Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Sāksim 16.oktobra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu — grozīt šā gada 16.oktobra sēdes darba kārtību un iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” ceturtajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo izskatāmo likumprojektu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas lūgumu — izdarīt izmaiņas šā gada 16.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un darba kārtības 43.jautājumu — likumprojektu “Par Pasaules tūrisma organizācijas statūtiem” — izskatīt pirms otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, iecelšana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu — grozīt šā gada 16.oktobra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā sēdes priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Diezgan nepatīkami dienu sākt ar tādām negatīvām emocijām, bet, vērojot visas tās bēdīgās pārmaiņas mūsu izglītības sistēmā, diemžēl šādas emocijas pārņem. Ko tad raksta paši likumprojekta sagatavotāji likumprojekta anotācijā? Un tiešām viņi raksta godprātīgi. Paņemiet, izlasiet, ja grūti atrast dokumentu, varu nolasīt, ka Izglītības inovācijas jeb jaunievedumu projekts, kas nodrošinās izglītības programmu satura pilnveidi un izglītības kvalitātes uzlabošanu finansiālā... projekta finansiālā atbalsta trūkums aizkavējis progresīvu pārmaiņu ieviešanu izglītības sistēmā. Tādas būs šī likumprojekta sekas.

Vēl kas rakstīts šajā anotācijā? Kādas konsultācijas ir notikušas, sagatavojot tiesību aktu projektu... Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas? Izrādās, konsultācijas ar izglītības sabiedrību nav notikušas. Nav notikušas konsultācijas nedz ar Skolotāju vadītāju asociāciju, nedz ar Pedagogu domi, nedz ar Izglītības darbinieku arodbiedrību. Vienkārši šim projektam tiek pārvilkts krusts. Nu un pieplusojot visu to, par ko mēs nobalsojām, vai, pareizāk sakot, par ko valdošā koalīcija nobalsoja pagājušajā ceturtdienā, pieplusojot to, ka reāli nākamgad budžetā pedagogu algas tiek samazinātas, es atkārtoju — tiek samazinātas! — jo 3 latu pielikums, tas ir, ja sadala uz 12 mēnešiem, pa 3 latiem var palielināt algu, taču nenosedz inflācijas prognozēto 4% pieaugumu un elektrības padārdzināšanos un tā tālāk. Tātad pirmo reizi pēc pēdējiem gadiem skolotājiem algas saruks.

Otrkārt. Samazināsies, ievērojami saruks atbalsts datorizācijai, pārtrauks skolu atjaunošanas jeb renovācijas projektu īstenošanu, simtprocentīgi pārtrauks, samazinās investīcijas izglītības objektos pašvaldībām, pilnīgi pārtrauks sporta zāļu celtniecību, izņemot vienu projektu — no 30 projektiem vienu projektu valdība atbalstīja, tas ir, Staiceles internāta celtniecību. Šorīt es braucu uz Saeimu, es pa radio dzirdu — Ministru prezidents Repšes kungs uzrakstījis šausmīgi skaistu apsveikumu mūsu slavenajai skrējējai, kura izcīnījusi 3.vietu maratonā Čikāgā. Tas ir vienkārši ciniski — atņemt naudu sportam, pārvilkt krustu daudzām jaunatnes sporta programmām un rakstīt tanī pat laikā skaistus apsveikumus. Nu kur vēl lielāks cinisms!

Tāpat tiks samazinātas ievērojami — par 40% — kompensācijas ceļa izdevumiem studentiem. Tas nozīmē tikai vienu, ka lauku un mazpilsētu studenti būs nostādīti vēl neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar rīdziniekiem, kuriem jau tā ir daudz lielākas iespējas.

Tātad vēlreiz par šo likumu. Netiks atbalstīti… mēs šodien, ja nobalsosim “par”, tas nozīmē to, ka nākamgad netiks atbalstīti mācību grāmatu autori, citu mācību līdzekļu izstrādātāji, tātad skolotāju radošais darbs netiks atbalstīts. Netiks atbalstīti ar mūža stipendijām izcilākie izglītības darbinieki. Mēs zinām, ka Kultūrkapitāla fonds darbojas pietiekami labi Latvijā un katru gadu tiek atbalstīti izcilākie kultūras darbinieki. Izglītības darbiniekiem tiek parādīta piga.

Skumji. Es atkārtoju, man ir skumji sākt dienu ar negatīvām emocijām, un ļoti skumji ir tas, ka pēdējo gadu pozitīvās pārmaiņas izglītības sistēmā, tāda pozitīva attieksme pret izglītības darbiniekiem, ka tams visam tiek pārvilkts krusts un ar nākamā gada 1.janvāri faktiski sākas regress visās jomās.

Es aicinu, protams, balsot “pret”, jo es neredzu iespēju, kā varētu nobalsot “par”. Turklāt neprasa jau miljonus šis projekts. Nu valdība varēja vismaz ielikt sēklas naudu, nu 50, 60, 70 tūkstošus šī likumprojekta īstenošanai, lai vismaz tos mācību grāmatu autorus atbalstītu, kuriem šīs grāmatas jāraksta. Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. “Par” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 19, atturas — 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Papildprotokolu nr.2 “Par grozījumiem C protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2001.gada 20.septembra Vienošanās protokolā par likuma izpildi” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Bartaševiča, Turlā un Klementjeva iesniegto likumprojektu “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 12.protokolu” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Sākšu varbūt ar to, kas tas ir par protokolu un vispār kāpēc ir vajadzīgs cīnīties ar diskrimināciju.

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pirmais pants nosaka: “Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās.” Vispārējās vienlīdzības un nediskriminācijas princips ir starptautisko cilvēktiesību pamatelements. Tas ir atzīts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 7.paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 96.pantā, un līdzīgas normas ir citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos. Attiecīgu normu satur arī Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pants.

Tomēr šīs konvencijas 14.pantā paredzētā aizsardzība vienlīdzības un nediskriminācijas jomā ir ierobežota, un, salīdzinot ar līdzīgām normām citos starptautiskajos dokumentos, galvenais iemesls ir tas, ka 14.pants atšķirībā no citu dokumentu normām nesatur neatkarīgas diskriminācijas aizliegumu. Tas aizliedz diskrimināciju tikai attiecībā uz konvencijas minoritāšu tiesību un brīvību īstenošanu. Protams, ka Eiropas Padome nevarēja samierināties ar šādu situāciju, un jautājums par diskriminācijas jēgas paplašināšanu tika pētīts no 1960.gada.

Rodas jautājums: kāpēc nepietiek ar konvencijas 14.pantu? Kāpēc ir svarīgi kontrolēt jebkura veida diskrimināciju? Nu vienu piemēru varu jums piedāvāt. Esošā redakcijā, pieņemsim, nav instrumentu, ar kuriem var aizstāvēt vienādas tiesības starp vīriešiem un sievietēm, ja. Es domāju, ka tieši sievietes ir ieinteresētas, lai aizstāvētu savas tiesības arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Un protokols atzina šo problēmu un pataisa Cilvēktiesību aizsardzības konvenciju praktiski par universālu.

Gribu informēt arī deputātus par to, ka 12.protokols vēl nav stājies spēkā. Lai šis protokols stātos spēkā, vajadzīga 10 valstu ratifikācija. Un tagad no 32 valstīm, kas parakstīja šo protokolu 2000.gada 4.novembrī, tikai 5 valstis šo protokolu ratificēja, starp tām, starp citu, arī Gruzija. Man liekas, ka būtu ļoti neērti, ka, pieņemsim, Gruzija atzīst, ka patiešām diskriminācija ir svarīgs moments un it kā bija jāratificē, bet Latvija to nedarīs.

Tas arī nozīmē, ka Latvijai būs laiks pēc ratifikācijas, lai savestu kārtībā (apmēram gadu, es to varu prognozēt) savu likumdošanu, attiecīgi nepārkāpjot šo 12.protokolu. Un no Latvijas puses šis parlamenta lēmums var būt ļoti zīmīgs. Tas var parādīt mūsu valsts labo gribu cilvēktiesību jomā. Un tā var būt arī atbilde uz mūsu nelabvēļu mēģinājumiem parādīt, ka Latvijā ar cilvēktiesībām nav kārtības.

Cienījamie deputāti! Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 12.protokolu... Ar šo protokolu Latvijas Republika piekrīt, ka jebkura veida diskriminācija ir aizliegta, un turklāt ar šo Latvija atzīst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikciju attiecībā uz pārkāpumiem, kuri saistīti ar jebkura veida diskrimināciju.

Es aicinu deputātus balsot par šī 12.protokola nodošanu komisijām izskatīšanai un principā ratifikāciju. Paldies!

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 42, atturas — 22. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Bartaševiča, Maksimova un Klementjeva iesniegto likumprojektu “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par pilnīgu nāves soda atcelšanu” nodot Ārlietu komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 45, atturas — 21. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma un spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Plinera iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 15. un 16.oktobrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Bezalgas atvaļinājums deputātam ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Pasaules tūrisma organizācijas statūtiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvija pašlaik vēl nav Pasaules tūrisma organizācijas biedre. Bet Latvijas iestāšanās šajā organizācijā ir paredzēta Latvijas tūrisma attīstības koncepcijā. Lai varētu iestāties šajā organizācijā, ir nepieciešams akceptēt Pasaules tūrisma organizācijas statūtus. Šī organizācija ir pasaulē lielākā, svarīgākā tūrisma organizācija, kura dibināta 1975.gadā, lai apvienotu visas līdz šim pastāvošās tūrisma un ar tūrismu saistītās organizācijas un aizstāvētu to intereses. Tā ir starpvaldību organizācija, kas darbojas ANO uzdevumā, lai veicinātu atbildīgu, ilgtspējīgu un pieejamu tūrismu visā pasaulē.

Šī organizācija ir tāda globāla satikšanās vieta tūrisma politikas izstrādei un faktiski jebkuru ar tūrismu saistītu jautājumu apspriešanai. Organizācijā šobrīd ir 140 īstenie biedri, par kuriem var kļūt visas suverēnās valstis, 7 asociētie biedri un arī 350 piesaistītie biedri, dažādas organizācijas un arī divi novērotāji.

Es gribētu īpaši vērst jūsu uzmanību uz to, ka kārtējā 15.ģenerālā asambleja notiks no šā gada 17. līdz 24.oktobrim. Un tajā var tikt izskatīti arī Igaunijas un Latvijas pieteikumi, lai darbotos šajā organizācijā. Ņemot vērā nākošā gada budžeta veidošanas procesu, kā pozitīvs moments ir jāatzīmē tas, ka ir panākta vienošanās ar organizācijas ģenerālsekretāru, ka, ja pieteikums tiks atbalstīts, tad Latvija tiks uzņemta par īsteno biedru ne no 2005.gada, bet jau no 2004.gada, vēl nemaksājot biedra naudu, tomēr varēs izmantot vairākus ļoti svarīgus tūrisma organizācijas pakalpojumus, piemēram, piedalīties tās semināros, saņemt organizācijas publikācijas bez maksas. Tāpēc arī mēs lūdzām izskatīt šo jautājumu ātrāk, jo ir būtiski iesniegt iestāšanās pieteikumu asamblejas sēdē, kas sākas 17.oktobrī.

Tāpēc arī Ārlietu komisijas vārdā ierosinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Vaidere. Lūdzu deputātus arī atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.

I.Vaidere. Ievērojot iepriekš izklāstītos apstākļus, godātie deputāti, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — šodien līdz pulksten 10.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks?

I.Vaidere. Un izskatīt jautājumu šodien pēc darba kārtības 42.jautāuma.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — šodien pulksten 10.00, izskatīšana — pēc 42. darba kārtības jautājuma. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par…

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, šis papīrs nav tapis ar nopietniem nolūkiem. Par nopietniem es uzskatu darbību Nacionālās drošības komisijā. Šī papīra iesniedzējiem vajag pavisam kaut ko citu. Viņiem vajag vienu upuri, kārtējo starptautiskajām izrādēm. Viņi necer uz Saeimas atbalstu, bet būs atkal ko kliegt, runāt par kaut kādiem pārkāpumiem un tā tālāk. Par savu uzvedību, protams, nedomājot. Jo šobrīd Krievijas ākstīgo izrīcību kontekstā ir vienkārši vajadzīgs īstais kandidāts.

Varbūt dažus vārdus par Martijanu Bekasovu, kurš šeit sēž kopš 1990.gada.

Sakiet, lūdzu, godātie kolēģi, cik jūs bieži esat viņu dzirdējuši šeit vispār kaut ko pasakām? Vai viņš vispār var atnākt līdz tribīnei un kaut ko pateikt? Vai viņš šodien nebūtu tik laipns un nepastāstītu šeit, ko viņš darīs Nacionālās drošības komisijā? Ko viņš gribētu tur darīt? Kuras valsts interesēs viņš strādātu Nacionālās drošības komisijā?

Redziet, šitā te sēdēšana un klusēšana Martijanam Bekasovam galīgi nav traucējusi pavisam citādi izrīkoties, ārpus Latvijas robežām atrodoties novērotāja statusā, kuru viņam piešķīra Saeima tomēr ar balsojumu, cerot, ka viņš godīgi strādās Latvijas labā. Ko viņš tur dara? Viņš savā vārdā izplata, protams, ne jau sevis sacerētu paziņojumu, jo viņš nevienu valodu neprot un franču valodu ne tik, ko viņš arī spīdoši nodemonstrēja Latvijas televīzijā, minēdams burtu salikumu, kuram ir pavisam cita jēga. Tātad konsultants viņam nav pareizi priekšā pateicis. Izplatot melīgu paziņojumu par Latvijas Republiku, piemēram, paziņojot, ka, redziet, Latvijas Republikā nepilsonis nevarot dabūt darbu. Paziņojot, ka, redziet, PSRS militārpensionāriem Latvija nemaksā pensijas. Tajā pašā laikā nepasakot, ka Krievija gan viņiem maksā. Un interesanti, uz kāda pamata Latvijai tas būtu jādara?

Visus militārpensionārus Bekasovs ir nosaucis par minoritātēm. Tad kā tad rīkoties tiem dažiem latviešiem, kas ir starp šiem militārpensionāriem? Tad viņi arī jau ir iekļauti minoritāšu sarakstā?

Nerunājot nemaz par veselu rindu citām jocīgām domām, kas ir parādījušās šādā dokumentā. Un kauna cilvēkam nav nemaz!

Latvija nav saņēmusi nevienu Martijana Bekasova ziņojumu par savu darbu kā novērotājam. To viņš nav izdarījis! Nav piedalījies nevienā diskusijā par to, ko dara novērotāji un kā viņi rīkojas. Vairāk nekā savāda rīcība! Un tas tikai parāda — lūk, pie mums Latvijā var atļauties visu ko. Var apkaunot savu valsti mierīgi, aizbraucot citur, var melot, acīs skatīdamies.

Mandātu un iesniegumu komisija ir novērtējusi šo rīcību un pieprasījusi atsaukt šādu te novērotāju pēdiņās, un nomainīt to ar kādu citu. Protams, frakcija to nedarīs. Par to es nemaz nešaubos. Viņiem būs arī upuris vajadzīgs. Ceru, ka Saeima šoreiz nobalsos par šādu atsaukumu un arī ar paskaidrojumiem. Un es šaubos, vai kāda valsts pasaulē atbalsta cilvēku, kas par savu valsti izplata melus.

Viena lieta ir viedokļu apmaiņa. Par to mēs nerunāsim. Lūdzu, nāciet šeit un savu viedokli paudiet, bet nemelojiet. Kā jums nav kauna vienkārši, to es nevaru nekādi saprast, bet laikam tas ir tāds lieks jautājums. Jūs jau to dokumentu pat neesat izlasījis… jūs jau arī nevarējāt to izlasīt. Es jau esmu te teicis par to pašu, ka paņem un nosauc mūsu pirmo prezidentu par Jaksti un nemaz neuztraucas. Ak Dievs, nu tur bija tāda kļūda… ziniet, tur tie burti nebija salikti tā, kā vajag… Un nekas. Paņemsim jūsu uzvārdā un dažus burtiņus pārliksim. Un tad pavisam interesants vārds sanāks. Tas jums gan varbūt nepatiks.

Lūk, tādas ir tās lietiņas. Es nezinu, kolēģi, cik ilgi Latvijas Republikas Saeima šādā vēsā mierā sūtīs uz citām valstīm šeit tā saucamos deputātus, lai viņi nevis palīdzētu Latvijas valstij, kas tagad ir tik būtiski, šī gatavošanās mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, mūsu valsts nostiprināšana, dažnedažādi politiskie un saimnieciskie jautājumi.

Nē! Tā vietā mēs sūtām cilvēku, kas ērti tur ir iekārtojies, kuru laipni uzņem dažu citu valstu pārstāvji, jo viņiem tāds tur ir vajadzīgs, un kurš vēsā mierā izplata savā vārdā it kā dokumentus, kas tikai kaitē Latvijas valstij.

Es, protams, aicinu šodien šādu cilvēku neatbalstīt ievēlēšanai Nacionālās drošības komisijā. Nu ir arī īsto komisiju atradis, kur vēlas darboties! Lūk! Bet faktiski šis jautājums ir plašāks, un acīmredzot ne vienreiz vien vajadzētu skaidrāk par šādām lietām izteikties: cik tālu Latvija var atļaut šeit pat, mūsu valstī, darboties šādiem cilvēkiem, un vai tiešām nav nekādu paņēmienu, kā pret viņiem vērsties? Es atkārtoju vēl vienu reizi: nejauksim tādas lietas kā dažādu viedokļu paušanu! Par to nav jautājuma. Nejauksim tomēr par demokrātiju, ko tomēr gribētos kādreiz atgādināt, ka demokrātija nenozīmē visatļautību, nenozīmē anarhiju, bet ka tā ir vara. Cratos grieķu valodā nozīmē — vara. To taču vajadzētu atcerēties!

Tā ka pie visas labsirdības, godātie kolēģi, es aicinātu šādu kandidātu neatbalstīt! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka arī es nedaudz aizkavēšu jūsu laiku. Bet, ziniet, kad parādās Latvijas parlamentā šādas vēlmes, es ieteiktu neklusēt. Un es saprotu, ka mēs nobalsosim pret šo priekšlikumu. Bet par to jārunā arī publiski, jo tā ir nekaunība, ko šie “jauninterfrontieši” (tā es viņus esmu saucis un saukšu) šodien kopā vienā unisonā ar Krievijas attiecīgiem darboņiem, politiķiem izvērš šeit, Latvijā, ārkārtīgi plaši un kas Latvijai dara kaunu un arī lielas grūtības faktiski, un lielas nepatikšanas savā ziņā, jo diemžēl pasaule vēl īsti nav sapratusi, kas te ir noticis un kas notiek šodien, ka šādu interfrontiešu te ir pietiekami daudz, šādu Latvijas nelabvēļu ir pietiekami daudz.

Un tagad, redziet, cik tālu esam nonākuši! Atkal viens āzis grib iekļūt par dārznieku. Kur nu kur, bet Nacionālās drošības komisijā! Un nav arī kauna pretendēt uz to! Interfrontietis Nacionālās drošības komisijā. Fantastiski! Vēl tikai brīnums, kā Golubovs nav pieteicies uz šo amatu, jo viņš jau nemaz nav atzinis Latvijas okupāciju. Un, kolēģi, tā jau, godīgi sakot, ir mūsu atbildība. Mēs esam šos “āžus” ielaiduši dārzā un turpinām ielaist. Un viņi tur ārdās, un viņi tur posta, un viņi tur postīs! Es uzskatu, ka tādi bekasovi, cileviči no attiecīgajiem amatiem ir jāatsauc, lai viņiem neļautu ārdīties. Gan jau mēs pratīsim paskaidrot, ja viņi tur sūdzēsies atkal un atkal, vai attiecīgajā tiesā vai vēl kaut kur citur, mēs prasīsim paskaidrot. Un skaidri un gaiši pateiksim, kas ir viņi, jo tas patiešām, kolēģi, ir kauns. Un tā ir mūsu atbildība. Protams, ka viņi grib iekļūt arī šeit, Latvijā, šādās institūcijās, komisijās, lai tur pēc iespējas traucētu, nevis palīdzētu, bet traucētu Latvijas ceļam uz normālu dzīvi. Jo tā ir faktiski, draugi mīļie, Latvijas neatkarības zaimošana. Latvijas neatkarības zaimošana, ka interfrontietis iekļūtu šoreiz Nacionālās drošības komisijā.

Un tādēļ es domāju, ka Bekasovu, protams, jāatsauc no pārstāvniecības Eiropas institūcijā, par ko jau Dobeļa kungs runāja un arī raksturoja viņa darbību tur, un turpmāk nepieļaut šādas lietas! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Es gribu, lai jūs drusciņ izlasītu likumu, kur ir pateikts, ka Nacionālās drošības komisijā sastāv pa vienam cilvēkam no katras Saeimas pārstāvētās frakcijas.

Vienu reizi Saeima jau neatbalstīja mūsu kandidātu Igoru Solovjovu. Mēs piedāvājam citu kandidatūru, ja jūs arī šo neatbalstīsiet, es varu jums pateikt, ka tas būs ļoti labs iemesls griezties Satversmes tiesā. Un mēs vinnēsim tur to lietu.

Un es gribu uzprasīt tā saucamam Saeimas deputātam un novērotājam Dobeļa kungam: vai kaut vienu reizi viņš kādreiz piedalījās Eiroparlamenta sēdē? (J.Dobelis no vietas: “Vēl nav piedalījies.”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par deputāta Martijana Bekasova ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 41, atturas — 30. Lēmums nav pieņemts.

Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Ūdres, Kāposta, Ulmes, Emša, Kalniņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šā gada 16.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā sekojošus lēmuma projektus:

1. Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas.

2. Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā.

3. Par deputāta Anda Kāposta atsaukšanu no Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas.

4. Par deputāta Anda Kāposta ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Lūcijas Rietas apstiprināšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Labdien, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzītos dokumentus par Kuldīgas rajona tiesas tiesneses Lūcijas Rietas apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1 deputāts. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Intas Marnauzass apstiprināšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu “Par Ludzas rajona tiesas tiesneses Intas Marnauzas apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma” ir atbalstījusi šādu lēmumu un lūdz arī Saeimu atbalstīt Intas Marnauzas apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Alvisa Jēkabsona apstiprināšanu par Talsu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu “Par Alvisa Jēkabsona apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”, balsīm daloties, nav atbalstījusi Alvisa Jēkabsona apstiprināšanu amatā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 2, atturas — 4 deputāti. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Daiņa Pētera Kļaviņa apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu “Par Madonas rajona tiesas tiesneša Daiņa Pētera Kļaviņa apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”, ir atbalstījusi šādu lēmumu un lūdz apstiprināt Daini Pēteri Kļaviņu par Madonas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1 deputāts. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Santas Libertes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu “Par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses Santas Libertes apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”, ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Normunda Riņķa apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu “Par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša Normunda Riņķa apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”, ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Jūlijas Kergeles apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu “Par Daugavpils tiesas tiesneses Jūlijas Kergeles apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”, ir atbalstījusi šī lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1 deputāts. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Itas Seisumas apstiprināšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu “Par Valkas rajona tiesas tiesneses Itas Seisumas apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”, ir atbalstījusi šī lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Sandras Krūmiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu “Par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Sandras Krūmiņas apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma”, ir atbalstījusi šī lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu”. Vai Juridiskās komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Deputāte Ingrīda Labucka. Lūdzu!

I.Labucka (LPP). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam Kriminālprocesa likumam uz divām nedēļām, tas ir, līdz 31.oktobrim. Un iemesls ir sekojošais.

Šā gada 1.oktobrī notika liela starptautiska konference ar ārvalstu ekspertu piedalīšanos, kuras laikā tika izteikti vēl daži diezgan konceptuāli priekšlikumi Kriminālprocesa likumam, un pie šiem priekšlikumiem pašreiz strādā Kriminālprocesa likuma darba grupa un arī Augstākā tiesa.

Ņemot vērā to, ka apakškomisija un arī Juridiskā komisija vēlas lielāko daļu vai 95% darba izdarīt ar šo likumu, strādājot tieši uz otro lasījumu, lai trešajā lasījumā vairs nebūtu lielu konceptuālu jautājumu, mēs lūdzam pagarināt vēl uz divām nedēļām priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai pēc tam varētu nu… es domāju, pietiekoši konstruktīvi strādāt ar šo likumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību šim lēmuma projektam, kas jums varbūt šķiet ne pārāk nozīmīgs, un arī tas termiņš, uz kuru tiek ierosināts atlikt… pagarināt priekšlikumu iesniegšanas laiku, it kā nav pārāk liels — divas nedēļas. Un tomēr.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, cik svarīgs ir jautājums par kriminālprocesu. Man šķiet, ka mēs daudzkārt esam jau šo jautājumu skāruši un par to runājuši, un pauduši savu labo gribu Kriminālprocesa likumu ieviest pēc iespējas ātrāk. Bet nezin kādēļ situācija veidojās tā, ka no jauna un no jauna mums rodas kādi apstākļi vai kāds novēlojies priekšlikumu iesniedzējs un rodas šāds priekšlikums — vēl mazlietiņ pagaidīt un vēl mazliet atlikt.

Kāda tad ir situācija šobrīd? Šobrīd mums vajadzētu saprast to, ka spēkā joprojām ir, kaut arī nosaukumu mainījušais un daudzkārt grozītais, un tomēr tas ir Latvijas PSR Kriminālprocesa kodekss. Un šeit ir saglabājušās arī daudzas šī padomju likuma iezīmes. Un tā bēdīgākā lieta, par ko mēs esam pārliecinājušies ne tikai šeit, Latvijā, bet par ko mums daudzkārt ir pārmetuši arī dažnedažādi Eiropas komisāri, ir patiešām šis ilgais un dārgais process. Pirmstiesas izmeklēšanas process. Un ja tas būtu vienīgā problēma, tad jau būtu jauki, bet tomēr ir skaidrs arī tas, ka jaunais process mums ļaus novērst to problēmu, par kuru tiesu sakarā runā visvairāk, un tie ir joprojām pieaugošie neizlemto lietu uzkrājumi pirmstiesas izmeklēšanas laikā un tiesās, kā arī jaunais process mums ļaus saīsināt ilgstošu tiesvedību. Turklāt tas būs gan elastīgāks, gan lētāks, gan arī tas atbilst visiem tiem principiem, kādus ir ievirzījusi tiesvedībā gan Eiropas Savienība, gan Eiropas Padome.

Un tieši tādēļ procedūru vienkāršošanai un paātrināšanai es tomēr jūs aicinātu neatbalstīt gan šo priekšlikumu iesniegšanas laika pagarināšanu, gan jebkuru citu priekšlikumu, kas jebkādā veidā varētu novilcināt Kriminālprocesa likuma virzību arī šeit, Saeimā.

Un deputātus, kas strādā apakškomisijā, aicinātu strādāt intensīvi. Kriminālprocesa likums mums ir vajadzīgs. Un mēs ļoti labi zinām, ka ikviens likums nav ideāls. Ikviens likums ir tāds, kuram ir vajadzīga pilnveidošana — gan apspriešanas gaitā, gan tad, kad tas jau ir stājies spēkā, ir radusies prakse. Un pilnīgi nekādu šaubu nav par to, ka kriminālprocesu arī mums nāksies pilnveidot vēl ne vienu reizi vien.

Un tomēr es aicinātu neatbalstīt jebkādu kavēšanos ar Kriminālprocesa likuma virzību!

Paldies! Un lūdzu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Kāds ļoti pazīstams stāsts: valdošā koalīcija dara visu, lai bremzētu progresu.

Muižnieces kundze, jūs ļoti labi zināt, kad tika izstrādāts Kriminālprocesa projekts, cik ilgi tas visur kur apkārt staigāja un kas ar to notika. Un tagad, kad beidzot pie tā tiešām sāk strādāt konstruktīvi, juristi, tajā skaitā paldies arī jūsu partijas juristiem, kuri aktīvi atbalsta šī te projekta izstrādāšanu un kuri grib strādāt, un kuri grib strādāt tiešām ātri un konstruktīvi, jūs zināt, kā notiek darbs komisijās. Tajā brīdī, kad šie priekšlikumi vēl atnāks un termiņš būs beidzies, komisijai būs vēl divreiz grūtāk lemt, vai tie ir atbalstāmi vai nav atbalstāmi. Jūs pati zināt, ka šī konference bija. Tā bija Juridiskās komisijas sēde, kuru jūs nepagodinājāt ar savu klātbūtni. Jūsu interese par kriminālprocesu ir tikai tik liela, lai pārmestu valdošajai koalīcijai it kā tā bremzēšanu. Valdošā koalīcija, un konkrēti Juridiskā komisija, ir pieņēmusi daudzus tādus likumus, kurus iepriekšējā Saeima “nomarinēja” visus četrus gadus.

Paldies! Es aicinu atbalstīt, jo priekšlikums par termiņa pagarināšanu ir nevis, lai kaut ko bremzētu, bet lai konstruktīvi strādātu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 17, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu nr.1339. Tad šie grozījumi ir sakarā ar to, ka 2004.gada valsts budžeta projektā darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļos ir plānoti 3 miljoni 900 tūkstoši. Un ir paredzēts, ka 2003.gada prasījumu fonda atlikums 3 miljoni 295 tūkstoši 948 lati ir paredzēts kā atlikums, kuru ieskaita 2004.gada budžetā. Un tieši šīm pašām vajadzībām — darbinieku prasījumu apmierināšanai. Iekasētos ieņēmumos, protams, ir arī paredzēta uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 2004.gadā, kas šajā gadījumā, ja ir paredzēts šo atlikumu ieskaitīt 2004.gada budžetā tieši šajā pašā programmā, tādā gadījumā šī valsts nodeva būtu krietni mazāka. Un, ja tā 2003.gadā bija 63 santīmi par darbinieku mēnesī, tad 2004.gadā, ja šis atlikums tiek izmantots, tad varētu būt šī nodeva tikai 20 santīmi par katru darbinieku. Un tas, protams, mūsu darba devējiem būtu tāds liels atspaids, un nebūtu palielināta šī nodokļu nasta.

Tāpēc ir ļoti svarīgi šo likumprojektu... Un šis likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai vienotā budžeta likumprojektu paketē, un tāpēc mums tas ir jāpieņem šodien pirmajā lasījumā. Un komisija, to izskatījusi, arī atzina, ka likumprojekts ir pieņemams pirmajā lasījumā, un komisija arī ierosināja, ka likumprojekts ir jāatzīst par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņus, kad iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — pulksten 12.00 16.oktobris, un izskatīšana 16.oktobrī pēc 44. dienas kārtības jautājuma.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — šodien pulksten 12.00, izskatīšana pēc 44. darba kārtības jautājuma.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (LPP). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” trešajam lasījumam. Reģistrācijas nr.258.

Tātad kopā ir saņemti 3 priekšlikumi.

1. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2. — Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Vilgerta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 3. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Tātad lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likumprojekta reģistrācijas nr. 255.

Gribu atgādināt kolēģiem, ka šis apjomīgais likumprojekts attiecas uz pārkāpumiem, kas izdarīti ceļu satiksmē. Par minēto likumprojektu uz trešo lasījumu tika saņemti 200 priekšlikumi.

1. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3 . — Satiksmes ministrijas un 4. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts daļēji 8. un 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 11. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 21, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. un 14. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsojam par 16. — deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 56, atturas — 7 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 18. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 19. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 63, atturas — 3 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 20. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 60, atturas — 4 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 21. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti 1ūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 60, atturas — 4 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 22. — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 23. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 22. un 23.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 24. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums — nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”).

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 62, atturas — 1 deputāts. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 27. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 28. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 29. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”).

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojam par deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 61, atturas — 4 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 30. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 31. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 32. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 33. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”).

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 33.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 64, atturas — 2 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 34.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 35. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 36. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 37. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 38. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Bez šaubām, šis likumprojekts ir viens no svarīgākajiem šodienas plenārsēdē, un līdz ar to es vēlos pievērst jūsu uzmanību dažiem priekšlikumiem.

Tālāk mēs ieraudzīsim veselu virkni priekšlikumu, kuri pēc būtības ir formāli, un mums jāņem vērā Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, bet precīzāk sakot, maksātnespēja. Un līdz ar to es gribu uzdot jums jautājumu, vai par formāliem pārkāpumiem mums jāsoda iedzīvotājus — transportlīdzekļu vadītājus — tik drakoniski.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus! Paldies… Un balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Minētā un citu līdzīgu priekšlikumu būtība ir ļoti vienkārša — atbalstīt nedisciplinētus vadītājus, veicināt haosu pilsētā. Vai tiešām jūs nepārliecina pēdējo dienu notikumi, kā rīkojas transportlīdzekļu vadītāji Latvijas galvaspilsētā?

Tā ka acīmredzot nolūks ir ļoti vienkāršs — jo trakāk, jo labāk. Tad, kad mēs domājam par nopietnu vēršanos pret satiksmes noteikumu pārkāpējiem, atrodas ļoti mīkstsirdīgi cilvēki, kuru vienīgais nolūks — lai jau pārkāpj… labāk, ka mēs viņus vispār nesodīsim.

Tā ka šādus un līdzīgus priekšlikumus atbalstīt nedrīkst.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu balsojam par 38. — deputāta Valērija Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 62, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 39. — deputātu Solovjova, Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 40. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 41. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 43. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 44. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 45. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 46. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 47. — deputātu Solovjova, Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 48. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Tā ir retā reize, kad mēs piedāvājam palielināt sodu, palielināt sankciju, jo, teiksim, intervālu neievērošana izraisa vairākas sīkas avārijas, it īpaši Rīgā. Padomāsim par tādu situāciju! Piemēram, cilvēks no laukiem, lauku iedzīvotājs, kuram, teiksim, grūti pierast pie ceļu satiksmes noteikumu savdabīgas interpretācijas Rīgā, iebrauks, un šeit gandrīz neviens neievēro distanci. Līdz ar to mēs prasām palielināt sodu un atbalstīt šo te priekšlikumu. Tātad lai izvairītos no haosa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 48. — deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 58, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts..

S.Āboltiņa. 49. — deputātu Solovjova, Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 64, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 50. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 51. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 52. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 53. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 54. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 61, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts

S.Āboltiņa. 55. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 56. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 57. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 58. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 59. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 60. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 61. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 62. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 63. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 64. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 65. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 65.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 54, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa.66. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 67. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 68. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 69. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 70. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 71. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 72. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 73. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 74. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 75. — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 76. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 77. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 78. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 79. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 80. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 81. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 82. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 83. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 84. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 85. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 86. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 87. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 88. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 88.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 61, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 89. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Deputāti lūdz balsojumu par 89.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 64, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 90. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 91. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 92. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 93. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 94. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 95. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 96. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 97. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 98. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 64, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 99. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 100. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 101. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 102. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 103. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 104. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 105. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 106. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 107. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 108. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 109. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 110. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 111. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 112. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 113. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 114. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 115. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 116. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 117. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 118. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 119. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 120. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 121. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 122. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 123. un 124. — Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 125. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 126. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 127. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 128. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 129. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 130. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 131. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 132. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 133. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 134. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 135. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 136. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 137. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 137.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 64, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 138. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 139. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Šī norma, kuru es piedāvāju grozīt, attiecas pirmām kārtām uz zemnieku saimniecībām. Pret ko vērsta šī te norma, ja tā paskatīties? Par ko domāja likumprojekta autori? Šī norma attiecas uz zemnieku saimniecībām, uz ko vēršas bargs sods. Ar ko tas ir pamatots? Es ceru, ka jūs atbalstīsiet manu priekšlikumu — samazināt sankciju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 139. — deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 23 deputāti… par — 28, pret — 56, atturas — 8 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 140. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 141. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 142. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 143. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 144. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 145. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 146. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”).

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 146.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 63, atturas — 3 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 147. — deputāta Strazdiņa un 148. — Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Augsti vērtējot mūsu Juridiskās komisijas priekšsēdētājas darbu un produktivitāti, es tomēr aicinu jūs iedziļināties mūsu priekšlikuma saturā, kurš ir radies, faktiski aizstāvot Rīgas pašvaldības iniciatīvu — ierobežot jauniešu dzeršanu pilsētas ielās, staigāšanu parkos ar atvērtām pudelēm, kas ir ieviesusies tāda brutāla mode, es domāju, pārņemta no kriminālfilmām, ne no tām pašām labākajām. Tā ir tāda pārprasta demokrātisma izpausme (Starpsauciens: “Pareizi!”) un faktiski veicina jauniešu nodzeršanos.

Alkoholisko dzērienu lietošanā vienmēr ir pastāvējusi zināma kultūra. Dzerot no pudelēm, pirmkārt, ir grūti dozēt. Katram dzērienam ir sava glāze un savs pielietojuma veids. Ir tā sauktās dzērienu devas, kas ir jāievēro. Jo alkohols ir bīstams produkts, ar kuru var viegli nodzerties.

Un otrs. Tā ir sava veida šo dzērienu reklamēšana. Blandīšanās pa pilsētu ar atvērtām pudelēm nu nav tā augstākā kultūra! Tā mūs vispār pazemo, apkauno. Un es domāju, neskatoties uz to, ka tas ir transporta jautājumiem vairāk veltīts labojums, ņemot vērā to, ka Rīgas pilsēta to jau ir izdarījusi, mēs neko ļaunu neizdarīsim, ja ātrāk ieviesīsim šo normu, un tāpēc es ļoti lūdzu jūs atbalstīt. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Paldies!

Sēdes vadītāja. Juridiskās komisijas vārdā — vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa. Cienījamie kolēģi! Piekrītot ikvienam kolēģa Strazdiņa vārdam, ka ar šo problēmu ir jācīnās, ja mēs tomēr paskatāmies Kārtības rullī, uz trešo lasījumu jau iesniedz ne vairs konceptuālus jautājumus, un Juridiskās komisijas viedoklis bija, ka nedrīkst šādu tik ļoti svarīgu jautājumu iesniegt likumprojektā uz trešo lasījumu, ka par to nebūtu debates, bet vienkārši uzreiz tas tiktu pieņemts. Mēs arī Juridiskās komisijas vārdā rakstiski vērsāmies pie iesniedzējiem, lūdzām atsaukt šo priekšlikumu no šī konkrētā likumprojekta un iesniegt kādā citā likumprojektā uz otro lasījumu.

Tā kā deputāti iesniedzēji uzstāj uz to, ka tas ir jāizskata konkrētajā likumprojektā, tad komisijas lēmums bija šos priekšlikumus noraidīt. Un es arī lūgtu pašreiz tos noraidīt, jo tiešām tas nav tāds priekšlikumus, kuru var pieņemt vienā lasījumā. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Atbalstīt priekšlikumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 147. — deputāta Jāņa Strazdiņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 35, atturas — 28. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Kauns, deputāti!”)

Turpmākos priekšlikumus izskatīsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Ārlietu komisijas priekšsēdētājai Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie Ārlietu komisijas deputāti! Lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē!

Sēdes vadītāja. Pirms mēs pārejam pie citiem paziņojumiem, Saeimas vārdā es vēlētos sveikt mūsu cienījamo kolēģi Guntaru Krastu! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Sociālo un darba lietu komisiju lūdzu uz sēdi komisijas telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (LPP). Godātie kolēģi! Dzeltenajā zālē pulksten 10.30, tūlīt, notiks Latvijas un Maķedonijas parlamentu sadarbības grupas dibināšana. Dzeltenajā zālē pulksten 10.30.

Un ziņoju, ka 21.oktobrī notiks Latvijas un Čehijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās Saeimas Viesu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS). Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Tiekamies pēc pārtraukuma… Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Aleksandrs Kiršteins, Jakovs Pliners, Inese Šlesere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tiekamies pēc pārtraukuma pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām sēdi. Un turpinām izskatīt priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Lūdzu Juridiskās komisijas vārdā — Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Tātad turpinām izskatīt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

149. — Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, 148.priekšlikums.

S.Āboltiņa. 148. — Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Nav atbalstīts analogs 147. — deputāta Strazdiņa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 148.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 41, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. Tātad 149. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova — un 150. — Juridiskā biroja — priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 151. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 152. — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums, un 153. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 154. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 155. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 156. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 157. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 158. — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 159. un 160. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikumi. Atbalstīti daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 161. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 162. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 163. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 164. priekšlikums ir cits likumprojekts, kurš iekļauts ar reģistrācijas nr.336. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 165. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 166. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 167. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 168. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 169. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 170. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 171. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums, un 172. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 173. — Juridiskā biroja priekšlikums, un 174. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 175. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 176. — deputāta Agešina priekšlikums, 177. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums, un 178. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 179. un 180. — Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 181. — likumprojekts ar reģistrācijas numuru 336, kas iekļauts šajā likumprojektā kā priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 182. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 183. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 184. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 185. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 186. un 187. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 188. un 189. — kā likumprojekts ar reģistrācijas numuru 336, kas iekļauts kā priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 190. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 191. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 192. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V. Makarova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 193. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums, un 194. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 195. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra V.Makarova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 196. — Juridiskā biroja priekšlikums, un 197. — Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres L.Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 198. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 199. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Kādā populārā latviešu dziesmiņā ir teikts, ka ar cenām mēs, Latvija, jau sen esam Eiropā, bet ar algām joprojām Āfrikā. Izmantojot šo līdzību, jāsaka, ka šodien skatāmā likumprojekta, kas nosaka administratīvo atbildību par pārkāpumiem ceļu satiksmē, autori jau sen ar abām kājām ir Eiropā un dzīvo no Latvijas realitātes atrautā pasaulē, jo ir gatavi piespriest un maksāt likumprojektā noteiktos augstos, drakoniskos sodus. Diemžēl Latvijas iedzīvotāju vairākums šādam sodu līmenim vienkārši nav gatavs, jo Latvija joprojām ir pati nabadzīgākā Eiropas Savienības kandidātvalsts, kuras iekšējais kopprodukts uz visiem iedzīvotājiem ir viena ceturtā daļa no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, un 90 procenti iedzīvotāju dzīvo zem Eiropas Savienības dalībvalstu nabadzības sliekšņa. Manuprāt, būs grūti pārliecināt to lauku pensionāru, kuram, piemēram, par savlaicīgu automobiļa vai traktora tehniskās apskates neiziešanu vai izdegušu numura zīmes lampiņu būs jāšķiras no puses mēneša pensijas, ka šāds solis ir taisnīgs, samērīgs un samaksājams. Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Ja likumprojekta autoru nodoms bija “piegriezt skrūves” tā sauktajiem biezajiem pārkāpējiem un citādi pārtikušiem autovadītājiem, tad vajadzēja sekot dažu citu Eiropas valstu, īpaši Ziemeļvalstu, paraugam — soda apmēru variēt atkarībā no pārkāpēju ienākumu līmeņa.

Šobrīd pielietotā fiksētā sodu sistēma šādu pieeju praktiski izslēdz, jo sods nav pazemināms.

Kas reāli notiks pēc šīs paaugstinātās sodu sistēmas ieviešanas? Tā autovadītāju daļa, kas nesamērīgi palielinātus sodus nespēs nomaksāt, tos vienkārši nemaksās, kā rezultātā nevarēs iziet tehnisko apskati un brauks bez tās.

Sodi, protams, tiks mēģināti piedzīt ar zvērinātu tiesu izpildītāju palīdzību, kas soda apmēru divkāršos un trīskāršos. Rezultātā tiks aprakstīta manta, daudzas māju saimniecības, jo īpaši laukos. Vai mēs to gribam?

Un galvenais. Šie paaugstinātie sodi vairumā gadījumu nekad neuzlabos satiksmes drošību, jo tikai mazākā daļa no tiem papildus soda dzērājus pie stūres un auto huligānus — personas, kas reāli kaitē satiksmes drošībai. Lielākā daļa paaugstinātu sodu ir par tā saucamajiem formālajiem pārkāpumiem, kuru ietekme uz satiksmes drošību... ir pastarpināta. Sodu teorijā ir aksioma, ka pārkāpumus mazina nevis soda bardzība, bet gan nenovēršamība. Ar to nenovēršamības nodrošināšanu pie mūsu ceļu policistu skaita, darba līmeņa un tehniskā nodrošinājuma kā ir, tā ir. Un aizstāt šos valsts pārvaldes sistēmas trūkumus ar pārmērīgu bardzību pret atsevišķiem noķertiem pārkāpējiem neizdosies, tā ir maldīga ilūzija!

Kas attiecas uz manu pēdējo priekšlikumu. Es gribu pateikt, ka šajā priekšlikumā es piedāvāju ieviest profilaktisku pasākumu — tas ir nosacīts sods ar pārbaudes laiku.

Kāpēc nevar būt nosacīta tiesību atņemšana? Mēs uzskatām, ka nevajag pārmērīgi terorizēt vadītājus, ir nepieciešams organizēt arī profilaktiskus pasākumus, nevis tikai sodīt cilvēkus un atņemt tiesības.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot “pret” šo te likumprojektu kopumā! Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Juridiskās komisijas vārdā — Solvita Āboltiņa!

S.Āboltiņa. Cienījamie kolēģi! Atkal tika piesaukta Eiropa un mūsu dzīves līmenis. Bet ir arī cita statistika, kurā mēs diemžēl izceļamies. Latvija ir tā valsts, kur notiek visvairāk ceļu satiksmes negadījumu. Un diemžēl arī statistika, ka cilvēki visvairāk iet bojā tieši Latvijā. Ja mēs paskatāmies kaut vai šīs nedēļas LETA ziņas, mēs katru dienu redzam, ka katru dienu kāds iet bojā. Iet bojā bezjēdzīgi.

Pilnīgi piekrītot Agešina kungam, ka vieni paši sodi neko neatrisina šinī jautājumā, bet tas ir vismaz solis uz šā likumprojekta sakārtošanu.

Tātad es aicinu vienkārši šo konkrēto priekšlikumu par... Agešina kungs ir nonācis pretrunā pats ar sevi, no vienas puses, to atzīstot, bet nosacītu tiesību atņemšanu nepiemēro nekur Eiropā. Es aicinu neatbalstīt arī šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Valerijs Agešins vēlas otro reizi runāt.

V.Agešins (TSP). Runājot par 199.priekšlikumu, es gribu pateikt, ka es nezinu, kādu iemeslu dēļ, bet šā te priekšlikuma teksts nu šeit vienkārši nepareizi uzrakstīts un attēlots. Es tā nerakstīju, mana priekšlikuma teksts pavisam savādāks. Savādāk izskatās.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlas deputāte Solvita Āboltiņa ko teikt? Lūdzu deputātus balsot par 199. — deputāta Valērija Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 48, atturas — 11 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 200. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka pārejas noteikumos, kā stājas spēkā šis likumprojekts un atsevišķas tā normas, un kurš nosaka, ka konkrētās normas, kuras nosaka sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē, stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā. Pārējie priekšlikumi, pārējie likuma regulējumi stājas spēkā parastajā kārtībā. Tātad 200.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.255) pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 22, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts. Paldies!

Pirms mēs izskatām tālāk sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu — Kušķa, Škapara, Šiliņa, Ontužāna un citu — iesniegumu ar lūgumu — iekļaut šodienas darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Preču un pakalpojumu loteriju likums”” un šā likuma nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs paziņo, ka šodien Prezidija sēdē ir piešķirts bezalgas atvaļinājums deputātam Andrim Tolmačovam.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Antidopinga konvencijas papildprotokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatot likumprojektu “Par Antidopinga konvencijas papildprotokolu”, Ārlietu komisija konstatēja, ka otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Un tāpēc Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums “Par Antidopinga konvencijas papildprotokolu” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/2002 “Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ārlietu komisija, izskatot likumprojektu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju, ir saņēmusi vienu — Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisija savā sēdē nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Paldies! Līdz ar to aicinu atbalstīt šo minēto likumprojektu arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par minēto likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā” iegūst īpašu aktualitāti sakarā ar mūsu futbola komandas izcilajiem panākumiem un gaidāmajām spēlēm ar Turciju. Tātad acīmredzot mums arī ir svarīgi, lai šādi rupji izlēcieni nenotiktu arī Latvijas teritorijā, un tāpēc deputāti nav iesnieguši priekšlikumus uz otro lasījumu, jo vēlas, lai likumprojekts iegūtu raitu virzību.

Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums “Par Eiropas konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas lietās”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir saņēmusi minētajam likumprojektam vienu Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija savā sēdē nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā…

I.Vaidere. Es atvainojos… Par priekšlikumu… Mums ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Paldies! Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas lietās” otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas lietās” pieņemts. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1347. Tātad Sociālo un darba lietu komisija uz otro lasījumu ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””.

Tātad 1.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, un to būtu vēlams atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu arī ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Un būtu vēlams atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija noņem sakarā ar to, ka mēs šodien pirmajā lasījumā pieņēmām likumprojektā nr.1339 jau šo normu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Un tad ir… 4.priekšlikumu arī ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Un ir priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu … (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 4. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 18, atturas — 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stalidzāne. Ir priekšlikums pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 21.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 21.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Komercķīlas likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Komercķīlas likumā”, reģistrācijas nr.371, pirms otrā lasījuma.

Par minēto likumprojektu neviens priekšlikums iesniegts netika. Juridiskā komisija atbalstīja minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 22.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 22.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (TP). Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas nr.424. Tātad šis dokuments... šinī likumā tiek piedāvāti tehniski grozījumi, un komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Kalvītis. Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!

A.Kalvītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 24.oktobris, izskatīšana — 30.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 24.oktobris, izskatīšana — 30.oktobra kārtējā Saeimas sēdē. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” pirms pirmā lasījuma. Kopš likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” pieņemšanas Latvijā ir pieņemta virkne citu normatīvo dokumentu, kas ietekmē šā jautājuma tiesisko regulējumu, piemēram, Imigrācijas likums un Personu apliecinošo dokumentu likums. Jāsaka, ka šis likums, kad tika pieņemts, tas tika pieņemts lielās debatēs un varbūt arī nepārdomāti, un ir lietas, kas šajā likumā nav paredzētas. Tā, piemēram, šajā likumā nav paredzēta elementāra lieta, ka nepilsonis no sava nepilsoņa statusa varētu arī kaut kādā brīdī atteikties. Praksē ir pierādījies tas, ka ļoti bieži nepilsoņi izbrauc uz citām Eiropas Savienības valstīm vai arī uz bijušo NVS teritoriju ar šīm nepilsoņu pasēm, nenokārtojot savas saistības ar valsti, neatsakoties no nepilsoņa statusa. Un, kā jūs zināt, šis statuss ir īpašs, tāds ir noteikts tikai Latvijā ar šo speciālo likumu, un tātad tas rada šo statistiku, ka mums joprojām ir milzīgs skaits nepilsoņu. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, ir pašreiz jau reālas 60 personas ar iesniegumiem, kuras vēlas atteikties no nepilsoņa statusa, un ir apzinātas apmēram tūkstoš personas, kuras ir izceļojušas no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi, saņēmušas tajās valstīs jau pastāvīgu uzturēšanās atļauju, tajā skaitā arī ceļošanas dokumentu, bet joprojām skaitās Latvijas nepilsoņi.

Tātad šis piedāvātais likumprojekts paredz novērst attiecīgās nepilnības, lai nepilsoņi varētu atteikties no nepilsoņa statusa.

Juridiskā komisija atbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Izlasot likumprojekta anotāciju, patiešām var secināt, ka grozījumu mērķis ir vienkāršot iespēju atteikties no nepilsoņa statusa. Anotācijā arī ir teikts, ka Nepilsoņu likums jāsaskaņo ar nesen pieņemto Imigrācijas likumu un Personu apliecinošo dokumentu likumu. Tiešām likumprojekta 2. un 3.pants paredz šādu saskaņojumu. Diemžēl anotācijā sniegtie paskaidrojumi nav izsmeļoši. Deputāti ir apzināti maldināti un pats likumprojekts izraisa pamatotas bažas.

Tagad es sīkāk pastāstīšu par izmaiņām, kuras likumprojekta autori noklusēja. Likumprojekta 1.pants paredz, ka, piešķirot likumam atpakaļejošu spēku, tiek samazināts to personu loks, kuriem pienākas nepilsoņa statuss. 4. un 6.pants būtiski atvieglo nepilsoņa statusa atņemšanas procedūru. Gadījumā, ja starp nepilsoni un valsti radīsies strīdīga situācija, jau pirms tiesas sprieduma jaunā likuma norma pielīdzina nepilsoņa stāvokli nelegāla imigranta statusam.

Likumprojekta 5.pants anulē papildu tiesiskās garantijas tiem bijušajiem PSRS pilsoņiem, kuri, neizbraucot no Latvijas, ir pieņēmuši citu valstu pilsonību.

Atgriežoties pie likumprojektā deklarētajiem mērķiem, jāatzīmē, ka likumprojekts piedāvā bez brīdinājuma atņemt statusu tām personām, kas ir saņēmušas vai grib saņemt pastāvīgu uzturēšanās atļauju citās valstīs. Anotācijā ir teikts, ka šādu personu skaits varētu būt apmēram 1000.

Nepamatoti tika apgalvots, ka visi viņi ir zaudējuši saikni ar Latviju. Līdzīgā situācijā Latvijas pilsoņiem pilsonība netiek anulēta. Un tas ir labi saprotams, jo, kļūstot par citas valsts pastāvīgo iedzīvotāju, Latvijas pilsoņiem jaunas valsts pilsonība automātiski nav garantēta. Ja šajā gadījumā tiek atņemta Latvijas pilsonība, šis cilvēks kļūst par apatrīdu. Tas nozīmēs, ka mūsu valsts nepilda savas starptautiskās saistības, palielinot apatrīdu skaitu pasaulē.

Tas pats notiks arī nepilsoņa statusa atņemšanas gadījumā Latvijas nepilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī, bet vēl nav saņēmuši mītnes zemes pilsonību. Nepilsoņa statusa atņemšanas gadījumā šī persona kļūst par apatrīdu, kas izraisīs attiecīgās valsts neizpratni un pārmetumus Latvijas adresē.

Pie tam nav godīgi mainīt spēles noteikumus ar atpakaļejošu datumu. Šāda rīcība ir tādu cilvēku nodevīga piemānīšana, kuri bija aizbraukuši uz ārzemēm ar pārliecību, ka neveiksmes gadījumā spēs atgriezties Latvijā.

Es saprotu, ka var būt arī cita attieksme pret tā saucamajiem laimes meklētājiem. Bet sodīt viņus ar atpakaļejošu datumu vienkārši nav godīgi.

Jebkurā gadījumā būtu loģiski un likumīgi paredzēt normā, ka nepilsoņa statuss ārzemēs dzīvojošiem nepilsoņiem tiek anulēts tikai pēc citas valsts pilsonības pieņemšanas.

Spēkā esošā Nepilsoņu likuma redakcijā jau ir paredzēta nepilsoņa statusa atņemšana cilvēkiem, kuri bija saņēmuši pastāvīgo pierakstu NVS valstīs. Šī norma tika ieviesta pirms pieciem gadiem arī ar atpakaļejošu datumu. Rezultāti ir bēdīgi. Daudzu simtu cilvēku likteņi tika izkropļoti, izraidot viņus no Latvijas par viņiem iepriekš nepazīstamu administratīvu pārkāpumu. Izejot no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas viedokļa, tāda valsts rīcība dažos gadījumos ir nepieļaujama iejaukšanās privātajā dzīvē. Nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesa nosodīja līdzīgu rīcību, pieņemot Latvijai nelabvēlīgu spriedumu Sļivenko ģimenes lietā.

Likumprojekta otra problēma ir prasību paaugstināšana nepilsoņa statusa saglabāšanai. Papildu prasības parādās tieši likuma 1.panta pirmajā daļā. Šīs daļas nepamatotais bargums jau noveda Latvijas valsti līdz zaudējumam tiesā Sļivenko ģimenes lietā. Tagad valdība piedāvā vēl paaugstināt prasības. Izskatās, ka kādam patīk zaudēt tiesā, ignorēt Eiropas tiesas spriedumus un maksāt kompensācijas. Tagad likuma 1.pants tiek papildināts ar normu, ka nepilsonis ir tikai tā persona, kurai pamata dzīvesvieta ir Latvijas Republika. Termins “pamata dzīvesvieta” likumā netiek definēts, kas dod iespēju ierēdņiem to plaši interpretēt ar visiem saprotamām sekām.

Likumprojekta trešā problēma skar pārejas noteikumus. Noteikumu 2.punkta izsvītrošana pašreizējos apstākļos, kad spēkā nav stājies Administratīvā procesa likums, ļaus ierēdņiem uzreiz pielīdzināt nelegālajam imigrantam to nepilsoni, kam tikai uzsākta statusa atņemšanas procedūra. Tas nozīmē, ka, pat pirms tiesa apstiprinās vai noraidīs administratīvo lēmumu par statusa anulēšanu, cilvēkam tiks liegta iespēja legāli strādāt un saņemt sociālos pakalpojumus. Un jūs zināt, cienījamie draugi, cik ilgi... ilgstošas Latvijā tiesas prāvas. Divus, trīs, piecus gadus pat. Bez termiņa ierobežojuma viņu būs iespējams turēt pirmstiesas ieslodzījumā.

Ceturtā izmaiņa skar mūsmājās radītos ārzemniekus. Likumprojekta 5.pants piedāvā vairāk nepiemērot papildu tiesisko aizsardzību, citēju: “citu valstu pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri pēc 1992.gada 1.jūlija dzīvoja un bija pierakstīti Latvijas teritorijā”. Šie cilvēki tiek pielīdzināti tā saucamajiem jaunajiem ārzemniekiem, tas nozīmē, cilvēkiem, kuri bija ieradušies Latvijā pēdējo desmit gadu laikā. Kas zaudēs likumprojekta pieņemšanas gadījumā? Tie būs 300 igauņi, 19 000 krievi, gandrīz 2000 baltkrievi, 1300 lietuvieši, gandrīz 4000 ukraiņi, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā tagad un dzīvojuši šeit pirms neatkarības atjaunošanas. Atšķirībā no jaunajiem ārzemniekiem, viņi saskaņā ar apspriežamo likumu līdz šim momentam bauda tādas garantijas — iespēju saglabāt savu dzimto valodu, kultūru un tradīcijas kultūras un nacionālās autonomijas ietvaros, neizraidīšanu no Latvijas, ja nav kādas valsts piekrišanas tos pieņemt. Nezināmu iemeslu dēļ tagad ir ieplānots pasliktināt šo personu uzturēšanās noteikumus Latvijā.

Izlasot anotāciju, var secināt, ka likumprojekts tika izstrādāts bez jebkādām konsultācijām ar starptautiskajiem ekspertiem vai sabiedriskajām organizācijām. Tajā skaitā arī bez konsultācijām ar to nacionālo minoritāšu biedrībām, kuru locekļus tieši skar šis likumprojekts. Nebija arī konsultāciju ar tām valstīm, kuru pilsoņu tiesības tiek plānots būtiski ierobežot. Lielāko daļu no saviem augstākminētajiem iebildumiem es biju izteicis no Saeimas tribīnes pirms pieņemšanas… pirms likumprojekta pieņemšanas nulles lasījumā un divu komisiju sēdes laikā, bet deputātu vairākums tos neņēma vērā.

Uzskatu, ka šādu likumprojektu rašanās Saeimā neatbilst valsts un tās iedzīvotāju interesēm. Likumprojekts ir slikti sagatavots un pieņemšanas gadījumā graus Latvijas starptautisko prestižu.

Likumprojekts ir laba “dāvana” kārtējā aparteīda dienā, kuru mēs svinējām vakar.

Lūdzu tos deputātus, kas nav ieinteresēti, lai mūsu valsts zaudētu jaunas tiesas prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, noraidīt šo kaitīgo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Laikam jau ne vienreiz vien šeit būs jārunā par lietām, kuru būtību tie, tur sēdošie, mēģinās sagrozīt, jo daži deputāti Saeimā ir aizmirsuši, ka ir ne tikai valsts pienākumi pret pilsoņiem, bet ir arī pilsoņu un citu valstī dzīvojošo iedzīvotāju pienākumi pret valsti.

Un tāpēc nav jau ko brīnīties, ka šādi cilvēki izmantos jebkuru iespēju, lai kaut ko sliktu pateiktu par Latviju, lai kaut kam sliktam pievērstu uzmanību. Tur jau sēž daži attiecīgie žurnālisti, pie kuriem var pieskriet un sarunāt muļķības, cik nu tas ienāk prātā. Jā, diemžēl tie ir cilvēki, kas nevēlas domāt par savu personību, kas klanās Krievijas priekšā un kas ir gatavi līst uz vēdera tad, kad Krievija viņiem pakratīs ar pirkstu.

Nepilsoņu jautājums ir mākslīgi radīts kā kaut kas satraucošs. Tā kā tā viņu atrisinās Latvija, kā jau es esmu teicis. Daļa būs pilsoņi, daļa aizbrauks, un mierīgi bez baidīšanas tas atrisināsies. Tikai nezin kāpēc tas tiek izmantots kā kaut kāds mācību līdzeklis tautas tracināšanai.

Varbūt atgādināšu, cienītie kolēģi, ka Eiropas Savienības valstīs dzīvo apmēram 20 miljonu šitādu te. Un neviens tur briesmīgi satraucies par viņiem nav, ka daži simti tūkstoši tur parādīsies un varbūt arī no citām kandidātvalstīm klāt. Tā kā tā šo jautājumu visas valstis risina. Un neizmanto kā kaut kādu ieroci viena pret otru. Varbūt atgādināsim, cik miljonu turku dzīvo Vācijā un vēl dažus citus skaitļus.

Pareizi! Jums šis skaitlis ir vajadzīgs priekš Krievijas. Krievijai vajadzīgs priekš bļaustīšanās. Nu tā jau nu tas ir! Bet tāpēc arī tomēr vajag paskaidrot, kas tas nepilsonis šeit, Latvijā, ir, un nevis runāt šitādas muļķības kā Martijans Bekasovs. Kaut ko muļķīgāku nevar iedomāties kā pateikt, ka nepilsonis Latvijā nevar atrast darbu! Parādiet man vienu nepilsoni, kurš nevar atrast darbu! Vienīgi slaists un dzērājs! Jā, tādam ir grūtāk reizēm darbu atrast!

Tagad… Kā tad radās šie te… vai tad jūs tiešām nesaprotat, ka šie visi cilvēki savā laikā nelikumīgi iebrauca Latvijā? Vai tiešām Ženēvas konvencija neko nenozīmē pasaulei? Vai tad okupācijas fakts vairs nav jāapskata, ja jau pat Strasbūras tiesa atzina šo okupācijas faktu?

Un tagad par Strasbūras tiesu, par Sļivenko, un tā, Buzajeva kungs, klausieties uzmanīgi, jūs neesat acīmredzot lasījis laikrakstus, neesat ne radio, ne televīzijas ziņas klausījies. Strasbūrā Sļivenko nevis uzvarēja, bet pamatīgi zaudēja. Un es jums tūlīt ar skaitļiem to pierādīšu.

Sļivenko pieprasīja 400 000 kompensāciju, bet dabūja 20 000. Sļivenko sūdzējās par 11 punktiem. Un Sļivenko sūdzību atzina tikai vienā punktā. Un jūs te vēl runājat par kaut kādu uzvaru! Nožēlojami, ka jūs negribat kaut reizi pamēģināt ieskatīties tiešām patiesībā. Bet jūs bubināt to pašu, ko visi tie žirinovski, ragozini un citi, kas neprot trīs vārdus sasaistīt vienā teikumā. Tos jūs klausāt, jā! Un tādus jūs te atgādināt.

Viņiem arī šis Sļivenko neinteresē galīgi. Ne viena, ne otra no tām sievietēm viņus neinteresē, un diez vai šīs sievietes vispār šodien Latvijā atrodas. Šaubos, vai viņas vispār te vairs ir. Lūk! Viņiem vajadzīgs instruments, pļāpāt publiski visās Krievijas galvenajās televīzijās, rādīt, kāds šausmīgs panākums. Vēl tur būs rinda. Gan jau Bekasovs arī iestāsies rindā tad, kad viņam šeit noņemsim tiesības būt novērotājam, arī skries sūdzēties, nevis palīdzēt valstij, nevis te.

Agešina kungs runāja par smago ekonomisko stāvokli, cik mums ir grūti. Tad es jums pateikšu, Bekasova kungs! Jūs saņēmāt, Strasbūrā sēdot vienkārši plenārsēdēs, par ko jūsu kolēģis man te runāja... Es nebraucu sēdēt tur, es braucu strādāt! Jūs atsēžat tur! Saņemat 257 eiro Strasbūrā par sēdēšanu, jo darīt jūs tur neko nedarāt!

Tā ka parunāsim par to, kurš ko ir izdarījis! Tas ir atsevišķs jautājums, protams, neattiecas uz šo. Un tāpēc... Cik nepilsoņu ir tādi, kas ir kārtīgi Latvijas patrioti? Cik jūs starp viņiem tādus redzat? Un jūs gribat tagad, lai tādu nepilsoni, kurš aizskrien prom no Latvijas, dzīvo kaut kur, gadiem ilgi nerādās šeit, jūs vēl viņu gribat žēlot! Jūs gribat, lai mēs radām vēl vienu lieku problēmu. Tātad pilnīgi skaidrs ir, ka jūs nevis gribat palīdzēt šiem cilvēkiem. Nē! Jūs šos cilvēkus gribat izmantot kā instrumentu savu politisko kaislību apmierināšanai — tieši tāpat kā to dara Krievija, kura ir patlaban pieņēmusi visstulbāko paziņojumu šīs domes darbības laikā. Stulbāku vairs pieņemt nevar! To es arī šodien pateicu Krievijas televīzijas pirmajai programmai. Man atlika tikai paraustīt plecus un pasmaidīt, jo tik daudz muļķību vienā dokumentā salikt — nu tur kaut kāda īpaša attīstība ir vajadzīga.

Šinī te sakarībā es, protams, aicinātu arī citus kolēģus šeit nākt un izteikties, lai neiznāk, ka te kaut kādi dueļi ir, ka tur Buzajevs vai Golubovs atnāk un tad skrien tribīnē Dobelis un atbild kaut ko viņiem.

Šis jautājums gandrīz astoņus mēnešus, nu varbūt mazāk — septiņus, būs vienmēr jāapskata. Un tas atkal ir viens no tiem darbiem, ko, piemēram, es daru nevis Strasbūrā plenārsēžu laikā, bet Briselē tad, kad tur sanāk kopā komiteja vai kad tur sanāk kopā mana grupa. Ir jāskaidro Latvijas vēsture. Diemžēl mēs par maz to darām. Ir jāpaskaidro, kā ir radies šis nepilsoņa statuss, kā viņi šeit ir ieradušies, kādas tiesības viņi šeit pieprasa. Un atgādināšu, ka vairāk nekā 20 000 militārpensionāru palika Latvijā pēc okupācijas karaspēka iziešanas. Un Strasbūra atzina, ka Latvijai bija pilnas tiesības pieprasīt, lai okupācijas karaspēks iziet no Latvijas.

Tā ka lūdzu, ja jūs nākat runāt, tad nāciet un runājiet godīgi par vēsturi, nevis izmantojiet atsevišķus faktus, lai spodrinātu savu politikānismu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Dārgie Latvijas cilvēki! Par vēsturi. Šodien mēs apspriežam patiesi simbolisku likumprojektu — bijušo PSRS pilsoņu statusu ir paredzēts izmainīt dienā, kad pagājuši 12 gadi, kopš Latvijas Republikas Augstākā padome mākslīgi sadalīja mūsu tautu divās nevienlīdzīgās daļās — cilvēkos ar zilajām pilsoņu pasēm un tajos, kurus sauc par nēģeriem. Daudzi no pēdējiem arī nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarību 1991.gada referendumā, bet jaunā vara pret viņiem veda sevi nodevīgi. Starp citu, pilsonības nulles variants bija viens no Latvijas Tautas frontes lozungiem, bet diemžēl mūsdienās vairāki šeit sēdošie tautfrontieši negrib visu to atcerēties vai vienkārši lamājas un kurina nacionālo naidu, kā to dara Dobelis. Vai pēc tam jums ir vēl pamats brīnīties, ko Ragozins slikti runā par mūsu valsti. Taču mēs — PCTVL frakcija — neesam samierinājušies ar šo situāciju. Par to, ka mūs atbalsta tauta, jūs varat pārliecināties paši.

Vakar pilsoņi un nepilsoņi kopā ieradās pie Saeimas, lai protestētu pret absurdo nepilsoņu institūtu. Šai nejēdzībai nav vietas Eiropā. Un to apliecināja arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Hils Robless, kas pagājušo nedēļu apmeklēja Rīgu.

Nost ar nepilsoņu institūtu! Balsojiet pret šo diskriminējošo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Kolēģi, piedodiet! Es atkal esmu tribīnē un runāšu par šo lietu! Jā, mēs esam te pāris “mohikāņi” ar Dobeļa kungu palikuši, kuri runā par šīm lietām. Par notikušo jau neatkarības laikā, par to, ko Latvijas — neatkarīgas valsts — parlamentārieši pieļāva. Nepilsoņu statuss, es atgādināšu, ir pārpratums. Tā ir faktiski nejēdzība, ko mēs izdarījām, un tagad par to maksājam ļoti rūgti un maksāsim vēl ilgu laiku.

Toreiz, atgādināšu, LNNK protestēja, iesniedza savus priekšlikumus, pavisam savādākus. Un teica skaidri un gaiši: nekāda nepilsoņa statusa lai šeit nebūtu! Tie ir ārvalstnieki vai bezvalstnieki. Un nekas cits! Tie ir okupācijas rezultātā šeit dažādā veidā sabraukušie — gan laimes meklētāji, gan sekojot okupācijas karaspēkam un tā tālāk un tā joprojām. Un pēc 1949.gada Ženēvas konvencijas punktiem un pantiem šiem cilvēkiem bija jāaizbrauc! Un šie cilvēki viena daļa aizbrauca, bet viena liela daļa neaizbrauca, zinot un jūtot, ka toreiz parlamentā sākās piekāpšanās. Piekāpšanās, kuru it īpaši piekopa “Latvijas ceļš”, kuram 5.Saeimā bija 36 deputāti. Un viņi, lūk, pieņēma šo statusu. Diemžēl!

Un pēc tam mēs patiešām rūgti par visu to maksājam. Viņi izdarīja to, ka šeit palika, Dobeļa kungs jau pieminēja, šie militāristi. Un paskatieties rezultātu pēc gadiem! Tagad tāda Tatjana Sļivenko, kurai gan tēvs ir atvaļinātais virsnieks un dzīvo Latvijā, kurai vīrs ir atvaļinātais virsnieks un toreiz šeit bija regulārajā padomju karaspēkā, redziet, viņi tagad ceļ prasības Starptautiskajā tiesā un kaut ko arī panāk. Mums jāmaksā tagad 20 000 eiro! Par ko!? Par to, ka toreiz parlamentā “Latvijas ceļa” vadībā mēs pieņēmām šo muļķību. Latvijā, tāpat kā pasaulē, nevajadzētu būt nekādiem nepilsoņiem! Tie ir okupācijas rezultātā šeit saradušies cilvēki, kuriem bija jāaizbrauc. Kuri gribēja palikt šeit, cienīt Latvijas likumus un tikumus, viņi varēja palikt. Bet mēs, būdami ļoti labsirdīgi, ļoti humāni, patiešām atļāvām šiem cilvēkiem šeit palikt, nepieprasījām aizbraukt.

Bet redziet, ko viņi tagad! Viņi sanāk, arī vakardien šeit, blakus skvērā pie Saeimas, un kliedz par aparteīdu, par nepilsoņiem, ka viņi, lūk, ir tādi, tādi un šitādi! Redziet, kādas muļķības runā Kabanova kungs! Kādas absolūtas muļķības, ka Augstākā padome toreiz sadalīja tautu divās daļās. Kādas absolūtas muļķības! Tas bija… tie bija patiešām cilvēki, kas piederēja Latvijai, latvieši un arī cittautieši, pilsoņi, un otrs — bija okupācijas rezultātā šeit sabraukušie. Jūs man piedodiet, kolēģi, uz jums tas lielāko daļu neattiecas. Jūs šeit nebijāt Saeimā. Es šeit esmu bijis… esmu Saeimā kopš 5.Saeimas, un zinu visu to, kas šeit notika. Notika tas, ka parlamentārieši piekāpās, un tagad šī piekāpšanās, kā vienmēr pasaulē ir pierādījies, ka katrai piekāpšanās seko vēl lielākas piekāpšanās, jo tie, kuru priekšā piekāpās, allaž pieprasa atkal un atkal, aizvien vairāk un aizvien vairāk. Un tā, lūk, mēs esam nonākuši pie šādas situācijas.

Es vakar tikos ar cilvēku, kurš teica: “Žēl, ka tikai “tēvzemieši”/LNNK šad un tad atgādina par to, kas šeit, Latvijā, noticis, kādā veidā faktiski lielā mērā cieš tieši latvieši.” Un ārdās šie nepilsoņi, šie politikāņi. Žēl, ka jūs neviens no pārējām partijām nenākat Saeimā un nepasakāt to, ko mēs ar Dobeļa kungu jums regulāri atgādinām. Vai tad jūsu domas ir savādākas? Es ceru, ka nē, ka jūs domājat tāpat, kā domāju es. Šīs kļūdas ir pieļautas. Un lielākas kļūdas nedrīkst tikt pieļautas! Mums visādā veidā tagad tās ir jālabo.

Mums ir jāpiecieš šodien šie vairāki desmiti tūkstoši militāristu, kuri bauda šeit privilēģijas, kuri ierodas atkal un atkal zem visādām markām, slēpjas un grib saņemt pilsonību un vēl daudz ko citu. Viņi šeit bauda kolosālas privilēģijas! Viņi saņem pensijas, viņi saņem visvisādākas piemaksas, lai tikai šeit dzīvotu, lai šeit, Latvijā, viņi celtu nemieru, lai šeit patiešām turpinātos šī piektā kolonna, kas palīdz Krievijai piekopt šo netīro politiku pret Latviju. Lūk, tāda ir patiesība, un piedodiet, cienījamie kolēģi, kuri Saeimā ir pirmo reizi, ka es atkal un atkal citu pēc citas reizes atgādinu par visu to, kādā veidā šī situācija izveidojusies un ka tā mums ir jālabo. Un, protams, jādod pretspars šiem... Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs — otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es neskatīju Krievijas televīziju, un es neapgalvoju, Dobeļa kungs, ka Sļivenko ģimene uzvarēja. Es apgalvoju, ka mūsu valsts zaudēja. Un negribētu, lai viņa zaudētu kārtējo reizi. Valdošās koalīcijas advokāte aizstāvēja nepilsoņu diskriminācijas konservāciju un pat paplašināšanos, apgalvo, ka šī prakse kalpo par naturalizācijas stimulu. Neapspriedīšu to, bet gribētos pajautāt — cik tālu mēs varam novirzīties šajā ceļā, jo, ja mēs, piemēram, pieņemtu likumu, saskaņā ar kuru visi nepilsoņi 48 stundu laikā tiktu nošauti, tad pie Aldermanes kundzes iestādes durvīm izveidotos milzīgas rindas. (Starpsauciens: “Beidz muldēt!”) Bet vai tas ir tiesiski — ar tādām barbariskām metodēm iepotēt mīlestību pret Latvijas vēsturi un valsts himnu? Šajā hipotētiskajā rindā pie Aldermanes kundzes stāvēs ne visi nepilsoņi, jo lielākajai daļai bijušo militārpersonu vai nepareizo partiju locekļiem uz visu mūžu nav tiesību uz naturalizāciju. Patiešām, naturalizācija tikai pēc nosaukuma sakrīt ar analoģiskiem procesiem civilizētās valstīs. Un pēc būtības ir ļaunprātīgi atņemta politisko tiesību atjaunošana. Un mākslīgi šķēršļi šajā ceļā, protams, ir iekļauti kā Pilsonības likumā, tā arī naturalizācijas noteikumos.

Esmu gatavs piekrist Dobeļa kungam, ka nepilsoņu problēma ir mākslīgi radīta. Mākslīgi radīta ar Dobeļa kunga, Tabūna kunga un līdzīgu kungu palīdzību. Bet tā ir jārisina, un ne ar tādām metodēm, kas ir paredzētas apspriežamajā likumprojektā.

Cienījamie kolēģi, likumdevēji! Viss augstāk minētais… Mums ir pienākums rūpīgi izvērtēt jebkuras izmaiņas nepilsoņu statusā. Apspriežamajā likumprojektā tas diemžēl nav izdarīts, un saskaņā ar to es tomēr piedāvāju to noraidīt. (Starpsauciens: “Okupantus ārā no Latvijas!”) Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie kolēģi! Šī tēma aizvien atkal atgriežas pie mums, un tiešām par to ir jāizsaka mums arī savs viedoklis.

Es, un es varu būt pārliecināts, ka arī mana frakcija piekritīs tam, ko es tagad teikšu. Redzat, šis nepilsoņu stāvoklis sen jau varēja būt aizmirsts un nebūtu vairs dienas kārtībā, ja nebūtu noticis šis nelaimīgais stāvoklis, ka atbrīvotāji no nacistu režīma īsā laikā pakāpeniski un noteikti kļuva par okupantiem. Izdzina no Rīgas labākajiem dzīvokļiem senos iemītniekus, tie vēl šodien Mārupes pusē ir dabūjuši sev zemītes un uzbūvējuši nelielas mājiņas, bet tie, kas iesēdās viņu vietās, vēl šodien dzīvo vecajos, lielajos Rīgas dzīvokļos. Tādā veidā atbrīvotāji kļuva par okupantiem. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Zināt, to viegli ir saprast beļģiem, ja viņiem pastāsta, kas notiktu, ja angļu un amerikāņu karaspēks un virsnieki, kas arī atbrīvoja Beļģiju, Holandi, Franciju no nacistu karaspēka, nebrauktu vairs mājās, izdzītu vietējos pilsoņus no dzīvokļiem, paliktu sēžot un laika gaitā teiktu: “Nē, zināt, Beļģijā ir vajadzīga arī angļu valoda kā valsts otra valoda, jo mēs te esam. Mēs te esam…” Šī vēsture ir ļoti skaidra un vienkārša. Bet tikai vēsturi vajadzētu respektēt un ievērot, un tā ir tāda: tur nevar neko ne iztaisīt, ne pielikt, ne atņemt, tāda ir vēsture!

Bet cienījamie klausītāji! Arī tur mājās un mēs šeit Saeimas plenārsēdē… Es ticu, ka šim nelaimīgajam stāvoklim būs drīz beigas un šīs beigas veicinās mūsu pievienošanās Eiropas Savienībai.

Nedomājiet, cienījamie kolēģi, jūs kreisajā spārnā, ka Eiropa jums palīdzēs šo nedabīgo stāvokli uzturēt, kur cilvēki, kas negrib integrēties, uzspiedīs mums kaut kādus savus noteikumus. Neuzspiedīs! Un mēs ļoti stingri stāvēsim, un tā būs visa mūsu kopējā griba, kas esam Latvijas pilsoņi no dzimšanas un kas ir integrējušies, un arī krievu tautības Latvijas pilsoņi, kas jau tagad ir mūsu partijas un mūsu idejas atbalstītāji, viņi sapratīs, kas te ir par lietu, un jūs zaudēsiet — gluži tāpat kā Igaunijā zaudēja šī krievu partija, jo tai nav nākotnes.

Jūs domājat kaut kā vēl ķerties vēstures spieķos un apturēt to riteni. Neizdosies tas! Tādēļ varam izbeigt šāda veida mēģinājumus nostiprināt šo svešķermeni Latvijas sabiedrībā. Integrācija ir iespējama, naturalizācija ir iespējama! To atzīst visi starptautiskie novērotāji. Ko jūs vēl gribat? Kaut ko tādu, kas vēl nav bijis, — kalpot kaut kādam Krievijas imperiālismam, kas šeit un ne tik vien šeit, kā par brīnumu, es nevarēju ticēt, ka tā var iedomāties... Viņi gribēšot, lai visur, kur krievi ir ieradušies pēc Otrā pasaules kara, tur pieņemtu krievu valodu par valsts valodu. Nu “brīnišķīgi”! Nostiprināt, tā sakot, savus iekarojumus.

Es ceru, ka mums šī lieta kļūs tik skaidra, ka par to nebūs vairāk turpmāk jārunā daudz. Katrā ziņā mums ir jāpaliek stingri uz šo viedokli, kāds līdz šim ir Latvijas politikā. Kas vēlas būt lojāls Latvijas pilsonis, var naturalizēties! Iemācīties 12 gados latviešu valodu var! Trīs valodas var iemācīties 12 gados! Ja negrib, tad nevar. Un, ja pie tam vēl savus bērnus māca un aģitē, lai viņi nemācās un lai viņi pastāv uz savas vienas valodas tiesībām, nu tad tas ir nožēlojami. Bet tas nav konstruktīvi.

Un, cienījamie deputāti kreisajā spārnā, es būtu pateicīgs, ja jūs nemēģinātu ar šīm veltīgajām pūlēm mūsu laiku šeit apgrūtināt un vēl mēģināt kaut ko glābt no tā, kas iet bojā tik un tā. Proti, bojā iet pilnīga Latvijas atkarība no Krievijas. Ja tā ir gadu simtiem ilgi bijusi, tad tagad tā vairs nebūs mūžīgi mūžam! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad šeit norunāja dobeļi un tabūni, es sapratu, vēl vienu reizi pārliecinājos, ka nepilsoņu problēma eksistē Latvijā. Bet ar šo likumu valsts negrib risināt nepilsoņu problēmas, kā to pieprasa Eiropa, — samazināt nepilsoņu skaitu, iedodot viņiem Latvijas Republikas pilsonību. Ar šo likumu valsts grib tieši atņemt nepilsoņiem statusu. Un šajā gadījumā padomājiet arī par to, ka Eiropa pieprasīs pēc mēneša atcelt šo likumu sakarā ar to, ka tas ir vēl viens cilvēktiesību pārkāpums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā... Lūdzu! Komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskās komisijas vārdā es vēlētos arī nedaudz pakavēties vēsturē, kā šis likums tika pieņemts un kāpēc tas tika pieņemts, un tiešām atzīmēt to, ka LNNK un “Tēvzemei un Brīvībai” iebilda pret šā likuma pieņemšanu tādā formā, kādā ir.

Bet, ja mēs paskatāmies vēsturē un paskatāmies uz nākamo likumprojektu, pasaulē eksistē pilsoņi un bezvalstnieki, un citu valstu pilsoņi. Tas, ko Latvija izdarīja nepilsoņiem, tomēr cienot to lielo skaitu cilvēku, kas šeit bija, lai viņiem būtu statuss, lai valsts viņus aizsargātu... Nevienu bezvalstnieku pasaulē nekur tā neaizsargā, kā aizsargā šis likums. Tā ir vienkārši unikāla. Viņa pase ir unikāla pati savā būtībā, jo tikai diplomātiem pasē vēl ir rakstīts, ka valsts viņus aizsargā. Arī nepilsoņiem pasē ierakstīja to, ka valsts viņus aizsargā ārzemēs un ka rūpējas par viņiem visos iespējamos veidos. Tas, kas šeit pašreiz notiek, un šīs debates... Man ir kauns par šīm debatēm īstenībā.

Jo tas, kas tiek piedāvāts šajā likumprojektā, ir normas sakārtošana. Un nevis kaut kādu cilvēku iznīcināšana vai izraidīšana, vai vēl kaut kas tamlīdzīgs.

Es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 23, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 14.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.novembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Bezvalstnieku likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Bezvalstnieku likums”. Reģistrācijas nr. 426. Minētais likums”” ir pašreiz bezvalstnieku statusu — es tiešām uzsveru: bezvalstnieku statusu (un Latvijā tādu ir pašreiz 166) — regulē Likums par bezvalstnieku statusu Latvijas Republikā, kurš ir pieņemts 1999.gada 18.februārī. Bet Latvijai, saskaņojot savu likumdošanu ar Eiropas Savienības likumdošanu, nācās secināt, ka ir jāizdara virkne grozījumu šajā likumā. Rezultātā šie grozījumi iznāca tik daudz, ka darba grupa, kas strādāja pie šā likumprojekta, nolēma, ka ir nevis jālabo vecais likums, bet vienkārši precizētās normas ir jāieraksta jaunajā likumā.

Tātad šis ir likums, kurš nosaka bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā. Un tas tātad varētu attiekties uz mums nākotnē, kad Vācijas, Francijas un citu Eiropas Savienības valstu bezvalstnieki, kuri šajās valstīs ir bezvalstnieki un kuriem ir bezvalstnieku pases, kuri ieceļos Latvijas Republikā, kā viņi šeit uzturēsies, kāds būs viņu statuss, kādi būs viņu dokumenti.

Juridiskā komisija atbalstīja minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 5.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 5.novembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, likumprojekta reģistrācijas nr.420, izskatot šo likumprojektu, Juridiskā komisija secināja, ka Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums nosaka iestāžu valdījumā vai turējumā esošās valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas kārtību gadījumos, kad tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

Likums pašreiz paredz izņēmumu, ka likuma noteikumi nav piemērojami valsts akciju sabiedrības “Latvijas meži” apsaimniekotajos mežos iegūtās produkcijas atsavināšanai. Arī pārējos valsts mežos saimnieciskās darbības rezultātā iegūto produkciju vai augļus nevar uzskatīt par nevajadzīgu mantu. Tādēļ likumā ir piedāvāts izdarīt šos grozījumus, papildinot 2.panta trešajā daļā noteiktos izņēmuma gadījumus, kad nav piemērojami šā likuma noteikumi ar Valsts meža dienesta struktūrvienības īpašu uzdevumu veikšanu.

Izskatot šo likumprojektu, Vides ministrija, kura bija uzaicināta arī uz šā likumprojekta apspriešanu, iebilda redakcionāli, bet Juridiskā komisija konstatēja, ka tā ir laika gaitā, strādājot ar šo likumprojektu, labojama lieta. Un vienkārši priekšlikuma jautājums.

Tātad, izskatot šo jautājumu, Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 5.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 2.novembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (likumprojekta reģistrācijas nr.300), konstatēja, ka šis likumprojekts radīts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvu par norēķinu galīguma maksājumu vērtspapīru norēķinu sistēmās. Un ir izstrādāts atsevišķs likums, kas reģistrē šo norēķinu galīgumu maksājumu vērtspapīru norēķinu sistēmās. Tā kā šī sfēra ir saistīta arī ar civilprocesa regulējumu, tad minētais grozījums piedāvā, ka, pasludinot spriedumu kredītiestāžu un uzņēmuma maksātnespējas lietās, tiesām ir jāinformē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un jānodrošina tas, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņemtu šo informāciju tajā pašā dienā, kad pasludināts spriedums.

Izskatot šo likumprojektu Juridiskajā komisijā, nebija vienprātības par šīs normas atbalstīšanu, tika pat rīkota kopīga sēde ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kura skata šo likumprojektu par norēķinu galīguma maksājumu vērtspapīru norēķinu sistēmās. Bet, uzklausot uzaicinātās personas, tajā skaitā arī Tieslietu ministriju, tā noteica, ka tas tiešām ir nepieciešams, jo šie te spriedumi nav par spriedumiem maksātnespējas lietās, nav jāinformē par jebkuru maksātnespēju, bet tikai tad, ja tas attiecas uz kredītiestādēm, tātad uz bankām. Ja mēs visi atceramies slavenos bankas “Baltija” un citu banku bankrotu gadījumus, tātad finanšu un kapitāla tirgum būtu ļoti lietderīgi šo informāciju tiešām saņemt nekavējoties. Vēl tika arī diskutēts par to, kā tad īsti notiks šī procedūra un vai tiesnesim netiek uzlikts papildu pienākums vēl rakstīt kādu dokumentu jau tiesnešu tā noslogotajā darbā. Uzaicinātie bija pilnīgi vienisprātis, ka šo procedūru ir iespējams regulēt, atsevišķi vienojoties, un tātad tā var būt arī elektroniskā veidā.

Ņemot vērā visus šos apsvērumus, ar balsu vairākumu Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 19, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 31.oktobris.

Pirms mēs tālāk izskatām Saeimas sēdes darba kārtību, ir saņemts piecu deputātu — Kampara, Jaunupa, Zaķa, Pētersona un Ķikustes — lūgums: turpināt 16.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Turpinām sēdi.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (reģistrācijas nr.422). Likumprojektā ietvertais grozījums paredz izslēgt no Nacionālās drošības likuma 7.panta normu, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijā ievēlams viens deputāts no katras Saeimas frakcijas.

Pašreizējā kārtība ir pretrunā Satversmei, liedzot Saeimai iespēju realizēt Satversmes 25.pantā paredzētās tiesības noteikt izvēlēto komisijas locekļu skaitu. Ierosinātā grozījuma rezultātā iepriekš minētā pretruna tiks novērsta. Aizsardzības un iekšlietu komisija 8.oktobra sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Pirms mēs balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, ir saņemts desmit deputātu iesniegums — deputātu Jaunupa, Mūrnieces, Kariņa, Laksas, Brigmanes un citu deputātu iesniegums — atzīt šo likumu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Par — 47, pret — 38, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 8, atturas — 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

L.Mūrniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 22.oktobris, un izskatīšana — 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 22.oktobris, izskatīšana — 30.oktobra Saeimas sēdē.

L.Mūrniece. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1364 — likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.

Komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu, kuru iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. Lūdzu Saeimu pieņemt otrajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 23.oktobris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.1365 — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Te ir trīs priekšlikumi, kurus izskatīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

1. priekšlikums — iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 23.oktobris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1288 — likumprojekts “Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”.

Saskaņā ar Nacionālās drošības padomes 2003.gada 29.janvāra sēdes lēmumu tika izstrādāts un akceptēts Valsts drošības sistēmas optimizācijas projekts. Projekts paredz veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Satversmes aizsardzības biroja likumā.

Vienlaicīgi ir nepieciešams arī harmonizēt valsts drošības iestāžu darbību reglamentējošo likumdošanas aktu normas, to skaitā normas, kas nosaka valsts drošības iestāžu darbinieku sociālās garantijas.

Valsts drošības iestāžu kopumu veido Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības policija un Militārās pretizlūkošanas dienests. Pēdējiem diviem ir savi atsevišķi likumi, kas arī paredz šo jautājumu par sociālajām garantijām. Tādēļ ir nepieciešams likums, lai nodrošinātu ar izdienas pensijām arī SAB amatpersonas un saglabāt darbā tās amatpersonas, kuras tika pārceltas darbā uz biroju sakarā ar atsevišķu Drošības policijas struktūrvienību iekļaušanu Satversmes aizsardzības biroja sastāvā.

Pieņemot šo likumu, tiek noteikta saskaņota un vienveidīga valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas laika noteikšana un izdienas pensijas aprēķināšanas kārtība. Normatīvā akta projekts ir vērsts uz sociālo garantiju nodrošināšanu Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām, kas līdz šim bija noteiktas Valsts drošības iestāžu likuma 23.pantā, bet netika realizētas, jo nebija izstrādāts likums par izdienas pensiju aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību.

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja iesniegto likumprojektu, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, un atzina, ka likumprojekts ir pieņemams pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 30.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” otrajā lasījumā un pieņemt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Priekšlikums ir ienācis tikai viens, kas paredz kultūras pieminekļu uzskaites uzlabošanu, to iekļaušanu valsts informācijas sistēmā, Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā.

Lūdzu atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu un pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Pret 1. — atbildīgās komisijas priekšlikumu —deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Strazdiņš. Termiņš varētu būt 21.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 21.oktobris. Paldies!

J.Strazdiņš. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Sociālo un darba lietu komisija sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” otrajam lasījumam. Uz otro lasījumu ir ienācis viens priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas. Priekšlikums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Tad vairāk priekšlikumu nav. Priekšlikums — pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 27.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 27. oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā likumprojektu “Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtiem” un konstatēja, ka ir saņemts viens Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas papildina likumprojektu ar 4.pantu precizējošā redakcijā. Un komisija nolēma minēto likumprojektu atbalstīt... Minēto priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu...

I.Vaidere. Nē, ja nav iebildumu, tad var nebalsot par priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Projekts ir izdalīts visiem deputātiem. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums “Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtiem” pieņemts. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1378. Komisija ir saņēmusi 6 priekšlikumus.

1. — Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 2. — Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Un arī šo komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 3. — Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 19, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Ē.Škapars. 4. — Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 5. — deputāta Orlova priekšlikums. Un komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Pareizi darīja! Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 5.priekšlikumu. Pirms mēs balsosim par 5.priekšlikumu, atklājam debates.

Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (TSP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! 15.maijā, es ceru, ka visas frakcijas... Saeimas frakcijas saņēma vēstuli no Latvijas Farmaceitu biedrības, Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas, Ārvalstu farmaceitisko firmu pārstāvniecību asociācijas, Latvijas Aptiekāru asociācijas, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas, Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas un Aptieku savienības. Tā ir vēstule no visām tām institūcijām, kas ir saistītas ar medikamentu ražošanu, izplatīšanu Latvijā. Un viņi lūdz mums pieņemt likmi — ne lielāku par 5%.

Mēģināšu jums vēl paskaidrot, kāpēc tiek piedāvāti tieši 5%. Sakarā ar to, ka Igaunijai un Lietuvai būs ieviesti tie paši 5%. Kam tas izdevīgi, ja būs pieņemti 9%? Padomāsim, ja?

Pirmkārt, par iedzīvotājiem. Protams, ka mums medikamenti būs dārgāki nekā Lietuvai un Igaunijai. Varbūt izdevīgi lieltirgotavai? Nē. Tāpēc, ka ir tā saucamais Baltijas iepakojums. Praktiski 70% medikamentiem ir Baltijas iepakojums. Tas nozīmē, ka atšķirības starp medikamentiem, kurus var pārdot Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, nav. Anotācija ir četrās valodās, un medikamenti iet ne tikai no ārvalstīm uz Latviju, bet caur Lietuvas tā saucamām “T–market” aptiekām, caur Igauniju tā ir “Magnum–medical” kompānija, kura simtprocentīgi pieder Igaunijai. Medikamenti nāks uz Latviju. Tas ir pats par sevi saprotams, ka ir starpība nodokļos. Varbūt izdevīgi valstij? Nē. Tāpēc, ka… Jā, viņi saņem tā saucamos 9%, bet nesaņem citus nodokļus no vietējām aptiekām un lieltirgotavām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kad bija balsojums, balsis bija sadalītas, un tur sēdē piedalījās arī Farmācijas departamenta direktors Bunduļa kungs. Veselības ministrija prasa — tie paši 5%, vienbalsīgi nobalsoja Veselības apakškomisija. Sociālo un darba lietu komisija arī nobalsoja par tiem pašiem 5%. Farmācijas departaments izstrādāja programmu, kurā bija domāts, ka 2010.gadā no valsts budžeta tiktu kompensēti 70% recepšu medikamenti, un tas bija domāts tieši uz to, ka būs pieņemti tie paši 5%. Un tagad, ja mēs nobalsosim par 9%, būs sagrauta visa tā sistēma, par kuru jau ilgu laiku strādāja Farmācijas departamentā.

Tas ir otrais lasījums. Es ceru, ka trešajā lasījumā… Es ceru, ka šodien jūs nobalsosiet par manu priekšlikumu. Un trešajā lasījumā mēs tomēr nolemsim un nobalsosim tā, lai nekļūdītos, un tad, man liekas, būs vēl lielāka politiska un ekonomiska kļūda. Un es aicinu jūs nobalsot tomēr par manu priekšlikumu un atbalstīt tos 5%! Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Droši vien, ka nebūtu runājis, ja šobrīd jau nebūtu informācija, ka tie 5% mums aiziet acīmredzot garām. Tāpēc, ka valdošā koalīcija esot nolēmusi balsot par 9%, tāpēc, ka tā grib Ministru kabinets un tā grib Finanšu ministrija, un arī tāds diezgan paradoksāls iemesls, kāpēc grib Finanšu ministrija. Tāpēc, ka atskaitē būs jauna ailīte, kur būs jāieraksta “5”, bet mums ir tikai 9, 18 un 0. Un tagad, kad tā ailīte ir jātaisa, tad labāk pieņemsim 9 un neskatīsimies, ka daudziem cilvēkiem no tā patiešām dzīves līmenis ievērojami kritīsies, mums nepietiks nākošajā gadā jau ar elektrības tarifiem, tagad arī zāļu tarifi. Ir neskaitāmas vēstules saņemtas, protams, no pensionāriem, no cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Bet pats paradoksālākais acīmredzot ir tas, ka es vienkārši gribu atgādināt Veselības apakškomisijas vienprātīgo lēmumu — atbalstīt 5%. Es gribu atgādināt arī, Sociālā un darba lietu komisija ko vakar lēma — arī par 5%. Mūsos valda vienprātība līdz tam brīdim, kamēr iejaucas jūsu dižais vadonis.

Tāpēc es tomēr gribētu runāt par to, ka paskatīsimies uz cilvēkiem šoreiz. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (JL). Godātā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Mēs patiešām Veselības apakškomisijā šo jautājumu skatījāmies, un mums bija divi priekšlikumi, kas faktiski ir diezgan līdzīgi. Viens bija 9% no pusgada, un otrs — 5% no gada sākuma. Un faktiski mēs nolēmām… ar tādu secinājumu beidzām komisijas sēdi, ka faktiski mēs gribētu iesniegt šo priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kura ir atbildīgā komisija, un man gribētos lūgt vienu lietu.

Pirmkārt, noņemt šos 9% no jaunā gada, jo pretējā gadījumā mēs šo mirkli nezinām, vai nākošgad būs 14% — 9 plus 5, vai tikai 5. Un šī iemesla dēļ es lūdzu pieņemt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu, lai mēs varētu uz trešo lasījumu spriest par šiem 9% no jaunā gada…5% no jaunā gada vai par 9% no pusgada. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (TSP). Godātā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Piekrītot tam, ko teica Šiliņa kungs, tikai par cipariem drusku viedoklis… es aicinātu tomēr atbalstīt Orlova priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka tas veido labāk bāzi sarunai un viņš ir tieši budžetu taupošs priekšlikums. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Skaidrs, ka, palielinot nodokļus, saglabājot lielāku par 4 punktiem, nekā tas ir igauņiem un leišiem, par kuriem runāja deputāts Orlovs, ka iepakojums ir visās trijās un plus vēl krievu valodā, tātad līdz ar to ražotāji, eksportētāji šo te ekspansīvu veido kā vienotu politiku gan pret Latviju, Lietuvu un Igauniju, un lai saglabātu vietējo tirgu un nekaitētu Latvijas budžetam un nestimulētu Lietuvas un Igaunijas lieltirgotājus un sīktirgotājus, kuri vispār nekādus nodokļus nemaksā, mugursomās ved, lai to visu nestimulētu un kontrabandu tāpat… mums vajadzētu nolaist līdz 5%, tā kā tas ir Lietuvai un Igaunijai, un tad no tādām vienādām pozīcijām ilgi un dikti spriest par to, kāda tad tā likme būtu — 14, ko tā prasa varbūt eiropieši, vai 9, par ko mēs varētu vienoties ar Viļņu un ar Tallinu. Bet tagad tas būtu ne tikai kontroproduktīvi, bet diezgan muļķīgi — spītīgi turēt augstu šo lielo procentu 9 punktu līmenī tajā brīdī, kad Viļņa un Tallina ievieš sev 5. Kāpēc tā? Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Škapars vēlas ko teikt? Lūdzu!

Ē.Škapars. Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī diskusija faktiski bija lieka. Ja jūs apskatīsities 6.1.punktu pašreizējā redakcijā, tad tas nosaka 9% likmi. Orlova kungs ierosina pievienot 6.3.punktu, kas nosaka 5% likmi. Tas nozīmē, ka vienā likumā vienai preču grupai būs divas dažādas likmes. Faktiski šis te ierosinājums nav balsojams kā tāds. Komisija to tāpēc arī neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 5. — deputāta Orlova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 27, atturas — 16. Priekšlikums ir atbalstīts.

(Aplausi.) (Starpsauciens: “Koalīcijā atkal nodevība!”)

Skatām tālāk, lūdzu priekšlikumus.

Ē.Škapars. 6. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Un šo te priekšlikumu komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Un lūdzu pieņemt likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Ē.Škapars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1339B. Tātad Sociālo un darba lietu komisija izskatīja iesniegtos priekšlikumus, kas ir iesniegti šim likumprojektam uz otro, galīgo, lasījumu.

1. — no Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas, no ministra Dombrovska un no ministra Aksenoka. Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu daļēji atbalstījusi un iestrādājusi otrajā priekšlikumā. Ir lūgums Saeimu pieņemt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu arī ir izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Likumprojekts ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas nr.448, konstatēja, ka minētais likumprojekts tika iesniegts kā priekšlikumi pie viena cita likumprojekta uz trešo lasījumu. Minētais likumprojekts regulē tādu ļoti svarīgu sfēru kā narkotisko, psihotropo vielu un zāļu nelikumīgu izgatavošanu, iegādāšanos, darbības, kas tiek pārkāptas farmaceitiskajā darbībā, tajā skaitā tas nosaka konkrētus sodus, šajā situācijā lielākus sodus, ja tiek izplatītas zāles, kurām beidzies derīguma termiņš vai to kvalitāte neatbilst, par zāļu izplatīšanu bez normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, par zāļu uzskaites, saglabāšanas, lietošanas vai aprites kārtības neievērošanu, par zāļu kontroles pārkāpšanu, par zāļu reklāmas noteikumu pārkāpšanu. Tātad šajā piedāvātajā likumprojektā ir palielinātas sankcijas par minētajām darbībām plus vēl atsevišķi nodalīta fizisko un juridisko personu atbildība, juridisko personu atbildību atsevišķos gadījumos paredzot pat līdz 10 000 latu... Pēc dokumenta iesniedzēja domām, kas ir Veselības ministrijas Farmācijas departaments, lūdza iespējami ātri pieņemt šos likumprojekta grozījumus. Un Juridiskā komisija tātad lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 17. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 22.oktobris. Izskatīšana trešajā lasījumā — 23.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 22.oktobris. Un izskatīšana 23.oktobra sēdē.

S.Āboltiņa. Es atvainojos! 21.oktobris, lai 23.oktobrī var izskatīt sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 21.oktobris. Un izskatīšanas laiks 23.oktobrī. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Anda Kāposta atsaukšanu no Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Anda Kāposta ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums... Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir sekojošs: Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kušķa, Škapara, Kampara, Zaķa un Jaunupa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Preču un pakalpojumu loteriju likums”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei! Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (JL). Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Pulksten 13.00 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde komisijas telpās.

Otrs paziņojums “Jaunā laika” budžeta un finanšu darba grupas locekļiem: pulksten 13.40 tiekamies frakcijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie Ārlietu komisijas deputāti! Lūdzu pulksten 13.00 uz sēdi Ārlietu komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Guntaram Krastam. Lūdzu!

G.Krasts (TB/LNNK). Godātā Eiropas lietu komisija! Sēde notiek Viesu zālē. Sarkanā zāle būs aizņemta. Tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām Viesu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Indulim Emsim.

I.Emsis (ZZS). Godātie Tautsaimniecības komisijas deputāti! Tautsaimniecības komisijas sēde pulksten 13.05 Tautsaimniecības komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Ir saņemta arī Ministru prezidenta atbilde uz deputātu Bērziņa, Dalbiņa, Muižnieces, Pietkeviča un Lagzdiņa jautājumu. Vai deputāti ir apmierināti ar šo rakstisko atbildi? (Starpsaucieni no zāles.) Deputāti ar rakstisko atbildi nav apmierināti. Diemžēl Ministru prezidents šodien atrodas komandējumā, tātad atbildes laiks tiek pārnests uz nākošo ceturtdienu.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Ēriks Jēkabsons, Aleksandrs Kiršteins, Jakovs Pliners, Mareks Segliņš, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Aleksejs Vidavskis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to 16.oktobra sēde ir slēgta.

 

 

Kopsavilkumā

 

3.lasījumā pieņēma likumus:

 

2.lasījumā pieņēma likumus:

 

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

 

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

 

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

Nodeva komisijām likumprojektus:

 

Pieņēma lēmumus:

 

Nenodeva komisijām likumprojektus:

 

Nepieņēma lēmumu: