PASAULES TŪRISMA ORGANIZĀCIJAS STATŪTI1

Dibināšana

1.pants

Līdz ar šo tiek nodibināta Pasaules Tūrisma organizācija, te un turpmāk saukta par “Organizāciju“, starptautiska organizācija ar starpvaldību raksturu, kas izveidojusies, pārveidojoties Starptautiskajai oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijai (SOCOŪ).

Galvenā mītne

2.pants

Organizācijas galveno mītni nosaka un jebkurā laikā var mainīt ar Ģenerālās asamblejas lēmumu.

Mērķi

3.pants

1. Organizācijas galvenais mērķis ir tūrisma veicināšana un attīstība, lai veicinātu ekonomisko attīstību, starptautisko sapratni, mieru, uzplaukumu un visu vispārējo cilvēktiesību un pamatbrīvību cienīšanu un ievērošanu neatkarīgi no rases, dzimuma, valodas vai reliģijas. Organizācija veic atbilstošas aktivitātes šī mērķa sasniegšanai.

2. Šī mērķa sasniegšanā Organizācija pievērš īpašu uzmanību jaunattīstības valstu interesēm tūrisma jomā.

3. Lai pildītu tās centrālo lomu tūrisma jomā, Organizācija dibina un uztur efektīvu sadarbību ar attiecīgajām Apvienoto nāciju organizācijas institūcijām un tās speciālajām aģentūrām. Šai sakarā Organizācija uztur kooperatīvas attiecības un piedalās Apvienoto nāciju organizācijas Attīstības programmā kā partneris un izpildaģentūra.

Dalība

4.pants

Organizācijā ir:

(a) īstenie biedri

(b) asociētie biedri

(c) piesaistītie biedri

5. pants

1. Pilntiesīga dalība Organizācijā ir iespējama visām suverēnajām valstīm.

2. Valstīm, kuru nacionālās tūrisma organizācijas ir SOCOŪ pilntiesīgie biedri, laikā, kad šos Statūtus pieņem SOCOŪ Ārkārtas Ģenerālā asambleja, ir tiesības kļūt par Organizācijas īstenajiem biedriem bez balsošanas, oficiāli deklarējot, ka tās pieņem Organizācijas Statūtus un akceptē dalības pienākumus.

3. Citas valstis var kļūt par Organizācijas īstenajiem biedriem, ja to kandidatūras Ģenerālajā asamblejā atbalsta divas trešdaļas no klātesošajiem īstenajiem biedriem un tie sastāda Organizācijas īsteno biedru vairākumu.

6.pants

1. Asociētā dalība Organizācijā iespējama visām tām teritorijām vai teritoriju grupām, kuras neatbild par to ārējām attiecībām.

2. Teritorijām vai teritoriju grupām, kuru nacionālās tūrisma organizācijas ir SOCOŪ īstenie biedri laikā, kad šos Statūtus pieņem SOCOŪ Ārkārtas Ģenerālā asambleja, ir tiesības kļūt par Organizācijas īstenajiem biedriem bez balsošanas, ja valsts, kura uzņemas atbildību par to ārējām attiecībām, atzīst to dalību un deklarē to vārdā, ka šīs teritorijas vai teritoriju grupas pieņem Organizācijas Statūtus un akceptē dalības pienākumus.

3. Teritorijas vai teritoriju grupas var kļūt par organizācijas asociētajiem biedriem, ja to kandidatūras ir iepriekš atbalstītas no tās valsts puses, kura uzņemas atbildību par to ārējām attiecībām un deklarē to vārdā, ka šīs teritorijas vai teritoriju grupas pieņem Organizācijas Statūtus un akceptē dalības pienākumus. Šādas kandidatūras Asamblejā ir jāatbalsta divām trešdaļām no klātesošajiem īstenajiem biedriem, ja tie sastāda organizācijas īsteno biedru vairākumu.

4. Kad Organizācijas asociētais biedrs sāk atbildēt par savām ārējām attiecībām, šis asociētais biedrs var kļūt par Organizācijas īsteno biedru, oficiāli deklarējot rakstiskā veidā ģenerālsekretāram, ka tas pieņem Organizācijas statūtus un akceptē dalības pienākumus.

7.pants

1. Piesaistītā dalība Organizācijā ir iespējama gan valstiskajām, gan nevalstiskajām starptautiskajām institūcijām, kurām ir īpaša interese par tūrismu, un komerciālām organizācijām un asociācijām, kuru aktivitātes ir saistītas ar Organizācijas mērķiem vai ir tās kompetencē.

2. SOCOŪ asociētajiem biedriem laikā, kad šos statūtus pieņem SOCOŪ Ārkārtas Ģenerālā asambleja, ir tiesības kļūt par Organizācijas piesaistītajiem biedriem bez balsošanas, deklarējot, ka tie akceptē piesaistītās dalības pienākumus.

3. Citas starptautiskās institūcijas, gan valstiskās, gan nevalstiskās, kurām ir īpaša interese par tūrismu, var kļūt par Organizācijas piesaistītajiem biedriem, iesniedzot rakstisku pieprasījumu Ģenerālsekretāram un saņemot atbalstu Asamblejā no divām trešdaļām klātesošo un balsojošo īsteno biedru, ja tie sastāda Organizācijas īsteno biedru vairākumu.

4. Komerciālas organizācijas vai asociācijas, kuru intereses definētas augstākminētajā 1.paragrāfā, var kļūt par Organizācijas piesaistītajiem biedriem, ja to dalības pieprasījumi ir iesniegti rakstiskā formā ģenerālsekretāram un tos apstiprinājusi valsts, kurā atrodas kandidātu galvenās mītnes. Šādas kandidatūras Asamblejā ir jāatbalsta divām trešdaļām no klātesošajiem un balsojošajiem īstenajiem biedriem, ja tie sastāda organizācijas īsteno biedru vairākumu.

5. Var tikt nodibināta Piesaistīto biedru komiteja, kura izstrādā savus noteikumus un iesniedz tos Ģenerālajai asamblejai apstiprināšanai. Komitejas pārstāvji var piedalīties Organizācijas sanāksmēs. Komiteja var prasīt šo sanāksmju dienaskārtībās iekļaut atsevišķus jautājumus. Tā var arī izstrādāt rekomendācijas sanāksmēm.

6. Piesaistītie biedri var piedalīties Organizācijas aktivitātēs individuāli vai apvienojušies Piesaistīto biedru komitejā.

Institūcijas

8.pants

1. Organizācijas institūcijas ir:

(a) Ģenerālā asambleja, te un turpmāk saukta par Asambleju;

(b) Izpildpadome, te un turpmāk saukta par Padomi;

(c) Sekretariāts.

2. Asamblejas un Padomes sanāksmes notiek Organizācijas galvenajā mītnē, ja vien attiecīgās institūcijas nelemj citādi.

Ģenerālā asambleja

9.pants

1. Asambleja ir Organizācijas augstākais orgāns un to sastāda delegāti, kuri pārstāv īstenos biedrus.

2. Katrā Asamblejas sesijā katru pilntiesīgo un asociēto biedru pārstāv ne vairāk kā pieci delegāti, viens no kuriem ir delegācijas vadītājs.

3. Piesaistīto biedru komiteja var norīkot līdz trīs novērotājiem, un katrs piesaistītais biedrs var norīkot vienu novērotāju, kas var piedalīties Asamblejas darbā.

10.pants

Asamblejas sesija notiek reizi divos gados un ārkārtas sesija — pēc nepieciešamības. Ārkārtas sesiju var sasaukt pēc Padomes vai Organizācijas pilntiesīgo biedru vairākuma prasības.

11.pants

Asambleja pieņem pati savus procedūru noteikumus.

12.pants

Asambleja var izskatīt jebkuru jautājumu un izteikt rekomendācijas par visu, kas ir Organizācijas kompetencē. Asamblejas funkcijas, izņemot citur šajos Statūtos minētās, ir:

(a) ievēlēt prezidentu un viceprezidentu;

(b) ievēlēt Padomes locekļus;

(c) iecelt ģenerālsekretāru pēc Padomes rekomendācijas;

(d) apstiprināt Organizācijas Finanšu noteikumus (nolikumu);

(e) izstrādāt vispārējās vadlīnijas Organizācijas administrēšanai;

(f) apstiprināt Personāla noteikumus (nolikumu), kuri piemērojami Sekretariāta personālam;

(g) ievēlēt auditorus pēc Padomes rekomendācijas;

(h) apstiprināt vispārējo Organizācijas darba programmu;

(i) uzraudzīt Organizācijas finansu politiku un pārskatīt, un apstiprināt budžetu;

(j) dibināt tehniskas vai reģionālas institūcijas, kuras var būt nepieciešamas;

(k) izskatīt un apstiprināt ziņojumus par Organizācijas un tās institūciju aktivitātēm un spert nepieciešamos soļus, lai atrisinātu tajos minētos jautājumus;

(l) apstiprināt vai pilnvarot apstiprināt vienošanos noslēgšanu ar valdībām un starptautiskajām organizācijām;

(m) apstiprināt vai pilnvarot apstiprināt vienošanos noslēgšanu ar privātajām organizācijām vai privātajām institūcijām;

(n) sagatavot un rekomendēt starptautiskas vienošanās par jebkuru jautājumu, kas ietilpst Organizācijas kompetencē;

(o) lemt saskaņā ar šiem Statūtiem par jaunu biedru uzņemšanu.

13.pants

1. Asambleja ievēl tās prezidentu un viceprezidentu katras sesijas sākumā.

2. Prezidents vada Asambleju un veic pienākumus, kuri viņam uzticēti.

3. Prezidents pārstāv Asambleju sesijas laikā.

4. Prezidents pārstāv Asambleju viņa prezidentūras termiņa laikā visos gadījumos, kad tāda pārstāvēšana ir nepieciešama.

Izpildpadome

14.pants2

7

1. Padome sastāv no īstenajiem biedriem, kurus ievēl Asambleja pēc aprēķina — viens loceklis no katriem pieciem biedriem, saskaņā ar procedūru noteikumiem, ko izstrādājusi Asambleja, lai panāktu godīgu un taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu.

2. Viens asociētais biedrs, ko izvēlējuši Organizācijas asociētie biedri, var piedalīties Padomes darbā bez balsstiesībām.

15.pants3

Ievēlēto biedru termiņš ir četri gadi. Izņēmums ir puse to pirmās Padomes locekļu, kuru termiņš saskaņā ar izlozi ir divi gadi. Puses Padomes locekļu vēlēšanas notiek ik pēc diviem gadiem.

16.pants

Padome tiekas vismaz divreiz gadā.

17.pants

Padome ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās ievēlētajiem locekļiem uz vienu gadu.

18.pants

Padome pieņem savus procedūru noteikumus (kārtības rullis).

19.pants

Padomes funkcijas, izņemot tās, kuras tai piešķirtas kādā citā šo Statūtu vietā, ir:

(a) veikt visus nepieciešamos pasākumus, konsultējoties ar ģenerālsekretāru, lai īstenotu Asamblejas lēmumus un rekomendācijas un pēc tam ziņotu Asamblejai;

(b) saņemt no ģenerālsekretāra ziņojumus par Organizācijas aktivitātēm;

(c ) iesniegt priekšlikumus Asamblejai;

(d) izskatīt ģenerālsekretāra sagatavoto Organizācijas darba vispārējo programmu, pirms tās iesniegšanas Asamblejai;

(e) iesniegt Asamblejai ziņojumus un rekomendācijas par Organizācijas rēķiniem un budžeta aplēsēm;

(f) izveidot palīginstitūcijas, kuras var būt nepieciešamas tās aktivitātēm;

(g) veikt visas citas funkcijas, kuras tai varētu uzticēt Asambleja.

20.pants

Starp Asamblejas sesijām un gadījumos, ja Statūtos nav noteikts citādi, Padome pieņem tādus administratīvos un tehniskos lēmumus, kādi var būt nepieciešami Organizācijas funkciju un finanšu resursu ietvaros, un ziņo par pieņemtajiem lēmumiem Asamblejai tās nākošajā sesijā, lai saņemtu akceptu.

Sekretariāts

21.pants

Sekretariātu veido ģenerālsekretārs un tāds personāls, kāds Organizācijai var būt vajadzīgs.

22. pants

Ģenerālsekretāru ieceļ divas trešdaļas pilntiesīgo Asamblejā klātesošo un balsojošo biedru pēc Padomes rekomendācijas uz četru gadu termiņu. Termiņu skaits nav ierobežots.

23.pants

1. Ģenerālsekretārs ir atbildīgs Asamblejas un Padomes priekšā.

2. Ģenerālsekretārs īsteno Asamblejas un Padomes norādījumus. Viņš iesniedz Padomei ziņojumus par Organizācijas aktivitātēm, tās rēķiniem un Organizācijas darba vispārējās programmas un budžeta projektus.

3. Ģenerālsekretārs nodrošina Organizācijas tiesisko reprezentāciju.

24.pants

1. Ģenerālsekretārs ieceļ Sekretariāta personālu saskaņā ar Personāla noteikumiem, ko pieņēmusi Asambleja.

2. Organizācijas personāls ir padots ģenerālsekretāram.

3. Galvenais apsvērums, atlasot personālu un nosakot darba apstākļus, ir nepieciešamība nodrošināt augstākos efektivitātes, profesionālās kompetences un godprātības standartus. Svarīgi, lai personāls tiktu atlasīts uz tik plašas ģeogrāfiskās bāzes, cik vien iespējams.

4. Veicot savus pienākumus, ģenerālsekretārs un personāls nemeklē un neuzklausa instrukcijas no kādas valdības vai citas iestādes, kas nepieder pie Organizācijas. Viņiem jāatturas no jebkuras darbības, kas varētu mest ēnu uz viņiem kā starptautiskajiem ierēdņiem, kas ir atbildīgi tikai Organizācijas priekšā.

Budžets un izdevumi

25.pants

1. Organizācijas budžetu, kas nodrošina tās administratīvās funkcijas un darba vispārējo programmu, finansē no īsteno, asociēto un piesaistīto biedru iemaksām, atbilstoši novērtējuma skalai, ko pieņēmusi Asambleja, un no citiem iespējamiem Organizācijas ieņēmumu avotiem saskaņā ar Finanšu noteikumiem, kuri ir pievienoti šiem statūtiem un veido to neatņemamu sastāvdaļu.

2. Budžetu, ko sagatavojis ģenerālsekretārs, Padome iesniedz Asamblejai izskatīšanai un pieņemšanai.

26.pants

1. Organizācijas rēķinus pārbauda divi auditori, kurus ievēl Asambleja pēc Padomes rekomendācijas uz divu gadu periodu. Auditorus var ievēlēt atkārtoti.

2. Auditori papildus rēķinu pārbaudei var veikt pārbaudes, kādas uzskata par vajadzīgām attiecībā uz finanšu procedūru un vadības efektivitāti, grāmatvedības sistēmu, iekšējo finanšu kontroli un, kopumā, administratīvās rīcības finansiālajām sekām.

Kvorums

27.pants

1. Ir nepieciešama vairākuma īsteno biedru klātbūtne, lai veidotu kvorumu Asamblejas sanāksmēs.

2. Ir nepieciešama vairākuma Padomes īsteno biedru klātbūtne, lai veidotu kvorumu Padomes sanāksmēs.

Balsošana

28.pants

Katram īstenajam biedram tiek piešķirta viena balss.

29.pants

1. Ja vien citi šo Statūtu noteikumi nenosaka citādi, Asambleja pieņem lēmumus par visiem jautājumiem ar vienkāršu klātesošo un balsojošo īsteno biedru vairākumu.

2. Divu trešdaļu klātesošo un balsojošo īsteno biedru vairākuma balsojums ir nepieciešams, lai pieņemtu lēmumus, kuri attiecas uz biedru budžeta un finanšu saistībām, Organizācijas galvenās mītnes atrašanās vietu un citiem jautājumiem, kurus Asamblejā klātesošo un balsojošo īsteno biedru vienkāršs vairākums uzskata par īpaši svarīgiem.

30.pants

Padome pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo un balsojošo biedru vairākumu, izņemot par budžeta un finanšu priekšlikumiem, kurus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo biedru vairākumu.

Juridiskais statuss, privilēģijas un imunitāte

31.pants

Organizācija ir juridiska persona.

32.pants

Organizācija dalībvalstu teritorijās bauda privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešama tās funkciju izpildei. Šādas privilēģijas un imunitāte var tikt noteikta ar līgumiem, ko noslēdz Organizācija.

Grozījumi

33.pants

1. Visus ierosinātos grozījumus šajos Statūtos vai to Pielikumā iesniedz ģenerālsekretāram, kurš tos izplata īstenajiem biedriem vismaz sešus mēnešus pirms tie tiek nodoti izskatīšanai Asamblejā.

2. Grozījumus Asambleja pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo īsteno biedru vairākumu.

3. Grozījumi stājas spēkā un kļūst saistoši visiem biedriem, kad divas trešdaļas dalībvalstu ir paziņojušas Depozitārajai valdībai, ka tās pieņem šādus grozījumus.

Dalības pārtraukšana

34.pants

1. Ja Asambleja atklāj, ka kāds biedrs īsteno politiku, kas ir pretrunā ar Organizācijas galveno mērķi, kāds minēts šo Statūtu 3.pantā, Asambleja var ar rezolūciju, ko pieņēmis divu trešdaļu klātesošo un balsojošo īsteno biedru vairākums, pārtraukt tādam biedram dalības tiesību izpildi un privilēģiju baudīšanu.

2. Šī pārtraukšana paliek spēkā, kamēr šādas politikas maiņu neatzīst Asambleja.

Dalības atsaukšana

35.pants

1. Katrs īstenais biedrs var atsaukt dalību no Organizācijas pēc tam, kad ir pagājis viens gads pēc rakstiska paziņojuma iesniegšanas Depozitārajai valdībai.

2. Katrs asociētais biedrs var atsaukt dalību no Organizācijas ar tādiem pašiem paziņošanas noteikumiem, ja Depozitārā valdība ir saņēmusi rakstisku paziņojumu no īstenā biedra, kas atbild par šā asociētā biedra ārējām attiecībām.

3. Piesaistītais biedrs var atsaukt dalību no Organizācijas pēc tam, kad ir pagājis viens gads pēc rakstiska paziņojuma iesniegšanas ģenerālsekretāram.

Stāšanās spēkā

36.pants

Šie Statūti stājas spēkā simts divdesmit dienas pēc tam, kad piecdesmit viena valsts, kuras oficiālās tūrisma organizācijas ir SOCOŪ īstenie biedri šo Statūtu pieņemšanas brīdī, ir oficiāli paziņojusi pagaidu Depozitārijam, ka tā pieņem šos Statūtus un piekrīt dalības saistībām.

Depozitārijs

37.pants4

1. Šos Statūtus un visas deklarācijas, kurās izteikta piekrišana dalības saistībām, pagaidām nodod glabāšanā Šveices valdībai.

2. Šveices valdība paziņo visām valstīm, kurām ir tiesības saņemt šādu paziņojumu, par šādu deklarāciju saņemšanu un par šo Statūtu spēkā stāšanās datumu.

Interpretācija un valodas

38.pants5

Organizācijas oficiālās valodas ir angļu, franču, krievu un spāņu.

39.pants

Šo Statūtu angļu, franču, krievu un spāņu teksti jāuzskata par vienādi autentiskiem.

Pārejas nosacījumi

40.pants

Galvenā mītne pagaidām atrodas Ženēvā, Šveicē, līdz Ģenerālās asamblejas lēmumam, kā noteikts 2.pantā.

41.pants

Simts astoņdesmit dienu perioda laikā, pēc tam, kad šie Statūti ir stājušies spēkā, valstīm, kas ir Apvienoto nāciju organizācijas, specializētu aģentūru, Starptautiskās atomenerģijas aģentūras locekles vai parakstījušas Starptautiskās tiesas Statūtus, ir tiesības kļūt par Organizācijas īstenajiem biedriem bez balsošanas prasības, oficiāli deklarējot, ka tās pieņem Organizācijas Statūtus un piekrīt dalības saistībām.

42.pants

Nākamā gada laikā pēc šo Statūtu stāšanās spēkā, valstis, kuru nacionālās tūrisma organizācijas bija SOCOŪ biedri šo Statūtu pieņemšanas brīdī un kuras ir pieņēmušas šos Statūtus, var piedalīties organizācijas aktivitātēs ar īsteno biedru tiesībām un saistībām.

43.pants

Nākamā gada laikā pēc šo Statūtu stāšanās spēkā, teritorijas vai teritoriju grupas, kas neatbild par savām ārējām attiecībām, bet kuru tūrisma organizācijas ir SOCOŪ īstenie biedri un kurām tāpēc ir tiesības uz asociēto dalību, un kuras ir pieņēmušas šos Statūtus, kas jāapstiprina valstij, kura uzņemas atbildību par to ārējām attiecībām, var piedalīties Organizācijas aktivitātēs ar asociēto biedru tiesībām un saistībām.

44.pants

Kad šie Statūti stājas spēkā, SOCOŪ tiesības un saistības tiek nodotas Organizācijai.

45.pants

SOCOŪ ģenerālsekretārs laikā, kad šie Statūti stājas spēkā, darbojas kā Organizācijas ģenerālsekretārs līdz laikam, kad Asambleja ievēlēs Organizācijas ģenerālsekretāru.

Mehiko, 1970.gada 27.septembrī.

* * * * * * * * * *

Šo Statūtu teksts ir tieša kopija no teksta, kura autentiskumu ar saviem parakstiem apstiprinājuši Ārkārtas Ģenerālās asamblejas prezidents, Starptautiskās oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijas prezidents un Starptautiskās oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijas ģenerālsekretārs.

Apstiprināta pareiza un pilnīga kopija.

 

Roberts C. Lonati

Starptautiskās oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijas ģenerālsekretārs

1 Teksts apstiprināts SOCOŪ Ārkārtas Generālajā asamblejā Mehiko, 17.–28.septembrī, 1970. Statūti stājās spēkā 1975.gada 2.janvārī saskaņā ar 36.pantu.

2 Grozījumu teksts apstiprināts Ģenerālās asamblejas 5.sesijā, Deli, 1983.gada oktobrī [143.(V) rezolūcija], to piemērošana, līdz tie stājas spēkā;

“1 bis. Valstij, kurā atrodas Organizācijas galvenā mītne, ir pastāvīga papildus vieta Izpildpadomē, ko neietekmē 1.paragrāfā noteiktā procedūra par vietu Padomē ģeogrāfisko sadalījumu.”

3 Grozījumu teksts apstiprināts Ģenerālās asamblejas 7.sesijā, Madridē, 1987.gada septembrī–oktobrī [208. (VII) rezolūcija], un tie vēl nav stājušies spēkā:

“1. Ievēlēto biedru termiņš ir četri gadi. Puses Padomes locekļu vēlēšanām jānotiek ik pēc diviem gadiem.

2. Padomes locekļu termiņu pēc tā izbeigšanās nevar atjaunot uzreiz, ja vien tūlītēja atjaunošana ir būtiska, lai nodrošinātu godīgu un taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Šajā gadījumā atļauju pieprasīt šādu atjanošanu jāiesniedz vairākumam īsteno biedru, kuri ir klāt un ir balsstiesīgi.”

4 Grozījumu teksts apstiprināts Ģenerālās asamblejas 4.sesijā, Romā, 1981.gada septembrī [93. (IV) rezolūcija], un to poiemērošana ir pagaidu, līdz tie stājas spēkā:

“1. Šie Statūti un visas deklarācijas, kurās izteikta piekrišanas dalības sastāvam, ir jānodod glabāšanā Spānijas valdībai.

2. Spānijas valdībai ir jāinformē visas valstis, kurām ir tiesības saņemt šādu paziņojumu, par 1.paragrāfā minēto deklarāciju saņemšanu, par paziņojumiem saskaaņā ar 33. un 35.pantā noteikto un par grozījumu šajos Statūtos spēkā stāšanās datumu.”

5 Grozījumu teksts apstiprināts Ģenerālās asamblejas 3.sesijā, Torremolino, 1979.gada septembrī [61. (III) rezolūcija], un tie vēl nav stājušies spēkā:

“Organizācijas oficiālās valodas ir angļu, arābu, franču, krievu un spāņu.”

 

 

Pielikums

FINANŠU NOTEIKUMI

1. Organizācijas finanšu periods ir divi gadi.

2. Finanšu gads ir no 1.janvāra līdz 31.decembrim.

3. Budžetu finansē no biedru iemaksām saskaņā ar sadalījuma metodi, ko nosaka Asambleja, balstoties uz katras valsts ekonomiskās attīstības līmeni un tūrisma nozīmīgumu, un no citiem Organizācijas ieņēmumiem.

4.1 Budžetu veido ASV dolāros. Valūta, kas izmantojama dalības maksu samaksāšanai, ir ASV dolāri. Tas neizslēdz, ka ģenerālsekretārs Asamblejas izsniegto pilnvaru ietvaros nevarētu piekrist citām valūtām, biedriem maksājot biedra naudas.

5. Nodibina Ģenerālo fondu. Visas biedru iemaksas saskaņā ar 3.paragrāfu, dažādus ieņēmumus un visus aizdevumus no Apgrozības kapitāla fonda iemaksā Ģenerālajā fondā. Administrācijas izdevumus un izdevumus darba programmai izmaksā no Ģenerālā fonda.

6. Nodibina Apgrozības kapitāla fondu, kura apjomu nosaka Asambleja. Biedru avansa maksājumus un visus citus budžeta ieņēmumus, kurus Asambleja atļauj tā izmantot, iemaksā Apgrozības kapitāla fondā. Nepieciešamības gadījumā naudas līdzekļus var pārskaitīt uz Ģenerālo fondu.

7. Var nodibināt trasta fondus, lai finansētu aktivitātes, kuras nav paredzētas Organizācijas budžetā un par kurām ir interese kādām dalībvalstīm vai valstu grupām. Tādus fondus finansē no brīvprātīgām iemaksām. Organizācija var ieturēt nodevu, lai pārvaldītu šos fondus.

8. Asambleja nosaka dāvanu, mantojumu un citu ārkārtas ieņēmumu, kas nav iekļauti budžetā, izmantošanu.

9. Ģenerālsekretārs iesniedz budžeta projektu Padomei vismaz trīs mēnešus pirms attiecīgās Padomes sapulces. Padome pārbauda šo projektu un rekomendē budžetu Asamblejai galīgajai pārbaudei un pieņemšanai. Padomes projektu nosūta biedriem vismaz trīs mēnešus pirms Asamblejas attiecīgās sesijas.

10. Asambleja pieņem budžetu pa gadiem sekojošā divu gadu finanšu periodam un tā ikgadējo sadalījumu, kā arī tās administratīvos izdevumus par katru gadu.

11. Organizācijas atskaiti par pēdējo finanšu gadu ģenerālsekretārs iesniedz auditoriem un Padomes kompetentajam orgānam.

Auditori iesniedz ziņojumu Padomei un Asamblejai.

12.2 Organizācijas biedri maksā biedra naudas par attiecīgo gadu finanšu gada pirmajā mēnesī. Biedriem paziņo par Asamblejas viņu noteikto iemaksu lielumu sešus mēnešus pirms finanšu gada sākuma, uz kuru tās attiecas.

Tomēr Padome var pieņemt attaisnotus parādus sakarā ar dažādiem finanšu gadiem, kas pastāv dažādās valstīs.

13.3 Biedram, kam ir biedra naudas maksājuma parāds Organizācijas izdevumiem, tiek atņemtas privilēģijas, ko tas bauda kā biedrs attiecībā uz pakalpojumiem, un tiesības balsot Asamblejā un Padomē, ja tā parādu apjoms ir vienāds vai lielāks par no tā pienākošos maksājumu summu par iepriekšējiem diviem finanšu gadiem. Pēc Padomes pieprasījuma Asambleja tomēr var atļaut tādam biedram balsot un izmantot Organizācijas pakalpojumus, ja tā pārliecinās, ka maksājumu neveikšanu nosaka apstākļi, kas ir ārpus biedra kontroles.

14. Izstājoties no Organizācijas, Biedram aprēķina maksājumu uz pro rata bāzes uz to laiku, kad izstāšanās stājas spēkā.

Aprēķinot maksājumus asociētajiem un piesaistītajiem biedriem, ņem vērā viņu atšķirīgās dalības un ierobežotās tiesības, ko tie bauda Organizācijā.

Mehiko, 1970.gada 27.septembrī.

* * * * * * * * * *

Šo Finanšu noteikumu teksts, kas pievienots Pasaules Tūrisma organizācijas Statūtiem, ir precīza kopija no teksta, kura autentiskumu ar saviem parakstiem apstiprinājuši Ārkārtas Ģenerālās asamblejas prezidents, Starptautiskās oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijas prezidents un Starptautiskās oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijas ģenerālsekretārs.

Apstiprināta pareiza un pilnīga kopija.

 

Roberts C. Lonati

Starptautiskās oficiālo ceļojumu organizāciju ūnijas ģenerālsekretārs

1 Grozījumu teksts apstiprināts Ģenerālās asamblejas 8.sesijā, Parīzē, 1989.gada septembrī [266. (VIII) rezolūcija], to piemērošana ir pagaidu, līdz tie stājas spēkā:

“Budžets tiek veidots ASV dolāros. Valūta, kas izmantojama dalības maksu samaksāšanai, ir ASV dolāri vai kāda cita valūta vai valūtu kombinācija, ko nosakaaa Asambleja. Tas neizslēdz, ka ģenerālsekretārs Asamblejas izsniegto pilnvaru ietvaros nevarētu piekrist citām valūtām, biedriem maksājot biedra naudas.”

2 Grozījumu teksts apstiprināts Ģenerālās asamblejas 3. sesijā, Torremolino, 1979. gada septembrī [61. (III) rezolūcija], to piemērošana ir pagaidu, līdz tie stājas spēkā:

“Organizācijas biedri maksā biedra naudas par attiecīgo gadu finanšu gada pirmajā mēnesī. Biedriem ir jāpaziņo par viņu Asamblejas noteikto iemaksu lielumu, sešus mēnešus pirms finanšu gadu sākuma, kuros notiek Ģenerālā asambleja un divus mēnešus pirms pārējo finanšu gadu sākuma. Tomēr Padome var pieņemt attaisnotus parādus sakarā ar dažādiem finanšu gadiem, kas pastāv dažādās valstīs.”

3 Grozījumu teksts apstiprināts Ģenerālās asamblejas 4. sesijā, Romā, 1981. gada septembrī [92. (IV) rezolūcija], un tie vēl nav stājušies spēkā:

“(a) Biedru, kam ir biedra naudas maksājuma parāds Organizācijas izdevumiem par vienu vai vairāk gadiem, nevar ievēlēt Izpildpadomē, kā arī tas nevar ieņemt amatus Ģenerālās asamblejas institūcijās.

(b) Biedram, kam ir biedra naudas maksājuma parāds Organizācijas izdevumiem par vienu vai vairāk gadiem un kurš nav varējis paskaidrot apstākļu raksturu saistībā ar nespēju samaksāt un nav varējis norādīt veicamos pasākumus parāda nokārtošanai, ir jāmaksā kompensācija divu procentu apmērā no parād summas papildus esošajam parādam.

(c) Biedram, kam ir biedra naudas maksājuma parāds Organizācijas izdevumiem, tiek atņemtas privilēģijas, ko tas bauda kā biedrs attiecībā uz pakalpojumiem, un tiesības balsot Asamblejā un Padomē, ja tā parādu apjoms ir vienāds vai lielāks par no tā pienākošos maksājumu summu par iepriekšējiem diviem finanšu gadiem. Pēc Padomes pieprasījuma Asambleja tomēr var atļaut tādam biedram balsot un izmantot Organizācijas pakalpojumus, ja tā pārliecinās, ka maksājumu neveikšanu nosaka apstākļi, kas ir ārpus biedra kontroles.”