Latvijā akreditējušies Moldovas, Korejas un Albānijas jaunie diplomātiskie pārstāvji

Vakar, 28.oktobrī, Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savas akreditācijas vēstules iesniedza:

— Moldovas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ilije Vanča (Ilie Vancea)

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV

Vakar, 28. oktobrī, Rīgas pilī Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai savu akreditācijas rakstu iesniedza Moldovas Republikas vēstnieks Ilije Vanča.

Uzrunājot Valsts prezidenti, vēstnieks uzsvēra plašās abu valstu sadarbības potences ekonomikā, kultūrā un zinātnē, kā arī pauda gandarījumu par iespēju pārstāvēt savu valsti Latvijā.

Savā atbildes uzrunā Moldovas vēstniekam Vaira Vīķe-Freiberga sacīja:

“Jūsu ekselence, ar patiesu prieku sveicu jūs kā Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Latvija ir ieinteresēta konstruktīvu partnerattiecību pilnveidošanā ar Moldovu.

Latvijas un Moldovas tautas izjūt dziļu savstarpēju cieņu un simpātijas. 20. gadsimtā Latvijas un Moldovas tautas vienoja pretošanās totalitārajām svešvarām, tautas cīņa par savas nacionālās kultūras vērtību un valodas saglabāšanu. Šodien mūsu tautām ir dota vēsturiska iespēja iekļauties jaunās Eiropas atkalapvienošanās procesā.

Laiks pēc mūsu neatkarības atjaunošanas ir pierādījis, ka Latvijas drošība un labklājība ir cieši saistītas ar mūsu spējām līdzdarboties reģionālajos, transatlantiskajos, kā arī globālajos procesos. Latvijas ārpolitiskais mērķis — pilntiesīga dalība Eiropas Savienībā un NATO — apliecina mūsu tautas vēlmi un gatavību ar pilnu atbildību iekļauties starptautiskajā sabiedrībā.

Mūsu tauta ir izvēlējusies iespēju dzīvot demokrātiskā, humānā un tiesiskā valstī. Latvijā ir izveidota demokrātiska sabiedrība un radīta funkcionējoša tirgus ekonomika. Sociāli integrētas sabiedrības izveidošana ir kļuvusi par vienu no Latvijas iekšpolitiskās dzīves augstākajām prioritātēm.

Esmu dziļi pārliecināta, ka mūsu valstīm ir labas iespējas nostiprināt starpvalstu dialogu gan politiskajā, gan arī ekonomiskajā jomā. Latvija apsveic Moldovas ārpolitisko izvēli — integrāciju Eiropas Savienībā. Arī Eiropas Savienība pievērš arvien pieaugošu uzmanību tām valstīm, kas visai drīzā nākotnē kļūs par ES robežvalstīm. Šajā sakarā notiek aktīvs darbs pie Jauno kaimiņu koncepcijas un darbības plānu izstrādes, kas veicinās sadarbību ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm, tai skaitā arī ar Moldovu.

Latvija pozitīvi vērtē Moldovas ieguldījumu Eiropas Padomē un uzskata, ka mūsu valstīm ir aktīvāk jāizmanto reģionālo un globālo kontaktu priekšrocības.

Jūsu ekselence, es novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Moldovas vēstnieka Latvijā pienākumus un ticu, ka jūsu iecelšana šajā amatā jau vistuvākajā nākotnē dos jaunu impulsu abu tautu un valstu sadarbībai.”

Sarunā pēc akreditācijas ceremonijas Moldovas vēstnieks pauda savas valsts ieinteresētību pārņemt Latvijas sekmīgo eirointegrācijas pieredzi. Abas puses vienojās, ka Latvija un Moldova varētu strādāt starpministriju un ekspertu līmenī integrācijas pieredzes apgūšanā, lai Moldova sasniegtu savu mērķi 2007. gadā kļūt par Eiropas Savienības (ES) asociēto valsti. Vaira Vīķe-Freiberga un Ilije Vanča vienojās, ka jāpastiprina sadarbība izglītības un kultūras līmenī. Vēstnieks nodeva prezidentei ielūgumu apmeklēt Moldovu. Izsakot pateicību, Valsts prezidente informēja, ka tuvākajā laikā uz Moldovu dodas Latvijas ārlietu ministre un tas ir labs solis tālāko attiecību stiprināšanā.

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 28.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Moldovas vēstnieku Iliji Vanču, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā apspriesti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības intensificēšanas iespējas.

Moldovas Republikas vēstnieks Latvijā, informējot par situāciju savā valstī, uzsvēra, ka tā raksturojama kā stabila. Būtiskākajos jautājumos Moldovas prezidentam, parlamentam un valdībai ir līdzīga nostāja, pastāstīja vēstnieks.

Pārrunāta arī situācija Piedņestras reģionā. Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks bija vienisprātis, ka tās risinājumam jānotiek mierīgā ceļā. I.Vanča pastāstīja par pašlaik apspriežamo jautājumu – federācijas veidošanu, kam atbalstu izteikušas arī vairākas starptautiskas organizācijas. Tiek izstrādāta valsts jaunā konstitūcija.

Savukārt I.Ūdre pastāstīja par Latvijas veikumu ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kas ietver sevī gan institucionālās reformas, gan likumdošanas harmonizēšanu ar ES normām. Viņa izteica gatavību nodot mūsu eirointegrācijas pieredzi Moldovu interesējošajos jautājumos.

Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Moldovas savstarpējo attiecību paplašināšanai ir liels potenciāls.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kāda ir jaunākā attīstība Moldovas centienos atrisināt Piedņestras reģiona problēmu?

— Tas ir pats svarīgākais iekšējais jautājums, kas jāatrisina mūsu valsts vadībai un sabiedrībai. Ar Piedņestras vadību notiek sarunas, taču tās risinās ļoti grūti. Pēc Moldovas prezidenta iniciatīvas ir izveidota Moldovas — Piedņestras komisija, kas izstrādā kopīgu konstitūciju. Šī konstitūcija paudīs gan Dņestras labā krasta iedzīvotāju moldāvu, gan kreisā krasta iedzīvotāju intereses. Pamatprincips ir izveidot federāciju. Komisija jau pusgadu izskata atsevišķi katru konstitūcijas pantu, taču šajā procesā rodas daudz problēmu. Piemēram, jautājums par valsts valodu. Piedņestrieši prasa noteikt valstī divas valsts valodas — moldāvu un krievu, bet moldāvu puse no šāda lēmuma atturas. Tiek arī spriests, kur būs valsts galvaspilsēta, kā tiks risināts pilsonības jautājums. Ir zināma virzība, taču prezidenta noteiktajos termiņos — konstitūcijas izstrādāšanai un kopīga referenduma organizēšanai —komisija nav iekļāvusies. Tagad prezidents izvirzījis uzdevumu, lai līdz 2005. gada aprīlim tiktu sarīkots referendums, kurā tauta varētu paust savu viedokli par vienotas valsts izveidošanu, un aprīlī jau sarīkotu federatīvās Moldovas parlamenta vēlēšanas.

— Korejas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Džuns Jondžo (Jung Joung-jo)

Vakar akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei iesniedza Korejas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Džuns Jondžo.

Savā uzrunā vēstnieks augstu novērtēja Valsts prezidentes ieguldījumu Latvijas attīstībā. Viņš uzsvēra, ka, neraugoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu starp Koreju un Latviju, abas valstis vieno ciešas draudzības saites. Vēstnieks arī uzsvēra, ka viņam ir liels gods pārstāvēt savu valsti Latvijā un ka par savu galveno uzdevumu viņš uzskata korejiešu un latviešu tautu tuvināšanu.

Savā atbildes uzrunā Korejas Republikas vēstniekam Valsts prezidente sacīja:

“Jūsu ekselence, ar patiesu prieku sveicu jūs kā Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Kopš 1991. gada 22. oktobra, kad starp mūsu valstīm tika nodibinātas diplomātiskās attiecības, Latvijas un Korejas Republikas sadarbība ir attīstījusies pozitīvā virzienā, ir abpusēji izdevīga un perspektīva.

Līdz šim Latvijas un Korejas Republikas attiecības ir veidotas, balstoties uz savstarpēju cieņu, sapratni un abpusēju ieinteresētību sadarboties politikas, ekonomikas, tūrisma, izglītības un zinātnes jomās.

Jūsu darbības sākums Latvijā sakrīt ar jaunu, nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē. Šī gada 20. septembris bija diena, kad Latvijas tauta apliecināja savu vēlmi neatgriezeniski iekļauties Eiropas valstu saimē un patstāvīgi noteikt savu likteni. Esmu pārliecināta, ka Latvijas dalība ES pavērs visplašākās sadarbības iespējas Latvijai un Korejas Republikai.

Latvijas tautu un Korejas tautu vēstures gaitā piemeklējuši līdzīgi likteņi — karš pārdalīja zemes un izšķīra ģimenes. Tieši tāpēc par savu pienākumu uzskatām līdzdarboties tajos procesos, kas vērsti uz miera un stabilitātes nodrošināšanu. Latvijai un Dienvidkorejai ir kopēja nostāja tādos ārpolitikas jautājumos kā starptautiskā terorisma apkarošana, miera uzturēšana un vides aizsardzība. Mēs augstu novērtējam Dienvidkorejas centienus un paveikto miera un stabilitātes nodrošināšanā Korejas pussalā ar dialogu, kompromisiem un konstruktīvām sarunām.

Jūsu ekselence, esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā būs nozīmīgs impulss abu mūsu tautu tālākajai abpusējai sadarbībai. Novēlu jums panākumus un veiksmi, uzņemoties šos godpilnos pienākumus.”

Sarunā pēc akreditācijas ceremonijas mūsu Valsts prezidente vēstniekam skaidroja pārmaiņu procesus mūsu valstī kopš neatkarības atjaunošanas. Vēstnieks atzīmēja Latvijas bagāto kultūras mantojumu un lielu talantīgo mākslinieku skaitu, uzsverot domu par kultūras apmaiņas programmu veidošanu starp abām valstīm, kas bagātinātu abas puses. Valsts prezidente atgādināja, ka pirms diviem gadiem Latvijā ļoti veiksmīgi norisinājās Korejas Kultūras dienas. Abas puses pauda īpašu ieinteresētību attīstīt aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību starp abām valstīm.

Prezidente informēja vēstnieku par situāciju smagās rūpniecības un tekstilrūpniecības nozarēs Latvijā, uzsverot, ka mums ir daudz prasmīgu darbinieku, kas varētu būt vērā ņemams arguments sadarbības attīstīšanai investīciju un sadarbības jomā. Vēstnieks atzinīgi novērtēja augstos Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītājus un to prognozes. Vēstnieks arī informēja prezidenti par aktualitātēm Korejas pussalā.

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre vakar tikās ar Korejas vēstnieku Džunu Jondžo, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās dalībnieki pārsprieda jautājumus, kas attiecas uz abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējām.

Korejas vēstnieks Latvijā pauda gandarījumu par iespēju būt mūsu valstī. “Esmu bijis šeit pirms desmit gadiem, un kopš tā laika te daudz kas ir mainījies – pilsēta kļuvusi skaistāka, bet tās iedzīvotāji – priecīgāki un atvērtāki,” teica Dž.Jondžo.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sacīja, ka to būtiski ietekmējusi mūsu valsts ekonomiskā izaugsme; lielas iespējas Latvijai un tās iedzīvotājiem paver arī mūsu valsts dalība Eiropas Savienībā (ES).

Puses pārrunāja arī ekonomikas jautājumus. Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks bija vienisprātis, ka nozīmīgs priekšnoteikums valsts tautsaimniecības attīstībai ir ārvalstu investīcijas. I.Ūdre pastāstīja, ka pēc Krievijas krīzes notikumiem, kas ietekmējuši Latvijas ekonomiku, daudzi uzņēmumi savu darbību saistīja ar ES valstīm. “Investīciju apjoms pieaug, ja valsts ir politiski un ekonomiski stabila. Latvija, esot ES dalībvalsts, ir droša un stabila ekonomiskā partnere,” norādīja I.Ūdre.

Sarunas nobeigumā runāts par parlamentārās sadarbības paplašināšanas iespējām, tostarp par kontaktiem parlamentu sadarbības grupu ietvaros.

— Albānijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Sokols Gjoka (Sokol Gjoka)

Vakar savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei iesniedza arī Albānijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Sokols Gjoka.

Vēstnieks savā uzrunā Valsts prezidentei atzīmēja divpusējo un daudzpusējo sakaru attīstīšanas aktualitāti un uzsvēra Albānijas vēlmi paplašināt sadarbību ar Latviju ekonomikas, kā arī kultūras un zinātnes jomās. Viņš arī uzsvēra eiroatlantiskās integrācijas aktualitāti.

Latvijas Valsts prezidente, uzrunājot Albānijas vēstnieku, teica:

“Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā! Esmu gandarīta, ka laika posmā, kopš Latvija atguva neatkarību, bet Albānija atbrīvojās no diktatūras, mūsu valstis ir uz demokrātisku reformu ceļa.

Esmu gandarīta, ka laika posmā, kopš Latvija atguva neatkarību, bet Albānija atbrīvojās no diktatūras, mūsu valstis ir uz demokrātisku reformu ceļa. Šis laiks ir bijis lielu pārbaudījumu un pavērsienu laiks, taču cēlie mērķi un vērtības nodrošina reformu neatgriezeniskumu.

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir nozīmīgs notikums Latvijas un Albānijas starpvalstu attiecību vēsturē. Latvijas un Albānijas diplomātiskās attiecības, kas tika nodibinātas pirms vairāk nekā desmit gadiem, gūst jaunu impulsu.

Zīmīgi, ka jūsu darbības laiks Latvijā sakrīt ar jaunu, nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē, Latvijai drīz kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Mērķtiecīga Eiropas Savienības vērtību un kritēriju īstenošana ir sekmējusi ilgtermiņa progresu mūsu valstī. Latvija vēlas būt aktīva jaunās vienotās Eiropas veidotāja un sniegt savu ieguldījumu, lai sekmētu tālāku kontinenta integrāciju.

Latvija atbalsta Saloniku galotņu tikšanās ideju sekmēt Eiropas Savienības ciešāku iesaisti Rietumbalkānos. Esmu gandarīta par stabilizācijas un asociācijas procesā paveikto Albānijā. Latvija atbalsta Eiropas Savienības aicinājumu izmantot paplašināšanās procesa pieredzi arī stabilizācijas un asociācijas procesā un jau ir uzsākusi sadarbību ar dažām Balkāna reģiona valstīm šajā jomā. Latvija ir gatava dalīties ar Albāniju savā eirointegrācijas procesā gūtajā pieredzē un zināšanās.

Latviju un Albāniju vieno kopīga vēlēšanās iekļauties pasaules integrācijas procesos. Mūsu kopīgie ārpolitiskie mērķi ir integrācija ES un NATO. Mūsu valstu veiksmīgā sadarbība drošības politikas jomā ir apliecinājums tam, ka kopīgi mēs spējam dot ieguldījumu drošībai un stabilitātei ne tikai Eiropā, bet pasaulē kopumā. Latvijas karavīri kopā ar Albānijas miera misijas dalībniekiem godam veic savus pienākumus miera un drošības uzturēšanai Irākā.

Mūsu valstu divpusējo attiecību potenciāls nav vēl pietiekami attīstīts, taču pieredze liecina, ka noteicošie partnerattiecību veidošanā un uzturēšanā ir kopējie mērķi un principi. Skaidrs un vienots skatījums nākotnē dod mums plašas iespējas attīstīt divpusējās attiecības.

Jūsu ekselence! Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Albānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā laikā, kas ir tik nozīmīgs abu mūsu valstu vēsturē, radīs ievērojamu potenciālu mūsu tautu tālākai savstarpējai iepazīšanai un sadarbībai. Ceru, ka jūs iepazīsit Latviju kā iespējām bagātu, mūsdienīgu un dinamisku valsti, kur cieņā tiek turēts tautu nacionālais savdabīgums, vēsture un tradīcijas. Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot šo godpilno un atbildīgo pienākumu!”

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre vakar tikās arī ar Albānijas vēstnieku Sokolu Gjoku, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti abām valstīm aktuāli jautājumi Eiropas Savienības paplašināšanas kontekstā.

Albānijas vēstnieks Latvijā sacīja, ka īpaši nozīmīga Albānijai būtu abu valstu politisko kontaktu intensificēšana. S.Gjoka norādīja, ka Latviju un Albāniju saista vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, abu valstu nelielās teritorijas un vēsturiskie notikumi.

Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piekrita, ka sadarbības padziļināšanā liela nozīme ir gan informācijas apmaiņai, gan vēl jo vairāk parlamentāriešu personiskajiem kontaktiem. Viņa akcentēja to izpausmi starptautisko institūciju darbā, kas tādējādi nodrošina atbalstu konkrētajai valstij svarīgos jautājumos. Vēl viens veids, kā veicināt intensīvāku dialogu, ir darbs parlamentu sadarbības grupās.

Runājot par stabilizācijas un asociācijas procesu, kuru patlaban īsteno Albānija, I.Ūdre uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi.

Tikšanās nobeigumā puses pauda pārliecību par nepieciešamību izveidot līgumtiesisko bāzi starp abām valstīm, kā arī veicināt kontaktus ekonomikā, kultūrā un izglītībā.

“Latvijas Vēstnesim”

— Kā jūs, vēstnieka kungs, raksturotu nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Mums ar prezidentes kundzi bija ļoti atklāta un konkrēta saruna, kurā mēs apspriedām iespējas, kā vēl vairāk tuvināt mūsu valstis un tautas. Otrs mūsu sarunas aspekts bija integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Šajā jomā mēs gribētu gūt savstarpēju labumu no abu valstu pieredzes. Arī Albānija vēlas iestāties ES un NATO. Mēs apspriedām arī drošības aspektus un kopīgo cīņu pret starptautisko terorismu. Kā zināms, abas mūsu valstis dod ieguldījumu miera stiprināšanā pasaules karstajos punktos Afganistānā un Irākā.

Saeimas preses dienests, Valsts prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”