Par Latvijas sarunām ar ES

Vakar, 14. jūnijā, Luksemburgā notika Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunu starpvaldību konferences sanāksme ministru līmenī. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Sanāksmē piedalījās iestāšanās ES sarunu vadītājs Andris Ķesteris, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns, Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā Andris Piebalgs, Iestāšanās ES sarunu delegācijas sekretariāta vadītājs Eduards Stiprais. ES pārstāvēja dalībvalstu ārlietu ministri un Eiropas Komisijas paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens.

Sanāksmi atklāja ES Padomes prezidents Portugāles ārlietu ministrs Žaime Gama, kurš atzīmēja progresu sarunu procesā, kā arī uzsvēra Helsinku principu ievērošanas nozīmi. Runājot par vispārēju paplašināšanās procesa attīstību, Ž.Gama atzīmēja, ka sarunas ir tikai viens no elementiem. Tika uzsvērta ES tiesību kopuma pārņemšanas, kā arī pastāvīga progresa pārraudzības nozīme šajā procesā.

Sanāksmes laikā tika apstiprināta sarunu delegāciju vadītāju vietnieku tikšanās laikā 25.maijā panāktā vienošanās, ka tālākas sarunas nav nepieciešamas un līdz ar to iespējams provizoriski slēgt šādas 5 sadaļas: "Kopējā ārējā un drošības politika", "Statistika", "Izglītība un mācības", "Zinātne un pētniecība", "Mazie un vidējie uzņēmumi".

Par divām sadaļām — "Konkurences politika" un "Kultūra un audiovizuālā politika" — ES lūgusi Latvijai sagatavot papildu informāciju, kurā nepieciešams precizēt atsevišķu ES likumdošanas normu ieviešanas grafikus. Ir pamats uzskatīt, ka pieprasītā papildu informācija nebūs šķērslis sadaļas slēgšanai turpmākajos mēnešos.

Sadaļā "Ārējās attiecības" Latvija ir paudusi vēlmi saglabāt Baltijas brīvās tirdzniecības līgumu tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm gadījumā, ja Latvija iestāsies ES pirms pārējām Baltijas valstīm. Nepieciešamības gadījumā Latvija pieprasīs iespējamu pārejas perioda vienošanos līdz brīdim, kamēr visas trīs Baltijas valstis kļūst par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. Paredzams, ka sarunas ar Eiropas Savienību turpināsies, lai panāktu abām pusēm izdevīgu risinājumu.

"Konkurences politika" ir viena no sarežģītajām sadaļām, kas sagādājusi grūtības visām kandidātvalstīm, tai skaitā pirmajai grupai. Tajā pašā laikā tā varētu būt viena no jomām, kas radītu iespēju Latvijai panākt pirmās grupas valstis. Eiropas Komisija ir atzīmējusi, ka Latvija sasniegusi vērā ņemamu progresu un var būt par paraugu citām kandidātvalstīm konkurences politikas jomā. Būtiskākais solis, lai panāktu Latvijas atbilstību ES prasībām, ir jumta likuma par speciālajām ekonomiskajām zonām un brīvostām pieņemšana šī gada laikā. Šis likums ļautu izvairīties no situācijas, ka pret Latvijas speciālo ekonomisko zonu uzņēmumiem Eiropas tirgū tiktu piemēroti kompensējošie maksājumi.

25. maija sarunu posmā atvērtās sadaļas paredz virkni ieguvumu, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti. Būtiskākais ieguvums konkurences politikas jomā ir vienoti konkurences noteikumi visā Eiropas tirgū. Tas garantēs drošību mūsu uzņēmējiem, darbojoties Eiropas tirgū. Savukārt ES valsts atbalsta politikas principu ieviešana dos ievērojamu impulsu nacionālās valsts atbalsta politikas pilnveidošanai, kas, cita starpā, pozitīvi ietekmēs mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, reģionālo attīstību.

ES politika pašlaik ir vērsta uz plaša atbalsta sniegšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). ES ir izstrādātas programmas, lai veicinātu MVU attīstību, tās paredz uzlabot un vienkāršot uzņēmējdarbības vidi, atvieglot pieeju finansu resursiem un kredītiem, sniegt visaptverošu atbalstu MVU attīstībai īpaši atbalstāmos reģionos, konkurētspējas palielināšanu, uzlabojot pieeju pētījumiem, jaunām tehnoloģijām un mācībām.

Izglītībā un mācībās būtiskākais ieguvums ir saistīts ar darbaspēka intelektuālā potenciāla un kvalifikācijas paaugstināšanos kopumā. Nākotne pieder nācijām, kas investē kvalitatīvā un pasaules līmenī konkurētspējīgā izglītībā. ES izglītības programmas šajā jomā ir būtisks atbalsts. Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, tiks nodrošināta diplomu savstarpējā atzīšana, kas pavērs plašākas iespējas mācību turpināšanai jebkurā citā ES dalībvalstī. Tiks paplašinātas iespējas izmantot sadarbību izglītības jomā, kāda pašlaik notiek ES. Jau pašlaik Latvija piedalās vairākās programmās, piemēram, " Leonardo da Vinci ", " Socrates " un " Youth for Europe ", kuras dod iespēju skolotāju, skolēnu, studentu savstarpējai apmaiņai, studiju programmu pilnveidošanai, kā arī rada iespēju jauniešu iesaistīšanai pilsoniskas sabiedrības veidošanā.

Svarīgākais ieguvums zinātnē un pētniecībā ir piedalīšanās kopienas programmās, kas nostiprinās Latvijas pētniecības un tehnoloģiju potenciālu, nevis noplicinās to. Kā piemēru var minēt programmu, kuras pamatmērķis ir Eiropas zinātniskā potenciāla attīstība un ciešāka sasaiste ar sabiedrības vajadzībām. Viena no šīs programmas darbības metodēm ir vairāku valstu zinātnieku sadarbība viena projekta realizēšanai, tādējādi savstarpēji bagātinot katru no iesaistītajām valstīm. Tas reizē ir arī līdzeklis pret smadzeņu aizplūšanu no Latvijas uz ES dalībvalstīm.

ES politika kultūras un audiovizuālo pakalpojumu jomā ir mērķēta uz vietējo audiovizuālās produkcijas ražotāju aizstāvību un atbalstu. Tādas ES iniciatīvas kā, piemēram, MEDIA programma rada iespēju izdzīvot un attīstīties Latvijas kinematogrāfijas industrijai. Šai programmai saskaņā ar sarunu pozīciju Latvija pievienosies tuvākajā nākotnē.

Līdz šim atvērto un slēgto sarunu sadaļu skaits liecina, ka otrās grupas valstu virzība sarunu procesā ir straujāka, nekā tas bija pirmās grupas valstu gadījumā. Tas gan apstiprina ES politisko gribu pildīt Helsinku lēmumus, nodrošinot otrās grupas valstīm iespēju sarunu procesā virzīties atbilstoši to individuālajiem sasniegumiem, gan demonstrē Latvijas augsto gatavības pakāpi iestāšanās procesā.

Ārlietu ministrijas preses centrs