Par iekšlietu iestāžu darbinieku disciplīnu

2003.gada deviņos mēnešos Iekšlietu ministrijas (IeM) iestāžu darbiniekiem IeM sistēmas iestādēs kopumā piemērots 2171 disciplinārsods — par vienu procentu mazāk nekā pērnā gada deviņos mēnešos, liecina IeM Galvenās inspekcijas apkopotā informācija par iekšlietu iestāžu darbinieku disciplinārpraksi 2003.gada deviņos mēnešos.

Statistika liecina, ka šogad ievērojami — par 80% — samazinājies Sardzes pulkā (SP) dienošajiem obligātā militārā dienesta (OMD) karavīriem piemēroto disciplinārsodu skaits (2002.gada 9 mēnešos – 449, 2003.gada 9 mēnešos – 90 sodītie). Tas saistīts ar SP reorganizāciju, kā ietvaros OMD karavīru skaits šī gada laikā pakāpeniski tiek samazināts. Trešo gadu pēc kārtas turpina pieaugt piemēroto disciplinārsodu skaits SP vidējam un vecākam komandējošam sastāvam – šogad piemēroti 702 disciplinārsodi — 32% no kopējā SP piemērotā disciplinārsodu skaita (2002.gada deviņos mēnešos – 619).

Šā gada deviņos mēnešos 1111 disciplinārsodi jeb 51% no kopējā disciplinārsodu skaita piemēroti Valsts policijas (VP) darbiniekiem, 694 jeb 32% — Valsts robežsardzes (VRS), 170 jeb 8% — SP, bet 150 jeb 7% disciplinārsodu — Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem. Šajās IeM iestādēs piemēroto disciplinārsodu skaits veido 98% no visiem IeM sistēmā piemērotajiem disciplinārsodiem.

Šogad deviņos mēnešos ar atbrīvošanu no amata sodīti 125 IeM iestāžu darbinieki, atbrīvoti no amata, ieceļot zemākā amatā – 58, pazemināti dienesta pakāpē par vienu pakāpi – 58, bet brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam – 226 darbinieki. Šie disciplinārsodi uzskatāmi par bargākajiem un kopumā veido 22% no visiem piemērotajiem disciplinārsodiem. Pie pārējiem disciplinārsodiem galvenokārt pieskaitāmi rājieni, piezīmes un OMD karavīriem pēc Karavīra militārās disciplīnas reglamenta piemērotie disciplinārsodi.

2003.gada deviņos mēnešos uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu (NN) izdarīšanu aizturēti 36 IeM iestāžu darbinieki, lielākā daļa (63%) – par NN valsts institūciju dienestā. 72 esošajiem vai bijušajiem IeM iestāžu darbiniekiem šogad deviņos mēnešos celtas apsūdzības par šajā un iepriekšējos gados izdarītiem NN, bet notiesātas 42 personas.

Šaujamieroču izmantošanas un lietošanas gadījumi

2003.gada deviņos mēnešos IeM iestādēs fiksēti 44 pamatoti šaujamieroču izmantošanas gadījumi, pārsvarā brīdinājuma šāvieni. Šaujamieroču izmantošanas nepieciešamība radusies, apturot transporta līdzekļus (23 gadījumi), aizturot likumpārkāpējus (18 gadījumi), pārtraucot likumpārkāpumu (viens gadījums), pārtraucot dzīvnieka uzbrukumu (viens gadījums) un lai izsauktu palīdzību (viens gadījums).

Šogad deviņos mēnešos fiksēti 33 pamatoti šaujamieroču lietošanas gadījumi, kuros bijuši iesaistīti 35 VP un viens SP darbinieks, kas kopumā izdarījuši 149 mērķtiecīgus šāvienus. 19 gadījumos šaujamieroči lietoti, lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli un ja nav citas iespējas viņu aizturēt. 12 gadījumos šaujamieroči lietoti, lai padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, bet divos gadījumos — lai aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci, atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu policijas darbiniekiem vai citām personām, kuras pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību, aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kas atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas.

Pamatotas šaujamieroču lietošanas rezultātā šogad viena persona gājusi bojā, bet viena ievainota. Pēc statistikas datiem, pērn deviņos mēnešos bijis ievērojami vairāk cietušo un bojāgājušo (attiecīgi 5 un 2).

2003.gada deviņos mēnešos pieļauts tikai viens nepamatots dienesta šaujamieroču izmantošanas un lietošanas gadījums. Turklāt šis bijis šaujamieroču izmantošanas gadījums (brīdinājuma šāviens gaisā), līdz ar to nav nodarīts kaitējums nevienas personas veselībai. Statistika liecina, ka šajā jomā situācija aizvien uzlabojas.

Ceļu satiksmes negadījumi ar dienesta transporta līdzekļiem

2003.gada deviņos mēnešos kopumā fiksēti 264 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), kuros bijuši iesaistīti IeM iestāžu dienesta transporta līdzekļi. Šādu CSNg skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu pieaudzis par 16% (2002.gada deviņos mēnešos — 227 CSNg). IeM iestāžu darbinieku vainas dēļ 2003.gada deviņos mēnešos izraisīti 90 CSNg — par vienu gadījumu vairāk nekā pērn (89 CSNg) jeb 34% no CSNg kopskaita (2002.gada deviņos mēnešos — 39%).

Trīs gadījumos šogad CSNg izraisīti, vadītājam esot alkohola reibumā, bet divi CSNg — esot ārpus dienesta laika, t.i., patvaļīgi izmantojot transporta līdzekli. Šādu pārkāpumu šogad bijis mazāk nekā iepriekšējo gadu atbilstošajos laika periodos, kas liecina par dienesta disciplīnas nostiprināšanos.

Pie disciplināratbildības šā gada deviņos mēnešos saukti 66 vainīgie autovadītāji, no kuriem divi atbrīvoti no dienesta IeM iestādēs, divi iecelti zemākā amatā, viens brīdināts par neatbilstību ieņemamajam amatam, 16 personām izteikti rājieni, 42 — piezīmes.

Cietušie un bojāgājušie, pildot dienesta pienākumus

2003.gada deviņos mēnešos, pildot dienesta pienākumus, pavisam cietuši 119 IeM iestāžu darbinieki, divi no tiem gājuši bojā. Cietušo un bojāgājušo skaits šogad salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu pieaudzis par 40% un ir visaugstākais pēdējo piecu gadu laikā.

27.martā, dzēšot ugunsgrēku Rīgas rajona Babītes pagasta Piņķu “Annasmuižā”, pēkšņi sagāzās mūra sienas daļa, aizskarot un traumējot divus ugunsdzēsējus. 9.aprīlī no šajā negadījumā gūtajiem miesas bojājumiem mira Jūrmalas brigādes ugunsdzēsējs G.Jansons. Savukārt 29.jūlijā Rīgā, Kvēles ielā 15/4, kad tika veikta slimā un ar zobenu bruņotā I.Mateja aizturēšanu, viņš savainoja divus Rīgas Galvenās policijas pārvaldes policistus. No gūtajiem dzīvībai bīstamajiem ievainojumiem viens no viņiem, policijas patruļdienesta nodaļas komandieris R.Kariņš, slimnīcā mira.

Iekšlietu ministrijas Preses un  sabiedrisko attiecību departaments