“Ir ES dalībvalstis — nav lielu un mazu dalībvalstu”

Vakar, 28.oktobrī, Latvijā uzturējās Eiropas Komisijas viceprezidents Nīls Kinnoks

Vakar, 28.oktobrī: Eiropas Komisijas viceprezidents Nīls Kinnoks; Latvijas Ministru prezidents Einars Repše Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 28.oktobrī, Ministru prezidents Einars Repše tikās ar Eiropas Komisijas viceprezidentu Nīlu Kinnoku.

Tikšanās laikā uzmanība tika veltīta Latvijas pārstāvniecībai Eiropas Savienības (ES) institūcijās, Starpvaldību konferencei un Latvijas valsts pārvaldes gatavībai dalībai ES.

Nīls Kinnoks informēja par Latvijai paredzētajām ierēdņu vietām Eiropas Komisijā, kas ir noteiktas proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam – Latvijai ir noteiktas divas augstākā līmeņa direktoru vietas un deviņas augstākā līmeņa vadītāju vietas. EK viceprezidents atzīmēja, ka ES politika ir vērsta uz to, lai tiktu ievērots dzimumu līdztiesības princips, veicinot augsta līmeņa vadītāju sieviešu skaita palielināšanu ES institūcijās. Paredzams, ka nākotnes Eiropas Komisijā no 25 komisāriem ne mazāk kā deviņas būs sievietes. Latvijai ir svarīgi sagatavot augsta līmeņa speciālistus, kuri konkursa ceļā spētu iegūt valstij paredzētos amatus, kā arī nodrošināt kvalitatīvu valsts administrācijas darbu Latvijā.

Einars Repše atzīmēja, ka Latvijā ir daudz augsti kvalificētu, labi sagatavotu speciālistu un Valsts administrācijas skola piedāvā plašas apmācības iespējas ierēdņiem. Ministru prezidents uzsvēra: ir svarīgi, lai ierēdņu atlase būtu atklāta un tiktu ievērots līdzsvars starp valstīm.

Tikšanās laikā E.Repše un N.Kinnoks pārrunāja Starpvaldību konferences gaitu. Einars Repše pauda nostāju, ka Latvijai svarīga ir ES konstitūcijas kvalitāte, lai panāktais rezultāts atspoguļotu valstu būtiskās intereses. Latvijai nozīmīgākās intereses ir, lai būtu viens komisārs katrai valstij Eiropas Komisijā ar pilnām balsstiesībām, ne mazāk kā pieci pārstāvji Eiropas Parlamentā mazākajām dalībvalstīm, visām valstīm vienlīdzīgas tiesības piedalīties un lemt par ES strukturālo sadarbību kopējā drošības politikā.

Ministru prezidents apliecināja Latvijas apņēmību līdz pievienošanās brīdim ES izpildīt visas iestāšanās ES sarunās uzņemtās saistības. N.Kinnoks atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus ceļā uz ES, reformu ātrumu un ievērojamo ekonomisko izaugsmi.

Vizītes turpinājumā N.Kinnoks tikās ar tieslietu ministru Aivaru Aksenoku, finanšu ministru Valdi Dombrovski, kā arī diskutēja ar Latvijas Universitātes studentiem par Latviju, Eiropas Savienību un valsts suverenitāti.

Darba vizītes nobeigumā N.Kinnoks tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Jana Vektere, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vecākā referente

Vakar preses konferencē: Eiropas Komisijas Latvijā delegācijas vadītājs Endrū Rasbašs un Eiropas Komisijas viceprezidents Nīls Kinnoks

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 28. oktobrī, Rīgas pilī tikās ar Eiropas Komisijas viceprezidentu Nīlu Kinnoku.

V.Vīķe–Freiberga un N.Kinnoks apspriedās par Starpvaldību konferences aktualitātēm un Latvijas nostāju jautājumā par jauno dalībvalstu pārstāvniecību Eiropas Komisijā. N.Kinnoks ar izpratni uzklausīja prezidenti par principu, ka katrai dalībvalstij jābūt savam komisāram Eiropas Komisijā.

Runājot par uzdevumiem, kuriem Latvijai ir jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar pilntiesīgu dalību ES no nākamā gada 1.maija, prezidente minēja administratīvās kapacitātes paaugstināšanu, kā arī speciālistu palīdzību cilvēkiem projektu izstrādē un iesniegšanā, lai gūtu ES strukturālo fondu atbalstu. Kā ļoti būtisku nepieciešamību Latvijas izaugsmei V.Vīķe-Freiberga atzīmēja līdzekļu garantēšanu cilvēku resursos un prasmju izkopšanā. N.Kinnoks augstu novērtēja šādu pieeju, kas ir izrādījusies ļoti veiksmīga Īrijā un citās ES valstīs.

Tika runāts par plašāku nepieciešamību izvērst Eiropas tieslietu studiju apguvi Latvijā.

Abas puses pārrunāja Rīgas pils stāvokli un potenciālās Eiropas Savienības fondu iespējas kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzībā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie ārlietu ministres

Vakar, 28. oktobrī, ārlietu ministre Sandra Kalniete tikās ar Eiropas Komisijas prezidenta vietnieku Nīlu Kinnoku. Sarunas iesākumā ministre izteica lepnumu par iestāšanās referenduma ES rezultātiem Latvijā, kur ES atbalstītāju skaits bija viens no lielākajiem starp nākamajām dalībvalstīm.

Eiropas Komisijas viceprezidents uzsvēra, ka arī pēc referenduma ir būtiska sabiedrības informēšana par ES jautājumiem, jo pieredze liecina, ka pēc iepriekšējās paplašināšanās jauno dalībvalstu iedzīvotāji tos pietiekami nepārzināja.

Ministre informēja par tiem darbiem, kurus veic Latvija, lai būtu labāk sagatavota, kad tiks uzņemta Eiropas Savienībā. Nīls Kinnoks augstu novērtēja Latvijā veikto.

Pārrunāti arī kvalificētu ierēdņu un tulku sagatavošanas jautājumi.

Vēl tika analizēta Starpvaldību konferences norises gaita. Ministre izskaidroja Latvijas pozīciju konferencē. EK viceprezidents uzsvēra savu viedokli par pašreizējo un topošo ES dalībvalstu vienlīdzību: “Ir Eiropas Savienības dalībvalstis, nav lielu un mazu dalībvalstu.”

Ārlietu ministrijas preses centrs

Par vizīti

27. un 28. oktobrī Rīgā viesojās Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Nīls Kinnoks (Neil Kinnock), lai ar Latvijas amatpersonām apspriestu EK administratīvo reformu un ierēdņu atlasi saistībā ar gaidāmo Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos. N. Kinnoks apmeklē ne tikai Latviju, bet arī pārējās kandidātvalstis, kas Savienībai gatavojas pievienoties jau nākamā gada 1. maijā.

Tiekas ar amatpersonām

Vizītes ietvaros N. Kinnoks ticies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, Ministru prezidentu Einaru Repši, ārlietu ministri Sandru Kalnieti, finanšu ministru Valdi Dombrovski un tieslietu ministru Aivaru Aksenoku, preses konferencē vakar, 28. oktobrī, stāstīja EK viceprezidents. Tiekoties ar Latvijas amatpersonām, pārrunāta Latvijas valsts pārvaldes gatavība dalībai ES, kā arī valsts pārstāvniecība ES institūcijās.

EK vajadzīgi jauni darbinieki

Līdz ar ES paplašināšanos dažādās Savienības institūcijās strādās arī Latvijas pārstāvji. Katrai valstij ierēdņu skaits ES institūcijās ir noteikts, vadoties no iedzīvotāju skaita valstī, balsu skaita Eiropas Padomē un deputātu skaita Eiropas Parlamentā. N. Kinnoks atzīmēja, ka paplašināšanās procesam gatavojas ne tikai kandidātvalstis, bet arī EK – tiek pārkārtots darbs atbilstoši gaidāmajam valstu skaitam Savienībā. Kopumā no jaunajām dalībvalstīm līdz 2008. gadam EK būs vajadzīgi gandrīz 4000 darbinieku. Savukārt no Latvijas pirmajos gados pēc ES paplašināšanās EK plāno izraudzīt ap 155 ierēdņus. 29 ierēdņi jau esot izraudzīti pagaidu amatiem, kas izveidoti, lai sagatavotos paplašināšanai.

N. Kinnoks norādīja, ka Latvijā ir pietiekami daudz kvalificētu un labi sagatavotu darbinieku, kuri strādā un var strādāt dažādās ES institūcijās. Turklāt darbam EK var pieteikties ne tikai Latvijas valsts pārvaldē strādājošie, bet ikviens interesents, kas atbilst izvirzītajiem kritērijiem. N. Kinnoks ir pārliecināts, ka Latvija varēs nodrošināt nepieciešamo skaitu darbinieku ES institūcijās. Tomēr EK uztraucas arī par to, lai labākie, gudrākie speciālisti nedotos strādāt uz ES un tādējādi nenotiktu tā sauktā smadzeņu aizplūšana no valsts. Tāpēc eksāmeni un kritēriji kandidātu atlasei tiek rūpīgi strukturēti. Turklāt N. Kinnoks prognozēja, ka ierēdņu plūsma uz ES institūcijām aktivizēsies pakāpeniski un tā nebūs tik liela, ka apdraudētu darba efektivitāti vietējās institūcijās.

N. Kinnoks uzsvēra, ka darbiniekiem ES institūcijās ir vairākas priekšrocības – labs atalgojums un lieliski darba apstākļi. Vienlaikus EK viceprezidents norādīja, ka darbs norit tālu no dzimtās zemes multikulturālā un multinacionālā vidē, kas cilvēkiem var sagādāt grūtības.

Struktūrfondu apgūšanai nepieciešama pieredze

Viens no galvenajiem argumentiem Latvijas dalībai ES ir pieejamie finanšu resursi, kas varētu būtiski sekmēt valsts ekonomisko attīstību. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk ir izskanējušas bažas par Latvijas spēju apgūt naudu no Savienības kohēzijas un strukturālajiem fondiem. N. Kinnoks uzsvēra, ka “uzsākt fondu apgūšanu ir izaicinājums ikvienai valstij neatkarīgi no tās ekonomiskās un administratīvās kapacitātes. Sākumā ir bijis grūti visiem, arī pašreizējām ES dalībvalstīm, un Latvija, tāpat kā citas jaunās dalībvalstis, nav izņēmums. Ir atsevišķas jomas un reģioni, kuriem naudas apgūšana sekmēsies labāk, bet nav nevienas jomas un reģiona, kur būtu redzams, ka trūkst spējas apgūt strukturālos fondus”. Turklāt nepamatotas, N. Kinnoka skatījumā, ir prasības, lai Latvija jau no pirmās dienas teicami darbotos naudas pārņemšanā – tas ir process, kas prasa pieredzi un laiku.

Jāinformē sabiedrība

N. Kinnoks tikšanās laikā ar S. Kalnieti akcentējis arī nepieciešamību turpināt sabiedrības informēšanu par ES jautājumiem. “Daudzās valstīs pēc sekmīgas referendumu norises ir apsīkusi informācijas plūsma par ES. Turklāt būtiski, lai iedzīvotāji saņemtu precīzu informāciju par ES notiekošo – tai jābūt faktoloģiskai, izvairoties no propagandas. Nereti iedzīvotāju negatīvā attieksme pret ES nozīmē vien to, ka informācija par Savienībā notiekošo ir neprecīza vai arī tās nav,” teica N. Kinnoks. EK viceprezidents norādīja, ka neizbēgama ir eiroskeptisku viedokļu pastāvēšana valstī, bet tiem ir jābalstās uz objektīviem faktiem.

Krievija paplašināšanos neietekmēs

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos ir parādījušās ziņas par Krievijas centieniem ietekmēt Latvijas uzņemšanu ES. N. Kinnoks noliedza, ka Krievijai būtu jebkāda ietekme uz lēmumu pieņemšanu ES paplašināšanās jautājumos. “ES skaidri un nepārprotami ir nolēmusi, ka Latvija kopā ar vēl deviņām kandidātvalstīm, kas izpildījušas pievienošanās nosacījumus, ES tiks uzņemtas jau nākamgad. Viedokļi, kas nav paplašinātās ES dalībvalstu viedokļi, ir interesanti, bet nav mums saistoši,” uzsvēra N. Kinnoks.

Ilze Sedliņa, “LV” korespondente