla pilno Krievijas Valsts domes paziņojumu, jāpadomā, cik vēl pasaulē ir tādu valstu, kurās parlamenta deputāti var atļauties apmelot valsti, kurā viņi dzīvo, un draudzīgi sadarboties ar citu valsti, šajā gadījumā Krieviju, kas nebūt nav labvēlīgi noskaņota pret Latviju. Šī skriešana uz Maskavu jau ir kļuvusi par kaut kādu ērmotu rīcību. Šodien atkal viens Saeimas deputāts — Jakovs Pliners — nav plenārsēžu zālē, bet atrodas Maskavā, kur, protams, notiek sarunas ar vajadzīgajiem cilvēkiem. Cik ilgi mēs piecietīsim šādu rīcību, jo kaut kā jocīgi skatīties, ka mēs tikai klausāmies par to, cik smagi ir nepilsonim, tādai vai šādai minoritātei, ka viņi nevarot dabūt darbu un ka viņus gandrīz uz katra stūra spiežot un mīcot. Tad man tomēr ir jājautā mums latviešiem — kurš par mums rūpēsies? Kam mēs sūdzēsimies? Nevienam. Acīmredzot pašiem jāpadomā par mūsu rīcību. Un tai ir jābūt skaidrai, noteiktai, un nenogurstoši ir jāstrādā, lai latvietis ar lepnu galvu var aizstāvēt savas tiesības. Man bija lieliska iespēja nesen Briselē, uzstājoties Eiropas Parlamentā, savas grupas sēdē pirmo reizi runāt latviešu valodā, un esmu ļoti pateicīgs mūsu meitenēm, kas tulkoja šo ziņojumu. Domāju, ka tas būtu viens no paņēmieniem, kā aizstāvēt tieši savas tautas tiesības. Jebkurā gadījumā darbs turpināsies, un ceru, ka vismaz lielākā daļa deputātu galvas nenokārs.

Saeimas preses dienests