Par stipriem galvaspilsētas pamatiem

Foto: A.F.I.

Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš:

Rīgas domes izveidotā darba grupa ir izstrādājusi projektu likumam “Par galvaspilsētu Rīgu”. Tā pieņemšana pilsētai būtu ļoti nozīmīgs solis kaut vai tāpēc, ka jau nākamajā gadā Rīga kļūs par vienu no pilntiesīgajām Eiropas Savienības galvaspilsētām, bet pagaidām tikai satversmē ir pieminēts Rīgas jēdziens, nosakot, ka Rīga ir šīs valsts galvaspilsēta. Jāņem vērā, ka Rīgai šodien pieder liels apjoms starptautiskas un nacionālas nozīmes nekustamā īpašuma, infrastruktūras, mākslas darbu, kā arī mežu, kas daļēji pat neatrodas pilsētas teritorijā, taču tiek apsaimniekots. Tā visa statuss un apsaimniekošanas kārtība vēl joprojām nav noteikta vienā noteiktā normatīvajā aktā. Rīga vienmēr ir bijusi ienesīga vieta. Šī pilsēta ir centrs, kurā notiek gan pašvaldībai, gan arī valstij kopumā nozīmīgi procesi.

Galvenokārt šajā likumprojektā tiek runāts par sadarbību starp pašvaldību un valsti. Tajā minētas tās funkcijas, ko varētu uzņemties Rīga kā galvaspilsēta, ko tā uzņēmusies līdz šim brīvprātīgi bez attiecīgas likumdošanas, un par kurām ir skaidrs, ka tās nekad neuzņemsies kāda cita pašvaldība vai reģionālais centrs. Piemēram, ir paredzēts, ka Rīgas budžeta jautājums attiecībā uz galvaspilsētas funkcijām varētu tikt skatīts ilgtermiņā, pieņemot šo budžetu nevis uz vienu gadu, kā tas ir bijis līdz šim, bet trīs, četriem vai pat septiņiem gadiem. Tas ļautu plānot pilsētas attīstību ilgākam laikam uz priekšu, un arī uzņēmējiem būtu skaidra pilsētas attīstības vīzija ilgtermiņā.

Ir skaidrs, ka Rīgas attīstības finansēšanai ir jānotiek ciešā sadarbībā ar valsti, balstot šo sadarbību uz līgumattiecībām. Uzskatu, ka ir jābūt konkrētam līgumam ar Ministru kabinetu vai Finanšu ministriju par finanšu apjomiem, ko Rīga var izmantot sev nepieciešamajām investīcijām. Tas ir nepieciešamas, lai domei būtu skaidrs, cik lielā mērā ir iespējams plānot pilsētas turpmāko attīstību, ar kādu finansējumu tā var rēķināties.

Tāpat arī uzskatu, ka to jautājumu risināšanā, kas ir saistīti ar pilsētas plānošanu, primārajam ir jābūt partnerības aspektam — visos posmos būtu jāpiedalās gan valsts, gan pašvaldību institūcijām. Tāpat atšķirībā no Pašvaldību likuma šajā likumprojektā ir arī paredzēts, ka Rīgas domes sēdēs varētu piedalīties ikviens interesents.

Jāņem vērā, ka jau šobrīd pilsēta vismaz daļēji piedalās to projektu finansēšanā, kas pieder valstij. Likumprojektā ir paredzēts, ka arī turpmāk pašvaldība neatsakās no piedalīšanās dažādu valsts funkciju pildīšanā, taču vienlaikus tiek noteikts, cik tālu sniedzas valsts kompetence, kādu jautājumu risināšanu valsts un pašvaldība veic kopīgi un par kuriem jautājumiem pašvaldība lemj patstāvīgi. Tie ir dalītās atbildības jautājumi.

Tāpat tiek paredzēta arī iespēja, vienojoties ar Finanšu ministriju, noteikt Rīgai pieejamo kredītlīdzekļu apjomu investīcijām, kas pilsētai ir ļoti būtisks jautājums. Vienkārši ir nepieciešams noteikt gan investīciju apjomu, gan arī kredītresursu apjomu pilsētas attīstībai, ekonomiskās uzplauksmes veicināšanai. Ja reiz Rīga piedalās kā lielākais donors pašvaldību izlīdzināšanas fondā, tad tā no valsts vēlas arī saņemt pretī adekvātu labumu.

Protams, šobrīd ir grūti novērtēt, ko šāda likuma pieņemšana dotu pilsētai no ekonomiskā aspekta, taču ir skaidrs, ka tas ļautu sakārtot pilsētas turpmākās vadības sistēmu, nosakot konkrētu tās statusu. Šis likumprojekts vēl būs jāizvērtē gan Rīgas domes deputātiem, gan Latvijas Pašvaldību savienībai, gan arī Pašvaldību lietu ministrijai, Lielo pilsētu asociācijai un Saeimas deputātiem.

“DIENAS BIZNESS”; pēc J. Liepiņa raksta “Rīgas likumam jāsakārto pilsēta”