Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 23. oktobra sanāksmē

Ekonomikas ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par bezmantinieka kapitāla daļu pārņemšanu un pārdošanu”.

Projekts izstrādāts saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 127.panta pirmajā daļā noteikto, ka Komerclikuma 191.pantā paredzētā bezmantinieka kapitāla daļu pārņemšana un pārdošana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī 127.panta ceturtajā daļā noteikto, ka valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai paredzētās atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Ar noteikumiem paredzēts noteikt kārtību, kādā valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija pārņem savā valdījumā Komerclikuma 191.pantā paredzētās bezmantinieka kapitāla daļas, kārtību, kādā valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija reģistrē valstij piekritīgās kapitāla daļas sabiedrības dalībnieku reģistrā un pārbauda, vai nepastāv šķēršļi brīvai valstij piederošo attiecīgās sabiedrības kapitāla daļu pārdošanai, kārtību, kādā valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija organizē valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanu.

Noteikumu projektā ir reglamentēts, kā jārīkojas gadījumos, ja valsts kapitāla daļas nav pilnībā apmaksātas vai ir ieķīlātas, kur jāpārskaita līdzekļi, kas iegūti valsts kapitāla daļu atsavināšanas gadījumā, kā arī noteikts valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai paredzētās atlīdzības apmērs.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes ministrijā, Valsts kontrolē.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par J.Petropavlovski”.

Saskaņā ar Saeimas politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas ieteikumu izstrādāts rīkojuma projekts, ar kuru BO VAS “Privatizācijas aģentūra” padomē tiks iecelts Saeimas politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas pārstāvis J.Petropavlovskis.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.590 “Noteikumi par valsts uzņēmuma direktora, valsts (pašvaldību) statūtsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja vietnieka darba samaksu un valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši valsts uzņēmuma un valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību iedalījumam””.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Ministru kabineta noteikumiem “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti” BO VAS “Privatizācijas aģentūra” sastāvā tiek iekļauts pa vienam katras Saeimas frakcijas ieteiktam pārstāvim.

Noteikumos par valsts uzņēmuma direktora, valsts (pašvaldību) statūtsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja vietnieka darba samaksu un valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši valsts uzņēmuma un valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību iedalījumam ir noteikti 11 padomes locekļi. Šis skaits neatbilst visu Saeimā pārstāvētu frakciju skaitam. 2003.gada 9.septembrī Saeimā tika atjaunota Saeimas politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka, ka BO VAS “Privatizācijas aģentūra” padomē paredzēts noteikt 12 cilvēku skaitlisko sastāvu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 23.janvāra rīkojumā Nr.26 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra“ padomi””.

Ar Ministru kabineta 2003.gada 26.janvāra rīkojumu Nr.26 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomi” tika apstiprināta BO VAS “Privatizācijas aģentūra” padome.

2003.gada 9. septembrī Saeimā tika atjaunota Saeimas politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

Ņemot vērā Saeimas politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas ieteikumu, saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju” Ministru kabineta noteikumiem “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti” izstrādāts rīkojuma projekts, ar kuru BO VAS “Privatizācijas aģentūra” padomē paredzēts noteikt 12 cilvēku skaitlisko sastāvu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumos Nr.110 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti””.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” BO VAS “Privatizācijas aģentūra” sastāvā tiek iekļauti Saeimas frakciju ieteiktie pārstāvji.

Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumu Nr.110 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” statūti” 53. punktā ir noteikti 11 padomes locekļi. Šis skaits neatbilst visu Saeimā pārstāvēto frakciju skaitam.

Ņemot vērā iepriekš minēto un Saeimas politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas ieteikumu, tika izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 23.janvāra rīkojumā Nr.26 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomi”, ar kuru BO VAS “Privatizācijas aģentūra” padomē paredzēts noteikt 12 cilvēku skaitlisko sastāvu, tādējādi nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumos.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs”.

Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 26.augusta noteikumiem Nr.306 “Nolikums par Ministru kabineta balvu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs”. Projektā noteikts, kuri 2003.gada starptautiskās matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas un informātikas olimpiādes 15 uzvarētāji ir apbalvojami ar Ministru kabineta Goda diplomu, krūšu nozīmi un attiecīgu naudas summu. Balva noteikta arī 26 olimpiāžu uzvarētāju pedagogiem.

Minēto olimpiāžu uzvarētāju un viņu pedagogu apbalvošanai ar naudas balvu ir nepieciešami 18 800 lati, kas pēc izdarītajiem budžeta grozījumiem tiks izmaksāti no 2003.gada likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta 18.06 apakšprogrammā “Mācību priekšmetu olimpiādes un balvas par sasniegumiem starptautiskajās olimpiādēs” iedalītajiem līdzekļiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā.

Labklājības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekta mērķis ir papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nosakot atbildību par pārkāpumiem normatīvajos aktos noteiktās sociālo pakalpojumu kvalitātes un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstības nodrošināšanā. Par minētajiem pārkāpumiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējiem līdz simt latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzliek naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējiem līdz divsimt piecdesmit latiem. Likumprojekts paredz papildināt kodeksu, nosakot, ka Sociālo pakalpojumu pārvalde izskata minētās administratīvo pārkāpumu lietas. Uzlikt administratīvos sodus Sociālo pakalpojumu pārvaldes vārdā ir tiesīgs Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktors un viņa vietnieks.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 31.oktobrim.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 20.augusta noteikumos Nr.336 “Noteikumi par īpaša režīma zonu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā””.

Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz minētajiem noteikumiem, kuros noteikts, ka Ministru kabinets reizi gadā izskata atbildīgā ministra iesniegto informāciju par Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizācijas gaitu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2003.gada 15.augustā nosūtīja Rīgas domei pieprasījumu par Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizācijas gaitu. Rīgas dome sniedza savu paskaidrojumu, kurā tika norādīts, ka, izvērtējot esošo situāciju Vecrīgā un ņemot vērā ievērojamo satiksmes intensitātes pieaugumu Rīgā kopumā, ir nepieciešams saglabāt transporta iebraukšanas Vecrīgā ierobežojumus un būtu lietderīgi pagarināt īpaša režīma zonas statusu Vecrīgai.

Grozījuma projekts paredz pagarināt noteikumu darbības termiņu vēl uz vienu gadu — līdz 2004.gada 31.decembrim. Termiņa pagarinājums nepieciešams, pamatojoties uz pastāvošo praksi Vecrīgas satiksmes organizācijā.

Rīgas dome arī norāda, ka Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizāciju ir paredzēts turpināt, balstoties uz Rīgas domes 2002.gada 14.maija apstiprināto “Rīgas attīstības mērķprogrammu 2002.—2005.gadam”.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.novembrim.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā pamatnostādņu projektu “Reģionālās politikas pamatnostādnes”.

Reģionālās politikas pamatnostādņu projekts izstrādāts saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, tās nosaka valsts reģionālo politiku turpmākajiem desmit gadiem, šajā politikas plānošanas dokumentā ir ietverti reģionālās politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Šī politika ir izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) reģionālās politikas pamatprincipus.

Pamatnostādnes ir pamats Nacionālā attīstības plāna, Vienotā programmdokumenta un plānošanas reģionu attīstības programmu izstrādei un īstenošanai, kā arī reģionālā griezumā veidotu nozaru attīstības programmu un rīcības plānu izstrādes nodrošināšanai. Reģionālās politikas pamatnostādnes un Valsts telpiskās attīstības perspektīva ir savstarpēji saskaņoti un papildinoši dokumenti.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 31.oktobrim.

Satiksmes ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts informācijas sistēmu drošības noteikumi”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumā doto uzdevumu reglamentēt valsts informācijas sistēmu drošības prasības. Šobrīd informācijas sistēmu drošības tiesisko regulējumu nodrošina Ministru kabineta noteikumi par valsts noslēpuma aizsardzību un par fizisko personu datu apstrādes sistēmu aizsardzību.

Noteikumu projekta izdošanas mērķis ir: nodrošināt valsts informācijas sistēmu darbību normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei; nodrošināt iespēju piekļūt sistēmā pieejamai informācijai noteiktā laikposmā pēc informācijas pieprasījuma; saglabāt informācijas veselumu; nepieļaut informācijas nodošanu tām personām, kuras nav pilnvarotas saņemt un lietot informāciju. Projekts paredz nodrošināt sistēmas darbības atjaunošanu gadījumos, kad, piemēram, sistēmas informācijas un tehniskie resursi bojāti vai iznīcināti vai piekļūšana tiem ir traucēta vai neiespējama.

Izstrādātajā noteikumu projektā ir paredzēts, ka Satiksmes ministrija metodiski vada valsts informācijas sistēmu drošības prasību ieviešanu un uzrauga to ievērošanu.

Par sistēmas drošību atbild sistēmas pārzinis, kurš saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu organizē un vada sistēmas darbību, pārzinis nodrošina apmācību informācijas drošības jautājumos. Sistēmas pārzinis ieceļ sistēmas drošības pārvaldnieku, kurš organizē un vada sistēmas drošības pasākumus un pārstāv sistēmas pārzini sistēmas drošības jautājumos. Paredzēts, ka sistēmas drošības pasākumus īsteno, balstoties uz sistēmas drošības dokumentāciju, kurā ietilpst sistēmas drošības politika, sistēmas drošības noteikumi, sistēmas lietošanas noteikumi, sistēmas drošības riska pārvaldības plāns un sistēmas atjaunošanas plāns, kuru izstrādā, pamatojoties uz sistēmas drošības riska analīzi. Pasākumus, kuri ietverti šajā plānā, sistēmas pārzinis nodrošina ar līdzekļiem, kuri ir samērojami ar iespējamiem zaudējumiem vai kaitējumu, kas varētu tikt nodarīts sistēmas pārzinim, sistēmas datu subjektiem un sistēmas lietotājiem, ja netiek nodrošināta sistēmas drošība. Paredzēts noteikt, ka informācijas resursu rezerves kopijas, kuras ir nepieciešamas pilnai sistēmas atjaunošanai, nodod glabāšanā Valsts informācijas tīkla aģentūrai un Satversmes aizsardzības birojam — informāciju vai datus, kuri ir nepieciešami pilnīgai sistēmas atjaunošanai no informācijas resursu rezerves kopijas. Tas ir nepieciešams, lai nepieļautu situāciju, kad vairs nav pieejami informācijas resursi un nestrādā sistēma, kuru lietojot tiek nodrošināta normatīvajos aktos noteikto funkciju izpilde. Sistēmas pārzinis nodrošina noteikto prasību izpildi gada laikā no attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienas, jo to ieviešana prasa no sistēmas pārziņa veikt sagatavošanas darbu, kā arī sistēmas pārzinim ir jāplāno savā budžetā finansējums sistēmas drošības pasākumiem. Sistēmas pārzinis īsteno sistēmas drošības pasākumus tiem piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, Ministru prezidenta biedra sekretariātā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts informācijas sistēmu tehnisko prasību ievērošanu”.

Noteikumu projekts nosaka prasības, kādas ievēro sistēmas pārzinis attiecībā uz sistēmas informācijas un tehniskajiem resursiem ar mērķi nodrošināt sistēmas darbību normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei, nodrošināt sistēmas drošību un attīstību, kā arī sistēmu pārziņu sadarbību integrētā valsts informācijas sistēmā.

Noteikumu projektā ir paredzēts, ka Satiksmes ministrija metodiski vada sistēmu tehnisko prasību ieviešanu un uzrauga to ievērošanu. Par sistēmas tehnisko prasību ievērošanu atbild sistēmas pārzinis, kurš saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu organizē un vada sistēmas darbību.

Valsts informācijas sistēmu tehnisko prasību uzraudzībai ir paredzēts veikt sistēmu pārbaudes, kuras organizē pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma vai saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu.

Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu sistēmas tiek uzturētas gadskārtējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Attiecīgās sistēmas pārzinim ir jāplāno savā budžetā finansējums sistēmas tehnisko prasību izpildei. Tā ka valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, noteikumu projektā ir paredzēts, ka sistēmas pārzinis nodrošina tehnisko prasību izpildi tam piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, Ministru prezidenta biedra sekretariātā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Satversmes aizsardzības birojā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par cisternās un bunkura pusvagonos ielieto kravu pārvadāšanu”.

Noteikumu projekts reglamentēs kravas, kuras atļauts pārvadāt cisternās, cisternām izvirzāmās prasības, kravas ieliešanas un izliešanas kārtību, atsevišķu kravu veidu pārvadāšanas nosacījumus, kā arī etilspirta iztrūkuma noteikšanas kārtību.

Minēto noteikumu izpratnē par cisternu uzskata bijušajā PSRS vai NVS valstīs izgatavotu cisternvagonu, kas paredzēts lejamkravu pārvadāšanai pa 1520 mm platuma sliežu ceļu, un par bunkura pusvagonu uzskata bijušajā PSRS vai NVS valstīs izgatavotu bunkura tipa vagonu, kas paredzēts naftas bituma pārvadāšanai pa 1520 mm platuma sliežu ceļu. Uz cisternās un bunkura pusvagonos ielieto kravu pārvadāšanu attiecas normatīvajos aktos noteiktie dzelzceļa kravu pārvadāšanas vispārējie nosacījumi. Ja krava atbilst vairāku kravas veidu pazīmēm, ievēro attiecīgās normas, kas noteiktas katra kravas veida pārvadāšanai. Nosūtītājs pārvadāšanai cisternās un bunkura pusvagonos iesniedz tādas lejamkravas, kuras atbilst produkcijas attiecīgo standartu vai tehnisko noteikumu prasībām.

Paredzēts noteikt, ka, ielejot un izlejot kravas un veicot ar cisternām un bunkura pusvagoniem manevrus, piemēro NVS valstu standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas padomes starpvalstu standartu “Maģistrālo 1520 mm platuma dzelzceļa sliežu kravas vagoni” (GOST 22235-76).

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Vides, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Zemkopības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kazu pārraudzības kārtība”.

Līdz 2000.gada 16.martam, kad tika pieņemts likums “Grozījumi Ciltsdarba likumā”, nebija noteikta dzīvnieku pārraudzības kārtība. Likumā tika paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt dzīvnieku pārraudzības veikšanas kārtību atbilstoši katrai dzīvnieku sugai. Šī normatīvā akta ieviešana nodrošinās kazu individuālo īpašību vienotu rādītāju uzskaiti un kontroli. Lai pārraudzības darbs valstī būtu sekmīgs un iegūtie rezultāti būtu salīdzināmi, ir jādarbojas vienotiem noteikumiem, kas nosaka pārraudzības kārtību.

Pārraudzības programmas sistēma jau tiek veikta vairāku gadu gaitā. Šobrīd kazu pārraudzību veic piecas sertificētas personas un 15 personas, kuras saņēmušas apliecību pārraudzības veikšanai savā ganāmpulkā. Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā uz 1.septembri ir reģistrēti 1160 kazu ganāmpulki, kuros ir 4541 kaza. 2001.gadā pārraudzību veica 262 kazām un 2002.gadā — 476 kazām. Īpašnieki iegūto informāciju varēs izmantot ciltsdarbā un ganāmpulka attīstībai.

Noteikumu mērķis ir sekmēt augstražīgas un ekonomiski izdevīgas kazkopības nozares izveidošanu un attīstību. Noteikumi nodrošinās vienotu kārtību un prasības kazu pārraudzībā — individuālā dzīvnieku kontroles sistēmā, kurā ietilpst kazu ražības datu uzskaite un iegūtā piena satura analīze. Iegūtie rezultāti būs salīdzināmi un izmantojami kazu ciltsvērtības noteikšanā. Pārraudzību veic, lai noteiktu dzīvnieku individuālo produktivitāti un sakārtotu izcelsmes uzskaites sistēmu, kas nodrošina ražības un produkcijas kvalitātes datu ieguvi ganāmpulku racionālai izmantošanai.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par cukuru”.

Likumprojekts paredz noteikt, ka cukurbiešu audzētāju reģistru uzturošās sabiedriskās organizācijas biedru un pārstrādātāju attiecību tiesiski ekonomiskais pamats ir nozaru vienošanās līgums, kuru slēdz katru gadu līdz 15.martam, ievērojot šā likuma prasības. Nozaru vienošanās līgumā nosaka vispārējās tiesības un pienākumus, kuri vienādi visiem iepriekš minētās cukurbiešu audzētāju sabiedriskās organizācijas biedriem un pārstrādātājiem, un darbības principus.

Cukurbiešu audzētāja un pārstrādātāja attiecību tiesiski ekonomiskais pamats ir cukurbiešu piegādes līgums, kuru slēdz katru gadu pēc tam, kad noslēgts nozaru vienošanās līgums, bet ne vēlāk kā līdz 1.maijam, ievērojot šā likuma prasības un cukura ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) noteiktos maksimālos cukura ražošanas apjomus (kvotas), kā arī cukurbiešu piegāžu pamatapjomus cukurbiešu audzētājiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks