Lai tevi nepārdotu kā lelli

Par vienotu valsts programmu cilvēku tirdzniecības apkarošanā

Foto: A.F.I. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece; Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Artūrs Vaišļa

“Ilgu laiku mēs neesam domājuši par vienu no pasaulē ienesīgākā transnacionālā noziedzīgo struktūru biznesa — cilvēku tirdzniecības — patiesajām izpausmēm. Mēs nedrīkstam izlikties, ka šī problēma Latvijā neeksistē. Latvija ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru sūtītājvalsti, tranzītvalsti un saņēmējvalsti. Šodien, pateicoties arī masu saziņas līdzekļu ieinteresētībai, sabiedrība par šo problēmu, ko var dēvēt par mūsdienu pasaules verdzību, uzzina arvien vairāk un sāk par to runāt nekautrējoties,” vakar, 28.oktobrī, preses konferences ievadā teica Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece.

Lai veicinātu cilvēku tirdzniecības apkarošanu gan valsts, gan starptautiskā mērogā, Iekšlietu ministrijas vadībā starpinstitūciju darba grupa ir izstrādājusi vienotu valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai. Programma laika posmam līdz 2008.gadam paredz plašu pasākumu klāstu, sākot ar apkarošanas, sodīšanas un izmeklēšanas pasākumiem, kā arī ļoti lielu vērību veltījot cilvēku tirdzniecības upuru izglītošanai un atbalstam. Linda Mūrniece ir programmas izstrādes ierosinātāja. Arī šovasar no ASV Valsts departamenta saņemtais atzinums, ka Latvija ierindojama to valstu starpā, kas nav darījušas visu, lai novērstu cilvēku tirdzniecību, rosināja šo jautājumu pienācīgi sakārtot, radot atbilstošu daudzpakāpju valsts programmu.

Programmas mērķis ir kompleksi īstenot preventīvos, izglītības un rehabilitācijas pasākumus. Bez tam programma paredz arī turpmāk veikt grozījumus Latvijas likumos, ietverot pantus par sodāmību ar cilvēku tirdzniecību valsts iekšienē, tā līdz šim tādā formā nav bijusi definēta.

Likumdošanas jomā ir paredzēta esošo normatīvo aktu saskaņošana arī starptautiskās institūcijās.

Līdz šim Latvijā ar šīm problēmām atsevišķi nodarbojās vairākas ministrijas — Iekšlietu, Labklājības, Izglītības un zinātnes ministrija, piedāvājot programmas izglītošanai, rehabilitācijai un apkarošanai. Norādot, ka noziedzības apkarošana cilvēku tirdzniecībā ir pēdējais posms jeb cīņa ar sekām, ka būtiska loma ir jauniešu izglītošanai un informēšanai, izstrādātās programmas ietvaros tiks piedāvāta apmācības programma vispārizglītojošās skolās, kā arī ieteikums šos jautājumus iekļaut augstskolu programmās. Savukārt ar rehabilitāciju šajā programmā tiek saprasts labi koordinēts atveseļošanas pakalpojumu komplekss, lai upuris iespējami ātri un bez problēmām spētu atgriezties dzīvei sabiedrībā.

Programmas izstrādē piedalījās daudzu valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji, kopumā 34 darba grupas locekļi. Tās izstrādātāji paredz sekmes, ja puses strādās koordinēti un atbildēs par padarīto. Programmu īstenojot, ir paredzēts radīt starptautiskajai likumdošanai atbilstošu tiesisko aktu bāzi Latvijā cilvēku tirdzniecības apkarošanai, izstrādāt sistēmu informācijas sniegšanai par cilvēku tirdzniecības novēršanu, uzlabot bezvēsts pazudušo meklēšanu, īstenot izglītības programmu skolās, radīt sociālās palīdzības sistēmu un pilnveidot sociālās, psiholoģiskās un tiesiskās palīdzības sniegšanu upuriem, kā arī paplašināt starptautisko sadarbību šīs problēmas apkarošanai plašākā mērogā.

Programmai ir paredzēts noteikts finansējuma apjoms katru gadu, ko akceptējusi arī Finanšu ministrija. Kā naudas līdzekļu avotus programmas izstrādātāji min valsts budžeta līdzekļus, Eiropas Komisijas finansiālo palīdzību, kā arī citu ārvalstu organizāciju finansiālo atbalstu.

Preses konferencē piedalījās arī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Artūrs Vaišļa. Viņš uzsvēra, ka policija ir iestāde, kas cīnās ar sekām. Tā tas ir arī cilvēku tirdzniecības apkarošanā, tāpēc jaunajā programmā policijas struktūrām atvēlēta salīdzinoši neliela loma. “Panākumus mēs spēsim sasniegt vien tad, ja sabiedrība būs ieinteresēta problēmā iedziļināties, jau sākot ar skolu. Jauniešos ir jāveido pārliecība, ka nav iespējams viegli nopelnīt naudu, neko neupurējot. Šajā gadījumā tā ir veselība un visas turpmākās dzīves vērtības,” teica A.Vaišļa. Runātājs kā pozitīvu faktu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem minēja to, ka lielākā daļa seksuālai izmantošanai iesaistīto sieviešu savu rīcību apzinās. Eiropas kartē ar bultām tika norādīti vairāki virzieni, uz kurām valstīm sniegt seksuālus pakalpojumus sievietes tiek nosūtītas. Par biežākajām tranzītvalstīm uzskatāmas Vācija un Šveice.

A.Vaišļa atzina, ka Latvijas tiesību akti un likumi cilvēku tirdzniecības ierobežošanā ir vieni no pilnīgākajiem pat salīdzinājumā ar demokrātijas pieredzē bagātajām Eiropas valstīm. Tomēr atbalstāmi ir centieni likumdošanas bāzi arvien pilnveidot.

Pēdējos gados ir pieaudzis tiesībsargājošās iestādēs uzsākto procesu skaits, liecina IeM apkopotā informācija par ierosinātajām krimināllietām, kas saistītas ar cilvēku tirdzniecību. Tomēr kopumā jāsecina, ka Latvijā šai problēmai uz vispārējā fona ir veltīts salīdzinoši maz uzmanības. Tā, piemēram, 2000.gadā ir ierosināta tikai viena krimināllieta, 2001.gadā – 12, 2002. gadā — 15.

Turpmākajā praksē paredzēta plašāka sadarbība starptautiskā mērogā. Par Latvijas un kaimiņvalstu ieinteresētību cilvēku tirdzniecības apkarošanā atzinīgi izsakās daudzas Eiropas Savienības valstis. Diemžēl praktiskā darbā izmeklēšanā tieši saskaņošana starptautiskā mērogā rada vislielākās problēmas, jo likumi katrā valstī ir niansēs atšķirīgi.

Runājot par upuru rehabilitāciju, L.Mūrniece piezīmēja, ka ir svarīgi jau iepriekš sevi izsargāt no nepatikšanām. Nav pieļaujama vieglprātīga uzticēšanās nezināmām firmām, kas, piemēram, sola labi apmaksātu darbu ārzemēs, taču nesniedz nekādus paskaidrojumus par veicamajiem pienākumiem. “Sabiedrībai jāsaprot, ka ir jāpārliecinās par savu drošību, ka ir nevis jāslēpj, bet gan jāziņo policijai, ja nācies saskarties ar šādām problēmām. Diemžēl kauns par sevi vai savu tuvinieku, kas bijis pārdots verdzībā, bieži vien liedz par to runāt publiski,” atzina L.Mūrniece, norādot, ka jaunā programma jau šonedēļ tiks iesniegta izskatīšanai un apstiprināšanai valdībā.

“LV” L.Mūrniece atzina, ka šo dokumentu vērtē kā izpildei saistošu. Par notiekošo un padarīto programmas realizācijā iesaistītajām pusēm vajadzēs sniegt pārskatus valdībai vienu reizi ceturksnī. “Manuprāt, svarīgākais ir tas, ka šai programmai ir starptautiska nozīme. Mūsu darbu vērtēs arī ASV Valsts departamenta pārstāvji ASV vēstniecībā Latvijā,” norādīja L.Mūrniece.

Cik lielā mērā ar dokumenta palīdzību Latvijai izdosies ierobežot sieviešu tirdzniecību seksuālo pakalpojumu sniegšanai gan valsts iekšienē, gan uz ārvalstīm? Patlaban arvien vairāk uzmanības pievērš cīņai ar prostitūciju un sutenerismu, aktivizējot policijas darbu. Bet, veicinot sadarbību starptautiskā mērogā, ir cerības uz labākiem rezultātiem. Turklāt Krimināllikumā ir noteikts bargāks sods par nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā. L.Mūrniece domā, ka programmas ietvaros piedāvātās izmaiņas Krimināllikumā ieviest atbildību par cilvēku tirdzniecību valsts iekšienē tiks akceptētas arī Saeimā. Saeimas pārstāvji ir sekojuši līdzi programmas izstrādei, un līdz šim ir saņemts atbalsts.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore