Vēl paplāns, tomēr krietni dāsnāks atbalsts

Par topošo 2004.gada veselības aprūpes budžetu konkrēti, skaitļos

Nākamgad Veselības ministrijas budžets plānots par aptuveni 48,4 miljoniem latu lielāks nekā šogad. Ievērojamākais līdzekļu pieaugums paredzēts mediķu un sociālās aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai — 25,5 miljoni latu, kas nepieciešami vidējās algas palielināšanai līdz 190 latiem. Lielākas algas mediķi saņems jau no šā gada decembra. Uz veselības aprūpes budžeta palielinājuma rēķina tiks nodrošināts arī līdzekļu pieaugums kompensējamiem medikamentiem, kas sadārdzināsies, piemērojot plānoto 9 procentu pievienotās vērtības nodokļa likmi medikamentiem. Sadārdzinājuma kompensācijai paredzēti 4,4 miljoni latu. Tāpat Veselības ministrijai bija jāatrod līdzekļi minimālās darba samaksas celšanai, kas nākamgad būs 80 latu līdzšinējo 70 latu vietā.

Neraugoties uz lielajiem papildu līdzekļiem, kas paredzēti veselības aprūpes budžetam nākamgad, tā kopējais apjoms joprojām nesasniedz vēlamo — 7 procentus no iekšzemes kopprodukta. Ne veselības ministre Ingrīda Circene, ne citas Veselības ministrijas amatpersonas vakar, 29.oktobrī, tiekoties ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem, nevarēja pateikt, kad 7 procentu robeža tiks sasniegta, kaut atzina, ka tas ir mērķis, no kura ministrija nekad nav atteikusies. Tāpat ministre un ierēdņi nenoliedza, ka arī pēc veselības aprūpes budžeta palielinājuma problēmas veselības aprūpē paliks, tomēr būs arī lietas, kuras sāks risināt. Viena no tām — mediķu darba samaksas jautājums.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem par šogad uzsākto algu palielināšanu bija daudz jautājumu. Svarīgākie no tiem — vai tiešām visi mediķi un sociālās aprūpes darbinieki paredzēto algas pielikumu saņems, un vai šim mērķim paredzētā nauda neaizplūdīs citur, piemēram, komunālo maksājumu vai kredītsaistību segšanai. Veselības ministres padomniece Ilze Aizsilniece paskaidroja, ka šobrīd top Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs darba samaksas jautājumus arī mediķiem. Šie noteikumi būs saistoši veselības aprūpes darbinieku darba devējiem. Pati ministrija nekādus papildu rīkojumus neplāno izdot. Tomēr, kā norādīja I.Aizsilniece, jautājums par mediķu darba samaksu nav vienkārši risināms, jo prasa izšķiršanos par labu tirgus attiecībām veselības aprūpē vai striktu valsts regulējumu. Jāņem vērā arī fakts, ka lielākoties visas ārstniecības iestādes ir uzņēmējsabiedrības, visā valstī ir tikai piecas valsts budžeta finansētas ārstniecības iestādes. Tā kā Latvijas veselības aprūpē šobrīd lielākoties valda tirgus apstākļi un mediķu darba samaksa ir iekļauta ārstniecības pakalpojuma cenā, arī veselības ministre nenoliedza, ka ministrija, pat paredzot naudu vidējās algas palielinājumam līdz 190 latiem, nevar garantēt šādam līmenim atbilstošu darba samaksu vienādi visiem veselības aprūpes darbiniekiem.

Veselības ministre Ingrīda Circene “Latvijas Vēstnesim” jau iepriekš paudusi viedokli, ka pilnā apjomā plānoto palielinājumu saņems primārās veselības aprūpes speciālisti un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki. Nauda pilnā apjomā tiks iedota arī stacionāriem, bet Veselības ministrija nesola, ka visi stacionāros strādājošie saņems vienādi lielu darba samaksu. Ņemot vērā sniegto pakalpojumu apjomu, veselības ministre prognozē, ka lielajās slimnīcās, kur ir liels darba apjoms, mediķi var saņemt pat vairāk nekā 190 latus lielu vidējo algu, bet mazajās slimnīcās ar 30 un 40 gultas vietām vidējā darba samaksa var būt mazāka.

Turpmāko četru mēnešu laikā Veselības ministrija kopā ar ārstniecības iestādēm plānojusi arī pārskatīt šo iestāžu štatu sarakstus, jo nav noslēpums, ka daudzas darbavietas pastāvēja tikai tāpēc, lai dotu iespēju papildus nopelnīt, strādājot divas un vairāk slodzes.

Atbildot uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu jautājumiem, Veselības ministrijas pārstāvji kategoriski noliedza to, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotajiem nākamgad samazināsies vai ka palielināsies pacientu līdzmaksājumi. Kā norādīja veselības ministres padomniece I.Aizsilniece, veidojot nākamā gada veselības aprūpes budžetu, tiešām kādu laiku bijusi doma palielināt atsevišķas pacientu iemaksu pozīcijas un celt ārstniecības pakalpojumu un izmeklējumu cenas. Šādu rīcību diktējis valdības noteiktais taupības režīms. Tomēr, veicot aprēķinus, atklājusies aritmētiska kļūda, kuras novēršana devusi papildu 4,9 miljonus latu. Tas ļauj nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem šā gada līmenī, nepalielinot nekādus pacienta līdzdalības maksājumus. Valdības noteiktais ietaupījums tiks panākts, pastiprināti kontrolējot specifiskos laboratoriskos izmeklējumus, kas jau tagad tiek veikti par maksu. Kā paskaidroja I.Circene, analīzes un izmeklējumi tiks veikti mērķtiecīgi, nevis visaptveroši, kā tas tika praktizēts līdz šim. Pastiprināta kontrole pār to, vai ārsta nozīmētās analīzes un izmeklējumi patiešām ir nepieciešami, ļaus ietaupīt aptuveni 3,5 miljonus latu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore