Par Latviju kā Baltijas stūrakmeni

Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš:

Latvija vēl joprojām nav sistemātiski strādājusi pie tā, lai būtu attīstīts Latvijas tēls. Pagaidām neviena no līdzšinējām valdībām nav pieņēmusi politisku lēmumu, ka ar šo jautājumu būtu nopietni jāstrādā, lai tā būtu prioritāte.

Bieži vien ir minēts, ka kvalitatīva valsts tēla izveidei ir nepieciešami lieli naudas līdzekļi, taču es uzskatu, ka nav vērts šim mērķim atvēlēt kaut cik ievērojamas summas, kamēr nav izveidota šī stratēģija, kamēr nav skaidrs, kā šī nauda tiks tērēta. Mēs Latvijā esam bijuši tik aizņemti ar dažādu iekšējo problēmu risināšanu — ekonomisko reformu, sociālajām problēmām, infrastruktūras attīstību, ka neesam padomājuši par to lomu, ko spēlē komunikācija. Taču arī šis Latvijas tēla faktors lielā mērā ietekmē to, kā mūsu valsts attīstās.

Uzskatu, ka valdībai ir jāatzīst, ka Latvijas tēla veidošana ir prioritāra. Pirmais nopietnais solis no tās puses būtu kaut vai mūsu izstrādātā likumprojekta “Par Latvijas tēlu” pieņemšana. Tajā ir paredzēts, ka tiek izveidota Nacionālā tēla padome, kas tad arī risinātu šīs problēmas. Faktiski jāsaka, ka Latvijā līdz šim nav bijis nevienas struktūras, kas apvienotu visas valsts iestādes, komunicējot ar ārvalstīm. Šodien šī informācijas sniegšanas sistēma ir ļoti saskaldīta — Ārlietu ministrija ārvalstīm sniedz viena veida informāciju, Ekonomikas ministrija — otru, bet Aizsardzības ministrija — vēl trešo. Visas šīs institūcijas pauž informāciju par Latviju, bet katra saka ko savu — nav kopējā valsts skatījuma. Turklāt, veidojot šādu tēla padomi, tajā būtu jāiekļauj arī privātais sektors, jo ne jau valsts institūcijas vien veido valsts tēlu.

Oksfordas biznesa skolas pētījums, par ko šobrīd daudz tiek runāts, ir pirmais, ko attiecībā uz Latvijas tēlu ir veidojuši ārzemnieki. Un nav pat svarīgi, kas to ir darījis — maģistrants vai kāds cits. Jebkurā gadījumā to ir darījuši cilvēki, kam ir pieredze šajā jomā. Savukārt mums ir iespēja izmantot viņu zināšanas, lai izpētītu situāciju šajā jomā. Tajā pašā laikā nevajag uzskatīt, ka viņu piedāvātais tēla variants par Latviju kā Baltijas atslēgu ir uzskatāms par konkrētu mūsu valsts devīzi, bet gan tikai vienu koncepciju. Turklāt jāuzsver, ka to formulējumu, ko ir radījuši šie Oksfordas biznesa skolas darba autori, nav korekti latviešu valodā saukt par “Baltijas atslēgu”. Angļu apzīmējums šim iespējamajam mūsu valsts brendam ir “Latvia, keystone of the Baltics”, kas drīzāk būtu tulkojams nevis kā “Baltijas atslēga”, bet gan kā “Baltijas atslēgakmens” vai “Baltijas stūrakmens”. Taču, lai kāda arī būtu šī devīze, tā Latvijai neko nedos, ja nebūs balstīta uz rūpīgi izstrādātu tēla veidošanas stratēģiju.

Latvijas institūts mēģina piedāvāt Latvijas valdībai dažādus variantus, kā varētu uzlabot mūsu valsts tēlu, kas būtu jādara, lai šīs valsts vārds būtu atpazīstamāks. Tas ir jādara koordinēti, ar vienotu stratēģiju. Jāatzīst gan, ka vienīgais konkrētais solis, kas līdz šim ir veikts Latvijas tēla popularizēšanai, ir Latvijas institūta nodibināšana pirms pieciem gadiem. Taču tas bijis pārāk mazs solis — mums nav ne resursu, ne finansējuma, lai uzņemtos plašas stratēģijas realizāciju.

Jāpiekrīt tam, ka reālā situācija Latvijā būtiski nesakrīt ar to priekšstatu, kāds par mums ir ārzemēs. Patiesībā dzīve šeit rit daudz pozitīvāk, nekā šķiet cilvēkiem ārzemēs. Jāsaka, ka cilvēki, kuri uz Latviju atbrauc pirmo reizi, visbiežāk ir pārsteigti par to, kas viņus šeit sagaida. Uz šejieni viņi bieži atbrauc ar negatīviem priekšstatiem, taču uz vietas ierauga, ka situācija ir daudz pozitīvāka, ka, piemēram, Rīga ir īsta Eiropas pilsēta ar vēsturi un kultūru, nevis industriāla pēcpadomju vieta.

Pagaidām vēl nevar spriest par to, kāds tēls Latvijai būtu optimālākais. Jāsaprot, ka priekš ārvalstu tūristiem mums ir jārada viens Latvijas tēls, investoriem — otrs, diplomātiem — trešais. Jebkuram brendam ir jābūt reālam, tajā nevar būt atspoguļots tas, kā nav. Manuprāt, koncepcija par to, ka Latvija tiek atspoguļota kā Baltijas centrs, atspoguļo realitāti. Ģeogrāfiski par to jau šaubu nav, un lielā mērā tas ir iezīmējies arī politiskajā dzīvē. Ārzemēs Baltijas valstis kopumā ir atpazīstamākas nekā Latvija, Lietuva vai Igaunija atsevišķi. Tādējādi mums būtu jācenšas uzsvērt, ka mēs esam šā reģiona centrs.

“DIENAS BIZNESS”; pēc O. Kalniņa raksta “Latvijas tēlam jābūt prioritātei”