Veselības ministre:

Domājot par veselības aprūpes iestāžu turpmāko attīstību

Veselības ministre Ingrīda Circene un Veselības ministrijas pārstāvji pagājušonedēļ tikās ar vairāku pašvaldību un slimnīcu pārstāvjiem, lai pārrunātu veselības aprūpes iestāžu turpmākās attīstības iespējas.

Tikšanās iemesls ir ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras (māsterplāna) optimizācija.

Lai sniegtu iedzīvotājiem kvalitatīvu un veselības aprūpes prasībām atbilstošu medicīnisko palīdzību visos līmeņos, pakāpeniski līdz 2010.gadam vairākām mazajām slimnīcām un veselības aprūpes iestādēm būs jāmaina to darba profils, proti, tās būs jāpārprofilē. Daļa no bijušajām ārstniecības iestādēm jau ir mainījušas savu darbības novirzienu.

Par māsterplānā paredzētajām aktivitātēm ārstniecības iestāžu darbības optimizācijai gan pašvaldības, gan ārstniecības iestāžu vadītāji, īpašnieki un citas ieinteresētās personas pakāpeniski tika informētas jau šī plāna izstrādes gaitā.

Ministrija izprot ārstniecības iestāžu bažas par to turpmāko darbību un vēlas pēc iespējas skaidrāk izrunāt nākotnes perspektīvas, jo šo ārstniecības iestāžu liktenis ir valstiski nozīmīgs. Tādēļ ir sāktas tikšanās ar pārprofilējamo ārstniecības iestāžu vadītājiem, īpašniekiem, pašvaldību un slimokašu pārstāvjiem, respektīvi, visām procesā iesaistītajām pusēm. Ministrija uzskata, ka atklāts dialogs nodrošinās labāku savstarpējo sapratni nekā neskaitāmi dokumenti un atzinumi. Sarunājoties katrai no pusēm ir iespējams paust savu viedokli, ko var operatīvi apspriest un vienoties par iespējamo risinājumu.

Ministrijā jau notikušas sarunas ar Olaines, Saulkrastu, Kandavas, Ādažu, Aknīstes, Viesītes un Dagdas un citu ārstniecības iestāžu un pašvaldību pārstāvjiem.

Veselības centram “Olaine” ministre ierosināja īpaši attīstīt ambulatoro aprūpi, norādot, ka projektu par primārās veselības aprūpes daļas renovāciju un modernizāciju kā vienu no prioritātēm varētu virzīt Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu piešķiršanai.

Olaines veselības centra un Olaines domes pārstāvji šim priekšlikumam piekrita, norādot, ka aptuveni mēneša laikā izskatīs šo priekšlikumu sīkāk, kā arī iesniegs ministrijā savu redzējumu par turpmāko attīstību.

Veselības centrā “Olaine” 2002.gadā ārstējās 834 pacienti, vidēji slimnīcā pavadot 6,62 dienas. Šā gada pirmajā pusgadā ārstējušies 277 pacienti. Patlaban slimnīcā ir 20 gultasvietas (SIA “Pierīgas slimokase” dati). Slimnīcā daļēji tiek veiktas arī sociālās aprūpes funkcijas.

Saulkrastu slimnīcai tika izteikts piedāvājums izveidot un attīstīt traumpunktu, jo Saulkrastu slimnīca atrodas tieši blakus ceļam “Via Baltica”, kā arī uz esošās slimnīcas bāzes izveidot sociālās aprūpes iestādi. Saulkrastu slimnīcas vadītājs Oskars Leinerts ierosināja, ka Saulkrastu slimnīcā varētu izveidot grūtnieču aprūpes nodaļu vai pat izveidot to par grūtnieču aprūpes centru, īpašu uzmanību veltot pacientēm patoloģiski noritošas grūtniecības gadījumos. O.Leinerts norādīja, ka šāda ārstniecība Saulkrastos esot darbojusies padomju gados un bijusi visai populāra. Ministre Ingrīda Circene norādīja, ka ideja ir apsveicama un to iespējams apsvērt turpmākajos gados, turklāt ņemot vērā arī nepieciešamību Veselības ministrijai izstrādāt demogrāfijas uzlabošanas programmu. Ministre aicināja Saulkrastu pašvaldības un slimnīcas pārstāvjus izstrādāt projektu par grūtnieču aprūpes centra izveidošanu, ko pēc tam varētu reāli izvērtēt saistībā ar ginekoloģijas un dzemdību pakalpojumu pirkšanas programmu.

Patlaban Saulkrastu slimnīcā ir 25 gultasvietas. Pagājušajā gadā slimnīcā ārstējušies 1195 pacienti, pavadot tur vidēji 7,04 dienas (SIA “Pierīgas slimokase” dati).

Tiekoties ar Kandavas novada pārstāvjiem un Kandavas slimnīcas galveno ārstu Andri Aleksīnu, ministre atzina, ka šīs slimnīcas nākotnes attīstības iespējas ir visai sarežģītas. Viens no reālākajiem variantiem būtu Kandavas slimnīcu pievienot Tukuma rajona slimnīcai, izveidojot Tukuma rajona slimnīcas nodaļu, kurā pacienti varētu atveseļoties pēc akūtām veselības problēmām.

Kandavas novada pārstāvji šo piedāvājumu atbalstīja un solīja risināt sarunas ar Tukuma rajona pārstāvjiem. Šādā veidā tiktu optimizēts gultasvietu izlietojums.

Kandavas slimnīcā 2002.gadā ārstējās 1630 pacienti, vidēji slimnīcā pavadot 7,76 dienas (SIA “Pierīgas slimokase” dati). Patlaban Kandavas slimnīcā ir 47 gultasvietas.

Tiekoties ar Ādažu pašvaldības un slimnīcas pārstāvjiem, ministre piedāvāja vairākas iespējas slimnīcas turpmākai darbībai – pārprofilēties par dienas stacionāru, sociālās aprūpes iestādei, kā vienu no variantiem paredzot arī slimnīcas privatizāciju.

Ādažu slimnīcā patlaban ir 35 gultasvietas, no tām 17 pieder privātam uzņēmumam. Līdz ar to slimnīcā ir 20 gultasvietas, kuru uzturēšanu, pērkot medicīniskos pakalpojumus, apmaksā valsts. 2002.gadā slimnīcā ārstējās 834 pacienti, vidēji ārstējoties 7,54 dienas. Ādažu slimnīcā nodarbināti 59 darbinieki (SIA “Pierīgas slimokase” dati).

Ādažu slimnīcas direktors Pēteris Pultraks sarunā ar ministri norādīja, ka būtu nepieciešams ilgāks pārejas posms slimnīcas pārprofilēšanai. Runājot par iespēju visu slimnīcu pārveidot privātā iestādē, P.Pultraks atzīmēja, ka tādā gadījumā slimnīca nespēs turpmāk pastāvēt.

Ministre norādīja, ka Ādažu slimnīcas un pašvaldības pārstāvjiem tuvākā mēneša laikā ministrijā būtu jāiesniedz savs redzējums par nākotnes attīstību.

Dagdas slimnīcai ministre ierosināja pārprofilēties par sociālās aprūpes iestādi, norādot, ka no veselības aprūpes budžeta iestādei varētu tikt apmaksāta tā izdevumu daļa, kas saistīta ar medicīnisko ārstēšanos.

Dagdas pārstāvji piekrita, ka šāds risinājums viņiem ir pieņemams, taču būtu nepieciešams pārejas periods slimnīcas pārprofilēšanai. Pašvaldības pārstāvji norādīja, ka 2004.gadā varētu turpināt darboties arī jau esošās 10 gultasvietas, kur tiek ārstēti terapeitiskie pacienti, bet ar 2005.gada pirmo pusgadu slimnīca pārietu sociālās aprūpes iestādes statusā.

Dagdas slimnīcā šā gada deviņos mēnešos ārstējās 253 pacienti.

Ministrijas pārstāvji pagājušonedēļ tikās arī ar Aknīstes veselības un sociālās aprūpes centra pārstāvjiem. Aknīstei tika piedāvāts saglabāt pašreizējo nosaukumu, taču esošās gultas vietas terapeitisko pacientu ārstēšanai pārveidot par sociālās aprūpes gultas vietām. No veselības aprūpes budžeta iestādei varētu tikt apmaksāta tā izdevumu daļa, kas saistīta ar medicīnisko ārstēšanos. Arī šai iestādei varētu noteikt pārejas periodu, par kura ilgumu notiks abpusējas sarunas.

Ministrijas pārstāvji tikās arī ar Viesītes veselības un sociālās aprūpes centra pārstāvjiem un pašvaldību, taču konkrēti nākotnes attīstības piedāvājumi Viesītei netika izteikti, jo centrs vēl nav pilnībā sertificēts. Šajā centrā ir tikai 15 gultasvietas, kuru apmaksa nenodrošina slimnīcas eksistenci.

Sakarā ar valsts ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizāciju ministrija piedāvā iespēju piešķirt finansējumu no rezerves fonda neliela apjoma projektu realizēšanai.

Ministre aicināja slimnīcu pārstāvjus jau tuvākajā laikā rakstīt pieteikumu šo līdzekļu apgūšanai. Kā reālākais veids minēto līdzekļu apgūšanai tika minēti nelieli celtniecības darbi, kuri ir nepieciešami iestādes reorganizācijai. Izlietojot līdzekļus šogad, var tikt īstenoti tikai tie projekti, kuriem likuma noteiktā kārtībā nav jāorganizē konkurss, bet pietiek ar cenu aptaujas veikšanu.

Šonedēļ ministre paredzējusi tikties ar Irlavas slimnīcas un pašvaldības pārstāvjiem, Kārsavas slimnīcas vadību un pašvaldības pārstāvjiem, Līvānu slimnīcas vadību un pašvaldību pārstāvjiem, Varakļānu, Viļakas un Viļānu slimnīcu vadību un pašvaldību pārstāvjiem.

Iestājoties par veselības izglītību jauniešiem Baltijas valstīs

Veselības ministre Ingrīda Circene 24.oktobrī teica uzrunu konferencē “Veselību veicinošās skolas Baltijas valstīs: attīstība un iespējas”, kurā tika izvērtēta Baltijas valstu veselību veicinošo skolu desmit darbības gadu pieredze.

Ingrīda Circene: “Veselības veicināšana ir process, ko nav iespējams ietvert likumos un noteikumos, bet tā ir indivīda, sabiedrības un valsts kopējā atbildība. Tādēļ sabiedrība, kas izjūt vienotu atbildību par tās locekļiem un apkārtējo vidi, kā arī domā par tās uzlabošanu, ir mūsdienīga un moderna.

Sabiedrībai ir jāsaprot, ka, tikai vienoti apzinot, uzlabojot un kontrolējot veselību ietekmējošos faktorus, ir iespējams nodrošināt veselu un stipru sabiedrību.

Lai sabiedrība būtu vesela, izglītota un varētu pastāvēt, ir nepieciešams stabils un veselīgs tās pamats. Un šis pamats ir un vienmēr būs jaunieši, kuri ar savām zināšanām veido tālāku sabiedrības pastāvēšanas pamatu, vērtības un labklājību.

Jaunajiem cilvēkiem ir ļoti būtiski sajust nepieciešamo atbalstu un sapratni. Savstarpēja uzticēšanās veicinās arī pozitīvu attieksmi pret savu veselību.

Jau skolās, gūstot jaunas zināšanas veselības mācībā un ar to saistītajos un citos mācību priekšmetos, jauniešiem tiek dota iespēja izglītoties un uzņemties atbildību par savu veselību. Arī Veselību veicinošo skolu projekta būtība ir veidot skolēnos izpratni par veselību kā vienu no cilvēka pamatvērtībām.

Arvien no jauna ir jāaktivizē darbs, lai uzlabotu skolēnu un jauniešu veselību, kā arī maksimāli efektīvi jācīnās pret veselībai riskantu faktoru izplatību sabiedrībā.

Pašlaik nozīmīgas problēmas ir pusaudžu mirstība un invaliditāte ārējo cēloņu dēļ, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas pieaugums, salīdzinoši lielais nepilngadīgo dzemdētāju skaits u.c.

Lai strauji mainītu situāciju uz labo pusi, skolās ir iespējams veselības izglītību cieši sasaistīt ar veselības veicināšanu, izmantojot mūsdienīgus un pedagoģiski labi izstrādātus mācību materiālus veselības izglītībā. Vēl vairāk paaugstinot veselību veicinošo skolu skolotāju kompetenci un teorētisko sagatavotību, būs iespējams veselības veicināšanas idejas izplatīt, kas varētu mazināt sociālo spriedzi sabiedrībā.

Veselību veicinošo skolu skolotāji koordinatori iesaistās dažādās darba grupās, lai pilnveidotu veselības mācības un sociālo zinību standartus, programmas un veidotu mācību materiālus.

Piedaloties pasākumos vai tos organizējot, jaunieši apgūst pozitīvas rīcības iemaņas attiecībā uz savu veselību, tā rezultātā mainās jauniešu attieksme pret veselību un ceļas viņu pašcieņa, kas ir garīgās veselības pamats. Darbojoties Veselību veicinošo skolu projektā, mainās jauniešu un pedagogu attieksme pret notiekošo un vidi vispār, tādējādi ir iespējams apvienot tos jauniešus un skolotājus, kuri vēlas paralēli mācību darbam stundās veidot ārpusstundu aktivitātes, kas ietver zināšanas par veselību un tās vērtību ne tikai fiziskajā, bet arī psihiskajā un sociālajā veselībā.

Veselību veicinošās skolas ir īpaši piemērots projekts, lai nodrošinātu skolu ilgtspējīgu attīstību. Piemēram, 2000.gadā veselību veicinošo skolu darba izvērtēšanas aptauja pierādīja, ka šis projekts ir piemērots Latvijas skolām, jo tas ir kļuvis par vienu no skolas prioritātēm. Tas nozīmē – skolotāji mācību stundās vairāk lieto interaktīvās mācību metodes, lai aktīvi iesaistītu skolēnus mācību procesā, kā arī izmanto iegūtās prasmes sadzīvē. Savukārt skolēni vairāk iesaistās savas skolas vides veidošanā, un skola kļūst patīkama, tā attīstās kā tiešām demokrātiska skola. Aptaujas rezultāti rāda, ka arī nozīmīgi lielāks skolēnu skaits veselību veicinošajās skolās atturas no smēķēšanas.

Lai pilnvērtīgi realizētu veselības izglītību un veselības veicināšanu, ir svarīgi, lai skolotāji – klašu audzinātāji – būtu ar labām zināšanām veselības izglītībā un veselības veicināšanā, tā iekļaujoties sabiedrības integrācijas procesos kā vienojošs elements, audzinot nākotnes Latvijas sabiedrības locekļus.

Faktiski veselību veicinoša skola ir liels visas skolas projekts, kuru vada veselības komanda. Tās sastāvā ir gan skolēni, gan skolotāji un vecāki, aptverot daļēji arī skolēnu ģimenes.

Pēc veselību veicinošo skolu darbības Latvijā var spriest par šo skolu lielo nepieciešamību un tālāko attīstību visā Latvijā. Pašlaik Latvijā ir 120 Veselību veicinošas skolas un 40 ir izteikušas vēlēšanos līdzdarboties un pievienoties veselību veicinošo skolu projektam.

Veselības ministrija atbalsta šo pozitīvo veselību veicinošo skolu projekta paplašināšanās tendenci un cer turpmāk sadarboties ar veselību veicinošo skolu koordinatoriem.

Jauniešu veselība vienmēr ir bijusi viena no galvenajām veselības aprūpes prioritātēm Latvijā. Vēlos uzsvērt, ka jauniešu veselība ir kopēja sabiedrības interese, tāpēc aicinu jūs arī sadarboties ar sociālajām un izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un citām institūcijām mūsu tautas nākotnes interesēs.”

Piedaloties pensionāru veselības aprūpēs konferencē

Veselības ministre Ingrīda Circene vakar, 27. oktobrī, uzrunāja Latvijas Pensionāru federācijas 5. kongresa dalībniekus.

Ministre uzsvēra ministrijas un federācijas veiksmīgu sadarbību, kā arī runāja par ģimenes ārstu asociāciju vērsto kritiku ministrijai par vienota ģimenes ārstu apmaksas modeļa ieviešanu.

Ingrīda Circene: „Latvijas pensionāri ir lielākā veselības aprūpes pakalpojumu lietotāju daļa, tādēļ arī viena no iedzīvotāju grupām, par ko gribam rūpēties visvairāk.

Viena no pensionāru aktuālākajām problēmām ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Rīgā un reģionos, kā arī ģimenes ārstu darbs un iespējas pacientam nokļūt pie ārsta speciālista uz izmeklējumu.

Veselības ministriju kritizē par ieceri izveidot vienotu ģimenes ārstu modeli visā Latvijā, kurā būtu apvienots labākais no abiem modeļiem.

Vienots modelis izskaustu situāciju, ka pacientiem dažādās Latvijas daļās ir dažādas iespējas saņemt nosūtījumu pie speciālista, kas rada nevienlīdzīgu situāciju.

Ministrija, protams, saprot ģimenes ārstu nostāju un līdz ar to arī mēģinājumu saglabāt līdzšinējo situāciju. Tomēr ministrijas galvenais uzdevums ir rūpēties par pacienta interesēm.

Ministrija uzskata, ka, diskutējot un savstarpēji vienojoties, ir jāpanāk sistēma, lai iedzīvotājam tā kļūtu pieejamāka, un vienots modelis ir viens no soļiem tuvāk šai sistēmai.”

Ingrīda Circene uzsvēra, ka ministrijai ir nozīmīgs iedzīvotāju viedoklis un situācijas redzējums par veselības aprūpes sistēmu, jo tikai ar kopīgu darbu būs iespējams panākt labu rezultātu.

Laura Bundule, veselības ministres preses sekretāre