Pa akmeņainu ceļu uz jauno likumu par pašvaldībām

Šā gada 4.jūnijā pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera ierosinājuma valdība lēma izveidot darba grupu, kas izstrādātu likuma “Par pašvaldībām” jauno redakciju.

Darba grupā tika iekļauti gan nozaru ministriju, gan pašvaldību organizāciju pārstāvji. Jaunajai likuma redakcijai jābūt sagatavotai līdz gada beigām. Patlaban ir notikušas četras darba grupas sēdes, un pēdējā no tām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) iepazīstināja ar L.Muciņa zvērinātu advokātu biroja pārstāvja Eduarda Ikvilda izstrādāto likuma “Par pašvaldībām” jauno redakciju.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde 7.oktobra sēdē ir apspriedusi sagatavoto likumprojektu un novērtējusi to kā dokumentu, kas vērsts uz varas un finanšu centralizāciju un ir pretrunā ar demokrātijas attīstības tendencēm. LPS nav pieņemama arī likumprojekta izstrādes kārtība un darba grupas darba organizācija. LPS pārstāvis M.Pūķis izsaka viedokli, ka jauna likumprojekta izstrādāšana vispār nav vajadzīga.

Savukārt likumprojekta izstrādes pasūtītāji RAPLM pauž viedokli, ka LPS valdes lēmums ir vispārīgs un nenorāda uz konkrētiem pārkāpumiem. LPS arī nav iesniegusi nevienu priekšlikumu likuma pantu redakcijai.

Lai noskaidrotu pušu viedokli, “LV” uzklausīja RAPLM Juridiskā departamenta direktoru Arti Stucku un LPS vecāko padomnieku Māri Pūķi.

Māris Pūķis, LPS vecākais padomnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

Funkciju izpildi regulē naudas daudzums

— LPS valde ir izteikusi kritisku vērtējumu izstrādātajam likumprojektam “Par pašvaldībām”. Lūdzu īsumā raksturojiet LPS viedokli!

— Sākumā vēlētos nedaudz raksturot likumprojekta izstrādes darba grupu. Tā tika izveidota ar MK rīkojumu un tikai pēc trim sēdēm paplašināta, iekļaujot pašvaldību pārstāvjus. Līdz tam no LPS es biju vienīgais pārstāvis. Sākotnēji MK rīkojumā uzdots izstrādāt jaunu likumprojektu, taču jau darba grupas pirmajā sanāksmē tika nolemts uz esošā likuma bāzes definēt problēmas, apspriest tās, vienoties par risinājuma virzienu. Ja vienošanās netiek panākta, jautājumu virzīt izskatīšanai MK sēdē. Arī ministrs I.Gaters izteica priekšlikumu precīzāk formulēt pašvaldību funkcijas, noskaidrojot to izmaksas. Pašvaldībām iebildumu nebija. Taču, ja runājam nopietni, tā ir pilnīga utopija. LPS 90. gadu vidū brīvprātīgā kārtā mēģināja šādus aprēķinus veikt. Kad tika apkopoti rezultāti un iesniegti ministrijās, valdības piešķirtā summa pašvaldību finanšu izlīdzināšanai ievērojami atšķīrās, un ne par labu pašvaldībām.

Arī pasaulē, ņemot vērā šīs atšķirības, ir izveidojusies prakse pašvaldībām atbilstoši izdotajiem noteikumiem un prasībām izlemt, kuras funkcijas pildāmas lielākā, kuras — mazākā mērā. Naudas, ko valsts piešķir dažādu funkciju izpildei, nav pietiekami. Tādēļ uz šīs realitātes fona sastādīt precīzu sarakstu, cik un kam nepieciešamas, ir apšaubāmi. Bez tam par to nav ērti runāt politiski.

Jāatzīst, ka darba grupa strādā neorganizēti, netiek izpildīti iepriekš pieņemtie lēmumi, ir pretrunas vārdos un darbos. Piemēram, bez saskaņošanas ar darba grupu ministrs Egilam Levitam pasūtīja izstrādāt koncepciju, tāpat E.Ikvilda izstrādātā likumprojekta nostādnes iepriekš netika saskaņotas ar darba grupu.

— Vai LPS ir iebildumi pret likumprojektā ietvertajām nostādnēm?

— E. Ikvilda kungs iepazīstināja ar ieceri mainīt pašvaldību kompetences formulējumu. Par to, ka pastāvīgās funkcijas tiktu nosauktas par autonomajām, darba grupai pēc sniegtajiem paskaidrojumiem iebildumu nebija.

Iebildumi LPS ir pret virkni citu valdības pasūtījumu likumprojekta izstrādātājiem, kas daudz mazāk atbilst Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Uzskatām, ka šāds likumprojekts neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, paredzot jaunu domes un priekšsēdētāja atstādināšanas, kā arī citu pašvaldības saistošo noteikumu apstiprināšanas kārtību. Ir vēl vismaz 17 būtiski jautājumi, par kuriem nepieciešams pastrīdēties un tad virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Kam un vai vispār ir vajadzīgs jauns likums

— Šie kritiskie apgalvojumi liecina, ka jau pamatā iebilstat pret jaunu likumprojektu?

— Mēs neredzam īpašu nepieciešamību radīt jaunu likumu pašvaldībām. Tāds nevienam nav vajadzīgs. Esam gatavi strādāt, taču nevajag steigties. Pēc vispārējiem atzinumiem mūsu pašvaldību likums ir viens no progresīvākajiem Eiropā. Daudzas Eiropas valstis no mums pārņem dažādas normas un shēmas. Kāpēc mēs nevaram ar to lepoties, bet tā vietā taisām kādu surogātu?

— Taču arī pašvaldības atzīst, ka esošajā likumā ir daudz nepilnību.

— Pašreizējais likums paredz funkciju iezīmēt, bet tās realizācijai ir divi ceļi. Viens: kad pašvaldība pieņem saistošos noteikumus šīs funkcijas izpildei, otrs: kad valstī tiek pieņemts īpašs likums vai noteikumi. To ilustrē piemērs par funkciju: veikt teritorijas sociāli ekonomisko plānošanu. Kā tas darāms, tas ir noteikts Reģionālās attīstības likumā. Līdzīgi ir ar izglītību un citām jomām, kad funkcijas izpilde ir noteikta normatīvajos aktos.

Esošajā likumā diezgan labā līmenī ir definētas pašvaldības un arī iedzīvotāju demokrātiskās tiesības. Vai jaunajā tas būs tikpat veiksmīgi?

Iebildumu ir daudz un būtiski

— Kādi ir būtiskākie iebildumi?

— LPS uzskata, ka ir pārkāpta gan Satversme, gan Eiropas vietējo pašvaldību harta jautājumos, kas nosaka ministra tiesības. Līdz šim ministram bija tiesības pārraudzīt pašvaldību darbu. Jaunajā likumprojektā ministram ir paredzētas tiesības atlaist domi vai padomi. Tas nav pieļaujams. Arī tāda norma, ka ar ministra lēmumu atbrīvots pašvaldības vadītājs neatkarīgi no tiesas lēmuma nedrīkst atgriezties amatā, ir nepieļaujama.

Pretenzijas ir pret ministrijas iejaukšanos vietējās likumdošanas funkcijā, kas nosaka pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanos tikai pēc saskaņošanas ar ministriju. Tādas pieredzes nav nekur citur un tādēļ arī nav pieļaujama. Ja pašvaldības pieņem nelikumīgus saistošos noteikumus, tos apstrīdēt vajag tiesas ceļā. Tā ir normāla demokrātiska prakse.

Nav nepieciešams šajā likumā īpaši noteikt pašvaldības vadītāja atbildību. Mūsu valstī jau pastāv noteikti likumos nostiprināti atbildības veidi: politiskā atbildība, administratīvā atbildība, kriminālā atbildība. Tās arī ir piemērojamas.

Likumprojektā ir vēl daudzas citas pašvaldību darbību ierobežojošas normas. Kāpēc ir jāpieņem vēl viens likums, kas ierobežo pašvaldību tiesības, ja vismaz 20 tādi, jau sākot ar 90. gadiem, ir pieņemti? Piemēram, likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, Komercdarbības atbalsta kontroles likums, Administratīvā procesa likums, “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” un vēl citi. Esmu piedalījies starptautiskā pētījumā, kurā tika salīdzināta situācija daudzās valstīs. Latvijā ir vissīkāk reglamentēta dažādu aizliegumu sistēma.

— Tam ir savi iemesli — korumpētība, noziedzības līmenis. Arī pašvaldībās, pēc RAPLM atzinuma, bieži pat apzināti tiek pieņemti nelikumīgi lēmumi, kuru sekas nereti ir nelietderīgs finanšu izlietojums, bet attaisnojums — darām to iedzīvotāju labā.

— Bet vai mums vajag tik daudz aizliegumu? Varbūt vajag mazāk, toties tos ievērot? Cita lieta, kā tie tiek īstenoti. Neuzskatu, ka likuma “Par pašvaldībām” mērķis ir noteikt aizliegumus.

— Kāpēc LPS uzskata, ka pašvaldībās nav jānodala lēmējvara no izpildvaras?

— Tas nav nepieciešams, arī lielākajā daļā Eiropas valstu tas nenotiek. Lēmējvaras nodalīšana no izpildvaras ir nepieciešama nacionālā līmenī, lai novērstu diktatūru, apvērsumus, kas kavētu demokrātiskus procesus. Vēsturiski Latvijā lēmējvaras dominante parādījās pēc trešās atmodas, kad izpildvara bija saglabājusies no padomju laikiem un tā nepelnīja tādu uzticību tautā.

Nav noliedzams, ka pakāpeniski palielinās amatpersonu atbildība, tas tiek risināts arī administratīvā procesā. Esam gatavi sarunām, kurās atsevišķos gadījumos lemtu par domes ekskluzīvo funkciju samazināšanu. Taču tam nav pašmērķis nodalīt lēmējvaru no izpildvaras. Latvijā ir svarīgi saglabāt politiskās varas dominanti. LPS ne reizi vien ir aicinājusi pievērst uzmanību pašvaldību darbinieku izglītošanai, gatavojot, piemēram, profesionālus izpilddirektorus. Tas ir valsts uzdevums.

Pašvaldību būtība ir dažādībā, tādēļ nav pieļaujams, ka ar vienu likumu tiek ieviesta viena kārtība. Pasaulē ir daudz veidu, kā uzlabot administrācijas darbu, kā labāk kalpot klientam. LPS iestājas par to, lai pašvaldībās cilvēkiem tiktu dotas iespējas izvēlēties politiku un cilvēkus. Mēs nevēlamies pieļaut, ka visur, pat mazajos pagastos, tiktu ieviesta valsts politika pašvaldību jautājumos.

— LPS arī uzskata, ka pašvaldības nekādi nav uzskatāmas par valsts pārvaldes sastāvdaļu.

— Tieši tā, un, ja tas tiks noteikts, tas būs milzīgs divu līdz trīs gadsimtu solis atpakaļ. Mēs nevaram ieiet Eiropas Savienībā, iedibinot kārtību, kas ir pretrunā ar tām tendencēm, kas šajā kopienā valda. Pirms diviem gadiem tika izdota Eiropas Komisijas tā sauktā baltā grāmata — “Good Government”, kurā bija izklāstīti labas valsts vadības nosacījumi. Katrā ES valstī darbojas globālā vara, Eiropas vara, nacionālā vara, reģionālā un vietējā vara. Katrai varai ir savas funkcijas, kas savstarpēji nav pakļautas. Tas nozīmē, ka reģionālā un vietējā vara, veicot savas funkcijas, nav un nedrīkst būt pakļauta Latvijas valstij. Tāpēc pašvaldību nedrīkst uzskatīt par valsts iestādi. Cits jautājums ir par valsts uzdoto funkciju izpildi. Valsts pārvaldes iekārtas likumā bija pants, kas noteica: pašvaldības ir valsts pārvaldes atvasināta persona. Arī jaunajā likumprojektā mēs saskatījām centienus padarīt pašvaldības par valsts pārvaldes sastāvdaļu.

— Vai LPS ir iesniegusi kādus priekšlikumus jaunajam likumprojektam?

— Priekšlikumi iesniegti nav, taču esmu personiski sagatavojis un iesniedzis ap 80 komentārus dažādiem likumprojekta pantiem. Zinot, ka likumprojekta izstrādes termiņš ir ļoti īss, ierosināju darba grupai strādāt daudz intensīvāk, sanākt kopā trīs reizes nedēļā. Diemžēl no RAPLM puses intereses par to nebija. Mums ir atšķirīgi mērķi. Ir arī citi jautājumi, piemēram, pašvaldību pamatnostādņu izstrāde, par kuru nepieciešamību LPS runāja, kad tika izveidota darba grupa. Patlaban arī RAPLM ir nonākusi pie šāda atzinuma, un šāds dokuments tiek izstrādāts, turklāt nesaskaņojot ar darba grupu. Šobrīd ir skaidrs, ka uzdotajā termiņā likumprojekts sagatavots netiks. Pat ja tiks uzrakstīts, man ir maz cerību, ka tas būs labs un lietderīgs. Paredzu, ka tas drīzāk kļūs par cīņu un diskusiju objektu arī politiski un Saeimā netiks pieņemts.

Likumprojekts kā politisko cīņu un diskusiju objekts

— Kādi tad ir LPS priekšlikumi problēmas risinājumam?

— Spēkā ir ļoti labs likums “Par pašvaldībām”, kurā būtībā nav jāmaina neviens pants.

— Vai šāds piedāvājums jums nešķiet nedaudz savāds?

— Ir labi, ka pastāv un tiek saglabāta stabilitāte. Likumā “Par pašvaldībām” kopš 1994. gada 14 reizes ir veikti daudzi grozījumi, taču nav mainītas pamatnostādnes. Mēs uzskatām, ka nav pieļaujama steiga tik būtiskā un konstitucionālā jautājumā, kas apraksta publiskās varas sistēmu Latvijā.

Pēdējā LPS kongresā ir pausta LPS nostāja attiecībā uz jaunā likumprojekta “Par pašvaldībām” izstrādi. Tajā ir izteikta visu pašvaldību nostāja, kādam jābūt likumprojektam, ja to izstrādā no jauna. Paredzot, ka likumam “Par pašvaldībām” ķersies klāt labojumu veikšanai, kongresā paudām savu viedokli.

— Vai LPS turpmāk likumprojekta darba grupā vēl sniegs kādus priekšlikumus?

— Mēs vienmēr esam snieguši un sniegsim priekšlikumus.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas  un pašvaldību lietu redaktore

Artis Stucka, RAPLM departamenta direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Citāda pieeja, citāds funkciju sadalījums

— Darba grupā, kas strādā pie jaunā likumprojekta, ir radušās domstarpības. Kādas tās ir, un kāds ir to iemesls?

— Vispirms ir jāmin nesaprašanās starp LPS un RAPLM par likumprojekta izstrādi. Ministrija noslēdza līgumu ar L.Muciņa zvērinātu advokātu biroju, un Eduarda Ikvilda izstrādātais likumprojekts, ko piedāvājām izskatīt darba grupā, ir tapis uz esošā likuma “Par pašvaldībām” bāzes. Vienojoties par likumprojekta sagatavošanu, noteicām trīs būtiskākos uzdevumus: to veidot, saskaņojot ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Eiropas hartu par vietējām pašvaldībām, piedāvāt veiksmīgāku pašvaldību kompetences modeli un paplašināt pašvaldības deputātu atbildību. Visi minētie nosacījumi piedāvātajā likumprojekta variantā ir izpildīti.

Vislielākā LPS opozīcija ir divos no minētajiem nosacījumiem. LPS iebilst pret atbildības noteikšanu pašvaldības deputātiem, kā arī pret jauno kompetences modeli. LPS ierosina caurskatīt esošajā likumā noteiktās autonomās funkcijas un svītrot tās, kam valsts nav piešķīrusi finansējumu. Ir saprotama šī finanšu problēma, taču tas nav šā likuma pamatuzdevums. Šajā likumā ir būtiski precizēt pašvaldību darbības pamatu, nosaucot tās funkcijas, kas pašvaldībām, tēlaini sakot, ir piešķirtas piedzimšanas brīdī, lai uz tā pamata veidotu optimālu funkciju iedalījumu autonomajās un deleģētajās funkcijās. Piekrītu LPS, ka ir jāpārskata citi likumi. Piekrītu, ka Latvijā nav precīzi aprēķināts, cik izmaksā katra funkcija, un ka tas ir jādara, taču ne šā likuma izstrādes gaitā.

— Vai likumprojektā piedāvātais kompetenču sadalījums būtiski atšķiras no esošā? Kāpēc jaunais, jūsuprāt, ir labāks?

— Jā, atšķiras. Pašreizējā likumā “Par pašvaldībām” pašvaldību kompetences ir noteiktas kā funkcijas. Šo sadalījumu varētu raksturot kā nepietiekami strukturētu un haotisku, bet pašas funkcijas — kā abstraktas un nekonkrētas. Minēšu vienu funkciju un tās izpratni izpildē. Kā saprotama funkcija: sekmēt uzņēmējdarbības attīstību?

Vai tas nozīmē gar tautas namu noasfaltēt ceļu, pa kuru brauc uzņēmēji un pārvadā, piemēram, baļķu kravas? Jaunajā likumprojektā tiek piedāvāts cits modelis. Un darba grupas locekļiem domstarpības ir divu funkciju veidu — autonomo un deleģēto — nodalīšanā. Autonomo funkciju apzināšanā un nodalīšanā, mūsuprāt, vislabāk var palīdzēt nozaru ministrijas. Jo tās veic deleģēto funkciju izpildes pārraudzību pašvaldībās. Ministrijām tika lūgts sagatavot skaidrojumu konkrētas funkcijas izpildei. Diemžēl saņemtā informācija nav iekļaujama likumprojekta redakcijā, tā bija nekonkrēta un strīdīga. Lai novērstu šīs neprecizitātes, ar nozaru ministrijām notiks sarunas. Tas ļaus mums nonākt pie konkrētu autonomo un deleģēto funkciju formulējuma un uzskaitījuma.

Ir jānosaka un jāprasa pašvaldību atbildība

— LPS norāda, ka ir jādefinē problēmas, kas radušās, piemērojot spēkā esošo likuma “Par pašvaldībām” redakciju, un identificēt iespējamos šo problēmu risinājumus. LPS arī uzskata, ka, piedāvājot jaunus formulējumus pašvaldību funkcijām vai pašvaldībām deleģētajām valsts funkcijām, tie ir jāpamato ar Finanšu ministrijas, attiecīgās nozares ministrijas un pašvaldību saskaņotiem šo izmaiņu izraisīto izmaksu vai ietaupījumu aprēķiniem. Vai šajā un jūsu iepriekš teiktajā ir kādas pretrunas?

— Par šo ierosinājumu veikt aprēķinus esam runājuši ar Finanšu ministriju. Ministrijas pārstāvji izteica pamatotu kritiku par pašvaldību budžetu sastādīšanu un tajos noteiktajām prioritātēm. Nav tik reti gadījumi, kad budžets ir sastādīts neveiksmīgi un izvēlētās prioritātes dēļ trūkst līdzekļu autonomo jeb pastāvīgo funkciju izpildei. Ir iecerēts nākotnē veikt pētījumu par šo problēmu.

Nenoliedzami, paralēli likumprojekta izstrādei notiks sarunas ar Finanšu ministriju par autonomo funkciju finansējuma jautājumiem.

Es neredzu pretrunas darba grupā pārskatīt esošās pašvaldību kompetences, salīdzinot tās ar jauno redakciju, jo likumprojekts tapis uz esošā likuma bāzes.

— Minējāt, ka pašvaldību pārstāvji iebilst pret atbildības noteikšanu likumprojektā. Kāds tam ir iemesls?

— Diemžēl jāatzīst, ka visas četras notikušās darba grupas sēdes ir iestrēgušas vienā punktā. Mēs nespējam tikt tālāk, jo ar LPS nevaram vienoties par autonomajām funkcijām. Situācija vedina domāt, ka tas tiek darīts apzināti, ar domu — rakstīt jūs varat, bet vienalga labi nebūs.

Bet, runājot par atbildības noteikšanu vai nenoteikšanu likumā, jāatzīst, ka, iestrādājot šādu normu, mēs neradām neko nedemokrātisku. Šāda pieredze ir arī citās demokrātijas pieredzē bagātās zemēs, piemēram, Dānijā. Nav normāla un turpmāk ir nepieļaujama situācija, ka pašvaldības deputāti nav atbildīgi par pieņemtā lēmuma tiesiskumu. Jāpiezīmē, ka šeit nav runa par saukšanu pie atbildības, kas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē, bet gan par atbildības noteikšanu. Esošais likums “Par pašvaldībām”, ko par ļoti labu uzskata LPS pārstāvis Māris Pūķis un domā, ka tajā nav vajadzības neko mainīt, atbildības jomā veido apburto loku. Ja pašvaldībā tiek pieņemti nelikumīgi lēmumi un RAPLM saskaņā ar esošā likuma 93.pantu prasa atbildību no domes priekšsēdētāja, skan atbilde, ka lēmumu saskaņā ar 21.pantu ir pieņēmusi dome. Savukārt domē ir pozīcijas un opozīcijas deputāti. Vai pie atbildības ir saucami tie, kas bijuši opozīcijā un balsojuši pret nelikumīga lēmuma pieņemšanu? Un kā rīkoties, ja domes vairākums pat tiesā atzīst, ka pieņemtais lēmums ir nelikumīgs, bet izšķiršanās par šādu rīcību ir vietējo iedzīvotāju interešu labā? Tā tas bija Cenu pagasta padomes priekšsēdētāja atbrīvošanas gadījumā.

Jaunā likumprojekta redakcijā tiek piedāvāts ieviest pantu par vārdisko balsojumu, par protokola noformēšanu balsojuma atspoguļošanai, lai vajadzības gadījumā nelikumīgās situācijas ierobežotu un padarītu vieglāk konstatējamas.

LPS par demokrātiju pārkāpjošu uzskata jaunajā likumprojektā ieviesto pantu par atbildīgā ministra tiesībām atlaist domi vai padomi. Pret šo normu kategoriski iebilst LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Šādi gadījumi ir sarežģīti, un šādi lēmumi netiek pieņemti dažās minūtēs. Domi var atlaist tikai par nopietniem pārkāpumiem, un piemērs tam varētu būt faktos konstatēta nesaimnieciska rīcība. Tās nav politiskās spēles. Šāda panta iekļaušanu zināmā mērā sekmēja bēdīgā pieredze ar Rendas pagasta padomes atlaišanu. Divus mēnešus, kamēr Saeima pieņēma attiecīgu likumu par šīs padomes atlaišanu, nekas nenotika, visi gaidīja Saeimas lēmumu. Likumprojekta turpmākās apspriešanas gaitā aicināsim pašvaldību pārstāvjus kopīgi izstrādāt pieņemamu kārtību, kā apstrīdēt ministra lēmumu.

— Kādos jautājumos vēl ir domstarpības?

— LPS iebilst pret likumprojektā minēto formulējumu, ka pašvaldības ir valsts pārvaldes sastāvdaļa. To izskaidro mūsu piedāvātā shēma, kurā atainota pašvaldību kompetence (skat.att.). Gan autonomā, gan valsts uzdotā pašvaldību kompetence darbojas visās demokrātiskās Eiropas valstīs. Uzdotā kompetence darbojas pēc principa — kas uzdod, tas pārrauga tās izpildi. Tādējādi pašvaldības, īstenojot uzdoto kompetenci, kļūst par valsts pārvaldes sastāvdaļu, kad Ministru kabinets pārrauga kompetences izpildi. Taču tas neattiecas uz autonomo kompetenci.

Bez tam viens no likumprojekta izstrādes uzdevumiem ir šo likumu pielāgot Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Ja pašvaldības iebilst pret minēto likumu, tām ir tiesības vērsties Satversmes tiesā un pierādīt savu taisnību.

Likumprojektā ir piedāvāta arī noteikta atlīdzības sistēma pašvaldību vadītājiem, kas, piemērojot koeficientu, ir samērota ar valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējās darba algas apmēru. Bija priekšlikums noteikt maksimālo likmi, lai nepieļautu pašvaldības vadītāja nesamērīgi augstas darba algas noteikšanu. Līdzīgi tas ir arī Saeimas deputātiem.

Plašāk pārstāvētas iedzīvotāju intereses

— Vai likumprojektā ir kādas normas, kurās pašvaldību iedzīvotāju intereses ir ievērotas mazāk nekā spēkā esošajā likumā “Par pašvaldībām”? Šāds apgalvojums ir minēts LPS valdes lēmumā.

— Mani izbrīna šāds apgalvojums. Uzskatu, ka iedzīvotāju intereses jaunajā likumprojektā, gluži pretēji, ir pārstāvētas vairāk. Piemēram, likumprojektā ir paplašināta iedzīvotāju iesaistīšana pašvaldības darbā un dotas iespējas iesniegt izskatīšanai lēmumprojektus, kā arī noteikta sabiedriskā apspriešana. Piemēram, svarīgākā dokumenta — pašvaldības nolikuma — pieņemšanai vai izmaiņu apstiprināšanai tajā, tāpat arī apstiprinot pašvaldības budžetu un administratīvās teritorijas robežu izmaiņu gadījumā. Bez tam ir grūti nosaukt esošā likuma pantu, kurā noteiktas iedzīvotāju intereses.

— Pēc iepriekš teiktā ir saprotams, ka likumprojekta redakciju raksta īpaši pieaicināti profesionāļi. Kādi ir darba grupas uzdevumi?

— Darba grupā tika nolemts pieaicināt speciālistus likumprojekta uzrakstīšanai. Slēdzot darba līgumu ar L.Muciņa zvērinātu advokātu biroju, tika noteikts arī uzdevums, kas minēts MK rīkojumā. Darba izpildītāji ir sagatavojuši likumprojekta redakciju atbilstoši noteiktajam. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ir piedāvāts strukturēts pašvaldību kompetenču sadalījums, ir definēta pašvaldības deputātu un vēlēto amatpersonu atbildība, nodalīta pašvaldības lēmējvara no izpildvaras. Tas nav veidots no zila gaisa, bet balstīts uz pieredzi un pārbaudīts citās demokrātiskās valstīs. Pētījām Dānijas pašvaldību likumu, arī Krievijas, Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas attiecīgos likumus. Tomēr mūsu mērķis nebija pilnībā pārņemt kādas citas valsts likumu, attiecinot to uz mūsu apstākļiem.

Darba grupas darbs būtu sniegt konstruktīvus priekšlikumus likumprojekta un tā pantu izmaiņām vai pilnveidošanai.

Ir kritika, priekšlikumu nav

— Vai tas nozīmē, ka darba grupas locekļu priekšlikumi nav saņemti?

— Diemžēl no pašvaldību pārstāvjiem priekšlikumi līdz šim nav saņemti. Ir aprakstoši komentāri, taču tie neraksturo būtību. Šobrīd ir sagatavota likumprojekta un esošā likuma salīdzinošā tabula, kas neliedz vērtēt, nosaukt problēmas un strādāt ar tām. Priekšlikumus ir iesniegušas nozaru ministrijas, taču tie vairāk attiecināmi uz citiem saistošiem likumiem.

— Cik laika atvēlēts likumprojekta izstrādei, un kādus redzat domstarpību kliedēšanas ceļus?

— Likumprojekta izstrādes termiņš ir šā gada 31.decembris. Nevaru šobrīd komentēt iespējamos kompromisus. RAPLM savu darbu ir izpildījusi. Mūsu turpmākais uzdevums ir strādāt ar ministriju priekšlikumiem un dot iespējas darba grupai iepazīties ar likumprojektu un iesniegt savus priekšlikumus. Pēc tam būs sabiedriskā apspriešana. Jāpiebilst, ka likuma ieviešana būs pakāpeniska, paralēli citiem pašvaldību pārveidošanas procesiem — novadu izveidei.

— Kas ir atbildīgs par likumprojekta izstrādi?

— Atbildīgā ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Darba grupas vadītājs ir ministrs Ivars Gaters.

— Vai ir vēl kādi jaunievedumi?

— Ir piedāvāta pašvaldības lēmumu sistematizācija. Ir nodalīta pašvaldības lēmējvaras (domes) kompetence un vietējās administrācijas — izpildvaras — kompetence. Ir paredzēts, ka uzdoto kompetenci pašvaldībā realizē vietējā administrācija izpilddirektora vadībā, savukārt vēlētā vara īsteno pašvaldības autonomo kompetenci un pārrauga vietējās administrācijas darbu.

Kopumā likumprojektā piedāvātais kompetenču sadalījuma modelis ir pārdomāts, apspriests gan ar teorētiķiem, gan ar praktiķiem. Tas ir vienkāršs, saprotams un nepārprotams, tāpēc tas ir solis uz priekšu pašvaldību darba pilnveidošanā.

Likumprojektā ietverti arī pēc novadu izveides pašvaldībās organizējamie pakalpojumu centri un noteikti to iedzīvotājiem sniedzamie minimālie pakalpojumi.