Latviešu folkloras krātuves vadošā speciāliste Māra Vīksna:

No zemgaliešu krātā un dotā tautas garamantu pūra

Uzruna LZA un Bauskas pilsētas domes kopsēdes brīvajā pārrunu daļā 2000.gada 9.jūnijā

Jau 1844. gadā no Mežotnes un Svitenes vairāk nekā 200 tautasdziesmu nonāk Georga Bitnera krājumā "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes". Gadsimta beigās Krišjāņa Barona "Latvju dainās" ievietotas 6667 dziesmas no Bauskas puses. To pierakstītāji galvenokārt ir vietējie skolotāji Maturu Atis, O.Kiršteins, Roberts Bērziņš, Žiema, Kleinbergu Jānis; "Bauskas Vēstneša" izdevējs Mārcis Šimiņš (Pērkons), vēlākais grāmattirgotājs Purpeteru Andrejs. Nenoskaidrota profesija Līdaku Jēkabam no Iecavas, D.Lauciņam no Rundāles, Tūbu Jānim no Svitenes. Vēl šobrīd Leišmalē un Bauskā sastopams uzvārds Miļūns. "Latvju dainās" pavisam trīs Miļūni: Pēteris no Borsmindes, Kārlis no Bauskas apkārtnes (par abiem šiem K.Barons savās piezīmēs jautājis — vai nav Mīļumu Pēteris un Kārlis), bet par trešo — Krišjāni no Gļebavas Lietuvā — vairs šaubu par uzvārda rakstību nav bijis. Krusenes muižā nonācis Roberta Klaustiņa vecākais brālis Adolfs no Lielezeres, domājams, ka Pirmās atmodas darbinieks Miķelis Klusiņš no Svitenes Kukāriem arī dziesmas guvis dzimtajā pusē. Lielu rezonansi sabiedrībā izsauca V.Gudžas no Lepšu kalna vākums.

Anša Lerha–Puškaiša pasaku un teiku krājumā 265 vienības ir no 18 Bauskas apriņķa pagastiem (no Vecumniekiem — 42, no Grāvendāles — 41, no Mežotnes — 36, no Lieliecavas — 33, no Misas — 31, no Bruknas — 18, no Svitenes — 14, no Rundāles — 13). Vācēji pārsvarā tie paši, kas "Latvju dainās".

Jurjānu Andrejs savu etnogrāfisko ceļojumu laikā Bauskas novadā nav iegriezies. Vienīgi D. Lauciņš viņam ir atdziedājis 13 senatnīgas dziesmas, ko apguvis no Mades Lielvārdes Rundālē. Emilam Melngailim gan netrūkst teicēju no Bauskas puses, bet tās visas lielākoties satiktas Rīgas un Bauskas nespējnieku patversmēs. Topošajā "Latvijas mūziķu leksikonā" atradīsim teicējas Sofiju Ansoni, Grietu Beltoviču, Madi Lielvārdi, Lību Lingu, Lību Pelbēģi un visu kuplo Jēkaba Graubiņa dzimtu no Zālītes: māti Līzi, tēvu Jāni, māsu Līzi Pinku, mātes māsas Trīni Barīsu, Dārtu Daci un Luizi Luzi Jansones. Jau vairāk nekā 50 gadus nedzēsts parāds mūsu kultūrai un latviešu tautas mūzikai ir nepublicētā un nepieejamā Jēkaba Graubiņa "Grievaltas dziesmu ligzda".

Savulaik Latviešu folkloras krātuvei materiālus sūtījušas visas Bauskas puses skolas, no dažiem pagastiem pat vairākas: gan sešklasīgās, gan četrklasīgās. Piemēram, Ceraukstes pagastā — gan Pamūšu, gan Pāces, gan Griķu skoliņas. Visvairāk savākuši skolēni no Skaistkalnes. Tālāko izglītību baušķenieki guvuši gan Jelgavas, gan Rīgas skolotāju institūtos, gan Latvijas Universitātē u.c. mācību iestādēs, kas piedalījušās folkloras vākšanā. Vēl pieminami daži vārdi no individuālajiem vācējiem: Alma un Irma Mednes Bauskā, Aleksandrs Jansons dažādos pagastos, Ludis Bērziņš Panemūnē, Hermīne Stašinska Stelpē, J.Miljons Vecumniekos, Alise Laua Mežotnē, E.Rigaste Īslīcē, E.Zvirbulis Ceraukstē, Rūdolfs Līdeks Svitenē u.c.

Pēdējā pusgadsimtā notikušas divas lielas ekspedīcijas Bauskas rajonā: pirmā — 1951. gadā, otrā — 1965. gadā. 1951. gadā bija viena no klasiskākajām padomju folkloras ieguves ekspedīcijām. Tās galvenais uzdevums bija meklēt tautas jaunradi. Visa Bauska bijusi sabangota ar dzejiņu sacerēšanu, folkloristi pat baidījušies iet pa pilsētiņas galvenajām ielām, lai kāds atkal nepiedāvātu savus pantus. Gribas salīdzināt divu dižu zemgaliešu vākumus šajā ekspedīcijā. Etnogrāfijas un folkloras institūta Materiālu vākšanas, kārtošanas un publicēšanas sektora vadītājs Sesavnieks Pēteris Birkerts centies atspoguļot tikai jauno, viņa krājumā ir vietējās jaunietes, ar pavārdu Spīdola, dzeja, biešu kaplētāju un slaucēju dancis utt. Tā paša institūta Folkloras sektora vadītājs mežotnieks Jānis Alberts Jansons izjautājis vecākos Bauskas iedzīvotājus, veicis veselības aptauju, kurā jautājumi par ēšanu, dzeršanu, pīpēšanu, gulēšanu un pirtī iešanu. Sakopoti raksturīgākie baušķenieku izteicieni, teikas, nostāsti. Neko ne pieliekot ne atņemot, no tā varētu izveidot brīnišķīgu publikāciju. Lai nu kā strādājuši abi zemgalieši, godprātīgi, nereaģējot uz vadošiem norādījumiem vai arī maksājot nodevas laikmetam, tomēr abi tika atzīti par nederīgiem darbam folkloristikā Zinātņu akadēmijā. Šajā ekspedīcijā savu sašutumu par jauno skolotāju Gunu Breikšu paudusi Alma Ancelāne, jo konkursam "Pazīsti Padomju Latviju" viņas skolēni iesūtījuši Rundāles pils spoku stāstus un slavinājumu labajam Mežotnes firstam Līvenam. Pirmās ekspedīcijas laikā darbība bija koncentrēta vairāk Bauskā, Skaistkalnē un Bārbelē, bet otrajā ekspedīcijā vācēji devās uz rietumu pusi, strādāja Rundālē, Mežotnē, Svitenē, Žeimē.

Raksturīgākais Bauskas novada folklorā ir apdziedāšanās dziesmas, kas visvairāk saglabājušās no atmiņām par linu talkām. Dzīvas ir Jāņu dziesmas, kaut mazāk izplatīta kļuvusi tradīcija iet Jāņu naktī no mājas uz māju. Spilgtākās teikas ir par Bauskas pili, par pazemes ejām no tās uz Mežotni, Borsmindi, Jumpravu un pat Rīgu, par tur apslēpto mantu, par zviedra cepuri pils logā; par nogrimušo Mežotnes Viestura pili, par spokiem Rundālē, par Skaistkalnes baznīcu u.c. Ļoti daudz nostāstu ir par māžiem, ēnām, parādībām pie kapiem. Varbūt vairāk nekā citur Latvijā ir nostāstu par ebrejiem. Žīdi kalpojuši par preciniekiem, jo labi zinājuši apkārtnes jaunās neprecētās meitas. Tā, ieradies Vecsaulē, paunu žīds vēstījis par Rundāli: "Oi, tur ir vesels meitu līdums!" Piemēram, J.A.Jansona pieraksts no Otto Ātrēna "Kad plēsājs plēš".

— Žeimes žīdiņš brauc uz Jelgavu iepirkties. Pusceļā, pie Mazšvitenes, ir jau vēls vakars. Viņš domā atpūtināt zirgu un pabarot to muižas āboliņā, kas pienāk pie ceļa. Tur ganās jau muižas zirgi.

"Ļauj mane zirgele ar paganīt!" viņš lūdzas ganam. Šis atbild: "Labi, var! Bet kopā ar muižas zirgiem ne!" Muižas zirgi viņa zirgu varot saspert. Varot uznākt arī kungs — ko tad? Lai žīdiņš savu zirgu novieto tuvāk mežmalei: tur arī labs āboliņš. Žīdiņš ir ar mieru.

Zirgu piesējis, viņš lūdz, lai laiž ganu būdā un saka: "Kad tas plēsājs plēs, cel mane augsem! Tad būs gaisma, tad es brauks." (Žīds ar plēsāju domājis griezi, jo tā sāk griezt ar gaismiņu).

"Labi!" gans apsolās. Bet tikko žīds iemidzis, gans to modina: "Plēsējs plēš! Žīds pagrozās un redz, ka vēl tumsa. Viņš neceļas un tikai norūc: ‘’Nu lai vins paplēs!"

Kad gaisma jau uzaususi, žīds pieceļas. Izrādās, ka plēsājs ir bijis vilks. Zirgs saplosīts. Kad viņš iet savam saplosītajam zirģelim klāt, vilks skrej uz mežu. To redzēdams, žīds viņam uzsauc: "Skreij!" Vilks mazliet paskatās atpakaļ. Žīds tad vēl jo lepni un lielīgi nobļauj šim pakaļ: "Es ese braukuse, braucs un brauks vēl! Bet tu skreij kājām un skries vēl!"

Folkloras vākšanas darbs Bauskas novadā nav beidzies, to turpina folkloristi, studenti, skolēni un vietējie novadpētnieki.