Anete Nīvēnere (Vācija):

Uzņēmumu dibināšana vietējās un reģionālās attīstības kontekstā

Runa konferencē "Sievietes uzņēmējas Latvijā" — Rīgā 2000. gada 26. maijā

1. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem kāda apvidus saimnieciskajai attīstībai ir ne tikai materiālie un dabas resursi, bet pār visām lietām iedzīvotāju pašapziņa, drosme un pašiniciatīva. Politikas svarīgākais uzdevums ir ieinteresēt iedzīvotājus par dalību un līdzdarbību vietējā un reģionālajā sabiedriskajā dzīvē. Saimniecisko attīstību veicina ieguldījums sabiedrībā, nevis otrādi.

2. Tam pamatā ir dialogs starp pilsoņiem un politiķiem. Dialogs, kas neseko paraugam no "augšas uz leju", bet kura vadlīnija ir atzīt atšķirīgu uzskatu līdzvērtīgumu. Šai izpratnē pilsoņi ar savu pieredzi ikdienas lietās ir "dzīvesvietas lietpratēji", bet politikas un pārvaldes pārstāvjiem ir savas īpašas zināšanas kā "pārvaldes lietu lietpratējiem". Šādā veidā virzīts dialogs veicina un atvieglo uzņēmumu dibināšanu.

3. Iesaistot pilsoņus kāda apvidus attīstībā, vajadzīgi instrumenti un metodes, ar kurām izveidot šo dialogu starp pārvaldi un iedzīvotājiem. Pamatā ir kopienas darbs. Kopienas darbam ir nolūks veicināt nevis kāda noteikta ģeogrāfiska punkta, bet gan sabiedriskās telpas (pagasta, ciema, apriņķa, pilsētas daļas, dzīvokļu rajona) attīstību. Klasiskā saimniecības veicināšana izpaužas materiālos pasākumos nolūkā piesaistīt privātus ieguldītājus. Kopienas darbs veicina attīstību plašākā kopsakarā. Tas dibinās uz savstarpēju līdzdalību, sasaistās ar pastāvošām interesēm, rosmēm un vajadzībām, lai tās izmantotu kopienas sadzīvē.

4. Iepriekš minētā projekta "Jauni ceļi darba vietu sagādē" ietvaros katrā apriņķī bija pa četrām sievietēm, kas šo pasākumu attīstīja tā sauktajās vietējās grupās. Viņu darbības pamatu veidoja politisks lēmums apriņķa līmenī. Šim apstāklim bija ievērojama loma projekta attīstībā un panākumos.

1) Saskaņā ar apriņķa sapulces lēmumu apriņķa pārvaldei bija jārūpējas par projekta īstenošanu.

2) Apriņķa sapulces lēmums nodrošināja politikas piesaisti projektam ne vien pārvaldes līmenī, bet arī ar ziņojumiem apriņķa sapulcei.

3) Apriņķa sapulces lēmums un ar to saistītā politiskā "vietējo grupu" leģimitācija piešķīra sievietēm viņu ikdienas darbā, kā arī saskarē ar citām grupām, iestādēm, iniciatīvpasākumiem un iestādījumiem sevišķu autoritāti, kura savukārt izšķirīgi ietekmēja kā iedzīvotāju motivāciju, tā arī iestāžu gatavību sadarboties.

Savukārt pārvalde, sagatavojot informāciju, apkopojot datus un analīzes, iepazīstinot ar saviem plāniem, uzrādot savas darbības apjomu, sniedzot palīdzību, esot par starpnieci un rīkojot iepazīšanās un informācijas biržas, rosināja iedzīvotāju piedalīšanos un līdzdarbību.

5. Īstenojot rīcības konceptu, kurš aptver daudzas atšķirīgas politikas jomas un piekritības un tai pašā laikā ir pievērsts pilsoņa ikdienas videi, nav iespējama dominācija no "augšas" vai "apakšas". Šī koncepta mērķis ir optimāli attīstīt visu līdzdalībnieku spējas un līdzekļus, gan to, kuri plāno, piešķir līdzekļus, ievada vai īsteno pasākumus, gan arī to, kuri tajā vietā vai apvidū dzīvo, pavada savu brīvo laiku vai strādā. Komunikācija un sadarbība, kas vajadzīga, lai attīstītu un skaidrotu noteikumus, idejas, nozīmīgumu un likumus, prasa plaši izvērstu komunikatīvu un metodisku kompetenci. Projekta panākumi bija pilnīgi atkarīgi no "vietējo grupu" dialoga spējām.

6. Tā kā politiķi atbalstīja sabiedriskus procesus projekta "Jauni ceļi..." ietvaros, ar noturīgiem panākumiem nodibinājās pāri par 100 uzņēmumu. Taču dzīves īstenība nav atainojama skaitļos. Daudz svarīgāks panākums ir tas, ka līdzdarbība ir pavērusi nākotnes izredzes ne vien projekta dalībniekiem, bet — ne mazāk svarīgi — arī apgurušajai demokrātijai.

Tas, ka Latvijā tiks dibināts informācijas birojs sievietēm uzņēmējām, ir tikai pirmais solis. Ja šādi informācijas biroji būs visos 26 rajonos, tiem būs politiska vara. Šāds apvienību tīkls Latvijā kļūs par politisku instrumentu, kas spēj ietekmēt uzņēmējdarbības procesus valstiskā līmenī. Latvijas sievietēm uzņēmējām jādomā arī par finansējuma piesaistīšanu iestādei, turklāt nepieciešams mudināt vietējos politiķus atbalstīt šo projektu.

Nobeigumā vēlos teikt, ka pieredzi nav iespējams nodot ģenētiskā attīstības ceļā, bet demokrātija būs dzīvotspējīga, ja pieaicinātajiem cilvēkiem darbības procesos būs iespēja īstenot savas vīzijas.