Ķīna atbalsta Latvijas ārpolitikas mērķus

Indulis Bērziņš, ārlietu ministrs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar telefonsarunā no Ķīnas

— Ministra kungs, kās jūs vērtējat Latvijas vēstniecības atklāšanu Pekinā?

— Ir 2000. gads, jauna gadsimta sākums. Latvijas, nebūt ne tik lielas valsts, attiecības ar pasaules lielāko valsti Ķīnu, kurai ir un būs liela nozīme pasaulē. Šajā kontekstā ir ļoti būtiski, ka mūsu cilvēki, Latvijas diplomāti, tagad strādā arī šeit, Pekinā. Ir ļoti svarīgi starp mūsu valstīm uzturēt regulāru dialogu, ne tikai vizīšu laikā. Tagad šo misiju veiks Latvijas vēstniecība Pekinā, kas šeit atrodas līdz ar vairāk nekā simt piecdesmit citu valstu vēstniecībām. Savukārt Latvijā ir Ķīnas vēstniecība. Līdz ar to šis fakts Latvijai ir zināmā mērā vēsturisks.

Mūsu valstij ir noteiktas prioritātes — Eiropas Savienība (ES) un NATO. Neviens nešaubās par šīm prioritātēm. Mums ir svarīgi mūsu kaimiņi — abas pārējās Baltijas valstis un Ziemeļu valstis, tāpat Vācija, Polija, Krievija. Bet Latvijai, ja mēs gribam izmantot visas ārpolitiskās iespējas, ir nozīmīgi uzturēt regulāru dialogu ar visām ietekmīgākajām pasaules politikas veidotājām valstīm. Un Ķīna ir viena no šādām valstīm. No šī viedokļa mūsu valsts vēstniecība Pekinā ir ļoti svarīga. Ķīnieši saka tā: "Nav mazu un lielu valstu. Ir tikai starptautisko tiesību subjekti." Un Latvija ir starptautisko tiesību subjekts, tāpat kā Ķīna. Tas ir ļoti svarīgi.

— Kādu nozīmi, ministra kungs, Ķīnas puse piešķīra šai vēstniecības atklāšanai?

— Mūsu vēstniecības telpu atklāšanas ceremonijā piedalījās Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Ļu Gučaņs.Viņš ļoti atzinīgi novērtēja savas valsts sadarbību ar Latviju. Klāt bija arī vēstnieki un citu rangu diplomāti no daudzu valstu diplomātiskajām misijām Pekinā.

— Ministra kungs, es domāju, jūs piekritīsit, ka abu valstu sadarbības ekonomiskās iespējas vēl ne tuvu nav izmantotas. To atzīst arī Ķīnas puse. Vai jūs savas vizītes laikā esat pievērsies arī ekonomisko sakaru nostiprināšanai?

— Neapšaubāmi. Viens no mūsu valsts divpusējo attiecību galvenajiem elementiem attiecībās ar jebkuru valsti un, protams, arī attiecībās ar tik lielu valsti kā Ķīna, ir runāt par mūsu ekonomiskajām attiecībām, par sadarbības iespējām. Sadarbībā ar Ķīnu galvenais sarunu aspekts — pagaidām gan vēl tikai ideju līmenī — ir transkontinentālais tilts. Preču tranzīts Ķīna–Krievija–Latvija. Protams, es negribu pārspīlēt Latvijas lomu. Un tomēr, ja šis tilts tiks izveidots, tas būs nozīmīgs gan pārējām Baltijas valstīm, gan Somijai un Polijai, gan visiem pārējiem virzieniem.

— Šis transkontinentālais tilts darbosies kā ietekmīgs stimuls tranzīta un vispār ekonomikas attīstībai. Vizītes laikā tika pārrunātas arī biznesa iespējas, īpaši investīciju iespējas Latvijā. Sadarbība, kopuzņēmumu veidošanā starp Latviju un Ķīnu. Kaut arī Latvijas delegācija ir maza, tomēr kopā ar mani bija daži uzņēmēji, kuriem ir konkrēta interese sadarboties ar Ķīnu. Laiks, kad nodarbojāmies ar "ekonomisko tūrismu", ir pagājis. Šodien ir jānodarbojas ar konkrētām lietām, un tas arī notiek. Es arī Ārlietu ministrijā tikos ar Ķīnas dzelzceļa ministru, tas ir ļoti nozīmīgi šī tilta sakarā. Tikos arī ar Ķīnas tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru ministra vietnieku. Tā ka ekonomiskās sadarbības jautājumi bija svarīga manas vizīte sastāvdaļa.

— Kā jūs vērtējat savu vizīti kopumā? Kā jūs uzņēma auditorija Ķīnas Ārpolitikas institūtā, kur uzstājāties ar priekšlasījumu par Latviju?

— Viņi mani uzņēma ar aplausiem un jautājumiem. Jautājumu bija daudz, īpaši par NATO paplašināšanos un par Latvijas attiecībām ar Krieviju. Tā bija ļoti atklāta diskusija. Man vienmēr ir patikušas atklātas diskusijas, un šī bija tieši tāda. Viņu attieksme pret mums bija pozitīva, un informētība par Latviju bija pietiekama. Protams, tur bija sapulcējušies profesionāļi no dažādiem institūtiem un preses izdevumiem. Man ir bijušas arī vairākas intervijas svarīgiem preses izdevumiem. Īpaši par ekonomiskajiem jautājumiem.

— Ķīnas puse ne reizi vien ir uzsvērusi, ka atbalsta Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, un vēlējusi mums panākumus šajā ceļā.

— Tā tas ir. To es dzirdēju arī šīs vizītes laikā.

— Atturīgāka Ķīnas puse ir attiecībā uz Latvijas vēlmi iestāties NATO. Taču Ķīnas vēstnieks Latvijā Vans Kaivens tūdaļ pēc savas akreditēšanās Rīgas pilī, atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, teica, ka Ķīna neiebilst pret šo Latvijas kā suverēnas valsts stratēģisko izvēli. Kādu attieksmi pret Latvijas ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem jūs sastapāt Ķīnas Ārpolitikas institūta rīkotajā diskusijā?

— Ne vien šajā diskusijā, bet arī tiekoties ar Ķīnas politiķiem un ministriem es pārliecinājos, ka pret mūsu virzību uz ES ir nepārprotami pozitīva attieksme. Latvija ir Ķīnas draugs, un, mums iestājoties ES, Ķīnai šajā organizācijā būs vēl viens draugs. Turklāt viņi ES uztver arī kā nopietnu un pozitīvu savas sadarbības partneri.

Par NATO. Ķīna īstenībā saprot, kāpēc Baltijas valstis grib iestāties šajā organizācijā. Un arī es to viņiem skaidroju, uzsverot, ka Baltijas valstu iestāšanās NATO nemainīs stratēģisko līdzsvaru. Kopumā Ķīna pozitīvi izturas pret mūsu ārpolitiskajiem centieniem.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālās vizītes Ķīnas Tautas Republikā ietvaros Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš 13. jūnijā tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārlietu ministru Tanu Dzjasjuaņu.

Tikšanās laikā abi ministri detalizēti apsprieda Latvijas un Ķīnas divpusējās attiecības, tajā skaitā militārās sadarbības intensificēšanas iespējas un savstarpējās līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanas nepieciešamību. Ķīnas puse uzsvēra ekonomisko līgumu parakstīšanas nozīmīgumu, piemēram, par sadarbību jūras transporta jomā un investīciju aizsardzību un veicināšanu.

Sarunā Ķīnas ārlietu ministrs pauda atbalstu Latvijas centieniem integrēties Eiropas struktūrās. Abi ministri atzīmēja augsta līmeņa vizīšu apmaiņas svarīgumu, atzinīgi novērtējot gaidāmās Ķīnas parlamenta un Aizsardzības ministrijas pārstāvju vizītes Latvijā. I.Bērziņš uzaicināja savu Ķīnas kolēģi apmeklēt Latviju.

Uzstājoties ar runu Ķīnas Ārpolitikas asociācijā, Latvijas ārlietu ministrs informēja par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm. Pēc tam diskusijā I.Bērziņš atbildēja uz Ķīnas akadēmisko aprindu jautājumiem par Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm attiecībā uz integrāciju ES un NATO.

Tikšanās laikā ar Ķīnas ārējās tirdzniecības un ekonomikas sadarbības ministru Džanu Sjanu pārrunātas Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību intensifikācijas iespējas. I. Bērziņš raksturoja Latvijas ekonomikas salīdzinošās priekšrocības un investīciju klimatu Latvijā. Īpašu uzmanību ministri veltīja Ķīnas investīciju iespējām Latvijas ostu saimniecībā. Sarunā piedalījās arī Latvijas uzņēmēju pārstāvji, kuri informēja Ķīnas pusi par konkrētiem sadarbības priekšlikumiem.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš — atklājot Latvijas vēstniecību Ķīnā 14. jūnijā:

Godātais Ļu kungs! Ekselences, dāmas un kungi, godātie viesi!

Es gribētu uzsvērt, ka šodien mēs visi piedalāmies vēsturiski nozīmīgā notikumā. Pirmoreiz Latvijas Republikas diplomātijas vēsturē mēs atklājam savas valsts diplomātisko misiju Ķīnas Tautas Republikā, kas ir arī pirmā visā reģionā. Man ir liels gods un prieks atklāt Latvijas pirmo vēstniecību vienā no pasaules svarīgākajām un ietekmīgākajām pasaules valstīm — Ķīnas Tautas Republikā. 1998. gada rudenī pagaidu pilnvarotais lietvedis Pēteris Pildegovičs nodibināja mūsu vēstniecību, bet šā gada sākumā tika akreditēts Latvijas pirmais vēstnieks Ķīnā Dr. Einārs Semanis. Tādējādi var teikt, ka mūsu vēstniecības personāls tagad ir divkāršojies.

Es gribētu izmantot šo iespēju un izteikt pateicību ikvienam no jums par sadarbību, draudzību un atbalstu. Es esmu pārliecināts, ka abu mūsu valstu draudzīgās attiecības zels un plauks.

Savu uzrunu es gribētu beigt ar ķīniešu sakāmvārdu, ka arī tūkstoš jūdžu garš ceļš sākas ar pirmo soli.

"Latvijas Vēstneša" (Jānis Ūdris) neoficiāls tulkojums no angļu valodas