Par valsts un sabiedrības sadarbību

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks:

Pēdējā laikā daudzi pētnieki un aktīvisti sabiedrības integrāciju reducē uz nacionālo jautājumu, ietverot tajā tikai pilsonības un valodas politiku, izglītības reformu un mazākumtautību tiesību īstenošanu. Bieži tiek aizmirsts, ka integrācijas mērķi ir stiprināt piederības sajūtu Latvijai un demokrātiskas vērtības. Šos mērķus var sasniegt, veicinot iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un nevalstisko organizāciju darbībā, ar vārdu sakot, veicinot pilsonisko sabiedrību. Kā mums sokas ar šo mērķu sasniegšanu?

Latvijā sabiedrības iespēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos un valsts politikas veidošanā, jāatzīst, nav mazums. Īpaši gribētu akcentēt nevalstisko organizāciju (NVO) lomu, jo darbība NVO ietvaros vieno cilvēkus un kalpo par demokrātijas skolu. NVO veicina ne vien horizontālo integrāciju starp iedzīvotājiem, bet arī vertikālo integrāciju, veidojot būtisku saikni starp valdību un tautu.

Pašlaik atrodamies krustcelēs, Saeimas un valdības rīcība ietekmēs NVO un līdz ar to sabiedrības integrācijas attīstības perspektīvas uz ilgāku laiku. Līdz šim liela daļa NVO ir bijušas atkarīgas no ārzemju fondu un vēstniecību finansējuma. Latvijai tuvojoties dalībai NATO un Eiropas Savienībā, ārzemju donori strauji pārtrauc finansēt pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā. Finansējuma samazinājums var izraisīt nopietnas sociālās sekas, ņemot vērā to, ka tieši NVO ir ļoti aktīvas, risinot mazaizsargātu iedzīvotāju grupu (bērnu, invalīdu utt.) problēmas. Līdz ar to Latvijai ir ātri jārada labvēlīgāka likumdošanas un finansiālā vide NVO darbam un attīstībai.

Lai sakārtotu tiesisko un finansiālo vidi NVO darbībai, piesaistot ministriju, NVO, starptautisko organizāciju, Saeimas komisiju un deputātu, kā arī mediju un uzņēmēju pārstāvjus, ir izstrādāta NVO likumdošanas pakete, kura ietver vairākus likumprojektus un grozījumus jau spēkā esošajos tiesību aktos. Sagatavotā likumdošanas pakete novērš nepilnības pašreizējā likumdošanā un sekmē NVO attīstību.

Būtiski, ka jaunā NVO likumdošana paredz nošķirt arī biedru labuma organizācijas no sabiedriskā labuma organizācijām. Tieši sabiedriskā labuma organizācijas būs tās, kurām tiks sniegta iespēja saņemt likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus, kā arī nodokļu atlaides ziedotājiem, kas ziedo šādām organizācijām. Likumprojekti veido labvēlīgu ziedošanas sistēmu vietējiem ziedotājiem, motivējot Latvijas uzņēmumus ziedot NVO, un nodrošina valsts atbalstu ar nodokļu atlaidēm.

Arī paši iedzīvotāji Latvijā veic aktivitātes vietējās sabiedrības labumam. Kā lielisku vietējās sabiedrības aktivitātes un līdzdalības piemēru gribētu minēt Talsu novada fondu, kur vietējie iedzīvotāji — pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji, skolotāji, pensionāri un citi talsenieki ar pašu ziedotajiem līdzekļiem atbalsta tieši Talsu sabiedrībai svarīgas iniciatīvas — bērnudārzu rotaļu laukumu atjaunošanu, sporta laukuma atjaunošanu u.c. Tomēr, lai šādas iniciatīvas attīstītos citviet Latvijā, ir nepieciešams nostiprināt iepriekš minēto NVO labvēlīgo likumdošanas pamatu.

Lasot pētījumus un uzklausot iedzīvotāju viedokļus, jāsecina, ka līdzdalība vienā no efektīvākajiem lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanas veidiem — sabiedriskajās apspriešanās nav populāra, iespējams, tādēļ, ka nav izvērtēta to nozīme. Sabiedriskā apspriede ir pasākums, kurā piedalīties var ikviens sabiedrības pārstāvis un kurā notiek viedokļu apmaiņa par konkrētiem sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, nodrošinot ikvienam dalībniekam iespēju diskutēt un paust savu nostāju. Līdz ar to tās gan veicina caurspīdīgumu un atklātību lēmumu pieņemšanas procesos valsts līmenī, gan nodrošina iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanu.

Pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīga tiesiskā un finansiālā vide un patstāvīga valsts sadarbība ar iedzīvotājiem ne tikai nodrošina sabiedrības līdzdalību nozīmīgu lēmumu pieņemšanas procesā un veicina sabiedrības integrāciju. Tā atvieglo valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesu, ļauj izprast sabiedrības vajadzības un ir atklātas politikas īstenošanas pamats. Tātad, atklāti diskutējot un pieņemot lēmumus, kas ir sabiedrības akceptēti vai tās ierosinājumu papildināti, ieguvēji ir gan iedzīvotāji, gan valsts pārvalde. Ļoti ceru, ka nākotnē sabiedriskās apspriedes kļūs par patstāvīgu valsts un sabiedrības savstarpējas sadarbības formu.

“DIENA”; pēc N. Muižnieka raksta “Sabiedrības integrācija ir līdzdalībā”