Ministru kabineta noteikumi Nr.584

Rīgā 2003.gada 21.oktobrī (prot. Nr.55 31.§)

Kases operāciju uzskaites noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 15.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka komercreģistrā ierakstītas komercsabiedrības un ārvalsts komersanta filiāles, Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), arī bezpeļņas organizācijas veidā nodibināta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), Uzņēmumu reģistrā reģistrētas ārvalsts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pastāvīgās pārstāvniecības (filiāles, nodaļas) Latvijā, iestādes un organizācijas, arī tās, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, valsts vai pašvaldību aģentūras, sabiedriskās organizācijas, sabiedrisko organizāciju apvienības, reliģiskās organizācijas un arodbiedrības, individuālā komersanta un citas fiziskās personas, kura veic saimniecisko darbību (turpmāk — uzņēmums), saņemto un izdarīto skaidrās naudas maksājumu (turpmāk — kases operācijas) uzskaites kārtību.

2. Ja individuālie komersanti, individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45000 latu, un citas fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā un ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, attiecīgās personas nekārto kases grāmatu (nepiemēro šo noteikumu II nodaļu un 34., 35. un 36.punktu). Šajā punktā minētie uzņēmumi kases operācijas reģistrē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.338 “Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un ar to saistīto izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”.

II. Kases grāmata

3. Uzņēmuma kases operācijas, kā arī skaidrās naudas atlikumus uzņēmuma kasē reģistrē atsevišķi kases operācijām latos un kases operācijām ārvalstu valūtās (pa to veidiem) iekārtotās kases grāmatās (turpmāk — kases grāmata), ja kases grāmata sagatavota papīra reģistra veidā. Ja kases grāmatu kārto elektroniski, izmantojot datorprogrammu, tad uzņēmuma kases operācijas, kā arī skaidrās naudas atlikumus uzņēmuma kasē reģistrē vienā kases grāmatā, atsevišķi uzskaitot kases operācijas latos un kases operācijas ārvalstu valūtās (pa to veidiem).

4. Kases grāmatu kārto katru dienu, bet šo noteikumu 5.punktā minētajā gadījumā — katru nedēļu (turpmāk — attiecīgais periods), kad uzņēmumam bijušas kases operācijas, izdarot šādus ierakstus:

4.1. skaidrās naudas atlikums kasē (ja tāds ir) attiecīgā perioda sākumā;

4.2. visas kases operācijas attiecīgajā periodā, nodalot skaidrās naudas saņemšanu un izsniegšanu;

4.3. skaidrās naudas atlikums kasē (ja tāds ir) attiecīgā perioda beigās.

5. Ja uzņēmuma vidējie dienas skaidrās naudas ieņēmumi kasē nav lielāki par 100 latiem, uzņēmums kases grāmatu kārto reizi nedēļā. Vidējos dienas skaidrās naudas ieņēmumus kasē aprēķina, saskaitot katrā iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienā saņemtos skaidrās naudas maksājumus kasē un iegūto kopsummu dalot ar minētā kalendāra mēneša darbdienu skaitu.

6. Uzņēmumi, kuri skaidrā naudā saņemto samaksu reģistrē kases aparātā, kases sistēmā vai specializētajā ierīcē vai iekārtā (turpmāk — kases aparāts), bet laikā, kamēr tie nedarbojas, noformē kvīti saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumiem Nr.361 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām”, par darbdienas laikā saņemto skaidro naudu sagatavo vienu kases ieņēmumu orderi, ar kuru saskaņā iemaksā naudu kasē un izdara ierakstu kases grāmatā. Šo kases ieņēmumu orderi sagatavo, pamatojoties uz kases aparāta žurnāla datiem.

7. Uzņēmumi, kuri saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumiem Nr.361 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām” ir atbrīvoti no skaidrās naudas reģistrēšanas kases aparātā un saskaņā ar šajos noteikumos vai speciālajos normatīvajos aktos noteikto kārtību izsniedz kvīti, biļeti vai citu darījumu apliecinošu attaisnojuma dokumentu, par darbdienas laikā saņemto skaidro naudu sagatavo vienu kases ieņēmumu orderi, ar kuru saskaņā iemaksā naudu kasē un izdara ierakstu kases grāmatā. Šo kases ieņēmumu orderi sagatavo, pamatojoties uz minēto attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma datiem.

8. Ja uzņēmums saņem tādu skaidrās naudas maksājumu, uz kuru neattiecas Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumos Nr.361 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām” minētās prasības (piemēram, darbinieks iemaksā uzņēmuma kasē skaidro naudu kā saņemtā avansa pārpalikumu), katram šādam maksājumam sagatavo atsevišķu kases ieņēmumu orderi (kredītiestādēs un Latvijas Bankā — kases iemaksu attaisnojuma dokumentu), ar kuru saskaņā iemaksā naudu kasē un izdara ierakstu kases grāmatā.

9. Kases grāmatu kārto saskaņā ar šādām prasībām:

9.1. katram pārskata gadam iekārto jaunu kases grāmatu. Pārskata gada sākumā kases grāmatā norādītajam skaidrās naudas atlikumam kasē jābūt vienādam ar iepriekšējā pārskata gada beigās aprēķināto un kases grāmatā norādīto skaidrās naudas atlikumu;

9.2. ieraksti par katru attiecīgo periodu izdarāmi atsevišķā kases grāmatas lapā, norādot attiecīgā perioda sākuma un beigu datumu;

9.3. kases operācijas reģistrē, pamatojoties uz kases ieņēmumu vai izdevumu orderiem (kredītiestādēs un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentiem) un norādot kases grāmatā attiecīgā ordera (kredītiestādēs un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumenta) numuru, maksājuma mērķi un kases operācijas summu;

9.4. kases grāmatā ierakstītajam kases atlikumam attiecīgā perioda sākumā jāatbilst kases atlikumam iepriekšējā attiecīgā perioda beigās;

9.5. ārkārtas gadījumos (piemēram, ja konstatēta zādzība) inventarizācijā konstatēto skaidrās naudas iztrūkumu kases grāmatā reģistrē inventarizācijas dienā, pamatojoties uz šim nolūkam īpaši sagatavotu kases izdevumu orderi, bet skaidrās naudas pārpalikumu —, pamatojoties uz kases ieņēmumu orderi. Kredītiestādēm un Latvijas Bankai atļauts inventarizācijā konstatēto skaidrās naudas iztrūkumu vai pārpalikumu reģistrēt kases grāmatā, pamatojoties arī uz citu šim nolūkam īpaši sagatavotu kases izmaksu vai iemaksu attaisnojuma dokumentu;

9.6. kases grāmatu obligāti noslēdz mēneša pēdējā darbdienā.

10. Kases grāmatu sagatavo un ierakstus izdara tā, lai tajā ietvertā informācija saglabātos likumā “Par grāmatvedību” grāmatvedības reģistriem paredzētajā glabāšanas laikā (10 gadu).

11. Ja kases grāmatu kārto elektroniski, izmantojot datorprogrammu, tad nodrošina izdrukas — attiecīgā perioda kases ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Pārskatiem jābūt numurētiem no pārskata gada sākuma augošā secībā. Pārskata gada beigās vai, ja nepieciešams, agrāk izdrukas brošē hronoloģiskā secībā.

12. Papīra reģistra veidā sagatavotai kases grāmatai jābūt ar noplēšamām ielikuma lapām, kuras paredzētas kases ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavošanai. Kases grāmatas lapas numurē no pārskata gada sākuma augošā secībā, caurauklo, pēdējā lapā norāda lapu skaitu un apliecina ar uzņēmuma vadītāja un atbildīgā grāmatveža parakstu un zīmogu, ja tāds ir. Kases grāmatas lapai un noplēšamai ielikuma lapai ir viens un tas pats numurs.

13. Ierakstiem papīra reģistra veidā sagatavotā kases grāmatā nedrīkst izmantot zīmuli. Ja šādā kases grāmatā izdara labojumu, to atrunā, norādot, kas, kad un kāpēc labojis. Labojumu ar parakstu apliecina uzņēmuma kasieris un atbildīgais grāmatvedis.

III. Kases ieņēmumu un izdevumu orderi, izmaksu saraksti, kredītiestāžu kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumenti

14. Kases ieņēmumu orderim ir obligāti šādi rekvizīti (identifikācijas dati):

14.1. uzņēmuma — skaidrās naudas saņēmēja — nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (vai nodokļu maksātāja reģistra kods);

14.2. dokumenta nosaukums, numurs un sagatavošanas datums;

14.3. fiziskās personas — skaidrās naudas maksātāja — vārds, uzvārds un personas kods (rezidentiem), personu apliecinoša dokumenta dati (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums un vieta) vai personas identifikācijas kods un valsts nosaukums (nerezidentiem), ievērojot šo noteikumu 26.punktā noteikto kārtību attiecībā uz ārvalsts valūtas pirkšanas darījumiem;

14.4. saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums (norāda arī pievienotā attaisnojuma dokumenta (ja tāds ir) nosaukumu, numuru un sagatavošanas datumu);

14.5. valūtas kods;

14.6. saņemamā skaidrās naudas summa, izteikta ar cipariem;

14.7. saņemamā skaidrās naudas summa, izteikta ar vārdiem un cipariem (šo summu veidojošās valūtas vienības — lati, eiro un citas — ar vārdiem, bet to daļas — santīmi, centi un citas — ar cipariem);

14.8. uzņēmuma vadītāja vai atbildīgā grāmatveža paraksts;

14.9. kasiera paraksts.

15. Kases izdevumu orderim ir obligāti šādi rekvizīti (identifikācijas dati):

15.1. uzņēmuma — skaidrās naudas izsniedzēja — nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (vai nodokļu maksātāja reģistra kods);

15.2. dokumenta nosaukums, numurs un sagatavošanas datums;

15.3. fiziskās personas — skaidrās naudas saņēmēja — vārds, uzvārds un personas kods (rezidentiem), personu apliecinoša dokumenta dati (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums un vieta) vai personas identifikācijas kods un valsts nosaukums (nerezidentiem), ievērojot šo noteikumu 26.punktā noteikto kārtību attiecībā uz ārvalsts valūtas pārdošanas darījumiem;

15.4. saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums (norāda arī pievienotā attaisnojuma dokumenta (ja tāds ir) nosaukumu, numuru un sagatavošanas datumu);

15.5. valūtas kods;

15.6. izsniedzamā skaidrās naudas summa, izteikta ar cipariem;

15.7. izsniedzamā skaidrās naudas summa, izteikta ar vārdiem un cipariem (šo summu veidojošās valūtas vienības — lati, eiro un citas — ar vārdiem, bet to daļas — santīmi, centi un citas — ar cipariem);

15.8. skaidrās naudas saņēmēja paraksts;

15.9. uzņēmuma vadītāja un/vai atbildīgā grāmatveža paraksts;

15.10. kasiera paraksts.

16. Ja kases ieņēmumu vai izdevumu orderos norāda skaidro naudu ārvalsts valūtā, papildus šo noteikumu 14. un 15.punktā minētajiem rekvizītiem (identifikācijas datiem) norāda arī Latvijas Bankas noteikto attiecīgās ārvalsts valūtas kursu darījuma dienā.

17. Ja konkrētu skaidrās naudas maksājumu skaidrās naudas saņēmēja vietā saņem cita (pilnvarotā) fiziskā persona, papildus šo noteikumu 15.punktā minētajiem rekvizītiem (identifikācijas datiem) norāda arī tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura ir pilnvarota naudu saņemt un parakstīties kā faktiskais naudas saņēmējs.

18. Ja uz attaisnojuma dokumenta (piemēram, izmaksu saraksta, iesnieguma, rēķina), kas kases izdevumu orderī norādīts kā maksājuma pamatojums un pievienots kases izdevumu orderim, ir uzņēmuma vadītāja parakstīts rīkojums (atļauja) skaidrās naudas izsniegšanai, uzņēmuma vadītāja paraksts uz kases izdevumu ordera nav obligāts.

19. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus, kā arī kredītiestāžu un Latvijas Bankas kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentus uzņēmuma vadītāja un/vaiatbildīgā grāmatveža vietā viņu pilnvarotās personas/pilnvarotā persona drīkst parakstīt tikai tad, ja uzņēmuma vadītājs to nosaka ar rakstisku rīkojumu. Rīkojuma kopijai un pilnvaroto personu paraksta paraugiem jāatrodas kasē.

20. Kases operāciju veikšanai sagatavotos kases ieņēmumu un izdevumu orderus pirms to iesniegšanas kasē reģistrē kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijas žurnālā. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus numurē atsevišķi. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus drīkst reģistrēt elektroniski, izmantojot datorprogrammu. Ja kredītiestādēs un Latvijas Bankā kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentus reģistrē elektroniski, atsevišķa šo dokumentu reģistrācija nav nepieciešama (ar nosacījumu, ka katram skaidrās naudas darījumam tiek piešķirts unikāls identifikācijas numurs, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā un kurš norādīts kases iemaksu vai izmaksu attaisnojuma dokumentā).

21. Ja saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību skaidrās naudas maksājumu izdarīšanai tiek sagatavots izmaksu saraksts, papildus likuma “Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā minētajiem obligātajiem rekvizītiem (identifikācijas datiem) šim sarakstam ir obligāti arī šādi saraksta sākumā izvietoti rekvizīti (identifikācijas dati):

21.1. uzņēmuma vadītāja un atbildīgā grāmatveža parakstīta atļauja izmaksāt skaidro naudu;

21.2. izsniedzamā skaidrās naudas kopsumma, izteikta ar vārdiem un cipariem (lati — ar vārdiem, bet santīmi — ar cipariem);

21.3. izmaksāšanas termiņš.

22. Saskaņā ar izmaksu sarakstu drīkst izmaksāt tikai darba algas vai cita veida atlīdzību saistībā ar darbu (darba samaksu, atalgojumus), kompensācijas un citas normatīvajos aktos paredzētās izmaksas uzņēmuma darbiniekiem, avansu (latos) darbinieku komandējuma vai darba brauciena izdevumiem, regulāri izmaksājamās stipendijas un kompensācijas studentiem vai citām personām to mācību laikā, kā arī pensijas un regulāri izmaksājamos valsts sociālos vai sociālās apdrošināšanas pabalstus.

23. Kases ieņēmumu vai izdevumu orderos un izmaksu sarakstos ierakstus izdara precīzi un skaidri. Aizliegts izdarīt ierakstus tehniski viegli pārlabojamā vai fiziski nenoturīgā veidā (rakstiskiem ierakstiem nedrīkst izmantot zīmuli). Šajos orderos un sarakstos nav pieļaujami nekādi labojumi.

24. Kredītiestāžu un Latvijas Bankas kases iemaksu attaisnojuma dokumentiem ir obligāti šo noteikumu 14.punktā minētie rekvizīti (identifikācijas dati), kā arī, ja skaidrās naudas maksātājs ir juridiskā persona, — uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs vai nodokļu maksātāja reģistra kods.

25. Kredītiestāžu un Latvijas Bankas kases izmaksu attaisnojuma dokumentiem ir obligāti šo noteikumu 15.punktā minētie rekvizīti (identifikācijas dati).

26. Pārdodot ārvalsts valūtu fiziskajai personai vai pērkot ārvalsts valūtu no fiziskās personas (ārvalsts valūtas pārdošanas vai pirkšanas darījums), kases ieņēmumu vai izdevumu orderī (kredītiestādē un Latvijas Bankā — kases iemaksu vai izmaksu attaisnojuma dokumentā) attiecīgās fiziskās personas identifikācijas datus norāda tikai tad, ja darījuma summa un veids atbilst kādai no Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.127 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību” minētajām pazīmēm.

IV. Atbildīgo amatpersonu pienākumi un atbildība kases operāciju uzskaitē

27. Kases operācijas veic tā persona, kura saskaņā ar līgumu, uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu vai izdotu pilnvaru pilda kasiera pienākumus (turpmāk — kasieris).

28. Atbildīgā grāmatveža pienākumus veic tā persona, kura saskaņā ar līgumu, uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu vai izdotu pilnvaru paraksta kases ieņēmumu un/vai izdevumu orderus un izmaksu sarakstus (kredītiestādēs un Latvijas Bankā — kases iemaksu un/vai izmaksu attaisnojuma dokumentus), kā arī veic citus šajos noteikumos paredzētos uzdevumus (turpmāk — atbildīgais grāmatvedis).

29. Lai nodrošinātu kases operāciju pilnīgu uzskaiti (reģistrāciju un iekšējo kontroli), uzņēmuma vadītājs nedrīkst uzdot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus pildīt vienai un tai pašai personai, izņemot šo noteikumu 30.punktā minētos gadījumus.

30. Individuālais komersants, cita fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, kā arī individuālā (ģimenes) uzņēmuma īpašnieks, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus drīkst veikt pats. Kredītiestāde un Latvijas Banka drīkst apvienot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus, ja tiek nodrošinātas atbilstošas iekšējās kontroles procedūras pilnīgai un pareizai saimniecisko darījumu iegrāmatošanai.

31. Kasieris pienākumu pildīšanu uzsāk, pieņemot glabāšanā ar pieņemšanas un nodošanas aktu uzņēmuma skaidrās naudas atlikumu kasē un kases grāmatu, saņemot lietošanā uzņēmuma vadītāja norādīto skaidrās naudas glabāšanas vietu un — attiecīgos gadījumos — kases aparātu.

32. Par uzņēmuma skaidrās naudas glabāšanas vietas drošību atbild uzņēmuma vadītājs.

33. Kasieris izsniedz no kases skaidro naudu tikai fiziskajai personai, kura kases izdevumu orderī vai izmaksu sarakstā (kredītiestādēs un Latvijas Bankā— kases izmaksu attaisnojuma dokumentā) norādīta kā skaidrās naudas saņēmējs vai kurai ir attiecīga normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavota pilnvara (turpmāk — pilnvarotā persona). Skaidrā nauda tiek izsniegta tikai tad, kad fiziskā persona ir parakstījusies kases izdevumu orderī vai izmaksu sarakstā (kredītiestādēs un Latvijas Bankā — kases izmaksu attaisnojuma dokumentā). Pilnvaru vai tās kopiju, ja pilnvara nav vienreizēja, pievieno kases izdevumu orderim vai izmaksu sarakstam (kredītiestādēs un Latvijas Bankā — kases izmaksu attaisnojuma dokumentam).

34. Saņemot kases ieņēmumu vai izdevumu orderi vai izmaksu sarakstu (kredītiestādēs un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentu), kasierim ir pienākums pārbaudīt, vai norādīti visi paredzētie obligātie rekvizīti (identifikācijas dati), īpaši — vai ir uzņēmuma vadītāja un/vai atbildīgā grāmatveža parakstīta atļauja saņemt vai izdarīt skaidrās naudas maksājumu.

35. Ja kasierim dots uzdevums izdarīt skaidrās naudas maksājumus pēc izmaksu saraksta, ir spēkā šādi nosacījumi:

35.1. skaidrās naudas maksājumus pēc konkrēta izmaksu saraksta drīkst izdarīt tikai viens un tas pats kasieris. Ja skaidro naudu izmaksā vairāki kasieri, tie naudu izmaksā pēc atsevišķiem izmaksu sarakstiem;

35.2. izsniedzot skaidro naudu pilnvarotajai personai, izmaksu sarakstā kasieris naudas saņēmēja paraksta priekšā ieraksta vārdus “Ar pilnvaru”;

35.3. pēc izmaksu sarakstā noteiktā izmaksāšanas termiņa beigām (iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta, — triju darbdienu laikā) kasieris sarakstu slēdz šādā kārtībā:

35.3.1. sarakstā pretim tās personas datiem, kurai nav izsniegta sarakstā norādītā skaidrās naudas summa, ieraksta vārdu “Neizmaksāts” (atļauts izmantot attiecīgu spiedogu);

35.3.2. sagatavo neizmaksāto skaidrās naudas summu sarakstu;

35.3.3. izmaksu saraksta beigās uzraksta, cik liela skaidrās naudas summa pēc šī saraksta izsniegta un cik liela ir neizmaksātā summa. Minētos ierakstus apliecina ar savu parakstu;

35.4. izmaksu sarakstu kopā ar neizmaksāto skaidrās naudas summu sarakstu iesniedz atbildīgajam grāmatvedim sarakstos norādīto datu pārbaudei un kases izdevumu ordera sagatavošanai pēc noslēgtā izmaksu saraksta (atsevišķa papīra dokumenta vietā par kases izdevumu orderi atļauts izmantot attiecīgu spiedogu uz izmaksu saraksta).

36. Par saņemto skaidrās naudas maksājumu kasieris maksātājam izsniedz:

36.1. kases čeku vai Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļā reģistrētu kvīti (ja uzņēmums ir nodokļu maksātājs) un skaidrās naudas saņemšanu reģistrē kases aparātā, bet laikā, kamēr tas nedarbojas, noformē kvīti;

36.2. attiecīgi Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās iestādes nodaļā reģistrētu kvīti, biļeti vai cita veida darījumu apliecinošu attaisnojuma dokumentu, ja uzņēmums ir atbrīvots no skaidrās naudas reģistrēšanas kases aparātā;

36.3. šo noteikumu 8.punktā minētajā gadījumā — kases ieņēmumu ordera (kredītiestādēs un Latvijas Bankā — kases iemaksu attaisnojuma dokumenta) kopiju, norakstu vai kvīti, kurā norādīti šo noteikumu 14.punktā minētie rekvizīti (identifikācijas dati) un kuru saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību apliecina ar zīmogu (spiedogu, kurā norādīts uzņēmuma nosaukums).

37. Kasieris kases grāmatu kārto šādā secībā:

37.1. tūlīt pēc tam, kad ir saņemts vai izdarīts kases ieņēmumu vai izdevumu orderī (kredītiestādēs un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentā) norādītais skaidrās naudas maksājums, vai tad, kad saņemts kases ieņēmumu orderis, kas sagatavots saskaņā ar kases aparāta žurnāla un/vai kvīšu kopsavilkuma datiem, vai kases izdevumu orderis pēc noslēgtā izmaksu saraksta, izdara kases grāmatā ierakstus par kases operācijām;

37.2. attiecīgā perioda beigās aprēķina skaidrās naudas atlikumu kasē, kā arī saņemto un izdarīto skaidrās naudas maksājumu kopsummas un sastāda kases ieņēmumu un izdevumu pārskatu.

38. Kasieris kases ieņēmumu un izdevumu pārskatu kopā ar kases ieņēmumu un izdevumu orderiem (kredītiestādēs un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentiem) un tiem pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem, ja tādi ir (piemēram, izmaksu saraksts, uzņēmuma vadītāja rakstisks rīkojums vai atļauja izsniegt skaidro naudu avansā uzņēmuma darbiniekam saimniecisku uzdevumu veikšanai, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrēta kvīts vai šādu kvīšu, biļešu vai kases aparāta žurnāla datu kopsavilkums), uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā pret parakstu iesniedz atbildīgajam grāmatvedim.

39. Skaidrās naudas atlikumu kasē regulāri pārbauda, veicot inventarizāciju. Inventarizācijas komisija, kuras sastāvā obligāti ir iekļauts atbildīgais grāmatvedis, bet kredītiestādē un Latvijas Bankā — atbildīgais grāmatvedis vai cits atbildīgais darbinieks, kasiera klātbūtnē (ārkārtas gadījumos — saskaņā ar uzņēmuma vadītāja rīkojumu bez kasiera klātbūtnes) pārskaita visas banknotes un monētas un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām sastāda inventarizācijas sarakstu. Šajā sarakstā norāda inventarizācijā konstatēto skaidrās naudas kopsummu, kā arī banknošu skaitu sadalījumā pa nomināliem. Kredītiestādes un Latvijas Bankas inventarizācijas sarakstā var nenorādīt banknošu skaitu sadalījumā pa nomināliem.

40. Iestādēs un organizācijās, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, un valsts vai pašvaldību aģentūrās skaidrās naudas atlikums kasē nedrīkst pārsniegt Valsts kases vai pašvaldības (pilsētas, rajona vai pagasta) domes (padomes) noteikto limitu. Šajās iestādēs, organizācijās un aģentūrās kasierim ir tiesības trīs darbdienas glabāt kasē skaidro naudu, kuras summa pārsniedz noteikto limitu, ja tas nepieciešams darba algu, pabalstu un stipendiju izmaksai.

41. Sniedzot Pasta likumā paredzētos pasta pakalpojumus, kas saistīti ar norēķiniem, kases operācijās var izmantot arī citus kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentus, ja to sagatavošanā, reģistrēšanā un rīcībā ar tiem attiecīgi piemēro šajos noteikumos kases ieņēmumu un kases izdevumu orderiem paredzētās prasības.

V. Noslēguma jautājums

42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumus Nr.244 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 29.oktobri.