Bauskas rajona valsts kultūras pieminekļu galvenā inspektore Mārīte Putniņa:

No dziļās kultūras akas šodien un nākotnes vīzijā

Ziņojums LZA un Bauskas pilsētas domes kopsēdē Bauskā 2000. gada 9. jūnijā

Kultūras pieminekļu aizsardzība ir tā kultūras dzīves sfēra, kas visciešāk un vistiešāk saistīta ar visiem valstī notikošajiem procesiem. Pēdējos desmit gados notikušas straujas pārmaiņas. Tas ir arī pietiekami ilgs laika posms, lai saskatītu attīstības virzienus vai nākotnes vīzijas.

Pirmais būtiskais pārmaiņu process, ko es gribētu minēt, ir īpašuma attiecību maiņa vai precīzāk — privātīpašuma institūcijas atjaunošana. Tas skar arī kultūras pieminekļus. Aplūkojot skaitļus, izrādās, ka denacionalizācijai bija pakļauta aptuveni puse rajona kultūras pieminekļu. Puse no tiem ir baznīcu un draudžu īpašumi un otra puse — privāti īpašumi. Pats process ir pilnīgi objektīvs un neapstrīdams, bet jautājums ir par to, kā tas ietekmē kultūras pieminekļus. No vienas puses, ir atjaunojusies un paplašinās to cilvēku kategorija, kas lepojas ar savu īpašumu un to atbilstoši apsaimnieko arī bez īpaši lielām finansiālām iespējām. Tādi pozitīvas attieksmes piemēri ir Codes, Bruknas un Grenctāles muižas, Rundāles pils kalpu māja un ēka Bauskā, Plūdoņa ielā 40, aktīvi savus īpašumus kopj draudzes, ieskaitot arī liela apjoma remontus un rekonstrukcijas, piemēram, Iecavā vai Bauskas Sv. Gara baznīcā.

Tomēr ir pietiekami daudz arī bēdīgu piemēru, kas atsevišķos gadījumos noveduši pie pieminekļu bojāejas. Tādi ir Menču vējdzirnavas, ēka Bauskā, Rīgas ielā 42. Lielas cerības nevieš arī situācija Borusmindes muižā, Jumpravmuižā, Saules muižā un vēl šur tur.

Šeit man gribētos minēt vēl kādu piemēru — šonedēļ mēs ar arheologiem trīs pagastos apsekojām apmēram 20 arheoloģijas pieminekļus, un tikai trijās vietās vietējie iedzīvotāji zināja par šādu objektu eksistenci tuvējā apkārtnē vai pat savā īpašumā. Tad nu jājautā, vai reizē ar mantojamo īpašumu tiek mantotas arī šīs vietas tradīcijas, vai tām tiek dota jauna iespēja dzīvot?

Reizē ar privatizāciju aktuāls kļuva arī jautājums par kultūras pieminekļu izmantošanu, piemērotas funkcijas atrašanu. Daudz kas pēdējos gados ir atgriezies savās vietās, piemēram, baznīcās notiek dievkalpojumi un tajās vairs nav ne labības, ne minerālmēslu noliktavas. Tomēr vairumā gadījumu vēsturisko funkciju piemineklim nav iespējams atjaunot, pie tam ir svarīgi, vai jaunā funkcija dos arī kādus ienākumus, kas, pirmkārt, ir nepieciešami pašu pieminekļu uzturēšanai, un vai tā neizraisīs pieminekļa vai vides degradāciju. Lielākā daļa kultūras mantojuma objektu, protams, orientējas uz tūrisma un atpūtas nozari, tomēr atsevišķos gadījumos lielāko objektu izmantošana rada problēmas. Tā tas ir, piemēram, Kaucmindes pilī un Borusmindes muižā.

Otra tēma, kurai es vēlētos pieskarties, ir valsts un pašvaldību politika kultūras mantojuma jomā. Ir pieņemts vienmēr pieminēt gandrīz nemainīgi bēdīgo ekonomisko un finansiālo stāvokli un proporcionāli tam skopo finansējumu kultūrai. Tomēr no valsts budžeta tiek piešķirts vismaz minimāls finansējums valsts nozīmes saimnieciski neizmantojamiem kultūras pieminekļiem. Bauskas rajona objekti katru gadu saņem 3—7 tūkstošus latu. Inspekcijā ir aprēķināts, ka šis finansējums būtu jāpalielina vismaz desmit reizes, tomēr tas demonstrē vismaz labo gribu. Vēl kāda jauna parādība ir dažādi fondi, no kuriem iespējams saņemt papildfinansējumu. Tas pirmkārt ir Kultūrkapitāla fonds, kura konkursos Bauskas rajona kultūras mantojuma objekti startē ļoti sekmīgi — piemēram, Bauskas pils.

Ļoti svarīga ir pašvaldību nostāja kultūras mantojuma jautājumos, jo tās administrē visu savu teritoriju ar visiem kultūras mantojuma objektiem. Jāatzīst, ka vairumā pašvaldību noskaņojums ir kultūras mantojumam labvēlīgs. Piemēram, vismaz minimāli uzturēšanas līdzekļi tiek nodrošināti skolām Svitenes muižā, Skaistkalnes muižā, Dzimtmisas muižā un pansionātam Derpelē. Rundāles pagasts drosmīgi uzņēmies rūpes par Kaucmindes muižu. Bauskas rajona padome finansē Bauskas pils muzeju, Ceraukstes pagasts — Plūdoņa memoriālo māju–muzeju "Lejeniekus".

Svarīgas šeit ir rūpes par kultūrvidi kopumā. Tā ir kompleksa problēma, kas saistīta ar vides degradācijas novēršanu, teritoriju plānošanu, ainavu un ēku projektēšanu. Tā ir problēma, kuras risināšanā ilgstoši ir valdījis un valda haoss, kas var izraisīt arī katastrofālas sekas.

Diemžēl šāds ļoti nopietns piemērs ir Bauskas vecpilsēta, kuru šķērso maģistrāle "Via Baltica", un komplektā ar pilsētas plānošanas un elementāru pilsētbūvniecības likumsakarību ignorēšanu pilsētas vēsturiskais centrs vietām zaudē pilsētas pazīmes, nemaz nerunājot par pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzību.