Par Baltijas jūras valstu sadarbību muitas lietās

Vakar, 23.oktobrī, sākās 5. Baltijas jūras valstu muitu administrāciju konference

Vakar, 23.oktobrī, Rīgā sākās 5.Baltijas jūras valstu muitu administrāciju konference, kas ilgs divas dienas.

Atklājot konferenci, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis atzina, ka šī Baltijas jūras valstu muitu vadītāju un delegāciju tikšanās ir īpaši nozīmīga, jo tā notiek Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās priekšvakarā. Neraugoties uz to, ka mainīsies ES ārējās robežas, muitas dienestu sadarbības stiprināšana kļūs aizvien nozīmīgāka, jo tikai kopīgiem spēkiem iespējams panākt efektīvāku sabiedrības un katras nācijas aizsardzību pret terorismu, kontrabandu, narkotikām un citiem apdraudējumiem.

Kopš 1995.gada, kad notika pirmā Baltijas jūras valstu muitu administrāciju konference, tā ir sekmējusi Baltijas jūras reģiona muitu sadarbību sabiedrības aizsardzības stiprināšanā, tirgus veicināšanā un citās jomās. Šī tikšanās liecina par vēlmi sadarbību turpināt, domājot par nākotnes izaicinājumiem un jaunajiem uzdevumiem. V. Dombrovskis norādīja, ka turpmāk būs svarīgi attīstīt sadarbību arī ar valstīm, kuras nav ES dalībnieces. Kā būtisku soli šajā sadarbības paplašināšanas virzienā ministrs minēja Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdību noslēgto līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās, kas stājās spēkā 2003.gada 15.oktobrī.

Eiropas Komisijas Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Robērs Verū norādīja, ka pēc 2004.gada 1.maija atbildība par visas ES ārējās robežas sargāšanu gulsies uz Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, tādēļ topošajām ES dalībvalstīm intensīvi jāgatavojas šī svarīgā un atbildīgā pienākuma veikšanai. R.Verū atzina, ka jaunajām dalībvalstīm priekšā ir grūts darba cēliens, jo līdz ar iestāšanos ES mainīsies gan normatīvā bāze, gan muitas darba specifika uz ES iekšējām un ārējām robežām.

Arī Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols uzsvēra, ka pēc iestāšanās ES jauno dalībvalstu muitas dienestu loma pieaugs, turklāt aizvien nozīmīgāka vieta muitas darbā tiks ierādīta sabiedrības drošības garantēšanai. Sabiedrības aizsardzība palielināsies, ja notiks ne vien ciešāka sadarbība ar kaimiņvalstu un visa Baltijas jūras reģiona muitas dienestiem, bet arī ar citām valsts institūcijām. M.Tols norādīja, ka topošās ES dalībvalstis patlaban lielu uzmanību veltī jauno funkciju apguvei, lai pēc pievienošanās ES tās varētu pilnībā nodrošināt iekšējā tirgus aizsardzību, tradicionālo pašu resursu iekasēšanu, kopējās lauksaimniecības politikas administrēšanu un citu uzdevumu veikšanu.

Pirmajā plenārsēdē VID Galvenās muitas pārvaldes Muitas modernizācijas daļas priekšniece Ingrīda Gulbe–Otaņķe, pamatojoties uz visu konferences dalībvalstu iesūtīto anketu rezultātiem, iztirzāja muitas dienestu paveikto, īstenojot iepriekšējā Baltijas jūras valstu muitas administrāciju konferencē, kas notika 2001.gadā Viļņā, apstiprinātās rekomendācijas un projektus. Zviedrijas muitas administrācijas pārstāvis Svens Peters Olsons ziņoja par konferenču starplaikos paveikto kontrabandas un organizētās noziedzības apkarošanās jomā. Savukārt Polijas muitas administrācijas pārstāvis Jans Zraleks informēja par muitas procedūru darba grupas izstrādātā projekta “Laufzettel” īstenošanas gaitu un rezultātiem. Šis projekts, kas tika aizsākts 2001.gada oktobrī, atzinīgu vērtējumu guva ne reizi vien, jo devis būtiskus rezultātus robežu šķērsošanai nepieciešamā laika samazināšanā. Konferencē tika iztirzāta arī muitas loma tirdzniecības veicināšanā, uzsverot sadarbības ar uzņēmējiem nozīmību.

Konferences turpinājumā tās dalībnieki strādāja trijās darba grupās: stratēģijas darba grupā, kurā piedalījās muitu ģenerāldirektori, pretkontrabandas darba grupā un muitas procedūru darba grupā.

Darba grupu secinājumi un priekšlikumi turpmākajam darbam izskanēs plenārsēdē šodien, 24.oktobrī, un tiks izmantoti noslēguma dokumentu sagatavošanai.

Konferencē piedalās Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas muitu administrāciju, kā arī Eiropas Komisijas, Eiromuitas un Baltijas jūras valstu uzņēmēju asociāciju kameras pārstāvji.

Marika Līdaka, VID Galvenās muitas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste