Mēs, kas dzīvojam valstīs pie Baltijas jūras, daudzējādā ziņā saderam kopā

Šodien, 24.oktobrī, noslēdzas Zviedrijas Riksdāga (parlamenta) spīkera Bjerna fon Sīdova vadītās delegācijas divu dienu oficiālā vizīte Latvijā

Vakar Saeimas namā: tribīnē — Zviedrijas Riksdāga spīkers Bjerns fon Sīdovs, prezidijā — Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Zviedrijas Riksdāga spīkers Bjerns fon Sīdovs Saeimas sēdē 23.oktobrī:

Priekšsēdētājas kundze, godājamie Saeimas locekļi, dāmas un kungi!

Man ir liels gods un prieks par šo iespēju uzrunāt jūs, Latvijas tautas vēlētos pārstāvjus, laikā, kad viesojos Rīgā kopā ar Zviedrijas parlamenta delegāciju, kurā ir pārstāvētas piecas no septiņām parlamentā ievēlētajām partijām. Delegācijas sastāvā ir pārstāvji no Transporta un komunikāciju komitejas un parlamenta grupas dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai, arī spīkera trešā vietniece Helēna Heijas kundze.

Dārgie draugi! Tikai pirms četriem mēnešiem man bija gods būt Rīgā un Zviedrijas parlamenta vārdā apsveikt jūs neatkarīgās Latvijas parlamenta atjaunošanas 10. gadadienā.

Es gribu vēlreiz apliecināt savu dziļo cieņu tam apbrīnojamam darbam, ko esat paveikuši pēdējo desmit gadu laikā, izveidojot funkcionējošu parlamentārās demokrātijas valsti. Jūs esat sasnieguši tos ārpolitikas mērķus, kurus paši sev izvirzījāt, — esat uzaicināti pievienoties Eiropas Savienībai un NATO. Gan Eiropas Savienība, gan NATO tika izveidotas, lai aizsargātu demokrātijas principus un novērstu to drūmo dienu atkārtošanos, kuras lielā mērā dominēja 20. gadsimtā.

Šā gada 20. septembrī Latvijas tauta ar pārliecinošu balsu vairākumu teica “jā” līdzdalībai Eiropas Savienībā. Šī līdzdalība tālāk padziļinās Baltijas jūras valstu ilgās partnerattiecības. Drīz lielākais vairākums Ziemeļvalstu un Baltijas valstu būs Eiropas Savienības dalībnieces. Norvēģija un Islande ir cieši saistītas ar mums, jo abas ir Eiropas ekonomikas zonas un Šengenas

	Tikšanās laikā: Latvijas vēstnieks Zviedrijā Artis Bērtulis, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre; Zviedrijas vēstnieks Latvijā Jērans Hokansons, Zviedrijas Riksdāga spīkers Bjerns fon Sīdovs; Ingrīda Ūdre iepazīstina Bjernu fon Sīdovu ar Latvijas parlamenta telpām un darbu Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

līguma dalībvalstis. Krievija ir kļuvusi par aktīvu sadarbības partneri Baltijas jūras reģiona ietvaros.

Vairākkārtējā Eiropas Savienības paplašināšanās ir saistīta ar vēsturiskiem centieniem izdzēst vecās dalījuma līnijas. Tagad mēs kopīgi veidojam vienotu Eiropu.

Eiropas konvents pēc intensīva darba ir nācis klajā ar saviem priekšlikumiem. Nesen darbu sāka Starpvaldību konference. Eiropas konstitūcijas līguma projektā ir panti par Eiropas Savienības kompetences jomām, proti, par tām jomām, kuras ir ES ekskluzīvā kompetencē vai ES un dalībvalstu kopīgā kompetencē, un tām jomām, kurās nepieciešama atbalstoša, saskaņota un papildinoša rīcība.

Tas ir labi, ka tiek noteikti dažādi kompetences līmeņi, tāpēc mūsu iedzīvotājiem būs vieglāk saprast, kas par ko ir atbildīgs. Tas spiež mūs padarīt lēmumu pieņemšanas procesu atklātu un viegli saprotamu.

Zviedrijas Riksdāga spīkera Bjerna fon Sīdova uzruna Latvijas Republikas 8. Saeimas sēdē 2003. gada 23. oktobrī

Runājot par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, līguma projekts paredz ieviest ātrās brīdināšanas mehānismu, atvēlot jautājuma apspriešanai sešas nedēļas. Taču dialogam starp Komisiju un valstu parlamentiem jāsākas jau daudz agrāk, efektīvi izmantojot tā sauktās zaļās grāmatas un baltās grāmatas. Sešu nedēļu ilgais periods var radīt īpašas grūtības tad, kad ir nepieciešams reāls un nozīmīgs dialogs ar iedzīvotājiem.

Konvents arī ierosina paredzēt īpašu pantu par līdzdalības demokrātijas principu. Līguma projektā teikts, ka ES institūcijām “jādod iespēja iedzīvotājiem un pārstāvju asociācijām darīt zināmu un publiski apspriest savu viedokli attiecībā uz visām ES darbības jomām”. Tas patiešām ir mūsu demokrātijas pamats. Iedzīvotājiem jāsajūt, ka viņi var piedalīties politisko lēmumu pieņemšanā, lai gan viņi šim nolūkam ir ievēlējuši politiķus.

Riksdāga Liberālās partijas deputāte Solveiga Helkvista un “Jaunā laika” frakcijas vadītājs Arturs Krišjānis Kariņš; Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns un Riksdāga Kristīgo demokrātu partijas deputāte Helēna Heija; Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un Riksdāga Zaļās partijas deputāts Klāss Roksbergs; Riksdāga Moderātu partijas deputāte Elizabeta Nīstrema un Tautas partijas frakcijas pārstāvis Māris Kučinskis

Lai gan vienam miljonam ES iedzīvotāju būs iespēja uzaicināt Komisiju iesniegt attiecīgus priekšlikumus par nozīmīgiem jautājumiem, kā tas ir paredzēts, mēs tomēr nedrīkstam aizmirst savu politisko partiju lomu. Tās spēj novadīt neapmierinātību un dažāda veida priekšlikumus vajadzīgā virzienā. Tām jābūt aktīvākām politikas formulēšanas procesā. ES valstīs ir dažādas politiskās partijas. Dažas no tām ir jaunas partijas vārda tiešā nozīmē. Citas ir vecākas, bet labi pielāgojušās mūsdienu sabiedrības jaunajai realitātei. Šīs partijas ir tik labi pārveidojušās, ka tās var raksturot kā jaunas, ja runā par ideoloģiju un politiskajām platformām. Vēl citas liek lielāku uzsvaru uz stingru ideoloģisko pamatu, tajā pašā laikā, protams, cenšoties sevi atjaunināt.

Lai gan politiskās partijas cenšas darboties saskaņā ar sabiedrības dzīves realitāti, izskan apgalvojums, ka tās ir savu lomu jau nospēlējušas un drīzāk ir pagātnes relikvijas nekā nākotnes simboli.

Es domāju, ka tas ir nepareizi. Lai debatētu par prioritātēm, mums ir nepieciešamas politiskās partijas, kas var pastiprināt tautas balsi. Mums ir vajadzīgas partijas, kas var padarīt skaļākas runātāju balsis un pašus runātājus pagriezt pareizā virzienā. Bez partijām mums būtu politiski džungļi, kur nauda, populisms un ielas spiediens noteiktu darba kārtību. Tas būtu ļoti neveiksmīgs risinājums.

Lielāka līdzdalības demokrātija nozīmē, ka mums jāuzlabo pārrobežu kontakti. Politiskās debates vienā ES valstī noteikti var papildināt debates citās dalībvalstīs, jo mēs risinām kopīgus jautājumus, kas interesē visus.

Dažu pēdējo gadu laikā vairumā ES valstu ir bijušas debates par tā saukto demokrātijas deficītu. Ir samazinājies vēlēšanās piedalījušos cilvēku skaits. Daudzas politiskās partijas pārdzīvo grūtības jaunu biedru iesaistīšanā. Pieaug neuzticība politiķiem.

Ir dabiski, ka vairumu valdību pastāvīgi kritizē, un tā ir politiskās spēles sastāvdaļa. Tomēr valdības aizvien vairāk saņem pārmetumus par to, ka tās iet savu ceļu un ir atrāvušās no cilvēkiem ielās.

Ja mūsu attieksme pret to ir pareiza, mums nav jābūt pesimistiem. Gluži otrādi — mūsu pilsoņi vairāk nekā jebkad agrāk ir iesaistījušies politisko jautājumu risināšanā. Viņi ir vīlušies savos ievēlētajos pārstāvjos, jo jūt, ka jautājumi jārisina bez kavēšanās. Viņi grib ātri saņemt rezultātus, un viņiem liekas, ka mūsu parlamenti strādā pārāk gausi.

Referendums par eiro ieviešanu, kas nesen notika Zviedrijā, parādīja, ka politiskie jautājumi var aizraut elektorātu. Vairāk nekā 80 procenti mūsu valsts balsotāju izmantoja savas demokrātiskās tiesības. Tajā pašā laikā interese par pārstāvju ievēlēšanu Eiropas Parlamentā ir zema. Varbūt ierosinājumi līguma projektā var šo situāciju mainīt. Ja politiķi Eiropas līmenī šķitīs racionālāki un vieglāk ietekmējami, arī vietas Eiropas Parlamentā tiks uzskatītas par svarīgākām.

Eiropas Savienības paplašināšanās palielinās dalībvalstu skaitu. Tā palielinās arī iespējas daudzām Eiropas kultūrām un sabiedrībām tieši sastapties jaunajos un vecajos forumos.

Ir viegli aizmirst par nepieciešamību ievērot subsidiaritātes principu šajā svarīgajā un vēsturiskajā procesā, kur aizvien neatlaidīgāk tiek pieprasīta institūciju efektivitāte. Arī Eiropā visa politika ir lokāla. Ja mēs labāk neieklausīsimies cilvēkos uz ielas, viņi arvien mazāk klausīsies, ko mēs runājam parlamentos. Eiropā, kad runa ir par “vietējo” līmeni, daudzi cilvēki saprot, ka tiek runāts par nacionālo parlamentu. Es ticu, ka valstu parlamenti var kalpot par vitālu saikni starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību, ja mums šādā veidā izdosies sevi prasmīgi organizēt.

Mums jānojauc visas nevajadzīgās sienas, kas pastāv starp mums un iedzīvotājiem. Mums pastāvīgi jāstrādā dažādos līmeņos — vietējā, valsts un Eiropas līmenī, lai tas kļūtu par īstenību. Mums jāizmanto savas politiskās partijas un jābūt atvērtiem arī citām līdzdalības formām. Eiropas iedzīvotājiem jāpanāk, lai viņus sadzirdētu paplašinātās Eiropas Savienības politiskajā procesā, un viņi to panāks.

Priekšsēdētājas kundze! Maijā, Eiropas valstu parlamentu spīkeru tikšanās laikā Atēnās, Zviedrijai tika izteikts lūgums vadīt darba grupu, kura plašāk pazīstama kā Atēnu grupa un kuras mērķis ir noteikt Eiropas Savienības parlamentu turpmāko sadarbību. Atēnu grupas uzdevums ir sagatavot ziņojumu līdz nākamajai ES valstu spīkeru apspriedei, kas notiks 2004. gada vasarā Hāgā, Nīderlandē.

Pagājušajā piektdienā 12 ES dalībvalstu spīkeri un spīkeru vietnieki un Eiropas Parlamenta pārstāvji tikās Stokholmā, lai apspriestu Eiropas Savienības valstu parlamentu turpmāko sadarbību. Vēlētos pateikties Latvijas Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdres kundzei par dalību šajā apspriedē.

Gatavojoties šai apspriedei, 25 Eiropas valstu parlamentu spīkeri atbildēja uz aptaujas jautājumiem par veidiem, kā attīstīt ES parlamentu sadarbību nākotnē. Kā liecina aptaujas rezultāti, plašs atbalsts tika izteikts daudz strukturētākai un labāk organizētai parlamentu sadarbībai.

Stokholmas apspriedes laikā liela interese tika izrādīta par sadarbību Eiropas konventa ierosinātā subsidiaritātes principa īstenošanā. Citas jomas, kurās būtu nepieciešams paplašināt parlamentu sadarbību, ir ārlietas un parlamentu uzraudzība pār Eiropolu.

Dārgie draugi! Mēs esam ceļā ne vien uz paplašinātu Eiropas Savienību, bet arī uz pārveidotu Eiropas Savienību. Manuprāt, šajā mainītajā kontekstā ir jābūt īpaši piesardzīgiem attiecību saglabāšanā un attīstīšanā ar līdzīgi domājošām valstīm. Mēs, kas dzīvojam valstīs pie Baltijas jūras, daudzējādā ziņā saderam kopā, un mēs daudz ko sasniegsim, ja iedvesmu smelsim mūsu kopīgās vēstures un kultūras mantojumā. Mums ir ļoti svarīga ne tikai sadarbība Eiropas ietvaros, bet arī transatlantiskās attiecības.

Tad, kad Latvija atguva brīvību, zviedri ļoti vēlējās atjaunot un nostiprināt saikni, kas mūsu valstis ir saistījusi, pateicoties gadsimtiem ilgajai kopīgajai vēsturei. Mēs varam sevi apsveikt, ka esam ieguvuši tādus labus kaimiņus.

90. gadu sākumā Zviedrija daudzējādi palīdzēja Latvijai. Nozīmīga loma divpusējās attiecībās bija parlamentu sadarbībai. Zviedrijas Riksdāga un Latvijas Saeimas deputātiem un parlamenta darbiniekiem ir bijusi plaša pieredzes apmaiņa. Vairāki semināri notika Rīgā, un tika organizēti daudzi pieredzes apmaiņas braucieni uz Stokholmu.

Manuprāt, teikšu godīgi, šī parlamentu sadarbība ir bijusi savstarpēji noderīga gan Saeimai, gan Riksdāgam. Šobrīd mēs kļūstam par pilntiesīgiem sadarbības partneriem vienlīdzīgās attiecībās, un tas ir abu mūsu valstu interesēs. Jāteic, ka mēs, zviedri, ļoti vēlamies turpināt un stiprināt mūsu parlamentu sadarbību, vai nu tas būtu pastāvīgo komisiju līmenī, vai citā kontekstā, piemēram, risinot dzimumu līdztiesības jautājumus.

Priekšsēdētājas kundze! Es ceru uz turpmāku praktisku un produktīvu Zviedrijas un Latvijas parlamentu sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā. Paldies par uzmanību, dāmas un kungi!

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 23.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes parlamenta Riksdāga spīkeru Bjernu fon Sīdovu un viņa vadīto delegāciju, kas uzturas Latvijā oficiālā vizītē.

Saeimas priekšsēdētāja sveica Zviedrijas parlamenta vadītāju un delegāciju Latvijā un pauda pārliecību, ka šī vizīte vēl vairāk veicinās abu valstu sadarbību, kas jau tagad vērtējama kā ļoti sekmīga. Par to liecina gan biežās vizīšu apmaiņas valstu augstāko amatpersonu līmenī, gan arī veiksmīgie kontakti starp Latvijas un Zviedrijas parlamentiem un pašvaldībām.

Arī Zviedrijas parlamenta vadītājs B.fon Sīdovs akcentēja, ka sadarbības intensificēšanu veicinās arī abu valstu darbība Eiropas Parlamentā un citās Eiropas Savienības institūcijās. Viņš norādīja, ka diskusijas un pieredzes apmaiņa ir svarīgi priekšnoteikumi veiksmīgai valstu sadarbībai starptautiskos forumos.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī Zviedrijas delegācijas plānotās tikšanās ar parlamenta komisiju, partiju grupu pārstāvjiem, kā arī Stendera ziepju fabrikas veikala un Emīla Gustava šokolādes ražotnes apmeklējumu. Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka tā varētu būt laba iespēja realitātē pārliecināties par mazā un vidējā biznesa darbību un par strukturālo fondu līdzekļu iespējamo izmantošanu šā biznesa attīstībai.

Latvijas un Zviedrijas parlamentu vadītāji arī pārrunāja vienotā informatīvā tīkla IPEX ieviešanas iespējas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tādējādi būtiski paātrinot dokumentu un informācijas apriti.

Saeimas preses dienests

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 23. oktorbī, Rīgas pilī tikās ar Zviedrijas Karalistes parlamenta (Riksdāga) spīkeru Bjernu fon Sīdovu un parlamenta deputātu delegāciju.

Prezidente pateicās Zviedrijai par palīdzību, ko Latvija saņēmusi kopš neatkarības atjaunošanas, uzsverot, ka Zviedrija ir ne vien Latvijas palīgs, bet arī patiess draugs. Riksdāga spīkers savukārt atzīmēja, ka, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, Zviedrijas un Latvijas starpā politiskās saites kļūs vēl ciešākas, jo abas valstis sadarbosies arī Eiropas arēnā. Riksdāga spīkers informēja prezidenti, ka decembrī notiks ES paplašināšanās līguma ratifikācija Zviedrijas parlamentā, un pauda pārliecību, ka nebūs nevienas balss pret Latvijas un citu valstu dalību ES.

V.Vīķe-Freiberga un Riksdāga pārstāvji pārrunāja abu valstu partiju sistēmas. Zviedrijas parlamenta spīkers uzsvēra, ka valstu sadarbība partiju līmenī ir nozīmīgs sadarbības veids arī Eiropas kontekstā, tādēļ pauda cerību, ka Latvijas partiju sistēma stabilizēsies. Valsts prezidente un Zviedrijas parlamenta pārstāves pārrunāja sieviešu pārstāvniecību abu valstu parlamentos un citās valsts pārvaldes institūcijās. Zviedrijas parlamentārietes informēja prezidenti par savas darbības nozīmīgākajiem virzieniem. Prezidente atzina, ka viņai ir laba sadarbība ar parlamentu.

Prezidente un Zviedrijas parlamenta pārstāvji pārrunāja transporta un komunikāciju aktualitātes, kas saistītas ar Baltijas jūras reģionu, uzsverot, ka Baltijas jūra vieno abas valstis, bet ar to saistītas arī kopējas problēmas – svarīga ir Baltijas jūras aizsardzība, ievērojot dabai draudzīgus standartus kuģu satiksmē un ostu darbībā. Zviedrijas parlamentārieši arī uzsvēra, ka nozīmīgs jautājums, kas tiek risināts Zviedrijā, ir drošība uz autoceļiem. Viņi uzsvēra, ka galvenā problēma ir transporta līdzekļu vadīšana alkohola un narkotisko vielu reibumā. V.Vīķe-Freiberga informēja par veiksmīgo informatīvo kampaņu pirms Jāņiem Latvijā, aicinot braucējus nesēsties pie auto stūres reibumā. Prezidente arī atzīmēja, ka Latvijā ceļu satiksmes negadījumi daļēji saistīti ar slikto ceļu kvalitāti. Šajā sakarā prezidente pauda cerību, ka pēc iespējas drīzāk tiks īstenoti “Via Baltica” un “RailBaltic” projekti, kā arī Latvijai izdosies sakārtot ceļus par ES fondu naudu.

Prezidente novēlēja Zviedrijas parlamenta pārstāvjiem šīs vizītes laikā smelties idejas un iedvesmu jauniem abu valstu sadarbības veidiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta biedra

Vakar, 23. oktobrī, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, tiekoties ar Zviedrijas Karalistes Riksdāga spīkeru Bjernu fon Sīdovu un viņa vadīto delegāciju, pārrunāja Latvijas ekonomiskās attīstības perspektīvas jaunajā Eiropā un atzīmēja, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) paver jaunas iespējas veicināt jau tā ciešo abu valstu sadarbību.

Bjerns fon Sīdovs apliecināja Zviedrijas politiķu un tautas atbalstu Latvijas iestājai Eiropas Savienībā un uzsvēra, ka tagad Latvijas un Zviedrijas attiecības pāriet jaunā pakāpē, abām valstīm kļūstot par sadarbības partnerēm ES lēmumu pieņemšanā un īstenošanā.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi par ekonomiskās sadarbības veicināšanu, par transporta drošību un vides drošību Baltijas jūrā, par dzimumlīdztiesību un bērnu tiesībām. Atbildot uz delegācijas pārstāvju jautājumiem, A.Šlesers informēja par valdības politiku demogrāfiskās situācijas uzlabošanā un sabiedrības integrācijas jautājumos. Sarunas gaitā skartas arī Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību perspektīvas.

Atzīmējot Latvijas ievērojamos sasniegumus pēdējo trīspadsmit gadu laikā, abas puses apstiprināja Zviedrijas un Latvijas sadarbības nozīmi demokrātijas vērtību, politiskās stabilitātes un ekonomiskās attīstības stiprināšanā NVS valstīs un reģionos ārpus Eiropas Savienības.

Ministru prezidenta biedra birojs

Pie ārlietu ministres

Vakar, 23.oktobrī, ārlietu ministre Sandra Kalniete tikās ar Zviedrijas parlamenta delegāciju, kuru vadīja parlamenta spīkers Bjerns fon Sīdovs.

Ārlietu ministre pateicās par Zviedrijas atbalstu daudzos Latvijai būtiskos jautājumos un izteica pārliecību, ka pēc Latvijas integrācijas ES sadarbība būs vēl ciešāka. Bjerns fon Sīdovs atzīmēja Latvijas un Zviedrijas kā Baltijas jūras reģiona valstu kopīgās intereses. Risinot Baltijas jūras reģiona problēmas, ir ļoti svarīgi sadarboties ar līdzvērtīgiem partneriem gan Eiropas Savienības ietvaros, gan arī veidot konstruktīvu ES un Krievijas dialogu.

Tikšanās laikā pārrunāti transporta, vides aizsardzības un dzimumu līdztiesības jautājumi. Sandra Kalniete uzsvēra, ka Latvija kā tranzītvalsts ir atvērta sadarbībai transporta jautājumos un jau pašlaik notiek sekmīgs darbs pie vairākiem projektiem šajā jomā.

Ministre sarunas laikā pieskārās arī Latvijas un Krievijas attiecībām, raksturojot situāciju krievu minoritātes jautājumos Latvijā kā pozitīvu un cerot, ka Krievijas puse turpmāk veidos konstruktīvu politisko dialogu. Latvija vēlas dot savu ieguldījumu arī ES un Krievijas dialogā un Jauno kaimiņu iniciatīvā. Bjerns fon Sīdovs atzīmēja, ka Latvija ir izpildījusi visus Kopenhāgenas kritērijus, ir demokrātiska valsts un veic sekmīgu integrācijas politiku.

Ārlietu ministrijas preses centrs