Par latviešu gudrajām galvām Eiropā

Foto: A.F.I.

LZA akadēmiķis, Dr.habil.sc.ing., prof., Eiropas Komisijas zinātnes eksperts aeronautikā Rolands Rikards:

Vai mēs esam konkurētspējīgi ar ES valstīm? Tagad šo jautājumu uzdod daudzi. Varu pastāstīt par Latvijas zinātnieku spēju konkurēt Eiropā. To viegli var izdarīt, izvērtējot Latvijas zinātnieku sekmes Eiropas Komisijas (EK) finansētajos projektos, kas iegūti, konkurējot ar citu Eiropas valstu pētniekiem.

Kopš 2000.gada Latvija piedalās EK zinātnes programmās ar tādām pašām tiesībām kā ES valstis. Tātad Latvijas zinātnieki gandrīz četrus gadus jau atrodas Eiropas Savienībā. Latvijas zinātnieku sekmes šajos konkursos ir ļoti labas. Latvijas zinātnieki no EK katru gadu ir ieguvuši apmēram 2–2,5 reizes vairāk naudas, nekā Latvija ir iemaksājusi EK budžetā. Tas ir viens no labākajiem rādītājiem Eiropā.

Šogad sākās EK sestā tā sauktā Ietvara zinātnes programma, kuras budžets četriem gadiem (2003–2006) ir 18 miljardi eiro. Pirmie rezultātu apkopojumi liecina, ka Latvijas zinātnieki ir atkal sekmīgi startējuši. 6.Ietvara programmā visvairāk finansētās (apmēram četri miljardi) ir dzīvības zinātnes (bioloģija, vides aizsardzība, medicīnas zinātnes), pēc tam informācijas tehnoloģija, aeronautika (apmēram trīs miljardi), materiālzinātnes, it īpaši nanotehnoloģijas, enerģētika un citas zinātnes. Jāatzīmē, ka nanotehnoloģijās Latvijas zinātnieki ir starp Eiropas līderiem.

Eiropas Komisijas finansējumu ir ieguvušas daudzas Latvijas zinātnieku grupas. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūts (RTU–MKI) kopš 2000.gada konkursos ir ieguvis apmēram vienu miljonu eiro finansējumu no EK zinātnes budžeta. Tie ir septiņi lieli Eiropas projekti, kuros partneru skaits ir ievērojamākie Eiropas zinātnes centri, universitātes un lielās firmas, kas ražo augsta līmeņa produkciju. Šie projekti ir saistīti ar jauno materiālu izmantošanu lidmašīnu, kuģu būvē, kā arī sauszemes transporta būvē (dzelzceļa vagoni, autobusi un tramvaju vagoni). RTU–MKI ieguldījums šajos projektos ir šo sarežģīto objektu modelēšana ar datoru palīdzību un konstrukciju optimizācija — svara un izmaksu samazināšana un konstrukciju veiktspējas palielināšana.

Latvijas lielākā bagātība ir cilvēki. Pasaulē ir tāda sakarība, ka izglītoti cilvēki aizplūst tur, kur ir nauda, un otrādi — nauda plūst pie izglītotiem cilvēkiem. Latvijā pats galvenais ir investēt izglītībā. Tas atmaksāsies desmitkārt pat tad, ja daļa izglītoto cilvēku aizbrauks, jo lielākā daļa tomēr paliks Latvijā. RTU–MKI studenti pavisam noteikti apgalvo, ka pēc zinātnisko grādu iegūšanas viņi nekur netaisās aizbraukt, jo tepat Latvijā var strādāt pasaules līmenī, saņemot par to pieklājīgu atalgojumu.

Pārspīlēts ir apgalvojums, ka pēdējos desmit gados no Latvijas uz bagātām rietumvalstīm ir aizbraukuši ap 1000 zinātnieku. Pavisam ir aizbraukuši apmēram 100 zinātnieku. Vēl daži simti mūsu zinātnieku pusgadu strādā Latvijā, bet otru pusi ārzemēs. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā viņi visi atgriezīsies, jo zinātne un izglītība mūsu valstī strauji ies uz augšu. Valdībai taps skaidrs, ka visizdevīgāk būs investēt izglītībā un zinātnē. Var investēt celulozes vai kādā citā rūpnīcā, kas pat ar vislabākajām tehnoloģijām tomēr nedaudz piesārņos dabu. Augsto tehnoloģiju un zinātnes produkcija, kas nemaz nepiesārņo dabu, arī tiks eksportēta no Latvijas. Latvijas ekonomikas ministram der aizbraukt uz Rehovotas pilsētu Izraēlā, kur ir daudzi pasaules līmeņa zinātniskie centri (bioloģijas, ķīmijas, farmaceitiskie u.c.) un tehnoloģiskie parki. Gadā tie eksportē zinātnisko produkciju vairāku miljardu dolāru vērtībā. Līdzīgi ir Īrijā, kas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā panāca strauju zinātnes un tehnoloģijas izaugsmi, tādā veidā no nabadzīgākās Eiropas Savienības valsts kļūstot par vienu no bagātākajām.

“DIENA”; pēc R. Rikarda raksta “Latvijas zinātne un izglītība Eiropā”