Lai pareizi un sakārtoti ir Latvijas simboli

Vakar Valsts prezidentes vadībā notika Heraldikas komisijas sēde

Vakar, 29.oktobrī, Rīgas pilī pirms Heraldikas komisijas sēdes: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs (attēlā pa kreisi); komisijas locekļi Armands Vijups, Valdis Villerušs, Maruta Biseniece, Māra Eihe, Aina Blinkena, Imants Lancmanis un Kristīne Ducmane Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Kā jau savulaik “LV” ziņoja, 2002. gada decembrī demisionēja Valsts heraldikas komisija, protestējot pret 7. Saeimas izdarītajiem labojumiem valsts ģerboņa aprakstā, kuri neatbilda heraldikas zinātnes kritērijiem. Pēc tam Valsts heraldikas komisija pēc Valsts prezidentes ieteikuma tomēr turpināja strādāt, jo bija uzņēmusies misiju sakārtot valstī lietas, kas saistītas ar heraldisko simboliku, tostarp šogad ir apstiprinājusi vēl 10 Latvijas pagastu ģerboņus, bet apstiprināto pagastu ģerboņu kopskaits jau sasniedzis 70. 8. Saeima šā gada 27. februārī ir izdarījusi grozījumus likumā par valsts ģerboni, atjaunojot heraldiski pareizo valsts ģerboņa aprakstu.

Šā gada 24. aprīlī ar kultūras ministres Ingunas Rībenas rīkojumu Nr. 58 tika izveidota darba grupa Saeimas deputāta Edgara Jaunupa vadībā, lai izstrādātu heraldisko simbolu likuma projektu un iesniegtu to Saeimā. Tagad likumprojekts ir sagatavots, izskatīts arī starpministriju komisijas apspriedē, un daļa ieteikto labojumu ir akceptēti.

Oficiāli Valsts heraldikas komisija ir atjaunota 2003. gada 26. jūnijā ar Valsts prezidentes rīkojumu Nr. 1, kurā teikts, ka komisija ir Valsts prezidenta izveidota institūcija. Nedaudz mainīts tās sastāvs. Ņemot vērā to, ka heraldikā galvenais ir ģerboņa apraksts, atjaunotās komisijas sastāvā ir iekļauta arī valodniece profesore Dr. habil. phil. Aina Blinkena, bet par komisijas priekšsēdētāju ievēlēts mākslinieks grafiķis Laimonis Šēnbergs. Diemžēl aizsaulē aizgājis profesors Zigurds Zuze. Pārējie komisijas locekļi ir iepriekšējie — Latvijas Vēstures muzeja Numismātikas nodaļas

vadītāja Kristīne Ducmane, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Numismātikas un dārgmetālu nodaļas vadītāja Māra Eihe, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, Latvijas Mūzikas akadēmijas katedras vadītāja Ramona Umblija, Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube, Latvijas Universitātes asociētais profesors Armands Vijups, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Valdis Villerušs.

Vakar, 29. oktobrī, Valsts heraldikas komisiju pie sevis bija uzaicinājusi Valsts prezidente Vaira Vīķe--Freiberga, lai pārrunātu ar heraldiku, simboliem un apbalvojumiem saistīto lietu izkārtojumu mūsu valstī. Pirmoreiz ir izstrādāts Nolikums par Valsts heraldikas komisiju, uz kuru pamatojoties tā varēs strādāt, līdz Saeima pieņems heraldisko simbolu likumu. Valsts prezidente šo nolikumu parakstīs tuvākajā laikā. Nolikums ietver arī Valsts heraldikas komisijas darba plānu tuvākajam un tālākajam laikam, un pirmoreiz ir iesniegta nepieciešamā finansējuma tāme, kā zināms, līdz šim komisija, izņemot sekretāres algu, strādāja bez jebkāda finansējuma. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi par nepieciešamību izveidot heraldikas datu bāzi, kurā jebkurš varētu saņemt kvalificētu konsultāciju. It īpaši, kā to uzsvēra Imants Lancmanis, tas kļūst aktuāli tagad, kad mēs ieejam Eiropas tradīciju dabiskajā gultnē, kad pie mums aktivizējas interese par savu pilsonisko dzimtu ģerboņu izveidi, kā piemēru minot Vāciju, kur šie ģerboņi tiek veidoti jau gadsimtiem un tie tiek ierakstīti īpašā reģistrā. Sarunas laikā tika akcentēta doma par nepieciešamību izdot valsti reprezentējošu izdevumu par Latvijas heraldiku, un noslēgumā nolēma, ka izveidoto un apstiprināto ģerboņu aprakstus un attēlus pēc sagatavošanas digitālā formā ievietos Valsts prezidenta mājaslapā.

Vēl piebilstams, ka līdz pat 2. novembrim Rundāles pilī joprojām apskatāma izstāde “Heraldika Latvijā no XIII līdz XXI gadsimtam”, kuras veidošanā galvenie nopelni ir Valsts heraldikas komisijas loceklim Imantam Lancmanim. Līdzīga izstāde bija sarīkota pirms simt gadiem — 1903. gada oktobrī Jelgavā. Valsts prezidente ieteica rast iespēju sarīkot līdzīgu nelielu, pastāvīgu izstādi Rīgā kādā no lielajiem vēstures muzejiem. Tā būtu ļoti pamācoša gan skolēniem un skolotājiem, gan jebkuram interesentam.

Kristīne Ducmane,  Valsts heraldikas komisijas locekle, — speciāli “Latvijas Vēstnesim”