Arī nākotnē: “Stāvi stipri, strādā droši!”

Ar kultūras programmu Rīgas Latviešu biedrība svin savu 135. gadskārtu

Rīgas Latviešu biedrības pirmais karogs

Rīgas latviešu biedrošanās iniciatori pirmoreiz sanāca kopā 1868. gada 16. augustā, bet cerības uz cariskās administrācijas piekrišanu biedrības dibināšanai viņiem deva tas, ka jau 2. martā darbību bija sākusi Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem. Tā ar koncertu un priekšlasījumu rīkošanu čakli vāca līdzekļus neražas piemeklētās Igaunijas atbalstam, sarīkoja Rīgā arī pirmo latviešu teātra izrādi. Jau 24. oktobrī Krievijas Iekšlietu ministrijā tika apstiprināti Rīgas Latviešu biedrības statūti, un 22. novembrī sanāca dibinātāju pilnsapulce, kurā piedalījās vairāk nekā simt jauno biedru. Viņi ievēlēja 36 runasvīrus, kas no sava vidus par priekšnieku ievēlēja Vidzemes Kamerpalātas ierēdni, publicistu un redaktoru Bernhardu Dīriķi un par viņa biedriem — rakstnieku, publicistu un tautsaimnieku Rihardu Tomsonu un arhitektu Jāni Fridrihu Baumani.

Jau 1869. gadā biedrība uzcēla savu namu. Kad J.F.Baumaņa projektētā ēka 1908. gadā nodega, pēc arhitektu E.Laubes un E.Poles projekta 1909. gadā uzcēla jaunu ēku, kas trīsdesmitajos gados tika paplašināta un pēc 2000. gadā veiktajiem apjomīgajiem remonta un restaurācijas darbiem ir ieguvusi savu tagadējo veidolu.

Svētki tiek svinēti visu šo nedēļu, un katra diena izgaismo kādu nozīmīgu biedrības darbības šķautni. Baltajā zālē iekārtota plaša izstāde, kas rakstu zīmēs, attēlos un piemiņas lietās rāda biedrības gaitu no 19. gadsimta līdz mūsdienām. Latvijas valsts veidošanās rītausmā gandrīz visi nozīmīgākie veikumi latviešu kultūrā, zinātnē un sabiedriskajā dzīvē ir saistīti ar Rīgas Latviešu biedrības darbību.

Tās komisijās darbojās tālaika izcilākie latviešu rakstnieki, advokāti, mūziķi, ārsti, būvuzņēmēji un ierēdņi. Te tika likti pamati latviešu teātrim un vēstures muzejam, uz sanāksmēm pulcējās tautskolotāji, zemnieki un rūpnieki. Biedrība 1873. gadā sarīkoja un vadīja pirmos latviešu vispārīgos dziedāšanas svētkus un bija arī otro, trešo un piekto svētku rīkotāja.

Antoloģijas “Bāka” vāks

Sākoties padomju okupācijai, biedrība 1940. gadā bija spiesta savu darbību pārtraukt. Tās arhīvs, piemiņas lietas, mēbeles un inventārs tika izvazāts, daļa gāja bojā. Vērtīgā grāmatu kolekcija, kas bija aizvesta uz Kamarina māju Vecrīgā, kara beigās sadega. Daļa no biedrības arhīva un citām mantām nonāca Valsts arhīvā un bibliotēku retumu krātuvēs un muzejos un tagad glabājas kā Latvijas valsts īpašums. Šoreiz svētku izstādei eksponāti nav ņemti no šiem krājumiem, bet gan parādīta tā kolekcija, kas sākusi veidoties līdz ar biedrības atdzimšanu un tās darbības loku paplašināšanos. Te ir visi 19 biedrības informatīvā biļetena laidieni, albumi un pārskati, kas atspoguļo biedrības daudzo koru un citu māksliniecisko kolektīvu gaitas, arī dažādos konkursos saņemtās balvas. Fotostendos — koša un daudzpusīga informācija par biedrības radošo dzīvi un organizatorisko darbību, sākot ar RLB atjaunošanas sapulci 1989. gada 14. janvārī. Te ir pasaules latviešu biedrību konferences 1998., 2001. un 2003. gadā, novadu dienas, kultūrvēsturiskie sarīkojumi “Gaismu sauca”, Dziesmu svētku karoga godināšana, Arnolda Skrides rosinātie jauno talantu koncerti un Leonīda Vīgnera vecmeistaru simfoniskā orķestra dzimšana.

Vitrīnās — retas grāmatas un izdevumi, ko laimējies iegādāties antikvariātos vai kas saņemti kā dāvinājumi. Ar vairākiem vērtīgiem eksponātiem izstādi bagātinājis profesors Oļģerts Grāvītis. Pie Mūzikas komisijas vitrīnas viņu redzu kopā ar Ziedoni Lešinski, kas ekspozīcijai devis vairākus albumus ar materiāliem par sava kora (Ārija Šķepasta vadītais jauktais koris) koncertiem un ceļojumiem desmit gadu ritumā. Profesors savas grāmatiņas gan atnesis tikai šai izstādei, jo viņam tās lieti noder mācību darbā Mūzikas akadēmijā: “Pēckara gados es tās stipendijas dienās par dažām kapeikām nopirku utenī, jo antikvariātos tādus “buržuāziskus” izdevumus neņēma pretī. Mūsu mūzikas un kultūras vēsturē tās tomēr ir zīmīgas lappusītes. Lūk, Jāzepa Vītola uzrakstīta pamācība Dziesmu svētku diriģentiem un dziedātājiem. Mūsu izcilais komponists bija Dziesmu svētku virsdiriģents, un Mūzikas komisijas uzdevumā viņš sagatavoja arī šo mūzikas elementārteorijas un solfedžo mācību grāmatiņu. Retums ir arī mūsu pirmais mūzikas mēnešraksts “Mūzikas Druva”. To saviem spēkiem sāka izdot Jelgavas skolotājs Atis Kauliņš, bet vēlāk savā aprūpē pārņēma Mūzikas komisija. Tur publicējušies Jāzeps Vītols, Emīls Dārziņš, Marija Gubene, Jurjānu Andrejs.”

Zinību komisijas aktivitātes raksturo tās paspārnē izveidotās Derīgu grāmatu nodaļas darbība. No 1886. līdz 1940. gadam tā laida klajā vairāk nekā 500 nozīmīgu izdevumu, arī pirmo Latviešu konversācijas vārdnīcu četros sējumos. Tās bija plašam lasītāju lokam pieejamas izglītojošas un mākslinieciski augstvērtīgas grāmatas, gan latviešu autoru darbi, gan tulkojumi. Starp rosīgākajiem autoriem bijis arī Āronu Matīss, viens no “Latvijas Vēstneša” ciltstēviem. Interesanti šķita ieskatīties viņa sastādītajā kultūrvēsturiskajā un idejiskajā antoloģijā “Bāka”, kas Derīgu grāmatu nodaļas apgādā iznākusi 1923. gadā. Te sniegti dažādu laiku un tautu zinātnieku, prātnieku un citu gudru vīru domugraudi un atziņas par dažādiem politiskiem, sabiedriskiem, mākslas un ētikas jautājumiem, “īsos izvilkumos, kodolā, atstāstīti daudzi apcerējumi par ievērojamiem dzīves un cilvēces jautājumiem”.

Priekšvārdā Āronu Matīss raksta:

“Mūsu tautiskā laikmeta iezvanītāja Krišjāņa Valdemāra pirmā grāmata, ko viņš laida klajā, bija dažādu nostāstu, vēsturisku notikumu un sīkumu sakopojums, vienots ar idejisku ievadu par apgaismības jautājumu. Autors gribēja ar savu izdevumu, kā viņš to priekšvārdos paskaidro, “paskubināt uz grāmatu lasīšanu — uz apdomīgu lasīšanu, uz prāta cilāšanu”. Ļevs Tolstojs izdeva savās vecuma dienās divos sējumos “Daudzu rakstnieku domas”, ar ētisku saturu — lai lasītājos “modinātu labākas domas un jūtas”. Tāds pats raibs sakopojums ir mans tagadējais izdevums, un arī viņa nolūks tas pats: mudināt lasītājus uz nemitīgu prāta cilāšanu un gaišākas atziņas un labāku domu, un jūtu modināšanu, sevišķi uzsverot to, ka no pārspīlētā materiālisma mums jāpiegriežas vairāk piemirstai dziļākai garīgai, idejiskai pusei — visādam gara, dvēseles un dzīves krietnumam. Še jāparādās mūsu varonībai, kas ir un būs — tā mana pārliecība — uz visiem laikiem lielā mērā tā mūsu, latvju tautas, kā arī citu spēka un dzīvības avots.”

Svētkus vainagos svinīgā sēde un koncerts, kas notiks sestdien, 25. oktobrī.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore