Ministru kabineta rīkojums Nr.661

Rīgā 2003.gada 24.oktobrī (prot. Nr.55, 10.§)

Par koncepciju “Kārtība, kādā organizējama kontrole, Latvijas iedzīvotājiem atgriežoties valstī un šķērsojot valsts robežu”

1. Apstiprināt koncepciju “Kārtība, kādā organizējama kontrole, Latvijas iedzīvotājiem atgriežoties valstī un šķērsojot valsts robežu” (turpmāk - koncepcija).

2. Lai īstenotu koncepciju, Ārlietu ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju līdz 2004.gada 1.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādu dokumentu projektus:

2.1. Nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām, paredzot tajā tiesības trešo valstu pilsoņiem, kā arī atsevišķu kategoriju transportlīdzekļiem šķērsot valsts robežu caur robežpārejas punktiem;

2.2. grozījumus Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Baltkrievijas Republikas valdību par robežas caurlaides punktiem, paredzot tajos tiesības trešo valstu pilsoņiem, kā arī atsevišķu kategoriju transportlīdzekļiem šķērsot valsts robežu caur robežpārejas punktiem;

2.3. grozījumus Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām, paredzot tajos tiesības trešo valstu pilsoņiem, kā arī atsevišķu kategoriju transportlīdzekļiem šķērsot valsts robežu caur robežpārejas punktiem;

2.4. grozījumus Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām, paredzot tajos tiesības trešo valstu pilsoņiem, kā arī atsevišķu kategoriju transportlīdzekļiem šķērsot valsts robežu caur robežpārejas punktiem;

2.5. Nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu, paredzot tajā iespēju veidot vienpusējas robežkontroles robežpārejas punktus un nosakot robežkontroles tehnoloģiju, kas orientēta uz ieceļošanas nosacījumu robežkontroli.

3. Iekšlietu ministrijai līdz 2004.gada 1.maijam nodrošināt valsts robežas šķērsošanas vietu (ostu terminālos un lidostās) aprīkošanu ar maināmām informatīvām norādēm (plāksnēm), kas dod iespēju iedalīt atsevišķas robežkontroles joslas un robežkontroles kabīnes tikai Latvijas Republikas iedzīvotāju robežkontrolei.

Ministru prezidents E.Repše

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

 

Apstiprināta

ar Ministru kabineta

2003.gada 24.oktobra rīkojumu Nr.661

Koncepcija
“Kārtība, kādā organizējama kontrole, Latvijas iedzīvotājiem atgriežoties valstī un šķērsojot valsts robežu”

Informatīvā daļa

I. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts

Laikā, kad attālumi starp valstīm kļūst aizvien nosacītāki, kad palielinās personu pārvietošanās mobilitāte un globalizācijas tendences ietekmē ikvienas valsts attīstību visdažādākajās jomās, aizvien aktuālāka kļūst nepieciešamība precīzi definēt pamatnostādnes un prioritātes, īstenojot robežkontroles politiku gan attiecībā pret savas valsts iedzīvotājiem, gan trešo valstu pilsoņiem. Realizējot to, ir jānodrošina līdzsvars un sabalansētība starp diviem būtiskiem aspektiem — valsts un sabiedriskās drošības interešu ievērošana, lai nepieļautu nevēlamu personu ieceļošanu valstī un novērstu nelegālās migrācijas izraisītos riskus — negatīvu ietekmi uz darba tirgu un Latvijas sociālās drošības sistēmu, veiktu cīņu ar organizēto noziedzību, sakārtotu jautājumu saistībā ar personu tiesiskā statusa maiņu, pārkāpumiem personu apliecinošu dokumentu izmantošanā, dzīvesvietas deklarēšanu un citām administratīvi tiesiskām attiecībām valstī, kā arī Latvijas starptautisko saistību ievērošanu, no vienas puses, un būtisku robežkontroles atvieglojumu piemērošana Latvijas iedzīvotājiem, nodrošinot iespēju katram Latvijas pilsonim un nepilsonim (turpmāk tekstā — Latvijas iedzīvotājam) maksimāli ātri un ērti atgriezties pēc ārzemju ceļojuma savā valstī, no otras puses.

Problēmas risinājumu būtiski ietekmē divi robežkontroles un migrācijas politikā nozīmīgi lēmumi:

— Latvijas Republikas kļūšana par Eiropas Savienības dalībvalsti (2004.gada 1.maijā);

-— Eiropas Padomes lēmums par Latvijas pilntiesīgu pievienošanos Šengenas līgumam (orientējoši 2007.–2010.gads), kas faktiski nozīmēs kontroles atcelšanu uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas valsts robežas.

Katrs no šiem lēmumiem ietekmēs un izmainīs situāciju robežkontroles un migrācijas jomā gan Latvijā, gan arī Eiropas Savienībā. Kā Eiropas Savienības dalībvalsts Latvija kļūs pievilcīgāka gan cilvēku kontrabandistiem, kas vēlēsies izmantot Latviju kā tranzīta vai mērķa valsti, gan ekonomiskajiem migrantiem, kas vēlēsies izmēģināt veiksmi jaunajās dalībvalstīs. Savukārt, pievienošanās Šengenas līgumam palielinās Latvijas atbildību par atļaujas došanu personām šķērsot Eiropas Savienības ārējo robežu, Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu, tādējādi radot iespēju nelikumīgi nokļūt tālāk jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Lai nepieļautu šādu situāciju, Eiropas Savienība Latvijai saistošās regulās noteica, ka līdz pilntiesīgai pievienošanās Šengenas līgumam, robežkontroli pilnā apjomā ir jāveic gan uz “ārējās robežas”, gan uz “pagaidu ārējām robežām” (Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas valsts robeža). Eiropas Savienības izpratnē pilnā robežkontrole sevī ietver:

— personu ceļošanas dokumentu pārbaudi;

— ieceļošanas, uzturēšanās, nodarbinātības un izceļošanas nosacījumu pārbaudi;

— līgumslēdzēju pušu valsts drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējumu noteikšanu un novēršanu, proti, salīdzinot personas datus ar tiesībsargājošo institūciju rīcībā esošajiem datiem par iespējamo apdraudējumu.

Pieņemot lēmumu par robežkontroles atvieglošanu un vienkāršošanu, daļai no robežšķērsojošo personu kategorijas uz Eiropas Savienības “nākotnes ārējās” robežas, jāprognozē iespējamā riska palielināšanās trešo valstu pilsoņiem, izmantojot vecā parauga Latvijas Republikas pilsoņu pases, kuras ir viegli viltojamas un kuras netiks pārbaudītas attiecīgajās datu bāzēs, nelikumīgi nokļūt tālāk jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Tieši tāpēc, risinot problēmu, jāņem vērā gan esošās un perspektīvās Latvijas Republikas starptautiskās saistības, gan arī pašreizējie riska analīzes rezultāti, meklējot dažādus risinājuma variantus un veiksmīgi tos piemērojot uz dažādām Latvijas Republikas robežām.

Ievērojot augstāk minēto, lai paātrinātu personu robežkontroli, šobrīd attiecīgās valsts iestādes pilnveido savu darbību četros virzienos:

1) pielietojamo robežkontroles tehnoloģiju pilnveidošana, veidojot vienpusēju robežkontroli uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas valsts robežas un apvienojot dažādu robežkontroles dienestu robežkontroles procedūras. To iespējams panākt gan veidojot apvienotos robežkontroles punktus, deleģējot kaimiņvalstu robežkontroles dienestiem veikt izceļošanas nosacījumu kontroli (pašlaik ir izveidoti astoņi šādi robežkontroles punkti uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas valsts robežas), gan veidojot vienpusējas robežkontroles robežpārejas punktus, deleģējot kaimiņvalstu robežkontroles dienestiem veikt kā izceļošanas, tā ieceļošanas noteikumu kontroli (pašlaik ir izveidoti 18 šādi robežpārejas punkti uz Latvijas–Lietuvas valsts robežas).

2) valsts robežas šķērsošanas vietu infrastruktūras izveide un to nodrošināšana ar modernām un mūsdienu prasībām atbilstošām robežkontroles tehniskajām iekārtām, tai skaitā ar nepieciešamajām datu bāzēm tiešsaites režīmā (ar šādām datu bāzēm pašlaik ir nodrošināti praktiski visi robežkontroles punkti un vairums robežpārejas punktu) un modernām dokumentu pārbaudes un nolasīšanas iekārtām;

3) robežkontroli veicošā personāla speciālā apmācība un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana;

4) kvalitatīvu, pret viltojumiem aizsargātu, mašīnlasāmu personas ceļošanas dokumentu ieviešana. Kontroles ilgumu valsts robežas šķērsošanas vietā lielā mērā nosaka ceļošanas dokumenti – visu veidu jaunā parauga Latvijas Republikas pases, kas ir mašīnlasāmas, ievērojami paātrina robežkontroli un uzlabo tās kvalitāti.

 

II. Ar problēmas risinājumu saistītie politikas dokumenti un tiesību akti

Starptautiskie līgumi:

1. Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos.

2. Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu.

3. Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām.

4. Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām.

5. Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Baltkrievijas Republikas valdību par robežas caurlaides punktiem.

Likumi:

1. Latvijas Republikas valsts robežas likums.

2. Robežsardzes likums.

3. Personu apliecinošu dokumentu likums.

4. Likums “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.

5. Likums “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā”.

Ministru kabineta noteikumi:

1. Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumi Nr.310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu”.

2. Ministru kabineta 2002.gada 21.maija noteikumi Nr.195 “Noteikumi par robežkontroles veikšanai nepieciešamajām iekārtām un tehnisko aprīkojumu”.

3. Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.296 “Noteikumi par robežkontroles punktu režīmu”.

4. Ministru kabineta 2002.gada 18.jūnija noteikumi Nr.245 “Noteikumi par Latvijas pilsoņu pasēm, nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem”.

Eiropas Savienības tiesību akti:

1. Šengenas KONVENCIJA, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985.gada 14.jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, noslēgta 1990.gada 13.jūnijā;

2. Šengenas rokasgrāmata, izdota 1999. gada 28. aprīlī (konfidenciāla);

 

III. Problēmas risinājums un sekas, ja problēma netiks risināta

Problēmas risinājuma pamatā ir organizatoriski pasākumi, kas vērsti uz īpašu nosacījumu radīšanu Latvijas iedzīvotājiem, ieceļojot Latvijas Republikā, lai paātrinātu viņu robežšķērsošanu, vienlaicīgi nesamazinot robežkontroles efektivitāti. Taču jāņem vērā, ka atvieglojot robežkontroli tikai Latvijas Republikas iedzīvotājiem, var radīt negatīvu rezonansi tūrisma jomas attīstībā, ārvalstu investoru piesaistē, kas iegulda kapitālu Latvijā un rada darba vietas.

Vienlaicīgi ir jāapzinās arī atvieglotas robežkontroles riska faktori:

— terorisma draudi;

— noziedzības līmeņa paaugstināšanās;

— personu (īpaši bērnu un sieviešu) nelikumīgas pārvietošanas pāri valsts robežai gadījumu pieaugums;

— viltotu un citādi nederīgu personas ceļošanas dokumentu izmantošanas palielināšanās un ar to saistītais nelegālo migrantu pieplūdums, kuru izraidīšana no valsts prasa lielus finansu līdzekļus, bet nepamatoti pieprasīta patvēruma gadījumā rada slodzi valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai.

Gadījumā, ja problēma netiks risināta:

— netiks samazināts robežkontroles laiks;

— netiks samazinātas rindas uz valsts robežas;

— netiks novērsta dubultā robežkontrole (Latvijas–Lietuvas un Latvijas– Igaunijas valsts robeža);

— nebūs iespēja piesaistīt privātuzņēmēju finanšu resursus kravas terminālu izveidošanai pie Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem;

— nebūs iespējama cilvēku resursu ekonomija;

— netiks uzlabota informācijas apmaiņa starp kaimiņvalstu robežapsardzības dienestiem;

— nebūs iespējams atvērt papildus robežpārejas punktus (punktus, kas noteikti Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas”, bet kuri līdz šim brīdim ir slēgti).

 

IV. Problēmas risinājums

Plānveidīga ieceļošanas robežkontroles attīstība un tās atvieglošana Latvijas iedzīvotājiem, realizējot pasākumu kompleksu saistībā ar normatīvo aktu pilnveidošanu, kas nosaka Latvijas Republikas valsts robežas drošības garantēšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, un to praktisko izpildi

Veicamie pasākumi:

 

1. Četru apvienoto robežkontroles punktu izveide ar robežkontroles veikšanu tikai ieceļojot savā valstī uz Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas valsts robežas.

Pozitīvā puse:

— būtiski paātrināsies ieceļojošo personu robežkontrole, jo netiek veikta robežkontrole no izceļošanas valsts puses (tiek novērsta dubultā kontrole);

— cilvēku resursu ekonomija;

— uzlabosies informācijas apmaiņa starp kaimiņvalstu robežapsardzības dienestiem.

 

2. Vienpusējas robežkontroles robežpārejas punktu izveide uz Latvijas – Igaunijas valsts robežas.

Pozitīvā puse:

— būtiski paātrināsies ieceļojošo personu robežkontrole, jo kontroli veiks ieceļošanas valsts robežkontroles dienesti;

— blakus esošo robežkontroles punktu noslogotības atvieglošana;

— cilvēku un materiāltehnisko resursu ekonomija;

— tiks atvērti līdz šim slēgtie robežpārejas punkti.

 

3. Robežpārejas punktu statusa maiņa un atļauja tajos šķērsot valsts robežu trešo valstu pilsoņiem un atsevišķu kategoriju transportlīdzekļiem.

Pozitīvā puse:

— būtiski paātrināsies ieceļojošo personu robežkontrole, jo sadalot valsts robežu šķērsojošo personu plūsmu, tiks atslogoti robežkontroles punkti;

— samazināsies rindas robežkontroles punktos;

— tiks atbalstīta tūrisma jomas attīstība;

— atvieglos uzņēmējdarbību autopārvadājumu jomā.

 

4. Valsts robežas šķērsošanas vietu (ostās un lidostās) aprīkošana ar maināmām informatīvām norādēm (plāksnēm), tādējādi iedalot atsevišķas robežkontroles joslas un robežkontroles kabīnes tikai Latvijas Republikas iedzīvotāju robežkontrolei.

Pozitīvā puse:

— būtiski paātrināsies ieceļojošo Latvijas Republikas iedzīvotāju robežkontrole, jo to nekavēs ārvalstniekiem veiktās papildus pārbaudes, tādas kā intervēšana, vīzu vai bezvīzu un uzturēšanās nosacījumu ievērošanas kontrole.

 

5. Robežkontroles vietu infrastruktūras uzlabošana, to aprīkošana ar robežkontrolei nepieciešamiem tehniskiem līdzekļiem, kravas termināla izveidošana pie Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem, piedāvājot iespēju arī privātuzņēmējiem piedalīties to izveidē.

Pozitīvā puse:

— tiks paaugstināta iespēja atklāt viltotus un nederīgus ceļošanas dokumentus;

— uzlabosies iespēja atklāt personu un preču nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī novērst citas nelikumīgas darbības;

— samazināsies rindas uz valsts robežas;

— tiks radīti apstākļi privātā kapitāla piesaistei kravas termināla izbūvei;

— uzlabosies kravu pārvadātāju sadzīviskie apstākļi robežkontroles punktos.

 

6. Latvijas Republikas vecā parauga pilsoņu ceļošanas dokumentu ātrākas nomaiņas veicināšana pret jaunā parauga dokumentiem.

Pozitīvā puse:

— paātrināsies Latvijas Republikas pilsoņu robežkontrole, jo jaunā parauga pilsoņu pase ir mašīnlasāma un tajās ir ietverti moderni pretviltošanas elementi;

— samazināsies rindas uz valsts robežas.

Negatīvās puses, realizējot koncepciju, nepastāv.

Koncepcijas izpilde neparedz finansiālu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Tajā pašā laikā prognozējama pozitīva sociālekonomiskā attīstība pierobežas reģionos.

 

V. Nepieciešamie tiesību aktu projekti

1. Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām.

2. Grozījumi Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Baltkrievijas Republikas valdību par robežas caurlaides punktiem.

3. Grozījumi Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām.

4. Grozījumi Nolīgumā starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām.

5. Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Igaunijas Republikas valdību par kopējas robežkontroles organizēšanu.

 

VI. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Atsevišķa pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība nav nepieciešama. Pasākumu īstenošanas uzraudzību paredzēts veikt, plānojot attiecīgo ministriju darbu, kā arī Vienotās patvēruma un migrācijas vadības sistēmas attīstības programmā noteiktajā kārtībā.

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

 

Kopsavilkums

I. Risināmā jautājuma būtība

Laikā, kad attālumi starp valstīm kļūst aizvien nosacītāki, kad palielinās personu pārvietošanās mobilitāte un globalizācijas tendences ietekmē ikvienas valsts attīstību visdažādākajās jomās, aizvien aktuālāka kļūst nepieciešamība precīzi definēt pamatnostādnes un prioritātes, īstenojot robežkontroles politiku gan attiecībā pret savas valsts iedzīvotājiem, gan trešo valstu pilsoņiem. Realizējot to, ir jānodrošina līdzsvars un sabalansētība starp diviem būtiskiem aspektiem — valsts un sabiedriskās drošības interešu ievērošana, lai nepieļautu nevēlamu personu ieceļošanu valstī un novērstu nelegālās migrācijas izraisītos riskus — negatīvu ietekmi uz darba tirgu un Latvijas sociālās drošības sistēmu, veiktu cīņu ar organizēto noziedzību, sakārtotu jautājumu saistībā ar personu tiesiskā statusa maiņu, pārkāpumiem personu apliecinošu dokumentu izmantošanā, dzīvesvietas deklarēšanu un citām administratīvi tiesiskām attiecībām valstī, kā arī Latvijas starptautisko saistību ievērošanu, no vienas puses, un būtisku robežkontroles atvieglojumu piemērošana Latvijas iedzīvotājiem, nodrošinot iespēju katram Latvijas pilsonim un nepilsonim (turpmāk tekstā — Latvijas iedzīvotājam) maksimāli ātri un ērti atgriezties pēc ārzemju ceļojuma savā valstī, no otras puses.

Problēmas risinājumu būtiski ietekmē divi robežkontroles un migrācijas politikā nozīmīgi lēmumi:

— Latvijas Republikas kļūšana par Eiropas Savienības dalībvalsti (2004.gada 1.maijā);

— Eiropas Padomes lēmums par Latvijas pilntiesīgu pievienošanos Šengenas līgumam (orientējoši 2007.–2010.gads), kas faktiski nozīmēs kontroles atcelšanu uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas valsts robežas.

Katrs no šiem lēmumiem ietekmēs un izmainīs situāciju robežkontroles un migrācijas jomā gan Latvijā, gan arī Eiropas Savienībā. Kā Eiropas Savienības dalībvalsts Latvija kļūs pievilcīgāka gan cilvēku kontrabandistiem, kas vēlēsies izmantot Latviju kā tranzīta vai mērķa valsti, gan ekonomiskajiem migrantiem, kas vēlēsies izmēģināt veiksmi jaunajās dalībvalstīs. Savukārt, pievienošanās Šengenas līgumam palielinās Latvijas atbildību par atļaujas došanu personām šķērsot Eiropas Savienības ārējo robežu, Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu, tādējādi radot iespēju nelikumīgi nokļūt tālāk jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Problēmas risinājuma pamatā ir organizatoriski pasākumi, kas vērsti uz īpašu nosacījumu radīšanu Latvijas iedzīvotājiem, ieceļojot Latvijas Republikā, lai paātrinātu viņu robežšķērsošanu, vienlaicīgi nesamazinot robežkontroles efektivitāti.

 

II. Problēmas risinājums

Plānveidīga ieceļošanas robežkontroles attīstība un tās atvieglošana Latvijas iedzīvotājiem, realizējot pasākumu kompleksu saistībā ar normatīvo aktu pilnveidošanu, kas nosaka Latvijas Republikas valsts robežas drošības garantēšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, un to praktisko izpildi.

Veicamie pasākumi:

1. Četru apvienoto robežkontroles punktu izveide ar robežkontroles veikšanu tikai ieceļojot savā valstī uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas valsts robežas.

2. Vienpusējas robežkontroles robežpārejas punktu izveide uz Latvijas–Igaunijas valsts robežas.

3. Robežpārejas punktu statusa maiņa un atļauja tajos šķērsot valsts robežu trešo valstu pilsoņiem un atsevišķu kategoriju transportlīdzekļiem.

4. Valsts robežas šķērsošanas vietu (ostās un lidostās) aprīkošana ar maināmām informatīvām norādēm (plāksnēm), tādējādi iedalot atsevišķas robežkontroles joslas un robežkontroles kabīnes tikai Latvijas Republikas iedzīvotāju robežkontrolei.

5. Robežkontroles vietu infrastruktūras uzlabošana, to aprīkošana ar robežkontrolei nepieciešamiem tehniskiem līdzekļiem, kravas termināla izveidošana pie Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem, piedāvājot iespēju arī privātuzņēmējiem piedalīties to izveidē.

6. Latvijas Republikas vecā parauga pilsoņu ceļošanas dokumentu ātrākas nomaiņas veicināšana pret jaunā parauga dokumentiem.

 

III. Koncepcijas īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Koncepcijas izpilde neparedz finansiālu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Iekšlietu ministrs M.Gulbis