Sieviete kā uzņēmēja, uzņēmuma vadītāja

Starptautiskajā konferencē "Sievietes uzņēmējas Latvijā"

Aizvadītā mēneša nogalē konferenci "Sievietes — uzņēmējas Latvijā" rīkoja Vācijas un Latvijas saimnieciskās sadarbības veicināšanas projekts "Integrētais konsultatīvais dienests" sadarbībā ar Vācijas Ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes lietu ministriju un Latviešu centru Minsterē. Konferences ietvaros notika divi semināri: Rīgā un Daugavpilī. Pasākuma galvenais uzdevums — veicināt uzņēmējdarbības attīstību sieviešu vidū.

Atklājot konferenci, ASV Ilinoisas universitātes Politisko zinātņu fakultātes vadītāja Rasma Kārkliņa uzsvēra, ka konferences galvenā vērtība ir diskusija un konferences dalībnieču jaunie kontakti, kas ļaus sievietēm veiksmīgi sadarboties un ieņemt arvien augstāku vietu mūsdienu sabiedrībā. Runātāja pauda gandarījumu un pat izbrīnu par negaidīti lielo sieviešu atsaucību un teica, ka tas pierāda šo jautājumu nozīmību Latvijas sabiedrībā. Kā informēja konferences rīkotāji, sekmējot aktīvu un ilglaicīgu sadarbību ar Vācijas kolēģēm, arī Latvijā ir iecere tuvākajā laikā izveidot informācijas centru sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam.

Latvijas Valsts prezidentes padomniece ekonomikas jautājumos Inese Vaidere iepazīstināja ar saimniecisko attīstību Latvijā pēdējos gados. Viņa norādīja uz virkni problēmu un neizdarību, kam par iemeslu minamas arī Latvijas politiskās elites vīriešu domstarpības. Kā izteicās I.Vaidere: "...jau divas pēdējās valdības Latvijā nogāzās, jo zēni nevarēja vienoties". Valsts prezidentes padomniece informēja par virkni dažādu fondu, kur iespējams gūt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, bet tajā pašā laikā norādīja uz šo fondu samērā nekoordinēto darbību. Lai šos fondus padarītu pieejamākus, nepieciešams radīt informācijas tīklu jeb centru, kur esošās un topošās sievietes uzņēmējas varētu gūt informāciju par sava biznesa attīstības iespējām. I.Vaidere atzīmēja, ka atšķirībā no Rietumeiropas valstīm Latvijā nav fondu speciāli sieviešu atbalstam. Tomēr kā pozitīvu iezīmi šajā jomā viņa minēja "Hansabankas" projektu, kur īpaši sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam tiks atvērta kredītlīnija, tās kopējais apjoms būs viens miljons latu.

Konferencē pieredzē dalījās Vācijas Ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes lietu ministrijas pārstāve Anete Nīvēnere, iepazīstinot ar Austrumvācijas modeļprojektu "Jauni ceļi darba vietu sagādē, iesaistot pilsoņus reģionālā saimniecības veicināšanā" (skat. zemāk).

Par pieredzi Preiļu rajonā modeļprojekta "Jauni ceļi darbavietu radīšanā" ietvaros sievietēm uzņēmējām stāstīja ārste Aina Kravale. Viņa atzina, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā cilvēkiem zudusi ticība attīstības iespējām, tas varētu apdraudēt demokrātiju Latvijā. Viņa iepazīstināja konferences dalībniekus ar Preiļos gūto pieredzi. Tur attīstības veicināšanai laukos deviņdesmito gadu sākumā sieviešu vidū veikta aptauja. Analizējot tās rezultātus, izvērsta mācību programma, lai lauku sievietes prastu savas idejas aprakstīt un attēlot. Tādējādi sievietes tika aicinātas teorētiskās zināšanas īstenot praksē un radīt uzņēmējdarbības projektus. Dažādās nozarēs tapuši 49 projekti, daļa to ir pavisam reāli un ieviešami. Turklāt projektu īstenošana radītu aptuveni 290 jaunas darba vietas. A.Kravale atzina, ka šībrīža ieguvums ir katrā pagastā apzināta sieviešu grupa, kas apmāca citas interesentes. Daži projekti ir guvuši finansiālu atbalstu, iespējama subsīdiju saņemšana nākotnē citiem projektiem, ir dota iespēja laukiem attīstīties, lai sasniegtu galveno mērķi — uzlabotu situāciju laukos un novērstu cilvēku aizplūšanu uz pilsētām. "Projekta pirmais posms Preiļos devis apziņu, ka ar saviem spēkiem var sasniegt pārticību, bet tam nepieciešamas zināšanas," nobeigumā teica A. Kravale.

Inovatīvās nodarbinātības veicināšanas sabiedrības konsultante Ulla Bekere konferencē stāstīja par uzņēmējdarbības veicināšanu Vācijā, īstenojot Ziemeļreinas—Vestfālenes programmu GO! ( Grūndungs Offensive ) jeb Dibināšanas ofensīvu, ko 1955. gadā uzsākusi īstenot Ziemeļreinas—Vestfālenes federālās zemes Saimniecības ministrija. Divas no galvenajām programmas mērķa grupām bija bezdarbnieki un sievietes. Jo izrādījās, ka bezdarbnieku un sieviešu iespējamais devums patstāvīgās darbības jomā ne tuvu nav izmantots salīdzinājumā ar citu valstu pieredzi. Tāpēc Saimniecības ministrija un Dzimumu līdztiesības ministrija uzdeva divām sabiedriskajām konsultācijas organizācijām — Racionalizācijas un inovācijas centram un Sabiedrībai nodarbinātības inovatīvai veicināšanai —, kuras darbojas visas federālās zemes teritorijā, koordinēt darba grupu "Sievietes – uzņēmumu dibinātājas" GO! ietvaros. Darba grupas mērķis bija panākt sieviešu īpatsvara paaugstināšanu kvalificētu uzņēmumu dibinātājos federālajā zemē. To varēja izdarīt, radot pozitīvu gaisotni uzņēmumu dibināšanai, noskaidrojot un novēršot uzņēmumu dibināšanas šķēršļus, pievēršot vietējo sadarbības tīklu uzmanību sieviešu uzņēmējdarbības specifikai, paplašinot iespējas sievietēm dibinātājām attīstīt sadarbību un padarot pieejamākas veicināšanas programmas uzņēmumu dibinātājām. U.Bekere minēja arī salīdzinošus statistikas datus — no 3,6 miljoniem uzņēmēju Vācijā 986 000 jeb 28% ir sievietes.

Par sievietēm kā uzņēmumu dibinātājām stāstīja uzņēmēja un Vācijas Sieviešu uzņēmēju foruma pārstāve Elke Kolla un uzņēmēja, uzņēmumu konsultante, sieviešu uzņēmēju biedrības "Vīzijas" dibinātāja un vadītāja Agnese Lutke Follere. Elke Kolla savā referātā raksturoja politiskā režīma ietekmi uz sabiedrību un uzņēmējdarbību: "Sociālismā daudzi cilvēki savu dzīves jēgu meklēja darbā. Šodien svarīgi ir iegūt ekonomisko neatkarību un patstāvību, lai būtu iespējams realizēt savas idejas." Sociālismā nebija individualitātes, taču šībrīža dzīves stils ir virzīts uz individualizāciju, kas nozīmē cilvēka iespēju izpausties un apliecināt sevi kā patstāvīgu būtni.

Agnese Lutke Follere uzsvēra, ka sievietes relatīvi bieži dibina uzņēmumus, turklāt sievietes uzņēmējas izpausmes uzņēmumu dibināšanas stratēģijā ir līdzīgas. Viņas dibina mazus uzņēmumus, dara to piesardzīgi un apzinoties risku. Parasti šiem uzņēmumiem ir mazs pamatkapitāls, bieži vien bez kredīta nodrošinājuma un bez veicināšanas programmu atbalsta. Sievietes mēdz arī papildus paaugstināt uzņemto risku, mainot uzņēmējdarbībā savu profesionālo ievirzi, pietiekami neizvērtējot nozares statistiskos rādītājus. Bieži vien sievietēm jāatsāk darboties pēc ilgāk mājās pavadīta laika vai ar vāju ģimenes atbalstu, kas nav mazsvarīgi, lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi. Šādā kontekstā Agnese Lutke Follere raksturoja sieviešu uzņēmēju biedrības "Vīzijas" darbību. Vācijā to dibinājušas dažādu uzņēmējdarbības nozaru speciālistes, lai sniegtu uzņēmējām atbalstu un informāciju par sadarbības un pieredzes apmaiņas iespējām uzņēmēju vidū. Biedrība rīko diskusijas, seminārus, tikšanos ar jaunajām potenciālajām uzņēmējām skolās, darina informācijas stendus dažādu kongresu un izstāžu ietvaros.

Pēc referātiem Latvijas uzņēmējas tika aicinātas iesaistīties diskusijā. Izskanēja pārmetumi Latvijas Attīstības aģentūrai, tika kritizēta banku attieksme pret uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības vide Latvijā kopumā. Tas mudināja secināt, ka, iespējams, Latvijas un Vācijas apstākļi ir ļoti atšķirīgi, tāpēc nepieciešama arī atšķirīga pieeja šo jautājumu risināšanā. Taču Vācijas kolēģes atzina, ka arī Vācijā sākotnēji bijušas līdzīgas problēmas, tomēr risinājums ir jāmeklē. Latvijas uzņēmēja Anita Mertena un Silvija Greste piedāvāja jau tuvākajā laikā kopīgiem spēkiem izveidot informācijas biroju sievietēm uzņēmējām Latvijā. Pamazām vajadzētu radīt uzņēmēju atbalsta centru tīklu visā Latvijā. Tikai tad šāds informācijas birojs veidosies par ietekmīgu spēku, kuram būs pa spēkam veicināt sieviešu uzņēmējdarbību un ietekmēt uzņēmējdarbības politiku.

Artis Nīgals, Kristīne Valdniece, "LV" nozaru redaktori