Ministru prezidenta biedrs:

Dialogā par Latvijas ekonomisko stratēģiju Eiropā

Vakar, 22. oktobrī, aicinot Latvijas komercbanku vadītājus uz dialogu par Latvijas ekonomisko stratēģiju, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers uzklausīja banku pārstāvju redzējumu, kā veidot valsts un uzņēmēju attiecības.

A.Šlesers atzīmēja, ka “ir pāršķirta jauna lapa valsts un uzņēmēju sadarbības veidošanā” un šī tikšanās ir pirmais solis pēc šā gada 17. septembrī rīkotās konferences “Valsts atbalsts uzņēmējiem un tautsaimniecības attīstība pēc pievienošanās Eiropas Savienībai”, kurā vairāki tūkstoši Latvijas uzņēmēju tika aicināti uz konstruktīvu dialogu un sadarbību.

Sākot tikšanos ciklu ar nozaru pārstāvjiem, Ministru prezidenta biedrs kā pirmos uz dialogu aicināja banku vadītājus, jo “bankas ir mūsu ekonomikas “sirds”, tās vēro valsts ekonomiskās attīstības norises kopumā”. Kā uzsvēra A.Šlesers, tieši bankas aktīvi piedalās tautsaimniecības procesu virzīšanā, nosakot investīciju virzienus un domājot par to, kā atbalstīt peļņu nesošus projektus.

Akktuāla ir arī problēma, ka netiek izmantots brīvais banku kapitāls. Bankās ir simtiem miljonu brīvu līdzekļu, kurus tās vēlētos ieguldīt lielu projektu realizēšanā, veicot investīcijas infrastruktūras attīstīšanai, mājokļu celtniecībai, bet šādu projektu trūkst. Tādēļ ir jāuzlabo valsts, pašvaldību un privātā sektora sadarbība, lai radītu projektus, un arī bankām ir aktīvi jāiesaistās šajā procesā.

Tikšanās laikā pārrunātas banku līdzdalības iespējas liela mēroga infrastruktūras projektu finansēšanā, mājokļu politikas realizēšanā, riska kapitāla fondu veidošanā, kā arī ES strukturālo fondu apgūšanā un apsaimniekošanā. Bankām, īpaši tām, kurām ir ārvalstu -- Skandināvijas, Vācijas, Krievijas — kapitāls, aktīvi jāpiedalās arī ārvalstu investīciju piesaistē.

Ministru prezidenta biedrs kā Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes vadītājs informēja par vienotās tautsaimniecības stratēģijas izstrādes gaitu un uzsvēra, ka sagaida konstruktīvus priekšlikumus arī no banku pārstāvjiem.

Sarunas gaitā iezīmēti arī vairāki problemātiski jautājumi, kas kavē sekmīgu valsts, pašvaldību un uzņēmēju sadarbību, tai skaitā pašvaldību iespējas sadarboties ar bankām. Kā atzīmēja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons un vairāki banku pārstāvji, ir jāatrod politisks risinājums, piemēram, lai radītu iespējas pašvaldībām veikt aizņēmumus komercbankās atsevišķu projektu un programmu īstenošanai.

Vienojoties par aktīvas sadarbības nepieciešamību, tikšanās dalībnieki apņēmās uzturēt regulāru un konstruktīvu dialogu. A.Šlesers arī uzdeva Latvijas Attīstības aģentūrai kopā ar banku pārstāvjiem izstrādāt sadarbības modeli ES strukturālo fondu apsaimniekošanā.

Ministru prezidenta biedra birojs