Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Sākam Saeimas 23.oktobra sēdi. Es gribētu brīdināt visus deputātus un klātesošos izslēgt savus mobilos telefonus.

Un šodien sēdi mēs sākam ar Zviedrijas Riksdāga spīkera Bjerna von Sīdova uzrunu Saeimai.

Bjerns von Sīdovs (Zviedrijas Riksdāga spīkers). Priekšsēdētājas kundze, godājamie Saeimas locekļi, dāmas un kungi!

Man ir liels gods un prieks par šo iespēju uzrunāt jūs, Latvijas tautas vēlētos pārstāvjus, laikā, kad viesojos Rīgā kopā ar Zviedrijas parlamenta delegāciju, kurā ir pārstāvētas piecas no septiņām parlamentā ievēlētajām partijām. Delegācijas sastāvā ir pārstāvji no Transporta un komunikāciju komitejas un parlamenta grupas dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai, arī spīkera trešā vietniece Helēna Heijas kundze.

Dārgie draugi! Tikai pirms četriem mēnešiem man bija gods būt Rīgā un Zviedrijas parlamenta vārdā apsveikt jūs neatkarīgās Latvijas parlamenta atjaunošanas 10. gadadienā.

Es gribu vēlreiz apliecināt savu dziļo cieņu tam apbrīnojamam darbam, ko esat paveikuši pēdējo desmit gadu laikā, izveidojot funkcionējošu parlamentārās demokrātijas valsti. Jūs esat sasnieguši tos ārpolitikas mērķus, kurus paši sev izvirzījāt, — esat uzaicināti pievienoties Eiropas Savienībai un NATO. Gan Eiropas Savienība, gan NATO tika izveidotas, lai aizsargātu demokrātijas principus un novērstu to drūmo dienu atkārtošanos, kuras lielā mērā dominēja 20. gadsimtā.

Šā gada 20. septembrī Latvijas tauta ar pārliecinošu balsu vairākumu teica “jā” līdzdalībai Eiropas Savienībā. Šī līdzdalība tālāk padziļinās Baltijas jūras valstu ilgās partnerattiecības. Drīz lielākais vairākums Ziemeļvalstu un Baltijas valstu būs Eiropas Savienības dalībnieces. Norvēģija un Islande ir cieši saistītas ar mums, jo abas ir Eiropas ekonomikas zonas un Šengenas līguma dalībvalstis. Krievija ir kļuvusi par aktīvu sadarbības partneri Baltijas jūras reģionā.

Vairākkārtējā Eiropas Savienības paplašināšanās ir saistīta ar vēsturiskiem centieniem izdzēst vecās dalījuma līnijas. Tagad mēs kopīgi veidojam vienotu Eiropu.

Eiropas konvents pēc intensīva darba ir nācis klajā ar saviem priekšlikumiem. Nesen darbu sāka starpvaldību konference. Eiropas konstitūcijas līguma projektā ir panti par Eiropas Savienības kompetences jomām, proti, par tām jomām, kuras ir ES ekskluzīvā kompetencē vai ES un dalībvalstu kopīgā kompetencē, — un tām jomām, kurās nepieciešama atbalstoša, saskaņota un papildinoša rīcība.

Tas ir labi, ka tiek noteikti dažādi kompetences līmeņi, tāpēc mūsu iedzīvotājiem būs vieglāk saprast, kas par ko ir atbildīgs. Tas spiež mūs padarīt lēmumu pieņemšanas procesu atklātu un viegli saprotamu.

Runājot par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, līguma projekts paredz ieviest ātrās brīdināšanas mehānismu, atvēlot jautājuma apspriešanai sešas nedēļas. Taču dialogam starp Komisiju un valstu parlamentiem jāsākas jau daudz agrāk, efektīvi izmantojot tā sauktās zaļās grāmatas un baltās grāmatas. Sešu nedēļu ilgais periods var radīt īpašas grūtības tad, kad ir nepieciešams reāls un nozīmīgs dialogs ar iedzīvotājiem.

Konvents arī ierosina paredzēt īpašu pantu par līdzdalības demokrātijas principu. Līguma projektā teikts, ka ES institūcijām “jādod iespēja iedzīvotājiem un pārstāvju asociācijām darīt zināmu un publiski apspriest savu viedokli attiecībā uz visām ES darbības jomām”. Tas patiešām ir mūsu demokrātijas pamats. Iedzīvotājiem jāsajūt, ka viņi var piedalīties politisko lēmumu pieņemšanā, lai gan viņi šim nolūkam ir ievēlējuši politiķus.

Lai gan vienam miljonam ES iedzīvotāju būs iespēja uzaicināt Komisiju iesniegt attiecīgus priekšlikumus par nozīmīgiem jautājumiem, kā tas ir paredzēts, mēs tomēr nedrīkstam aizmirst savu politisko partiju lomu. Tās spēj novadīt neapmierinātību un dažāda veida priekšlikumus vajadzīgā virzienā. Tām jābūt aktīvākām politikas formulēšanas procesā. ES valstīs ir dažādas politiskās partijas. Dažas no tām ir jaunas partijas vārda tiešā nozīmē. Citas ir vecākas, bet labi pielāgojušās mūsdienu sabiedrības jaunajai realitātei. Šīs partijas ir tik labi pārveidojušās, ka tās var raksturot kā jaunas, ja runā par ideoloģiju un politiskajām platformām. Vēl citas liek lielāku uzsvaru uz stingru ideoloģisko pamatu, tajā pašā laikā, protams, cenšoties sevi atjaunināt.

Lai gan politiskās partijas cenšas darboties saskaņā ar sabiedrības dzīves realitāti, izskan apgalvojums, ka tās savu lomu ir jau nospēlējušas un drīzāk ir pagātnes relikvijas nekā nākotnes simboli.

Es domāju, ka tas ir nepareizi. Lai debatētu par prioritātēm, mums ir nepieciešamas politiskās partijas, kas var pastiprināt tautas balsi. Mums ir vajadzīgas partijas, kas var padarīt skaļākas runātāju balsis un pašus runātājus pagriezt pareizā virzienā. Bez partijām mums būtu politiski džungļi, kur nauda, populisms un ielas spiediens noteiktu darba kārtību. Tas būtu ļoti neveiksmīgs risinājums.

Lielāka līdzdalības demokrātija nozīmē, ka mums jāuzlabo pārrobežu kontakti. Politiskās debates vienā ES valstī noteikti var papildināt debates citās dalībvalstīs, jo mēs risinām kopīgus jautājumus, kas interesē visus.

Dažu pēdējo gadu laikā vairumā ES valstu ir bijušas debates par tā saukto demokrātijas deficītu. Ir samazinājies vēlēšanās piedalījušos cilvēku skaits. Daudzas politiskās partijas pārdzīvo grūtības jaunu biedru iesaistīšanā. Pieaug neuzticība politiķiem.

Ir dabiski, ka vairumu valdību pastāvīgi kritizē, un tā ir politiskās spēles sastāvdaļa. Tomēr valdības aizvien vairāk saņem pārmetumus par to, ka tās iet savu ceļu un ir atrāvušās no cilvēkiem ielās.

Ja mūsu attieksme pret to ir pareiza, mums nav jābūt pesimistiem. Gluži otrādi, mūsu pilsoņi vairāk nekā jebkad agrāk ir iesaistījušies politisko jautājumu risināšanā. Viņi ir vīlušies savos ievēlētajos pārstāvjos, jo jūt, ka jautājumi jārisina bez kavēšanās. Viņi grib ātri saņemt rezultātus, un viņiem liekas, ka mūsu parlamenti strādā pārāk gausi.

Referendums par eiro ieviešanu, kas nesen notika Zviedrijā, parādīja, ka politiskie jautājumi var aizraut elektorātu. Vairāk nekā 80 procenti mūsu valsts balsotāju izmantoja savas demokrātiskās tiesības. Tajā pašā laikā interese par pārstāvju ievēlēšanu Eiropas Parlamentā ir zema. Varbūt ierosinājumi līguma projektā šo situāciju var mainīt. Ja politiķi Eiropas līmenī šķitīs racionālāki un vieglāk ietekmējami, arī vietas Eiropas Parlamentā tiks uzskatītas par svarīgākām.

Eiropas Savienības paplašināšanās palielinās dalībvalstu skaitu. Tā palielinās arī iespējas daudzām Eiropas kultūrām un sabiedrībām tieši sastapties jaunajos un vecajos forumos.

Ir viegli aizmirst par nepieciešamību ievērot subsidiaritātes principu šajā svarīgajā un vēsturiskajā procesā, kur aizvien neatlaidīgāk tiek pieprasīta institūciju efektivitāte. Arī Eiropā visa politika ir lokāla. Ja mēs labāk neieklausīsimies cilvēkos uz ielas, viņi arvien mazāk klausīsies, ko mēs runājam parlamentos. Eiropā, kad runa ir par “vietējo” līmeni, daudzi cilvēki saprot, ka tiek runāts par nacionālo parlamentu. Es ticu, ka valstu parlamenti var kalpot par vitālu saikni starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību, ja mums šādā veidā izdosies sevi prasmīgi organizēt.

Mums jānojauc visas nevajadzīgās sienas, kas pastāv starp mums un iedzīvotājiem. Mums pastāvīgi jāstrādā dažādos līmeņos — vietējā, valsts un Eiropas līmenī, lai tas kļūtu par īstenību. Mums jāizmanto savas politiskās partijas un jābūt atvērtiem arī citām līdzdalības formām. Eiropas iedzīvotājiem jāpanāk, lai viņus sadzirdētu paplašinātās Eiropas Savienības politiskajā procesā, un viņi to panāks.

Priekšsēdētājas kundze! Maijā, Eiropas valstu parlamentu spīkeru tikšanās laikā Atēnās, Zviedrijai tika izteikts lūgums vadīt darba grupu, kura plašāk pazīstama kā Atēnu grupa un kuras mērķis ir noteikt Eiropas Savienības parlamentu sadarbību nākotnē. Atēnu grupas uzdevums ir sagatavot ziņojumu līdz nākamajai ES valstu spīkeru apspriedei, kas notiks 2004. gada vasarā Hāgā, Nīderlandē.

Pagājušajā piektdienā 12 ES dalībvalstu spīkeri un spīkeru vietnieki un Eiropas Parlamenta pārstāvji tikās Stokholmā, lai apspriestu Eiropas Savienības valstu parlamentu sadarbību nākotnē. Vēlētos pateikties Latvijas Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdres kundzei par dalību šajā apspriedē.

Gatavojoties šai apspriedei, 25 Eiropas valstu parlamentu spīkeri atbildēja uz aptaujas jautājumiem par veidiem, kā attīstīt ES parlamentu sadarbību nākotnē. Aptaujas rezultāti liecina, ka plašs atbalsts tika izteikts daudz strukturētākai un labāk organizētākai parlamentu sadarbībai.

Stokholmas apspriedes laikā liela interese tika izrādīta par sadarbību Eiropas konventa ierosinātā subsidiaritātes principa īstenošanā. Citas jomas, kurās būtu nepieciešams paplašināt parlamentu sadarbību, ir ārlietas un parlamentu uzraudzība pār Eiropolu.

Dārgie draugi! Mēs esam ceļā ne vien uz paplašinātu Eiropas Savienību, bet arī uz pārveidotu Eiropas Savienību. Manuprāt, šajā mainītajā kontekstā ir jābūt īpaši piesardzīgiem attiecību saglabāšanā un attīstīšanā ar līdzīgi domājošām valstīm. Mēs, kas dzīvojam valstīs pie Baltijas jūras, daudzējādā ziņā saderam kopā, un mēs daudz ko sasniegsim, ja iedvesmu smelsim mūsu kopīgās vēstures un kultūras mantojumā. Mums ir ļoti svarīga ne tikai sadarbība Eiropas ietvaros, bet arī transatlantiskās attiecības.

Tad, kad Latvija atguva brīvību, zviedri ļoti vēlējās atjaunot un nostiprināt saikni, kas mūsu valstis ir saistījusi, pateicoties gadsimtiem ilgajai kopīgajai vēsturei. Mēs varam sevi apsveikt, ka esam ieguvuši tādus labus kaimiņus! 90. gadu sākumā Zviedrija daudzējādi palīdzēja Latvijai. Nozīmīga loma divpusējās attiecībās bija parlamentu sadarbībai. Zviedrijas Riksdāga un Latvijas Saeimas deputātiem un parlamenta darbiniekiem ir bijusi plaša pieredzes apmaiņa. Vairāki semināri notika Rīgā, un tika organizēti daudzi pieredzes apmaiņas braucieni uz Stokholmu.

Manuprāt, teikšu godīgi, ka šī parlamentu sadarbība ir bijusi savstarpēji noderīga gan Saeimai, gan Riksdāgam. Šobrīd mēs kļūstam par pilntiesīgiem sadarbības partneriem vienlīdzīgās attiecībās, un tas ir abu mūsu valstu interesēs. Jāteic, ka mēs, zviedri, ļoti vēlamies turpināt un stiprināt mūsu parlamentu sadarbību, vai nu tas būtu pastāvīgo komisiju līmenī, vai citā kontekstā, piemēram, risinot dzimumu līdztiesības jautājumus.

Priekšsēdētājas kundze!

Es ceru uz turpmāku praktisku un produktīvu Zviedrijas un Latvijas parlamentu sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā. Paldies par uzmanību, dāmas un kungi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Pirms mēs sākam izskatīt tālāk mūsu darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu — izmainīt šā gada 23.oktobra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā likumprojekta “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu komisijām.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi” daļā “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” nodošanu komisijām.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Ilzes Stokas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Labdien, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzītos dokumentus “Par Ilzes Stokas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu. Lūdzu atbalstīt arī šodien!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilzes Stokas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Ulda Bērziņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu “Par Ulda Bērziņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi šī lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par minēto lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Guntas Freimanes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu “Par Guntas Freimanes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Laumas Šteinertes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto iesniegumu “Par Laumas Šteinertes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi šī lēmuma pieņemšanu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā… Cienījamie kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņotājs par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””… deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!

Dz.Zaķis (JL). Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju”” uz otro lasījumu… uz otro, galīgo, lasījumu nav saņemti… jā…tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””, dokuments nr.1074. Uz otro, galīgo, lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums. Tāpēc lūdzu apstiprināt šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju”” pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.oktobra sēdes darba kārtībā un pēc darba kārtības 9.punkta — likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Izmaiņas ir izdarītas.

Kā arī Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 23.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaujot trešajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem…(Starpsauciens: “Jā, ir!”) ir iebildumi? Tad lūdzu deputātus balsot par izmaiņām darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 19, atturas — 5. Grozījumi darba kārtībā izdarīti.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirms otrā, galīgā, lasījuma. Uz otro lasījumu saņemti 8 priekšlikumi.

1.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu saņemti nebija. Juridiskā komisija atbalstīja “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” ir mums jāpieņem sakarā ar to, ka mums bija iepriekšējā periodā nelikumīgs ierobežojums uz to summu, no kuras rēķināja slimības, miršanas un maternitātes pabalstus, jo mēs bijām uzlikuši ierobežojumu — 50% no 136. ... 365.daļas iemaksas. Katrā gadījumā šādu variantu mēs nevaram atstāt, jo Satversmes tiesā ir jau arī iesniegtas sūdzības par šo jautājumu. Šis jautājums tika pacelts arī jau 2002.gadā, ka šis ierobežojums ir jāatceļ.

Un tādēļ ir lūgums Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus sakarā ar to, ka personas kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu, alga, kuru ņem par pamatu maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu aprēķināšanai, ierobežošana ar 50% no iemaksu objekta gada maksimuma ir pretrunā ar vispārējiem valsts sociālās apdrošināšanas principiem, kas paredz, ka saņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumam ir jāatbilst veiktajām iemaksām. Šādu ierobežojumu atcelšana arī veicinās personu dalību sistēmā.

Tādēļ komisija izskatot lēma likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.oktobris, izskatīšana — 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Tad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.oktobris, izskatīšana — 30.oktobra sēdē. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Izskatīsim atkārtotā caurlūkošanā likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām”” (dokumenta numurs 1414). Sākumā es gribu jūs informēt, ka Valsts prezidente bija iebildusi pret vairākām normām ar Saeimas vairākumu nobalsotajā “Likumā par ostām”, un tāpēc komisija ļoti rūpīgi tika izvērtējusi šos priekšlikumus, un komisijas pārstāvji piedalījās arī Valsts prezidenta kancelejas sarīkotajā apspriedē, kurā apsprieda Saeimas vairākuma nobalsotos grozījumus. Un Valsts prezidente ļoti ilgās pārdomās tomēr bija izlēmusi mūsu iepriekšējo balsojumu atzīt par nederīgu.

Tātad šodien komisija ierosina izskatīt tikai tos jautājumus, kuri atbilst Valsts prezidentes vēstulē izteiktajiem iebildumiem. Jāsaka, ka deputāti bija iesnieguši arī daudz dažādus grozījumos citos likumprojekta pantos.

Un tagad ķersimies klāt pie šī likumprojekta. Vēl es gribu pateikt, ka visas dažādās domas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pēdējā sēdē, kur pieņēma galējos komisijas lēmumus, tika dokumentētas skaņu ierakstā. Ja mēs šodien nevarēsim visi vienoties par kādu normālu variantu, tad mēs varēsim izanalizēt arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi, kurā piedalījās pašvaldību pārstāvji.

Tātad 1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Kalniņš. Šis priekšlikums satur jēgu par to, kas būs ostas pārvalde, kāds būs tās statuss. Pret šo Saeimas balsojumu, ka Ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, bija iebildusi Valsts prezidente. Komisija deputāta Kalniņa priekšlikumu neatbalstīja.

Tāpat kā neatbalstīja līdzīga satura arī 2. — deputāta Kalvīša, 3. — deputāta Ābiķa, 4. — deputāta Tolmačova, 5. — deputāta Laksas priekšlikumu un izveidoja savu redakciju kā 6.priekšlikumu.

Vai deputātiem varētu būt iebildumi pret komisijas slēdzienu par 1. — 5.priekšlikumu? Nav.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav pret 1. — 5.priekšlikumu.

A.Seile. Tātad izskatām atbildīgās komisijas sagatavoto 6.priekšlikumu! Un šajā priekšlikumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir pateikusi, ka vienīgi Rīgas ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Apspriežot to, ka Rīgas ostai ir ārkārtīgi liela nozīme Latvijas ekonomikā un šo statusu noņemt nevar.

Valsts prezidente bija apsūdzējusi... (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Ļoti pareizi — apsūdzējusi!”) bija apstrīdējusi šo jēdzienu, ka Ostas pārvalde varētu būt atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Komisija, ļoti rūpīgi izvērtējot, atzina, ka šis iebildums ir nepamatots, un šādu statusu atstāja Rīgas ostai. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 6.priekšlikumu? (Starpsaucieni: “Ir, ir! Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 6.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 40, atturas — 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedzis deputāts Ābiķis. Un šis priekšlikums atkārto ... Faktiski tas nebūtu pēc būtības balsojams nemaz, un tāpēc komisija tomēr pieņēma lēmumu to neatbalstīt, jo šis priekšlikums atkārto iepriekšējā lasījumā izskatīto tekstu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 8.priekšlikumu iesniedzis deputāts Tolmačovs. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi, precizējot redakciju, savā 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kalvītis. Un šajā priekšlikumā ir runa par Rīgas un Ventspils ostu valdes sastāvu. Un šeit tiek atkārtota spēkā esošā likuma redakcija par 10 valdes locekļiem: pieci no pašvaldības un pieci kā valsts pārstāvji. Komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu. Tāpat kā daļēji ir atbalstījusi arī 11. — Ābiķa priekšlikumu, 12. — Grīnblata priekšlikumu, 13. — Kalniņa priekšlikumu, 14. — Tolmačova priekšlikumu. Un, ja deputātiem pret šiem priekšlikumiem nav iebildumu, tad visi šie priekšlikumi kopējā redakcijā ir skatāmi kā komisijas 15.priekšlikums, par kuru runāsim atsevišķi.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 10., 11., 12., 13. un 14.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

A.Seile. Tātad 15.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka šādu redakciju, ka Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē katrā varētu būt 8 valdes locekļi: 4 — pašvaldības pārstāvji un 4 — Ministru kabineta pārstāvji, nosaucot arī konkrētās ministrijas, kuras izvirza šos pārstāvjus ostas valdē. Šis priekšlikums ir izstrādāts, pamatojoties uz Valsts prezidentes iebildumiem, kura iebilda, ka ir jāievēro paritāte valdes locekļu sastāvā starp valsti un pašvaldību. Šajā priekšlikumā ir noteikta arī balsošanas kārtība, ka Rīgas ostas valde un Ventspils ostas valde ir lemttiesīgas, ja to sēdēs piedalās ne mazāk kā 6 valdes locekļi. Un lēmumus pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā 5 klātesošie valdes locekļi. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 15. — komisijas priekšlikumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsosim! Lūdzu deputātus balsot par 15. — atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 30, atturas — 2 deputāti. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile. 16.priekšlikums. Šo priekšlikumu ierosina atbildīgā komisija. Tā īsti Valsts prezidente pret šo priekšlikumu nebija iebildusi, norādot tieši uz šo pantu, bet komisija uzskatīja, ka tas saistās ar iepriekšējo — 15.priekšlikumu un ka tomēr ir jāpasaka, kādā veidā tiek iecelts valdes priekšsēdētājs. Šis 16.priekšlikums, ko ierosina komisija, balsīm daloties komisijā, paredz, ka Rīgas ostas valde un Ventspils ostas valde, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju. Iepriekšējā redakcija, kura tika nosūtīta Valsts prezidentes kancelejai, bija tāda (No zāles deputāts Gundars Bērziņš: “Kādi tad?”), ka Rīgas ostas un Ventspils ostas valdes priekšsēdētāju pēc ostas valdes priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. (Starpsauciens: “Lai dzīvo “Jaunais laiks”!”) Šajā 16.priekšlikumā komisijas vairākums bija atzinis, ka šāds Ministru kabineta apstiprinājums valdes priekšsēdētājam nav vajadzīgs. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi deputāti! Šis te priekšlikums, faktiski tam ir tīri interesanta vēsture. Pēc tam, kad mūsu Valsts prezidente atsūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šo likumu, tika izveidota no jauna pastiprināta darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no visām partijām, arī pašvaldību pārstāvji, un šī te darba grupa ļoti rūpīgi izgāja cauri visām prezidentes iebildēm, un interesanti un nozīmīgi, ka darba grupa pie šī te panta neatrada nekādu iemeslu nepiekrist oriģināla variantam, tas ir, tam variantam, ko Saeima pieņēma pēdējā vai iepriekšējā reizē, nosūtot to Valsts prezidentei.

Komisijas sēdē, kur tagad komisija mainīja savu viedokli, zīmīgi piedalījās pašvaldību pārstāvji, zīmīgi piedalījās arī Lemberga kungs — Ventspils pilsētas mērs, ja es nemaldos, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs arī līdz ar to. Viņš pacēla jautājumu par šo te pantu, teikdams, nu es neatceros vārds vārdā, bet, ka viņam šis pants… kā tur bija, kantes nerīvē. Un tas ir liels gods. Bet vai tik tiešām tas būtu vajadzīgs? Un ļoti interesantā kārtā viņš spēja ar šādu te mazu izteikumu mainīt komisijas vairākuma viedokli. Bet es pieļauju, ka tas bija kaut kāds tāds emocionāls brīdis, kur varbūt racionāli īsti nedomāja, nedomāja par to, ko darba grupa bija rūpīgi izstrādājusi, un es aicinu šodien Saeimu brīdī, kad mēs varam, kā saka, tikai savā vidū, ar savu pašu racionālām domām sēdē, apsvērt to, ka tik tiešām tas ir loģiski un labi — atstāt šo te likuma pantu oriģinālajā, tas ir, iepriekšējā redakcijā.

Tātad es aicinu turēties pie veselā saprāta, turēties pie darba grupas rūpīgā darba un balsot pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man kolēģi aicināja runāt ļoti pieklājīgi, tāpēc es mēģināšu ļoti pieklājīgi izstāstīt to, ko jums mēģināja Kariņa kungs šeit paust. Dažas lietas, nu, kas ir netaisnība. Jūs runājat netaisnību, premjers runā netaisnību. Saistībā ar Rīgas ostas attīstību. Tikko nesen premjers teica, ka Rīgas osta stāv tukša. Bet paskatāmies jūsu iesniegto dokumentu, Repšes kunga parakstīto dokumentu, kas pavada budžeta paketi, kur ir makroekonomiskās situācijas analīze, un precīzi atsaukšos uz lappusīti. Lappusīte nr.10. Otrā rindkopa no lappusītes apakšas. “Kā īpaši veiksmīga atzīstama Rīgas ostas darbība 2003.gada janvārī un jūnijā. Tika pārkrauts 10,5 miljoni tonnu kravas, par 18,3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.” 18,3%. Cik man zināms, deviņos mēnešos rezultāts ir vēl labāks — 24,4%. Un Kariņa kungs paradoksāli… bet šī “neveiksme” turpinās jau piecus gadus pēc kārtas. Rīgas ostas darbības pieaugums pēdējos piecus gadus katru gadu ir tuvu 20%. Tiešām, osta stāv tukša, un tiešām nu… pilnīgas šausmas skatīties, kas notiks, ja attīstīsies šādos tempos!

Un tāpēc neslēpsim par to, ko runā jūsu kolēģi, ko runājam mēs šeit, kādi ir īstie iemesli ostu likumdošanas maiņai, jo šodien presē rakstāms jau kārtējais… Ministru prezidenta padomnieks ir iecerējis iegūt labu amatu “Lattelekom”, viņš sākumā pats… Repše, redz, to nav zinājis… un Repšes kungs vakar atbalstīja. Šodien gan izrādās, ka tur ir daudz visādu nesmukumu, kā parasti, jo nu daudziem šiem cilvēkiem ne viss vienmēr ir izrādījies ir ļoti labi.

Protams, šādā sistēmā kā šobrīd nav iespējams kārtējo padomnieku atkal iecelt par ostas pārvaldnieku. Un īstenais iemesls, manuprāt, ir tas, ka jūsu partijas ziedotāju rindās, Repšes kunga ziedotāju rindās, ir ļoti daudz cilvēku un kompāniju, kas darbojas Rīgas ostā. Paskatieties pēdējo triju mēnešu ziedojumus! Cik procentuāli sastāda to uzņēmējsabiedrību darbība, kas darbojas Rīgas brīvostā! Vairāk nekā pusi. Un tad, kungi mīļie, ko jūs runājat un ko jūs darāt? Jūsu darbi ir krasi pretrunā ar to, ko jūs darāt, un mans uzskats un mans viedoklis, Kariņa kungs, mans viedoklis... neslēpšos ne aiz kā… ir tas, ka jūs šo likumprojektu lobējat un mēģinat pārņemt kontroli ostā ar nedemokrātiskām formām, lai palīdzētu saviem sponsoriem pelnīt vairāk un pildīt kasi. Tikai ne valsts kasi, bet savu partijas kasi.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tā kā es nevaru izteikties kā komisijas pārstāvis, jo man tad ir jāaizstāv komisijas viedoklis, es pieprasīju šo individuālo vārdu un gribu paskaidrot dažas lietas.

Manuprāt, “Jaunajam laikam” nav tik briesmīgi nodomi pārņemt varu ostā, lai savus sponsorus sasēdinātu amatos… (Izsaucieni zālē.) Bet par to, kā to tikko teica Gundars Bērziņš, manuprāt, ka šī norma paredz tikai to, ka Rīgas ostas valdes priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets. Protams, var būt dažādas kolīzijas. Ja trīs reizes Ostas valde izvirza šo priekšsēdētāju un Kabinets neapstiprina, kas tad ir tālāk… bet tas jau tad parāda, ka valsts valdība nebūs dzīvotspējīga, ja tā nevarēs ilgi pieņemt nekādu lēmumu, kas saskaņots ar pašvaldībām.

Darba grupa bija izstrādājusi mazliet citādu variantu. Darba grupa atzina, ka Rīgas ostai ir tā lielā nozīme un ka Rīgas ostā… būtu jāapstiprina šis ostas pārvaldnieks, un tas būtu jāapstiprina Ministru kabinetam.

Bet mums pašlaik no tiem priekšlikumiem, kādi ir izveidojušies, nav nekādas izvēles. Vai nu atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš pasaka, ka valde pati izvirza, un valdei varētu būt arī ārkārtīgi grūti vienoties, un otrs — spēkā esošais… nevis spēkā esošais, bet iepriekšējā redakcijā sagatavotais priekšlikums, kur kopā ir sasaistīta Rīgas un Ventspils osta. Un tad, izvēloties no diviem šiem variantiem, mums arī ir jābalso. Un es, piemēram, atzīstu, ka labāks ir iepriekš sagatavotais variants, ka tomēr Ministru kabinets, nu lai tai Ventspilij arī tiek tas gods, ka viņu valdes priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets.

Tas bija mans individuālais viedoklis.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāte Anna Seile vēlas ko teikt vēl? Lūdzu!

A.Seile. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 16. — atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 37, atturas — 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile. 17.priekšlikumu ierosina Juridiskais birojs. Komisija to pēc būtības ir atbalstījusi un ierosinājusi 18.priekšlikumu, kuru arī iesakām atbalstīt. Tie ir tādi redakcionāli priekšlikumi, jo komisija ir sagatavojusi pilnīgi jaunus pārejas noteikumus.

Sēdes vadītāja. Pret 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 19.priekšlikumu iesniedzis deputāts Māris Grīnblats. Šajā priekšlikumā ir izteikta tāda lietas būtība, ka ostas valdē varētu būt uz laiku līdz 2005.gada 1.janvārim, tātad uz vienu gadu, 9 valdes locekļi, kur pārsvars būtu valsts pārstāvjiem. Un komisija šo priekšlikumu, rūpīgi izvērtējot, un galvenokārt tāpēc, ka tas ir tikai pārejas noteikumos minēts, šāds priekšlikums, un tas būtiski atšķiras no likumprojekta teksta, nav atbalstījusi Māra Grīnblata priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 19. — deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 86, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 20.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Tie ir pārejas noteikumi, kuros tiek minēts, līdz kuram laikam Rīgas domei ir jāiesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai Ostas pārvaldes nolikums un līdz kuram laikam ir jāieceļ amatos izvirzītie Ostas valdes pārstāvji. Komisija lūdz atbalstīt šos pārejas noteikumus.

Sēdes vadītāja. Pret 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 21.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, kurš ierosina precizēt likuma spēkā stāšanās datumu. Un atbildīgā komisija to ir izdarījusi, rūpīgi izvērtējot visas iespējas, un noteikusi, ka šis likums varētu stāties spēkā 2003.gada 1.decembrī, un tad arī līdz jaunajam gadam varētu izveidot visas ostu valdes.

Sēdes vadītāja. Pret 21. un 22.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Paldies par balsojumiem!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likuma “Grozījumi “Likumā par ostām”” pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 1. Likums “Grozījumi “Likumā par ostām”” otrreizējā caurlūkošanā pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Godājamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1408 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Uz galējo... pēdējo, trešo, lasījumu mēs esam saņēmuši divus Juridiskā biroja priekšlikumus.

Tātad 1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Vairāk priekšlikumu iesniegti nav. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.1413. 1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, precizējot šā panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 2.priekšlikumu arī iesniedzis Juridiskais birojs. Un tas ir redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Ārgalis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Un, sākot ar šo priekšlikumu, ir vairāki priekšlikumi, kuri nosaka, kādā veidā tiks iecelta Privatizācijas aģentūras padome, kādā veidā tā tiks izveidota un kas būs tās sastāvā. Ārgaļa kungs saka, ka tās sastāvā jābūt Saeimas frakciju ieteiktiem pārstāvjiem. Bet komisija, uzskatot, ka frakcijas dalās Saeimā un no vienas partijas, kura Saeimā ir tikusi ievēlēta ar vēlētāju balsīm, var izveidoties vairākas frakcijas, kā tas ir noticis jau arī šajā Saeimā, tomēr būtu nepareizi virzīt visu frakciju pārstāvjus, bet būtu jāvirza pārstāvji no šiem politiskajiem spēkiem, kuri ir ievēlēti Saeimā, pa vienam pārstāvim. Tāpēc komisija noraidīja Ārgaļa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3. — deputāta Ārgaļa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 50, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Urbanovičs. Un tā saturs ir līdzīgs kā iepriekšējam — Ārgaļa kunga ierosinātajam priekšlikumam. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 4. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 46, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis deputāts Emsis. Komisija viņa priekšlikumu ir izmantojusi un sagatavojusi savu 7.priekšlikumu. Un tāpēc, ja deputāts Emsis neiebilst un neviens no deputātiem neiebilst, mēs varētu uzskatīt, ka šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un tālāk ... (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 5. — deputāta Emša priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 52, atturas — 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Un kā Emša priekšlikumu, tā šo 6. — Juridiskā biroja priekšlikumu — ir iestrādājusi 7. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Paldies!

A.Seile. Jā. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir 26.lappusē. Priekšlikumu iesniedzis deputāts Ārgalis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 8. — deputāta Ārgaļa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 43, atturas — 2 deputāti. Lēmums nav pieņemts.

Pārbalsosim vēlreiz. Lūdzu deputātus balsot par 8. — deputāta Ārgaļa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 44, atturas — 4 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Ir radusies tehniska kļūda, sagatavojot likumprojektu un deputāta Ārgaļa priekšlikums ir nr.8. Iepriekšējais priekšlikums ir nr.7., kas bija skatīts 14.lapā. (Starpsaucieni no zāles: “Pārbalsot! Nē, nevar! 8. ir pavisam cits priekšlikums!”)

A.Seile. Tātad 8.priekšlikums 27.lappusē. Iesniedzis deputāts Andris Ārgalis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Un kāpēc? Tāpēc, ka deputāts Ārgalis iesaka apbūvētu zemes gabalu privatizēt par cenu, kas atbilst zemes kadastrālajai vērtībai, tātad par samērā zemu cenu, un dot īpašas tiesības šiem cilvēkiem, kam uz ļoti laba zemes gabala varbūt ir maza būdiņa. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 8. — deputāta Ārgaļa priekšlikumu 27.lappusē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 44, atturas — 3 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 9.priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs par pārejas noteikumiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedza deputāts Ārgalis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 11. — deputāta Ārgaļa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 48, atturas — 3 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Atliek balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — 5, atturas — 1. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas nr.316 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums.

Komisijā iesniegti 11 priekšlikumi. Pamatā tie ir redakcionāli, un tie sakārto sistēmu, ka Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija pārtrauc savu darbību un tās saistības un funkcijas tiek nodotas valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra”. Un pamatā vietējo pašvaldību izveidotas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas turpina darbu un strādā esošā likuma kārtībā.

Tātad 1.priekšlikums — deputāta Solovjova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 2.priekšlikums — Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 3.priekšlikums — deputāta Solovjova priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3. — Solovjova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 65, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 4. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 5. — deputāta Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 6. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 7. — deputāta Solovjova priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 9. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 8. un 9. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 10. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 11. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūgtu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 2, atturas — 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram — noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir nākošotrdien… Datums — 28. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 28.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Preču un pakalpojumu loteriju likums””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ēriks Škapars. Lūdzu!

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dokuments nr.1416 — likumprojekts “Grozījums likumā “Preču un pakalpojumu loteriju likums””.

Pašreizējais Preču un pakalpojumu loteriju likuma pārejas noteikumu 4.punkts paredz, ka uz loterijām, kuras uzsāktas pirms Preču un pakalpojumu loteriju likuma stāšanās spēkā dienas, neattiecas šī likuma noteikumi. Tādējādi ir noteikts, ka likums netiek piemērots pirms tā spēkā stāšanās, taču vienlaicīgi ir pārāk plašas iespējas apiet šo te likumu.

Šie likuma grozījumi piedāvā tās loterijas, kuras ir uzsāktas līdz 2003.gada 31.decembrim, pabeigt līdz 2004.gada 1.martam. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē ir izskatījusi šo likumprojektu un prasa piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 19, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Ē.Škapars. Lūdzu izskatīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 27.oktobris un izskatīšana plenārsēdē — 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 27.oktobris, izskatīšana — 30.oktobra plenārsēdē. Paldies!

Ē.Škapars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu: saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu, komisija lūdz virzīt likumprojekta “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šā gada 23.oktobra sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””. Šie jau ir otrie grozījumi, kurus valdība iesniedz Saeimai izskatīšanai šajā valsts galvenajā likumā. Grozījumi ir iespējami tāpēc, ka valsts ekonomiskā attīstība ir notikusi straujāk, nekā bija prognozēts gada sākumā. Un mēs to varam ieraudzīt, paskatoties uz valsts iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kurš tagad jau ir prognozēts, būs 6,5%. Valsts budžeta ieņēmumi varētu būt 1 702,6 miljoni latu un izdevumi — 1 872,2 miljoni latu. Tas viss — nepārsniedzot 3% pieļaujamo budžeta deficītu.

Tāpēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kopumā ir pozitīvi novērtējusi valsts valdības šī gada darbu, izpildot budžeta plānoto ieņēmumu daļu. Un īpaši labi ir novērtēts tas, ka ir straujāk pieaudzis pievienotās vērtības nodokļa apjoms un akcīzes nodokļa iekasēšana.

Valdība iesniegtajā likumprojektā ir novirzījusi jau daļu no šiem ieņēmumiem zemniekiem subsīdijām un arī budžeta deficīta segšanai. Bet savukārt komisija uzskata, ka sakarā ar to, ka ir pieļaujams valsts budžeta deficīts, kā arī iepriekš tika prognozēts, līdz 3%, ka šo te daļu — 6,8 miljoni latu — varētu novirzīt nevis deficīta segšanai, bet citām vajadzībām, kas varētu būt zemniekiem dabas apstākļu izraisīto zaudējumu segšanai un arī pašvaldību investīciju projektiem, tātad nepabeigto objektu celtniecībai.

Komisija uzskata, ka šie grozījumi ir steidzami, un lūdz šodien Saeimai balsot par to, lai likumprojektam piešķirtu steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 34, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

B.Brigmane. Komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu šodien arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ministru kabineta vārdā — finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Lūdzu!

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Esmu gandarīts, ka straujā ekonomikas izaugsme un ievērojamie panākumi nodokļu iekasēšanā ļauj valdībai jau otro reizi šogad palielināt budžeta ieņēmumu prognozes. Kā zināms, IKP pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija 8,8% un otrajā ceturksnī — 6,2%. Sagaidāms, ka kopējais IKP pieaugums šogad būs 6–7% apmērā. Nodokļu ieņēmumi šā gada 9 mēnešos par 12% pārsniedz iepriekšējā gada rezultātus šajā periodā, neraugoties uz šogad veikto nodokļu likmju samazināšanu. Nodokļu ieņēmumi ir labākais apliecinājums panākumiem cīņā ar kontrabandu, PVN krāpšanas shēmām un “aplokšņu” algu izmaksām. Piemēram, kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi par 18% pārsniedz iepriekšējā gada perioda ieņēmumus. Attiecībā uz ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem tie par 24% pārsniedz iepriekšējā gada 9 mēnešu rezultātus.

Vēl jo vairāk. Šā gada septembra ieņēmumi par 34% pārsniedz 2002.gada septembra rezultātus.

Attiecībā uz PVN ieņēmumiem. Tie par 21% pārsniedz pagājušā gada 9 mēnešu rezultātus. Šā gada septembrī PVN ieņēmumi par 40% pārsniedz 2002.gada septembra rezultātus.

Šā gada jūnijā valdība rada iespēju palielināt nodokļu ieņēmumu prognozes par 39 miljoniem latu. Tas ļāva palielināt finansējumu veselības aprūpei, pedagogu darba samaksas palielināšanai, subsīdijām lauksaimniecībai, Autoceļu fondam, bērnuinvalīdu pabalstiem un vairākām citām svarīgām jomām.

Šobrīd Ministru kabinets ir sagatavojis un nodevis Saeimas deputātu vērtēšanai un apstiprināšanai otros grozījumus 2003.gada Valsts budžeta likumā. Šoreiz budžeta ieņēmumu palielinājums kopumā plānots 9 miljonu latu apmērā. Nodokļu ieņēmumu prognozes — palielināt par 8,1 miljonu latu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumu prognoze tiek palielināta par 11 miljoniem latu, PVN nodokļu prognoze par 8 miljoniem latu, muitas nodokļa prognoze — par 1,3 miljoniem latu. Akcīzes nodokļa ieņēmumu prognoze — par 0,5 miljoniem latu. Par 11,6 miljoniem latu samazināta uzņēmumu ienākumu nodokļu prognoze, kas saistīta ar vairāku lielo uzņēmumu un banku sektoru finanšu darbības zemākiem rādītājiem 2002.gadā, salīdzinot ar 2001.gadu.

Turpinot valdības īstenoto sociāli atbildīgo politiku, budžeta grozījumi paredz finansējuma pieaugumu sociāli svarīgām jomām. Esam raduši iespēju palielināt minimālās pensijas jau no šā gada 1.decembra vidēji par 6,5 latiem, nevis no nākamā gada 1.janvāra, kā tas bija paredzēts iepriekš. Tātad ar darba stāžu līdz 20 gadiem minimālā pensija no 33 latiem palielināsies līdz 38,5 latiem. Ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālā pensija no 39 latiem palielināsies līdz 45,5 latiem. Un ar darba stāžu virs 30 latiem minimālā pensija no 45 latiem pieaugs līdz 52,5 latiem.

Valdība nolēmusi 2,37 miljonus latu novirzīt papildu subsīdijām zemniekiem. Vēl par 6,8 miljonu latu sadali nozīmīgām jomām lems Saeimas deputāti.

Šā gada budžeta grozījumi paredz arī speciālo budžetu atlikumu uz gada sākumu iekļaušanu izdevumos un līdzekļu pārdali nozaru iekšienē. Budžeta grozījumos ir precizēta arī ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atbilstoša projekta ieviešana un valsts iestāžu ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ļoti bieži mūsu premjers tiek kritizēts, bet ir lietas, kas man viņā simpatizē. Un dažās lietās viņš ir ļoti konsekvents. Kā, piemēram, šis folklorizētais teiciens: “Kā gan varēja nesolīt!” Latvijas Saeimā nav parasts, ka dokumentiem dod kaut kādu nosaukumu, kā, teiksim, dažās valstīs labojumus — atsevišķu cilvēku vārdā nosauktais vai kas. Ja šim dokumentam varētu iedot nosaukumu, ne tikai tādu sausu “2003.gada budžeta grozījumi”, tad es to nosauktu tā skaisti: “Kā gan varēja nesolīt!” Kāpēc? Kas šajā budžetā tiek piedāvāts? Ministrs runāja par nodokļu ieņēmumu pieaugumu, bet es, atšķirot Budžeta likuma 7.lappusīti, kur ir atspoguļoti pašreizējie plānotie ieņēmumi un plānotās izmaiņas, un vidū, vidējā ailītē ir atspoguļoti grozījumi, kur tiek lietota plus zīmīte un mīnus zīmīte. Plus zīmīti, kā jūs zināt, lieto tad, ja kaut kas ir vairāk. Mīnus zīmīti, Brigmanes kundze, ja kaut kas tā kā ir mazāk, ja? Un es tagad paskatos šo te lappusīti, kur saka, ka esot visa daudz, daudz vairāk, bet es jau no 1.klases esmu mācīts, ka mīnus zīme rāda, ka kaut kā kļūst mazāk. Un 7.lappusē precīzi 15 pozīcijas no nepilnām 27 ir ar mīnusa zīmi. Mīnusa zīmi. Tā ka man šķiet, ka kaut kā kļūst mazāk. Izlasīsim šīs ailītes. “Valsts budžeta… pamatbudžeta ieņēmumi”. Kā jūs domājat? Plusa zīmīte? Nē! Mīnus 3 930 000. Nodokļi augot? Nodokļu ieņēmumi — mīnus 1 800 000. Ārvalstu finanšu palīdzība, kas ir šīs valsts… kā redzējām, vakardien debatēja ļoti kompetenti, mums finanšu ministrs spēja paskaidrot un sabiedrību pārliecināt par to, ka šeit mums iet ļoti labi, arī mīnusa zīmīte, bet skaitlis tāds paliels — 4 994 000. Tā ka ir jāatzīst, ka šeit nav vērojami nekādi būtiski nodokļu iekasēšanas pieaugumi. Uzņēmuma ienākuma nodoklī samazinājums pārsniedz to samazinājumu, kas būtu, ja tiktu samazināts tikai par nodokļu samazinājuma summu. Tas nozīmē, ka šogad apmēram par 6–7% samazinās ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamā nodokļa bāze, kas īstenībā ir ļoti dīvaini pie trešā gada, kad ekonomika aug ar 6% kopprodukta pieaugumu un neliecina ne par ko labu nodokļu iekasēšanā.

Es domāju, ka arī šeit mans vērtējums ir, ka šī prognoze nedaudz — Dombrovska kungs sevi ir pārvērtējis un 93 miljonus viņam arī šeit neizdosies iekasēt. Mans vērtējums ir apmēram 88–89 miljoni, tātad 4 miljoni vēl šeit būs mīnusiņš.

Kāpēc samazinās deficīts? Un tas arī paskaidrojuma rakstā ir ļoti labi atspoguļots. Pieaug kopprodukts un inflācija. Tātad saglabājoties deficītam tikpat lielam, vienkārši skaitlis, ar kuru Brigmanes kundze dala, ir lielāks un procents iznāk mazāks. Redz, kāds paradokss! Vienkāršā matemātika strādā arī šeit, un izskatās ļoti skaisti, jo kopprodukts tiešām aug vairāk, nekā bija prognozēts, kaut gan, protams, pieauguma tempi šobrīd gada beigās samazinās, kas rāda, ka valdība būs savu rezultātu sasniegusi, lai cik grūti, bet sākusi nobremzēt ekonomiskās attīstības tempus.

Par lietu, ko es runāju, kas ir bīstama jau nākamā gada budžetā, kam īstenībā, manuprāt, ir ļoti tālejošas sekas un kas bez kaut kādas politiskās retorikas atspoguļo valdības profesionalitāti un spējas. Tas ir saistīts ar ārvalstu finanšu resursu izmantošanu. Jūs ziniet, ka nākamā gada budžetā 194 miljoni latu ir plānots ieņēmumos. Izmantot ir plānots 123 miljonus latu, 9,8 miljoni plānots šī gada atlikums. Tātad faktiski no nākošā gada budžeta tiek izmantoti tikai 113 miljoni latu.

Pavērosim, kāda situācija ir šogad. Pieejamo resursu apjoms, pieņemot budžetu, tika definēts ar 82 miljoniem latu, kas bija paredzēti ārvalstu finanšu palīdzībai. Jāatzīst, ka šie resursi ir tādi, kas ienāk, kas nemaksā nodokļu maksātājiem neko. Iepriekšējos grozījumos valdība jau pieticīgāk atteicās no 10 miljoniem ārvalstu finanšu palīdzības un šo summu samazināja uz 72 miljoniem latu. Tagad piedāvātajā redakcijā vēl tiek piedāvāts samazināt gandrīz par 5 miljoniem šo summu līdz 67 241 000 latu.

Bet paskatīsimies, kā tad Dombrovska kungam sokas ar izpildi! Arī nosaukšu avotu, lai nebūtu tā, ka cilvēkam ir jāmeklē, jo noteikti grūti ir atrast. Valsts kases oficiālais pārskats par budžeta izpildi janvāris–septembris. Valsts kases mājaslapa “Pārskati”, 2003.gada septembris. 1.tabuliņa, kur ir konsolidētas visas šīs lietas. Tātad, cik tad ir izdevies, kā jūs domājat, apgūt šogad? Deviņos mēnešos, kas sastāda 3/4 no kopējā gada garuma, ir izdevies apgūt 34 778 000 latu, kas sastāda mazāk kā pusi — 47,6%.

Tagad mums tiek teikts, ka izdosies atlikušajā periodā apgūt summu, kas pārsniegs deviņos mēnešos apgūto summu. Es baidos, ka vai nu ministrs un ministrija un valdība šeit parāda savu nekompetenci, vai varbūt ir kaut kādi citi iemesli, bet pēc manas informācijas apmēram 11 miljonu jums, Dombrovska kungs, vēl būs pa spēciņam apgūt. Un tātad valdības neveiksmīgās darbības rezultātā summa, ko mēs pazaudēsim no ārvalstu finanšu palīdzības, šogad būs mērāma ar 37 miljoniem latu.

Es vienmēr esmu teicis, ka Repšes kungs ir dārgs politiķis, varbūt nevis tādā izpratnē kā tādās sirdslietās, bet tīri materiāli, jo viņa darbība gan bankā, gan Latvijas… bankas “Baltija” gadījumā, gan citos, kurus tagad skatās, Latvijas sabiedrībai ir maksājusi dārgi. Šobrīd tātad Repšes kunga valdības nekompetence vismaz šinī postenī izmaksā tikai nieka 37 miljonus latu, kas, protams, salīdzinot ar bankas “Baltija” 250 miljoniem, tāds nieks vien ir. Bet jūs ziniet labi Repšes kungu, jūs ziniet, ka, protams, viņš savā darbībā neapstāsies. Un tas jau ir vēl tikai sākums.

Tātad par ārvalstu finanšu palīdzību, kas ir šīs valdības Ahileja papēdis, un šeit nedrīkst neko... novērst uzmanību un šeit raudzīties… domāju, ka ir vajadzīgas radikālas izmaiņas, tā šķiesties ar desmitiem miljonu latu nav iespējams.

Dombrovska kungs neminēja tādu lietu par parādiem. Kā tad, Dombrovska kungs, sokas ar nodokļu parādiem? Paskaidrojuma rakstā tā pieticīgi ir minēts, ka šā gada laikā nodokļu parādi ir palielinājušies tikai par nieka 75,4 miljoniem latu. Ja pēdējos gados nodokļu parādu summas izdevās samazināt un nepalielināt.

Kā labākie apliecinājumi tam ir informācija, kas izskanēja tikko, kas varbūt tika arī slēpta no sabiedrības… tiesas process, kur Finanšu ministrija nezināmā veidā atļāva kompānijai beigt pastāvēt augustā un pietiesātos, grūti izcīnītos 2,9 miljonus latu budžetā pazaudēja, kur ar vienu parakstu 23,5 miljoni latu tika atlaisti septembrī, par ko sabiedrība netika informēta, tātad šinī te vienā gadījumā valsts neiegūst un atsakās no tiesībām iegūt 23,5 miljonus latu, kas ir ļoti dramatiski un ļoti būtiski.

Kāpēc es gribētu dot šim likumam nosaukumu “Kā gan varēja nesolīt?” Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas bija šinī budžeta likumā un par ko iet runa, ko gaida cilvēki visā Latvijā, jo sevišķi laukos, ir risinājums par to, kā tad tiek atrisināts jautājums par šā gada lielo zaudējumu nodarīšanu saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem laukos.

Saeima 16.septembrī pēc Tautas partijas, Zaļo un Zemnieku savienības un citu deputātu ierosinājuma sasauca ārkārtas sēdi, kurā nolēma, ka 7 666 000 latu valdībai būtu atvēlami šiem mērķiem. Un šis balsojums bija pilnīgi vienprātīgs. 88 deputāti balsoja “par”, neviens nebija “pret”, neviens neatturējās, Škapara kungs. Vienprātīgs Saeimas viedoklis, arī jūs to atbalstījāt. Skatāmies, kas šobrīd ir Zemkopības ministrijas budžetā paredzēts likumprojektā. Likumprojektā no summām, kas ir paredzētas lauksaimniecības kompensācijām, nav atrodams neviens santīms.

Palielinājums ir saistīts ar ārvalstu finanšu palīdzības ienākšanu, tātad lauksaimnieki veiksmīgi apgūs SAPARD programmu — tas ir 1,7 miljoni latu, pie tam varu informēt, kāda šobrīd situācija ir ar lauksaimniecības subsīdijām kopumā. Nav izmaksātas vesela virkne subsīdiju, kas bija paredzētas, piemēram, procentu maksājumi ir izmaksāti … procentu subsīdijas maijā ir izmaksātas 80% apmērā no valdības lemtā un it kā piešķirtā.

Kopš 1.jūlija ir pārtraukta 3. modernizācijas programma. Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā pārtraukt modernizācijas projektu un modernizācijas iesniegumu pieņemšanu un šo procesu subsidēšanu, man šķiet, ir pilnīgi nepieņemami, varbūt pat ļoti nosodāmi.

Subsīdijas nav praktiski saņemtas nevienā no subsīdiju veidiem jau kopš augusta sākuma. Nevienā — vai tā ir piena lopkopība vai kaut kas cits. Varbūt ka kaut kas ir noticis burtiski pēdējās dienās, bet divus mēnešus, teiksim, lauksaimnieki no valdības ir saņēmuši apaļu nulli.

Un saistībā ar to, ka tiek palielināta ārvalstu finanšu palīdzība, es ceru, ka finanšu ministrs informēs savu frakciju, Zaļo un Zemnieku savienības frakciju, ka rodas problēmas ar līdzfinansējumu SAPARDam, jo SAPARD noteikumi paredz, ka 75% dod Eiropas Savienība, 25% naudas ir jādod valstij, pie tam tas ir jāizdara triju mēnešu laikā, citādi šī ārvalstu finanšu palīdzība tiek pazaudēta. Diemžēl tā situācija var iestāties tāda, jo resursu līdzfinansēšanai šobrīd trūkst, un var gadīties tā, ka zemnieki, pat spējot izpildīt SAPARD programmas, dēļ valsts nespējas šo lietu neatrisinās.

Subsīdijās ir paredzēti 2 miljoni 370 tūkstoši latu pieaugums. Bet paskatīsimies, kāds šeit ir avots!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Bērziņa kungs, es jūs nedaudz pārtraukšu... Jā, jā... Bet, tā kā ir laiks pārtraukumam, tad Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Kampara, Jaunupa, Slaktera, Zaķa, Pētersona iesniegumu ar lūgumu turpināt 23.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Tātad, lūdzu, Bērziņa kungs, jūs varat turpināt savu debati.

G.Bērziņš. Jā. Tātad šobrīd kas vēl šinī valdības darbībā ir konsekventi? Tiek likvidētas visas ilgtermiņa programmas, un šīs naudas izmantotas īstermiņa vajadzību segšanai. Kā piemērs ir tas, ka tiek apturētas investīciju programmas, skolu modernizācijas, informatizācijas, materiālās rezerves nauda tiek ieskaitīta budžetā. Šobrīd praktiski tiek likvidēta grūti, sūri veidotā sistēma no 1996.gada, intervences pasākumu aģentūras finansēšana, tātad labības intervences finansējums. Neviena valdība nevienas krīzes situācijā — ne pirms vēlēšanām, ne pēc vēlēšanām — nav aiztikusi nevienu santīmu no šīs naudas! Šī programma ir ilgtermiņa programma, un šīs naudas ieskaitīšana budžetā un tekošo vajadzību izmantošanai, manuprāt, ir nepareiza, nepieņemama, un līdz šim neviens to nav atļāvies. Šobrīd zemniekiem tiek likvidēta šī ilgtermiņa stabilizācijas sistēma, un 1,7 miljoni izmaksāti subsīdijām. Zemkopības... Finanšu ministrs saka: “Bet šogad tak neesot ražas! Neesot ko iepirkt!” Es saku: “Bet nu, finanšu ministra kungs, dzīve nebeigsies šogad!” Un īstenībā es domāju, ka tas ir nepieņemami.

Varu pateikt savu viedokli. Es uzskatu, ka Tautas partijai šoreiz būs jāizmanto visi likumā atļautie līdzekļi, lai Latvijas lauku cilvēki, kuri pirms vēlēšanām bija saņēmuši Saeimas vienprātīgu lēmumu par 7,6 miljonu latu piešķiršanu šo seku likvidēšanai, netiktu piemānīti. Un šobrīd aicinu rūpīgi apsvērt. Tā kā šeit nav paredzēts neviens santīms šo vajadzību risināšanai, noraidīt likumprojektu, atgriezt valdībai, un tad, kad tas ir iesniegts tādā formā, kādā tam ir jābūt, tad atbalstīt, nevis lūgties un būt pateicīgiem. Šodien dzirdu, ka 11 latus varbūt zemnieki saņems. Tas ir nepieņemami!

Sēdes vadītāja. Ministru kabineta vārdā — finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Godātie deputāti! Nu, Bērziņa kungs, kā parasti, nāca klajā ar daudziem interesantiem izdomājumiem, un atliek tikai pabrīnīties par Bērziņa fantāzijas lidojumu. Piemēram, par to, ka tiekot likvidēta intervences programma. Intervences programma, Bērziņa kungs, netiek likvidēta. Ieņēmumu daļā saglabājas 2,16 miljoni latu, izdevumu daļā — 1,78 miljoni latu. Tas, ka tiešām no intervences programmas 1,7 miljoni latu ir novirzīti papildus subsīdijām lauksaimniekiem, tas ir zemkopības ministra lēmums, un tas ir tiešām saistībā ar to, ka šogad nav graudu ražas, precīzāk sakot, ir slikta graudu raža. Un līdz ar to nav vajadzīgi šie papildu intervences pasākumi, lai uzpirktu, nu, varētu teikt, šo lielo graudu daudzumu. Jo vienkārši lielā graudu daudzuma šogad nebūs.

Tālāk runājot, Bērziņa kungs savā runā pieskārās arī, piemēram, “Dinaz nafta” maksātnespējas gadījumam. Un tad man jājautā: Bērziņa kungs, kāpēc tad savā laikā jūs neko neveicāt, lai vērstu piedziņu pret šā uzņēmuma aktīviem tad, kad vēl bija iespēja pret kaut ko vērst piedziņu? Jo tagad uzņēmums ir maksātnespējīgs un izgājis bankrota procedūru. Un pret ko varēja vērst piedziņu, pret to vērsa piedziņu. Diemžēl tur nekas daudz nebija pāri palicis.

Par ārvalstu ... Atvainojos! Par nodokļu parādu pieaugumiem. Jā, protams, un te arī saknes sniedzas jūsu laikos, vēl no slavenās mikroshēmu lietas, kur, piemēram, uzņēmumam SIA “Kuzolis-64” ir uzrēķināti vienam uzņēmumam 38 miljoni latu, bet diemžēl tiešām saknes vēl ir mikroshēmu lietā, kas arī notika jūsu laikā.

Tā kā, runājot par šādām lietām, derētu arī atcerēties savu darbību šajā līdzīgā, teiksim, lauciņā. Nu tie bija mani īsie komentāri.

Runājot par ārvalstu finanšu palīdzību. Jā, ārvalstu finanšu palīdzības apjoms budžeta grozījumos tiek samazināts par 5 miljoniem latu līdz 67 miljoniem latu atbilstoši ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem. Un acīmredzot ministrijas arī uzskata, ka tie ir tie līdzekļi, kas ir apgūstami. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Gundars Bērziņš — otro reizi.

G.Bērziņš (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pirmais jautājums par labības intervences summām. Šīs summas bija atdalītas no budžeta, un, izņemot šo naudu tekošo vajadzību finansēšanai, principā pēc starptautiskās klasifikācijas, es domāju, ka jums tāpat tie būs vienreizējie resursi, jums to skaitīs klāt deficītam. Bet, lai nākamgad jūs varētu atļauties šo labības intervenci veikt, jums budžetā ir jāparedz nauda. Atgriezt šo summu, jo minimālā summa, lai Intervences aģentūra spētu efektīvi strādāt, ir 5 — 6 miljoni. Jā, mums nav izdevies varbūt izveidot pilnīgi optimālu 5 — 6 miljoni, bija uzkrāti 3 miljoni 820 tūkstoši. Jūs paņemat pusi un praktiski, manuprāt, šo sistēmu padarāt pilnīgi nedarboties spējīgu. Un Intervences aģentūrai ir divas funkcijas: viena ir tanīs gados, kad ir, protams, ražas pārprodukcija, nodrošināt iepirkuma cenas, bet otra — gados, kā šis gads, garantēt cenu stabilitāti ar saviem uzkrājumiem un varbūt laikus uzpirkt, teiksim, lopbarības graudus vai ko, lai pavasarī, piemēram, graudu cena neceltos ļoti strauji. Tā kā arī šinī brīdī Labības aģentūrai ir funkcijas. Iesaku izlasīt likumu “Par labības intervenci”. Un šeit ir visas lietas aprakstītas, un nav tik vienkārši un primitīvi, kā jums viss šķiet. Jo es vienmēr esmu teicis, ka divām cilvēku kategorijām ir viss skaidrs — cilvēkiem, kas neko nesaprot, vai visu saprot. Es diemžēl sevi nevaru pieskaitīt ne pie vienas, ne pie otras kategorijas.

Par “Dinaz nafta” parādiem un mikroshēmām. Šīs lietas bija ļoti sarežģītas. Jā, Dombrovska kungs, es lepojos, ka manā laikā tik sarežģītas, komplicētas izvairīšanās no nodokļiem shēmas tika atklātas. Tāpēc, ka tas ir ļoti sarežģīts process, ļoti grūts. Un pēdējā gadā nav dzirdēts par šādām līdzīgām veiksmēm no jūsu puses. Tas nenozīmē, ka šīs lietas nenotiek. Vienkārši tika ļoti rūpīgi šīs situācijas vērtētas.

Tanī brīdī tika celtas prasības par šīm summām. Un šeit jau ir tas galvenais, kur kļuva skaidrs, kad šīs summas tika atlaistas, bija firma, kurai bija vēl ko paņemt, bija tiesas process saistībā ar vienu citu firmu, kur 2,9 miljoni valsts bija pietiesājusi, bet izrādījās, ka Finanšu ministrija jau ir atlaidusi parādus citiem. Pie kam man ir grūti pateikt, kādu prasību jūs šobrīd varēsiet krimināllietās uzturēt pret šīm personām, jo jums jau vairs nav nekādu prasījuma tiesību. Jūs jau esat dzēsis savas prasījuma tiesības, tas, man šķiet, ir noziedzīgi tāpēc, ka šīs lietas bija ļoti sarežģītas, ļoti grūtas, ļoti grūti pierādāmas. Pēdējā gada laikā, ja iepriekšējā gadā bija trīs lielas gaļas kontrabandas lietas, tad šobrīd jūs vienīgais, ko esat izmocījušies, esat likvidējuši šīs te lietas un ar skumjām konstatējuši, cik tas maksā. Neviena jauna lieta nav atklāta. Uzprasiet, kas notiek gaļas tirgū! Cik liels ir nelegālās gaļas īpatsvars. Viena lieta. Neviens kilograms nebija vēl astoņos mēnešos atklāts, bet pagājušā gadā tas bija tūkstošos tonnu. Tāpēc es domāju, ka saistībā ar šīm lietām un ar ārvalstu finanšu palīdzību jūs ļoti precīzi sakiet — ministru iesniegtais. Finanšu ministrija, centrālā atbildīgā institūcija.

Iestājoties Eiropas Savienībā vai varbūt sevišķi nākamgad, šī lieta vairs nav tik vienkārša, kā tas ir šobrīd, ka šī nauda nāk mums kā ārvalstu finanšu palīdzība. Mēs nākamgad, Dombrovska kungs, maksājam 50 miljonus iekšā Eiropas Savienībā, un ja paskaita tās summas — 30 miljoni jaunu štata vietu radīšanai, un summu, ko mēs šogad spēsim apgūt, tad fiskālā bilance iestājoties mums var veidoties negatīva. Un tas, man šķiet, ir pilnīgi nepieņemami, un šeit, protams, tas, ka nav daudzas lietas izdarītas, kā sabiedrība tiek maldināta, jo šobrīd... es, piemēram, izteicu ļoti precīzu prognozi. Jūs sakiet, ka apgūs 68 miljonus latu, es saku — 45 miljonus latu ārvalstu finanšu palīdzība, plus, mīnus
2–3 miljoni. Paskatīsimies, kam ir taisnība! Vai nu, Dombrovska kungs, jūs māniet mūs, vai vienkārši neko nesaprotiet! Gads beigsies, salīdzināsim šos abus skaitļus.

Sēdes vadītāja. Debates… Debatēs pieteicies deputāts Atis Slakteris. Lūdzu!

A.Slakteris (TP). Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ļoti īsi. Mēs patiešām visi šeit Saeimā lēmām, ka lauksaimniekiem sakarā ar lietavām būs kompensācija. Šie budžeta grozījumi precīzi norāda, ka valdība, Ministru prezidents mūsu lēmumu ir ignorējis un tam līdzekļi nav paredzēti. Ir atstātas iespējas Saeimai debatēt par to, bet valdība kārtējo reizi atklāti ir ignorējusi lēmējvaru, zemniekus ir ignorējusi, un nu vienkārši, kolēģi, padomājiet! Tajā skaitā Zemnieku savienības kolēģi! Arī jūsu ministrs ir tanī valdībā, kura iesniedza šo projektu, kur lauksaimnieku problēma nav ievērtēta. Aicinu neatbalstīt šos grozījumus!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas vēl ko teikt?

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz šīm debatēm, kuras šeit bija, tomēr komisijas vārdā es lūdzu pieņemt otrajā lasījumā… tas ir, pirmajā lasījumā šodien šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 19, atturas — 19 deputāti. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 28.oktobris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

B.Brigmane. Lūdzu piedāvāju izskatīt otrajā lasījumā — 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 28.oktobris. Un izskatīšana — 6.novembra sēdē. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirms sākt izskatīt šo likumprojektu, es varbūt dažos vārdos mēģināšu pastāstīt par to situāciju, kāda ir radusies ar privatizācijas sertifikātiem šobrīd. Respektīvi, privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš ir līdz šā gada beigām. Bet likums nosaka, ka trīs mēnešus pirms sertifikātu derīguma termiņa beigām Centrālā zemes komisija vairs nedrīkst pieņemt pieteikumus uz privatizāciju. Tas nozīmē to, ka jau šobrīd Centrālā zemes komisija nevar pieņemt ne dzīvokļu, ne lauku cilvēku zemju privatizāciju, neko.

Paralēli tam Ministru kabinets ir izstrādājis jaunu koncepciju, jaunu likumu, kurš līdz Saeimai vēl šobrīd nav atnācis, bet drīz tam būtu šeit jābūt. Bet, zinot to, ka jebkura likuma pieņemšana trijos lasījumos aizņem, minimums, mēnesi, maksimums — divus vai trīs mēnešus, mēs labi saprotam, ka faktiski sertifikātu darbība līdz gada beigām, kā minimums, jau ir paralizēta un varbūt tiks paralizēta arī kādu laiciņu uz priekšu.

Tāpēc Tautsaimniecības komisija ir izstrādājusi grozījumu likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”, kurš nosaka faktiski tikai vienu lietu — ka privatizācijas sertifikātu termiņš ir pagarināts par vienu gadu, un vairāk neko citu mēs šajā likumā šoreiz mainīt negribam. Tad, kad no Ministru kabineta atnāks jaunā koncepcija, tad arī mēs varēsim runāt un lemt par jaunās koncepcijas ieviešanu dzīvē, bet šobrīd mums ir svarīgi, lai mēs nepiemānam tos cilvēkus, kas privatizē dzīvokļus, kas privatizē savu lauksaimniecības zemi un tā tālāk.

Tāpēc strādāsim ar dokumentu nr.1433 — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, un komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 30, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Zaķis. Komisijas vārdā lūdzu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Komisija ir nākusi ar ļoti svarīgu un būtisku priekšlikumu. Kā jau teica komisijas pārstāvis, šī problēma par sertifikātu derīguma termiņu nenoliedzami ir sākta skatīt ja ne īsti laikā, tad drusku par vēlu jau.

Es gribētu atgādināt klātesošajiem, kuri nepiedalījās šī likuma izstrādāšanā, un atgādināt arī klātesošajiem, kuri bija klāt pie šī sertifikācijas likuma izstrādāšanas, ka jau toreiz mēs diskutējām par nopietnām problēmām, jo bija vairāki mērķi, kāpēc tika iedibināts tāds dokuments kā sertifikāts. Tas pozitīvais mērķis bija, kā godīgi un taisnīgi sadalīt padomju okupācijas periodā saražoto mantu. Un gribētu vērst jūsu uzmanību, ka sertifikāti pēc būtības atspoguļo trīs tādus nopietnus posmus jeb trīs nopietnas lietas.

Pirmie ir, ko mums piešķīra par nodzīvotajiem gadiem attiecīgajā laika posmā, otri ir Latvijas pilsoņiem piešķirtie par atrašanās laiku ieslodzījumā vai izsūtījumā un par faktiski ieguldīto darbu citas valsts labuma veidošanā, ar to es domāju Krieviju un zināmā mērā arī Kazahiju, un trešais faktors bija sertifikāti par padomju varas atņemto un atjaunotās Latvijas neatdoto īpašumu. Un, ja mēs skatāmies šeit anotācijā, tad ir ļoti skaidri uzrakstīts, ka šobrīd 14,2% no piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem, izrādās, vēl ir pilsoņiem un nav nekādā veidā kompensēti ar līdzvērtīgu mantu vai naudā. Un, protams, mēs varam saprast, ka tajā laikā, kad šo likumu pieņēma, likumdevēju vairākums nolēma, ka sertifikāti tiks laisti brīvā tirgū, pērkami un pārdodami. Varbūt cilvēki cerēja paši no tā iegūt kādu labumu. Un es domāju, ka līdzšinējā 10 vai vairāk gadu pieredze ir parādījusi, ka apzināti Latvijā ir nopostīts ļoti daudz ēku, kuras būtu bijušas nepieciešamas īrnieku izmitināšanai no denacionalizētajiem namiem, no īpašniekiem atdotajiem namiem. Bet šīs ēkas tika mērķtiecīgi nopostītas, lai graustus varētu par lētu naudu jeb, pareizāk sakot, par nelielu sertifikātu skaitu privatizēt savi vajadzīgie cilvēki.

Es vairāk rūpējos, protams, par tiem, kuriem nav atdots atpakaļ īpašums un kuriem nav kompensēts šis īpašums, kuriem šobrīd vienīgā garantija ir šie kompensācijas sertifikāti. Jo, redziet, valdības pozīcija līdz šim ir bijusi tāda, ka, arī nosakot atņemtā īpašuma vērtību un vietā dodamā īpašuma vērtību, vienā gadījumā to nosaka pēc 1940.gada cenas un otrā gadījumā — pēc šī laika cenas. Un arī tāda kārtība nenodrošina taisnīgu un līdzvērtīgu zemes, neatdotās zemes, kompensēšanu ar citu zemi. Un, protams, mēs varam lolot cerības, ka kādreiz mums lielā kaimiņvalsts arī kompensēs ieslodzījumā pavadītos gadus un pēc Austrijas un Vācijas parauga par šajā valstī ieguldīto darbu izmaksās kādu kompensāciju. Šobrīd, protams, Krievijai svarīgāk ir aizbērt jūras šaurumu, lai ukraiņi nevarētu tur brīvi kuģot.

Katrai valstij ir savas prioritātes. Bet, godājamie kolēģi, ja mēs paskatāmies uz šo piedāvājumu — pagarināt līdz nākošā gada 31. decembrim —, mēs ļoti labi saprotam, ka tā atkal ir “suņa astes ciršana pa mazam gabaliņam”.

Es domāju, ka vienīgais risinājums varētu būt šo sertifikātu derīguma termiņa vispār nenoteikšana, ka šiem sertifikātiem ir jābūt beztermiņa. Jo atkal prakse pierāda, ka, ja kādreiz lielā padomju valsts piespiedu kārtā lika iegādāties valsts aizņēmuma obligācijas, kuras solīja pēc 25 gadiem atmaksāt, un pēc tam pagarināja termiņu vēl uz 25 gadiem, un galu galā, protams, pēc divām naudas reformām atmaksāja kaut ko, tad šeit, neatkarīgā Latvijā, mums nav šīs garantijas, vai gada laikā valsts spēs nodrošināt, ka šo sertifikātu īpašnieki tiešām saņems adekvātu kompensāciju, it sevišķi par tiem sertifikātiem, kuri ir iedoti par atņemto īpašumu, par atņemto zemi. Jo liela daļa zemes, kā mēs zinām, jau ir izpārdota atkal citiem vajadzīgiem cilvēkiem — vai nu par naudu, vai privatizācijas ceļā — un šie 14,2% sertifikātu vēl arvien ir kādreiz represēto un aplaupīto īpašnieku kabatās.

Tāpēc es kategoriski nevaru piekrist piedāvātajam termiņam — līdz 31.decembrim nākošajā gadā. Mēs varētu šos grozījumus pieņemt, ja šeit būtu paredzēts, ka sertifikātu termiņš nav noteikts, bet ka valsts tomēr uzskata par savu pienākumu, lai katrs sertifikātu īpašnieks saņemtu reālu kompensāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Atbalstīt šo likumprojektu ir pilnīgi nepieciešami. Katru dienu uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju zvana cilvēki, kas jautā: “Vai nākošgad sertifikāti vēl būs derīgi, jo to derīguma termiņš beidzas pēc diviem mēnešiem un dažām dienām?” Un jau kopš 1.oktobra nevar pieņemt nevienu lēmumu ne dzīvokļu privatizācijas komisijas, ne Centrālā zemes komisija sakarā ar to, kas saistīts ar sertifikātiem, tāpēc ir pilnīgi nepieciešams šo likumprojektu atbalstīt kaut vai šajā minimālajā variantā, ka sertifikāti darbojas vēl vienu gadu.

Protams, tas, ko teica deputāts Simsons, atbilst valdības koncepcijai, un valdības sagatavotajā likumprojektā ir paredzēts, ka sertifikāti varētu arī savu darbību vispār nebeigt. Tātad sertifikāti saglabātos mūžīgi, tikai tiktu sakārtoti to pielietošanas noteikumi. Un Ministru kabinets ir sagatavojis veselu rindu dokumentu izmaiņu, kuras mums vēl būs jāizskata, bet spēkā stāties šīs izmaiņas varēs labākajā gadījumā, ja mēs ātri strādāsim, tikai jaunajā gadā. Bet cilvēkiem ir jāzina, vai pēkšņi atbrīvoties no visiem sertifikātiem — pārdot tos, vai saglabāt un turpināt dzīvot droši, ka arī nākamajā gadā tos varēs realizēt.

Un īpaša problēma ir tā, ka politiski represētajām personām joprojām vēl nav sakārtoti visi likumdošanas akti. Varbūt jābūt izmaiņām likumā vai Ministru kabineta noteikumos, lai viņi varētu saņemt kompensāciju par savu atņemto īpašumu. Un šīs lietas visas ir jāsakārto.

Tātad es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un izskatīt šodien abos lasījumos kā steidzamu! Un, ja mēs vēlāk nobalsosim, ka sertifikātu derīguma termiņš pagarināsies vispār uz ļoti ilgu laiku, tad tā arī būs, bet tā izmaiņa būs vēlāk, bet cilvēkiem šajā pirmajā gadā būs drošība — sertifikāti būs pielietojami!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šodien izskatāmajam jautājumam ir divas puses. Viena ir konceptuālā. Protams, sertifikāts nav dāvana. Tas tomēr, lai arī reizēm nav skaitījies īpaši vērtīgs papīrs, bet tā ir zināma kompensācija par kaut ko, gan privatizācijas, gan kompensācijas sertifikāts.

Līdz ar to konceptuāli es pilnīgi piekrītu tam, ka ir jādod iespēja visus sertifikātus pilnībā izmantot. Tas būtu viens.

Es gribētu atgādināt, ka pie mums ir notikušas “spēlītes” ar sertifikātiem. Jūs labi atceraties, ka bija brīdis, kad sertifikātus varēja nopirkt par puslatu, pēc tam atkal attiecīgajos brīžos sertifikātu cenas lēkāja un aizlēca līdz pat aptuveni 5,5 latiem. Tātad bija arī ieinteresētas gan fiziskas, gan juridiskas personas tos vienkārši uzpirkt pēc iespējas lētāk un pārdot pēc iespējas dārgāk. Tā ir tā viena jautājuma puse.

Otra jautājuma puse ir tas, kas ir šodien. Un es varu tikai to pašu pateikt, ko kolēģi jau ir teikuši, ka cilvēki ir satraukušies. Tie cilvēki, kam šie daži sertifikāti kaut ko nozīmē. Viņi jautā, kad tiekamies ar Latvijas Republikas pilsoņiem: “Ko mums darīt? Tuvojas 1.janvāris, mums tie ir, bet varbūt ir vēl kaut kādas cerības tos lietot?” Ja mēs tos atstāsim neziņā, un laika ir ārkārtīgi maz, tad tas nebūs tas pareizākais. Tāpēc neviens mums netraucē šobrīd pagarināt šo lietošanas termiņu par vienu gadu. Tas neko sliktu nekur nevar radīt. Tas ir viens.

Otrs. Mēs varam, atnākot no valdības šai paketei, apspriest šo konceptuālo jautājumu par šo te derīguma termiņa noteikšanu kā tādu, ka lietojiet tik ilgi, cik jūs atrodiet par vajadzīgu!

Vēl jau paliek viens jautājums, par ko šodien pagaidām neviens neko nav teicis. Tas ir jautājums par sertifikātu piešķiršanu. Šis jautājums diemžēl, var teikt, “karājas gaisā”. Jo šī lieta faktiski stāv, un nekas tur nenotiek. Vai vēl piešķirt sertifikātus, vai kaut kad vispār pārtraukt šo sertifikātu piešķiršanu.

Tāpēc, cienītie kolēģi, es domāju, mēs tikai labu cilvēkiem darīsim, šodien pieņemot šo te pagarināšanas termiņu, un neviens mums netraucē vēlāk mierīgos apstākļos salikt visu pa plauktiem un dot iespēju un pārliecību cilvēkiem, ka viņu sertifikāti zudībā neies.

Tā ka es tomēr ļoti aicinātu atbalstīt šoreiz esošo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Gribu pateikt tiem kolēģiem, kas nestrādā Centrālajā zemes komisijā. Mēs joprojām Centrālajā zemes komisijā turpinām piešķirt kompensācijas sertifikātus par Abrenes apriņķa zemēm, un, kā jūs zināt, likums “Par kompensācijas sertifikātu piešķiršanu” nosaka, ka mēs varam pieņemt iesniegumus trīs mēnešus līdz sertifikātu kompensācijas termiņa beigām, tātad 1.oktobrim. Un tāpēc jau nepilnu mēnesi mēs nevaram normāli pieņemt lietas un izskatīt jautājumus.

Otrs, ko es gribu pateikt. Cilvēki griezās pie mums arī par dzīvokļu privatizāciju, jo daudzas daudzdzīvokļu mājas atrodas vēl tiesvedībā. Tātad viņiem izskatīšanas datums — nākošais un pat aiznākošais gads varbūt var pienākt, un cilvēki ir neziņā, kas notiek. Vai šīs mājas tiks atgrieztas īpašniekam vai arī viņiem būs iespēja privatizēt par sertifikātiem. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons, otro reizi.

P.Simsons (LPP). Godājamie kolēģi! Es gribētu piedāvāt kompromisa variantu. Ik nedēļu pie manis nāk cilvēki, represētie, un jautā — ko mums darīt ar šiem sertifikātiem, kad mums būs garantija, ka mēs tiešām varēsim sagaidīt reālu kompensāciju? Ja mēs esam ar mieru pagarināt par vienu gadu, varbūt mēs tikpat labi varētu šeit šim drošības nolūkam uzrakstīt divus gadus — “2005.gada 31.decembris”. Tas dotu šiem cilvēkiem lielāku pārliecību, ka neatbrīvoties no šiem sertifikātiem, nepārdot tos par lētu naudu uzpircējiem, un tad mēs varam darīt visu valdības piedāvāto procedūru, vienkārši dodot cilvēkiem lielāku pārliecību un lielāku drošību, lai viņi necenstos sertifikātus pārdot un lai nerastos iespaids, ka mēs ik pēc gada, pagarinot par vienu gadu, tieši stimulējam šiem cilvēkiem būt nedrošiem un meklēt, kam var par lētu naudu pārdot savu vecvectēvu par zelta rubļiem pirkto īpašumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (TSP). Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! It sevišķi “Jaunā laika” un citi valdošās koalīcijas deputāti! Griežos ar ļoti lielu lūgumu — uz priekšu uzmanīgi lasīt visus priekšlikumus, kurus dod arī deputāti no opozīcijas. Šis te nesmukums, kas pašreiz tagad te notiek, ir tieši no tā arī radies. Vēl pavasarī mēs runājām, ka agri vai vēlu rudenī nonāks gan Centrālā zemes komisija, gan arī mēs visi nonāksim pie šīs situācijas, kad vajadzēs vai nu pagarināt, vai runāt par atprečošanu, budžetā ieplānojot lielas, milzīgas naudas summas par sertifikātiem. Mēs tur piedāvājām, bet toreiz no visiem skanēja gaužām viendabīgi, ka tas nu nekad nav iespējams, ka to nevajag darīt un ka viņi paši, ka jūs paši visu zināsiet. Un tagad jūs nu atkal esat tajās pašās pakulās.

Protams, ka viss, ko tagad teica, ir pareizi, un skaidrs, ka ir jāpagarina, un ar skubu un steidzīgi. Tas nebūtu bijis jādara, ja jūs būtu ieklausījušies agrāk izteiktajā, divreiz jau šogad — gan pavasarī, gan mēnesi atpakaļ mēs aicinājām jūs šo jautājumu nosūtīt savā laikā komisijām. Jūs pat to neizdarījāt, un tagad jūs sakāt: “Šodien, vienā dienā — uz priekšu!” Tas nu gan nedara jums godu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam!

Vai komisijas vārdā deputāts Dzintars Zaķis vēlas ko teikt? Lūdzu!

Dz.Zaķis. Kolēģi! Mazliet piebilstot pie Simsona kunga teiktā par iespējamo pagarinājumu uz diviem gadiem. Komisijā mums šāds priekšlikums izskanēja, bet nu Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji tomēr bija tie, kas aizstāvēja to, ka ir viens gads. Un īstenībā komisijā… es gribētu teikt, ka bija diezgan liela vienprātība par to, ka uz vienu gadu šoreiz ir jāpagarina termiņš, jo tas ir mūsu šodienas problēmu atrisinājums, savukārt debates un dažādus priekšlikumus mēs spēsim iesviest tajā likumu paketē, kas nāks no Ministru kabineta.

Tāpēc lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 3, atturas — 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

Dz.Zaķis. Kolēģi! Sakarā ar to, ka komisija ir lūgusi un tā arī lēmusi, izskatīt, ja tas ir iespējams, šo likumu šodien galējā otrajā lasījumā šādā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tad būtu jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam un izskatīšanas laiks otrajā lasījumā.

Dz.Zaķis. Ja deputātiem ir iebildumi, tad iesniegumu termiņš būs 27.oktobris un izskatīsim nākamajā plenārsēdē 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 27.oktobris, izskatīšana — 30.oktobra sēdē. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Solovjova, Golubova, Deņisova, Bekasova un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšem par nepatiesas informācijas sniegšanu Saeimai par Irākas rīcībā esošajiem masu iznīcināšanas līdzekļiem. Šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Diemžēl jāapbēdina Tautas partijas deputāti, kuri bija rakstījuši jautājumu Ministru prezidentam Einaram Repšem, jo attaisnojošu iemeslu dēļ arī šodien viņš nevarēs ierasties pulksten piecos uz atbildes sniegšanu.

Nākošajā ceturtdienā… jā, paliek šis te jautājuma risinājums.

Lūdzu, Dobeļa kungs! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Lūdzu, izlasiet šo pieprasījumu, ko ir parakstījuši minētie deputāti, sākot ar Solovjovu un beidzot ar Plineru, jo tur ir rakstīts, ka bija Ministru kabineta lēmuma projekts par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Irākas apbruņošanā. Nekad neesmu dzirdējis, ka Latvija piedalītos tādos pasākumos, ka palīdz Irākai apbruņoties. Tā ka es šādu jautājumu nevaru atbalstīt… (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs, jūs to varēsiet darīt arī Pieprasījumu komisijā. Paldies!

Tā, līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Sociālo un darba lietu komisiju pēc plenārsēdes lūdzu uz komisijas sēdi. Un sakarā par tabakas likuma grozījumu sakārtošanu — komisijas sēde pusvienos.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pulcējas 11.15 … pulksten 11.00 paredzētās sēdes vietā… sēde sākas pulksten 11.15.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums tikšanās pulksten 11.15 Viesu zālē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Indulis Emsis, Sergejs Fjodorovs, Guntis Bērziņš, Krišjānis Kariņš, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Guntars Krasts, Vilis Krištopans, Jānis Lagzdiņš, Jānis Reirs, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Māris Kučinskis, Inese Vaidere un Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to, cienījamie deputāti, 23.oktobra sēde ir slēgta. Paldies!