Pēc 2003.gada 23.oktobra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”): Partija “Jaunais laiks” un mūsu koalīcija vēlreiz pierāda to, ka mēs strādājam un turpinām veiksmīgi strādāt Latvijas iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā, un budžetā šā gada laikā jau otro reizi ir papildinājums. Šoreiz no 9 miljoniem, kuri veiksmīgas darbības rezultātā atrasti kā iespējami, lai segtu parādus, 6,8 miljoni latu nonāks lauku iedzīvotāju rīcībā kompensācijām lauksaimniekiem vai pašvaldību investīciju projektiem. Mēs esam priecīgi, ka mums ir iespēja strādāt ar mūsu partneriem un kolēģiem kopā, lai atrastu vislabāko risinājumu, kā Saeima visefektīvāk varētu šos 6,8 miljonus sadalīt kompensācijām un pašvaldību investīciju projektiem.

Tāpat pierādījums tam, ka mēs varam strādāt ilgu laiku, ir arī otrreiz caurlūkotie un pieņemtie grozījumi “Likumā par ostām”. Mēs nekur nesteidzamies. Šajā likumā ir panākts ļoti svarīgs un nopietns punkts, ka Rīgas ostas pārvalde ir atzīta par atvasinātu publisko tiesību juridisko personu. Pateicoties šim formulējumam, Rīgas osta pilnībā ir pakļauta likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām, no kā Rīgas ostas pārvalde varēja un bieži arī izvairījās savā iepriekšējā darbībā. Tas nozīmē, ka mūsu partijas un valdības uzsāktā atklātības politika un cīņa pret korupciju arī caur likuma “Grozījumi “Likumā par ostām”” pieņemšanu ir sākusi darboties vēl spēcīgāk.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija): Es domāju, ka šodien ir trīs būtiskākie notikumi.

Šodien izgāzās frakcijas “Jaunais laiks” mēģinājums ostās nodibināt kontroli savu sponsoru interesēs. Pēdējā informācija rāda, ka vairāk nekā pusi partijas “Jaunais laiks” ziedotāju veido cilvēki, kam ir bizness vai tieši ienākumi Rīgas ostā. Mēģinājumā pārņemt kontroli un Rīgas ostas valdē ieņemt Ministru prezidenta virzītu kandidātu es saskatu klaju savu sponsoru interešu lobēšanu, kas šoreiz izgāzās, jo Rīgas osta pēdējos piecus gadus attīstās ar 20% pieauguma tempu. Šogad deviņos mēnešos pieaugums ir 24,4%, un tas ir ļoti labs rādītājs. “Jaunais laiks” cieta neveiksmi, un budžets nepapildināsies. Arī partijas “Jaunais laiks” kases budžetā varētu būt gaidāms ienākumu kritums.

Par budžetu. Es aicinātu apsvērt Finanšu ministrijas rīcību, kas ir nepieļaujama. Kļuvis zināms, ka septembra sākumā Finanšu ministrija ir norakstījusi 20,5 miljonus latu parādu uzņēmumam “Dinaz—Nafta” un šīs nedēļas tiesas procesā pieļāvusi, ka augustā beidza pastāvēt viena no kompānijām, kas saistīta ar šo uzņēmumu un 2,9 miljonu latu zaudējumu. Šeit ir iespējami dažādi varianti — gan ļoti auglīga vide korupcijai, gan citam. Mans personīgais viedoklis — ministram nekavējoties ir jāatstāj amats. Šodien mēs runājām par to, kā atrast dažus miljonus zemniekiem. Par vienu parakstu nedēļas laikā pazaudēt 23,5 miljonus latu — es to vērtēju kā noziedzīgu pretvalstisku rīcību un aicināšu frakciju iesniegt finanšu ministra demisijas pieteikumu. Šāds finanšu ministrs nedrīkst tālāk strādāt, un nekavējoties ir jāierosina krimināllieta par šīm lietām.

Šodien visvairāk dabūja vilties lauksaimnieki, jo, neskatoties uz to, ka 16.septembra sēdē ar 88 balsīm tika pieņemts lēmums par to, ka 7,66 miljoni ir izsniedzami lauksaimniekiem rudens radīto seku likvidēšanai, šodien gatavotajos valsts budžeta grozījumos 2003.gadam ir paredzēta apaļa nulle. Protams, man nav īsti saprotama Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas motivācija, balsojot par šādu likumprojektu. Es varu pateikt, ka Tautas partija darīs visu un nepieļaus, ka zemnieki šoreiz tiktu piemānīti. Es personīgi paužu savu viedokli un nekad neesmu piedalījies nekādās protesta akcijās. Šoreiz valdība un valdošā koalīcija — gan Zaļo un Zemnieku savienība, gan “Jaunais laiks” — būs spiesti rēķināties ar zemnieku interesēm, lai kā viņiem kārotos citas lietas — silti krēsli un augstas algas.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Vakar mūsu frakcija tikās ar Ministru prezidentu un pārrunāja vairākas lietas.

Pirmām kārtām par to, ka ir jāaizlāpa caurumi partiju finansēšanas laukā, kas ir viens no korupcijas draudiem, it sevišķi atbildība par starpniekiem. Stingrāka kontrole par bezatbildīgām fiziskām un juridiskām personām, kuras bez legāliem ienākumiem ziedo lielas summas, kā arī uzlikt zināmus ierobežojumus nepārtraukti augošajiem vēlēšanu kampaņas tēriņiem — šajos jautājumos mūsu viedoklis bija līdzīgs. Varbūt jāpadomā vienkārši par šīm metodēm, kā tās reālāk var realizēt.

Jautājumā par Eiropas Savienības līdzekļiem, kuru apguve nākamgad būs viens no centrālajiem jautājumiem, arī premjers atzina, ka valdība nav par to pietiekoši domājusi, jo tiešām ir bažas, ka, risinot jautājumu par līdzfinansējumu, pilnīgi aizmirsts jautājums par priekšapmaksu, kas satrauc gan pašvaldības, gan citas institūcijas. Kredītu ņemšana tā vietā, lai valdība padomātu par kādu racionālu plānu, nav pats vienkāršākais risinājums.

Frakcijai ir vēlme uzlabot sadarbību ar valdību kopumā, jo līdzšinējā darbībā bijuši vairāki piemēri, kas liecina, ka sadarbība nav bijusi pietiekami stabila. Viens no piemēriem ir šīsdienas balsojums par ostām, kad premjera virzītais visai radikālais grozījums ostu pārvaldē pēc divu mēnešu garām diskusijām un pēc tam, kad šos grozījumus noraidīja arī Valsts prezidente, nesaņēma Saeimas atbalstu. Acīmredzot iepriekš netika izdiskutēts un izvērtēts šī projekta sociāli ekonomiskais pamatojums, kā arī apskatīti vienkāršāki līdzekļi šo problēmu risināšanai. Nenoliedzami, viena vai otra darījuma aizdomīgumā Rīgas ostās valdība nav izvērtējusi pašas sūtīto pārstāvju atbildību, jo ir skaidrs, ka bez viņu netieša atbalsta Rīgas domnieku balsojumiem šādi balsojumi par kredīta izsniegšanu nevarēja notikt. Diemžēl valdība nav gribējusi to izsvērt. Otrām kārtām, acīmredzot nav apskatīta arī valdības aktīva sadarbība ar izmeklēšanas iestādēm — KNAB un prokuratūru — par noziedzīgajiem darījumiem Rīgas ostā, ja tādi ir notikuši. Ja valdības vai premjera rīcībā ir šādi fakti, tad tos nevajag turēt atvilktnē, bet ātrāk likt uz galda un iesniegt attiecīgajām iestādēm. Diemžēl tā vietā divu mēnešu garumā tika veikti grozījumi, kuru rezultātā, jāsaka, čiks vien ir iznācis.

Un par 2003.gada valsts budžeta grozījumiem. Kā mēs jau saprotam, būs nopietna diskusija — kādā apmērā un vai tiks kompensēti līdzekļi, ko Saeima septembrī solīja lauksaimniekiem.

Par privatizācijas sertifikātiem. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija dara to darbu, ko valdība deviņu mēnešu laikā diemžēl tā arī nav sākusi darīt, un iesniegusi kompleksus grozījumus šajā likumā. Prakse liecina, ka visu gadu parasti neko nedara un gada beigās vienmēr pagarina šo termiņu, skaidri nepasakot, kādiem mērķiem sertifikāti tiks lietoti. Tā tas notiek jau apmēram sešus vai septiņus gadus. Diemžēl šī prakse tiek turpināta arī pie pašreizējās valdības.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Šodien es runāšu par sāpīgiem jautājumiem. Pagājušajā ceturtdienā Saeima, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, nobalsoja par to, lai piemērotu 5% nodokļa likmi medikamentiem. Diemžēl pienāca pirmdiena, laiks, kad valdošā koalīcija pie galda izrunāja šo jautājumu un nolēma, ka nākamajā ceturtdienā, atkārtoti izskatot šo jautājumu, nobalsos par to, ka no 2004.gada 1.maija medikamentiem būs piemērota 9% nodokļa likme. Kāpēc pagājušajā ceturtdienā Tautas saskaņas partija piedāvāja tieši samazināt šo procentu likmi līdz 5%? Tāpēc, ka pie mums griežas visi tie, kuri saistīti ar medikamentu ražošanu un realizāciju — Latvijas Zāļu ražotāju asociācija, Aptiekāru savienība, Farmaceitu biedrība. Sociālo un darba lietu komisija un Veselības aizsardzības apakškomisija vienbalsīgi pirms mēneša balsoja par 5% nodokļa likmes noteikšanu medikamentiem. Arī frakcijas nesen saņēma no Ģimeņu ārstu asociācijas un Invalīdu biedrības lūgumu medikamentiem ieviest 5% nodokļa likmi. Gadījumā, ja nākamajā ceturtdienā valdošā koalīcija atbalstīs to, ko prasa Finanšu ministrija – slavenos 9% —, Tautas saskaņas partija un, cerams, visa opozīcija griezīsies pie Valsts prezidentes, lai aptur likuma spēkā stāšanos.

Arī es aicinu Latvijas iedzīvotājus atbalstīt un rakstīt Valsts prezidentei, lai medikamentiem nākamajā gadā būtu noteikta 5% likme.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien Saeima kārtējo reizi izskatīja likumu “Grozījumi “Likumā par ostām””. Tas atgādināja kārtējo ziepju seriāla sēriju. Pirms pāris nedēļām valdošās koalīcijas partijas balsoja par Rīgas un Ventspils brīvostas faktisko pārņemšanu valsts rokās. Bet pēc tam, kad Valsts prezidente atdeva šo likumu atpakaļ Saeimai, valdošās koalīcijas partijas, izņemot frakciju “Jaunais laiks”, balsoja jau par to, lai ostas paliktu pašvaldību rokās. Diemžēl rodas tāda sajūta, ka šis seriāls ar negaidītām sižeta pārmaiņām turpināsies arī nākotnē.

Šodien Saeima 1.lasījumā kā steidzamu skatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, kas paredz pagarināt sertifikātu derīguma termiņu uz vienu gadu. Opozīcijas frakcijas jau septembrī piedāvāja pagarināt sertifikātu derīguma termiņu, jo likumā ir noteikts, ka privatizācijas sertifikātus dzīvokļu privatizācijai var izmantot tikai līdz 1.oktobrim. Pozīcijas frakcijas toreiz noraidīja šo priekšlikumu, un tagad pozīcijas deputāti ir spiesti pieņemt analoģisku priekšlikumu ar lielu nokavējumu un lielā steigā.

Šodien Saeimā 3.lasījumā tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Šie grozījumi paredz, ka no jaunā gada būs likvidēta Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija un komisijas funkcijas tiks nodotas Mājokļu aģentūrai.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): Kaut gan šīsdienas plenārsēde nebija īpaši ilga, mūsu frakcijas skatījumā, tajā tika pieņemti trīs svarīgi likumprojekti.

Pirmajā lasījumā kā steidzamu Saeima pieņēma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”, kurā papildu nauda paredzēta sociālajām programmām, izglītībai un medicīnai.

Kā otro gribu minēt likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, kurā paredzēts pagarināt sertifikātu derīguma termiņu uz vienu gadu. Kaut arī mūsu frakcija dažas nedēļas atpakaļ piedāvāja privatizācijas sertifikātiem noteikt, ka to derīguma termiņš ir beztermiņa, tas netika atbalstīts. Tomēr kā pirmo soli privatizācijas sertifikātu jautājumā mēs atbalstām sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanu vēl uz gadu.

Vēl par vienu likumu — “Grozījumi “Likumā par ostām””, kuru šodien Saeima pieņēma galīgajā lasījumā un kuru otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodeva Valsts prezidente. Mēs esam gandarīti, ka nākotnē ostu valdēs būs paritāte starp valdību un pašvaldībām.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Pirmkārt, Saeima ir atbalstījusi privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanu. Saskaņā ar likumdošanu sertifikātu derīguma termiņam vajadzētu beigties šā gada beigās — 31.decembrī, bet tagad sertifikātus varēs lietot arī nākamgad, jo ir daudz cilvēku, kuri nav izlēmuši, kā izlietot savus sertifikātus, un kuriem nav īsti skaidrs, ko darīt ar neizlietotajiem sertifikātiem. Tātad vēl gadu ir iespēja privatizēt dzīvokļus un zemi.

Otrkārt, es gribētu runāt, par ko runāja arī iepriekšējie runātāji, — par likumu “Grozījumi “Likumā par ostām””, kuru Valsts prezidente bija nodevusi otrreizējai caurlūkošanai. Saskaņā ar šodienas balsojumu Rīgas osta tagad ir paredzēta kā sevišķi atvasināto publisko tiesību juridiskā persona un pārējās ostas ir pašvaldību iestādes. Latvijas Pirmā partija balsoja par to, lai Rīgas ostas valdes priekšsēdētāju ieceltu valdība. Diemžēl tas neguva atbalstu. Un šobrīd ir tā, ka likums ir kā kompromisa variants starp dažādiem viedokļiem.

Un trešais punkts, par ko es gribētu runāt, ir par šodien Saeimā pirmajā lasījumā kā steidzamu pieņemto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””, kurš paredz budžeta ieņēmumu prognozes palielināt par vairāk nekā 9 miljoniem latu. No šīs summas tiks sadalīti līdzekļi kompensācijām zemniekiem, pašvaldību investīcijām, skolu siltināšanas izdevumiem, ēku celtniecībai, kā arī nedaudz Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, ko vada Latvijas Pirmās partijas biedrs Nils Muižnieks.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai, pirmkārt, būtiskākais uzdevums ir grozījumi šā gada budžetā. Esam faktiski jau iesnieguši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai priekšlikumu, ka 5 miljoni latu jāparedz zemniekiem kompensācijām par lietavu radītajiem zaudējumiem. Mēs esam aprēķinājuši, ka vidēji tas varētu dot Latgales un Vidzemes reģioniem vairāk nekā 20 latus uz vienu hektāru; Zemgales un Kurzemes pusē — apmēram 12–13 lati par katru hektāru. Nostāja mums ir ļoti stingra, un mēs solām, ka šo pozīciju noteikti atbalstīsim un par to arī balsosim.

Otra lieta, kur mūsu balsis arī būs izšķirošās, ir jautājums par šā gada nepabeigtajiem pašvaldību objektiem. Esam saņēmuši no pašvaldībām apmēram 179 priekšlikumus, kurus izvērtējot, kā prioritārus uzskatīsim tos, kuri skar lauku skolas un dažādu siltumapgādes sistēmu sakārtošanu, jo mūsu frakcijas redzeslokā ir lauku cilvēku labklājība, un tas ir mūsu tālākās diskusijas jautājums.

Skarot tēmu par ostām, Zaļo un Zemnieku savienība strikti ievēroja disciplīnu Saeimas sēdē un balsoja par atbildīgās komisijas lēmumu. Likums tika pieņemts, un faktiski šajā jautājumā ir uzvarējusi Valsts prezidente, kura šo likumu atdeva Saeimai kā nedemokrātisku un nepilnīgu. Tas lika Saeimas deputātiem savākties un ieviest šajā jautājumā kārtību. Mēs arī ļoti strikti atbalstījām Valsts prezidentes viedokli — ostās būs ieviesta kārtība, kā arī tiks atrisināti jautājumi, kas cels Rīgas ostas atbildības statusu. Valdībai nekas neliedz šajā jomā ieviest kārtību, vēl jo vairāk tāpēc, ka Valsts kontrole Rīgas ostā pašreiz veic savu pārbaudi.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija nešaubīgi būs stingrs atbalsts cīņā pret korupciju valstiski svarīgos objektos.

Saeimas preses dienests