Iekšlietu ministrs:
Atrodoties pieredzes apmaiņā Igaunijā par Valsts policijas reformu
Iekšlietu ministrs Māris Gulbis un vairākas Iekšlietu ministrijas (IeM) amatpersonas otrdien, 28. oktobrī, dosies divu dienu vizītē uz Igauniju, lai ar kaimiņvalsts iekšlietu sistēmas amatpersonām dalītos pieredzē par Valsts policijas (VP) reformu.
Valsts policijas reformu sāka šā gada maijā ar mērķi paaugstināt policijas darba efektivitāti, optimizējot materiāltehnisko un cilvēkresursu izmantošanu. Reformu veica mēneša laikā, novēršot VP struktūrvienību funkciju dublēšanos, sadalot atbildību, samazinot birokrātisko aparātu, vienkāršojot pakļautības shēmu, optimizējot struktūru un palielinot analītisko dienestu kapacitāti. Kā norāda VP vadība, pašlaik var secināt, ka reforma bijusi veiksmīga un devusi cerēto rezultātu.
Latvijas pusi vizītē pārstāvēs iekšlietu ministrs M. Gulbis, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Jānis Vonda un IeM Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktors Kārlis Trautmanis, Igauniju — Igaunijas iekšlietu ministrs Marguss Leivo, Igaunijas IeM ģenerālsekretārs Marts Krafts, Igaunijas policijas ģenerāldirektors Roberts Antropovs, Igaunijas IeM Starptautisko attiecību un Eiropas integrācijas departamenta direktore Natalja Mjalicina un departamenta vecākā speciāliste Krista Sārnīta.
Vizītes laikā plānota arī tikšanās ar Tartu pilsētas mēru Andrusu Ansipu un Tartu Universitātes apmeklējums, kā arī iepazīšanās ar Dienvidigaunijas glābšanas centru.
Latvijas IeM ir izveidojusies cieša sadarbība ar Igaunijas iekšlietu iestādēm narkotiku apkarošanā, nelegālās migrācijas novēršanā, cīņā ar autotransporta zādzībām, kā arī ugunsdzēsības un glābšanas jomā. Turpinās darbs pie vienotas Baltijas valstu stratēģijas un taktikas izstrādes cīņai ar nelegālo migrāciju, integrētas datu bāzes izveides un operatīvās informācijas apmaiņas uzlabošanas. Pateicoties īpašajiem sakaru virsniekiem, kas koordinē starpvalstu informācijas apmaiņu, tā noris ļoti operatīvi, gan abpusēji sniedzot tiesisko palīdzību, gan rīkojot kopīgus operatīvās meklēšanas pasākumus.
Baltijas valstu sadarbībā šobrīd liela uzmanība tiek pievērsta organizēto noziedzīgo grupējumu vietējo un ārvalstu sakaru un aktivitāšu fiksēšanai, jo tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošā informācija liecina, ka šie sakari ir plaši sazaroti un grupējumi aktīvi veic darbības gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā. Latvijas un Igaunijas organizētās noziedzības grupas ir cieši saistītas vairākos organizētās noziedzības veidos — šie sakari saglabājušies vēl no padomju laikiem, kad nepastāvēja valstu robežas. Tā kā starp Baltijas valstīm nepastāv vīzu režīms, noziedzīgajām grupām ir viegli veikt vienreizējas noziedzīgas darbības kaimiņvalstu teritorijā gan pēc pašu iniciatīvas, gan pēc pasūtījuma.
Latvijas puse uzskata, ka ir jāaktivizē sadarbība autotransporta zādzību jomā, veicot kopējus pasākumus pierobežas rajonos. Šāda sadarbība jau kopš 2000. gada izveidojusies ar Lietuvu.
Baltijas valstis atrodas starptautisko tirdzniecības ceļu krustpunktā, un kriminālās struktūras cenšas tās izmantot narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru nelegālai pārvadāšanai un izplatīšanai, tāpēc Latvija, Igaunija un citas kaimiņvalstis apmainās ar informāciju par narkotiku kontrabandā iesaistītām personām un noziedzīgiem grupējumiem, kā arī veic kopīgus operatīvos pasākumus. Paredzams, ka nākotnē palielināsies sadarbība lietās, kas saistītas ar amfetamīna nelegālā tranzītā no Igaunijas uz Rietumeiropu (Skandināviju) iesaistīto personu un grupējumu identificēšanu un apkarošanu.
Ekonomisko noziegumu novēršanas un apkarošanas jomā sadarbība ar Igauniju pēdējos gados ir saistīta ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu, kā arī kredītkaršu viltošanas un viltoto karšu izmantošanas novēršanu. Latvija uzskata, ka turpmāk būtu jāorganizē aktīvāka informācijas apmaiņa un jāveic kopējas akcijas, lai novērstu akcīzes preču, zagto automašīnu, narkotiku kontrabandu, kā arī nelegālu ieroču apriti un viltotas naudas pārvietošanu pāri robežai. Īpašu problēmu Latvijai rada cukura kontrabanda no Igaunijas, jo šis produkts kaimiņvalstī ir ievērojami lētāks nekā Latvijā.
Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments