Mūžam cirstas piemiņas zīmes Latvijas un Rīgas izciliem cilvēkiem
|
Mihaila Eizenšteina piemiņas plāksnes atklāšanas brīdī — Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis arhitekts Jānis Krastiņš; Pauļa Lejiņa piemiņas plāksnes atklāšanas brīdī — Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža un Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Pēteris Bušmanis Foto: Alma Edžiņa — “Latvijas Vēstnesim” |
Nams Rīgā, Alberta ielā 4, ar pārsteidzoši bagātīgajiem fasādes greznojumiem un divi lauvām jumta korē daudzviet tiek daudzināts kā Latvijas galvaspilsētas vizītkarte. Vakar, 29. oktobrī, pie šīs ēkas tika atklātas divas piemiņas zīmes — Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pirmajam prezidentam Paulim Lejiņam (1883 — 1959) un arhitektam Mihailam Eizenšteinam (1867 — 1921). Plākšņu un skulpturālo portretu autors ir LZA goda loceklis tēlnieks un medaļu mākslinieks Jānis Strupulis.
Izcilais latviešu zinātnieks lauksaimniecības speciālists Paulis Lejiņš vadīja Latvijas Zinātņu akadēmiju no 1946. līdz 1951. gadam, bet namā Alberta ielā 4 mitinājās no 1945. gada līdz aiziešanai mūžībā. Kā, atklājot piemiņas zīmes, piezīmēja LZA prezidents Jānis Stradiņš, iespējams, ka šie 14 gadi bija Pauļa Lejiņa dzīves pats traģiskākais posms.
Savukārt būvinženieris Mihails Eizenšteins ir nama Alberta ielā 4 projekta autors, pēc viņa darinātajiem metiem celtas arī vairākas citas jūgendstila ēkas Alberta ielā un citur Latvijas galvaspilsētas centra rajonā. Cik zināms, Paulis Lejiņš un Mihails Eizenšteins namā Alberta ielā sava mūža gaitā nav sastapušies, tomēr viņu paveiktais ir pārkāpis laika robežu un kļuvis vajadzīgs nākamajām paaudzēm. Arī 21. gadsimta Latvijai.
Piemiņas zīmju atklāšanā vēl runāja arhitekts LZA akadēmiķis Jānis Krastiņš un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente LZA akadēmiķe Baiba Rivža.
“LV” informācija