Ir plāns, kā atvērt Eiropas naudasmaku

Aivars Lapiņš, ZM Lauku attīstības departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vai atbilstoši izstrādātam Lauku attīstības plānam ir vienīgā un noteicošā nozīme, lai saņemtu Eiropas Savienības (ES) finansējumu?

— Tam ir būtiska nozīme, jo, lai sāktu SAPARD programmu, nepieciešams Eiropas Komisijas (EK) apstiprināts plāns, kā arī maksājumu aģentūras akreditācija. Maijā Zemkopības ministrijas delegācija Briselē tikās ar ES ierēdņiem un pārrunāja Lauku attīstības plāna atbilstību ES finansiālajiem nosacījumiem. Būtībā šis plāns ir dokuments, kas raksturo situāciju Latvijas laukos, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Tas nosaka, kurām atbalsta programmām un kādiem pasākumiem izlietos SAPARD programmas finansējumu.

— Kā zināms, Lauku attīstības plāns uz Briseli sūtīts vairākkārt. Kādi galvenie trūkumi konstatēti tajā?

— Plānā norādījām, ka SAPARD programmas ietvaros tiks finansētas piecas atbalsta programmas. Tās ir: investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana, lauku ekonomikas dažādošana, lauku infrastruktūras uzlabošana, kā arī vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes. Divas no šīm programmām ir tieši vērstas uz lauksaimniecības sektoru, divas attiecas uz integrētu lauku attīstību, viena ir specifiska programma par vidi saudzējošām lauksaimniecības metodēm.

EK atzina, ka sagatavotajā dokumentā neesam skaidri pateikuši, kā notiks lauksaimniecības sektora pārstrukturizācija, un kāda ir saikne starp to, kādu atbalstu sniegsim ražotājiem un pārstrādātājiem.

— Miniet piemēru...

— Salīdzinājumam izvēlēšos luksoforu — uzņēmējs nonāk krustojumā, bet zaļā gaisma iedegas atkarībā no kādiem noteiktiem nosacījumiem. Ja saimniecībā tiek vesta grāmatvedība — tad ir zaļais gaismas signāls, ja uzņēmējam ir atbilstoša līmeņa izglītība — arī tad ir zaļā gaisma. Tikai pēc tam var doties uz priekšu. ES pieprasa jau tagad, pirms programma vēl nav sākusies, skaidri pateikt, pēc kādiem kritērijiem turpmāk tiks vērtēti iespējamie atbalsta saņēmēji.

— Acīmredzot SAPARD naudas gribētāju būs vairāk nekā pašu līdzekļu...

— Tāpēc ir jāveic stingra projektu atlase. Tā rezultātā kāds no tiem būs saraksta augšdaļā, bet daudzi — lejasdaļā. Jāatzīst, ka šie atlases kritēriji mums bija izstrādāti samērā vāji. Tagad daudz tiek darīts, lai situāciju labotu. Piemēram, lai saimniecība saņemtu atbalstu lauksaimniecības tehnikas vai iekārtu modernizācijai, uzņēmējam ir svarīgi saražoto produkciju piegādāt tam pārstrādes uzņēmumam, kas atbilst ES prasībām. Tas, protams, nenozīmē to, ka pārējiem tiks liegts atbalsts. Priekšroka tomēr tam, kas jau tagad sadarbojas ar kvalitatīvas produkcijas ražotājiem.

Tāpat lielāks atbalsts tiks sniegts jaunajiem zemniekiem. Eiropā, arī Latvijā, par tādiem uzskata cilvēkus, kas jaunāki par 40 gadiem. Pēc statistikas datiem, jauno zemnieku Latvijā nav pārāk daudz. Un tā ir viena no lauku attīstības problēmām. Manuprāt, lai veicinātu jaunatnes iesakņošanos laukos, nepietiek tikai ar morālu atbalstu vien. Tas jādara ar ekonomisku sviru palīdzību. Ja divi zemnieki — 32 gadus un 65 gadus veci — satiksies reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, tad, protams, lielāku atbalstu saņems jaunākais lauksaimnieks. Un tā ir pareiza politika. Ja dosim visiem vienādi, tad to var salīdzināt ar mēslu ārdītāju laukos, kas visu izkliedē vienmērīgi.

— Vai nebūs iespējams subjektīvs vērtējums?

— Nekādā gadījumā netiks pieļautas atlaides vērtēšanas kritērijiem. Nedrīkst būt situācija, ka, piemēram, komisijas pārstāvja subjektīvais viedoklis vai radniecīgās saites ir noteicošās. Es nesaku, ka tā notiek ikdienā, bet šādus gadījumus vispar nedrīkst pieļaut.

— Daži saimnieki jau sākuši projektu īstenošanu. Vai viņiem ir cerības saņemt SAPARD naudu?

— Nē. Finansējumu saņems par tiem projektiem, kurus apstiprinās tad, kad tiks izsludināti to pieteikšanās termiņi. Tas nenotiks agrāk, pirms tiks akreditēts Lauku atbalsta dienests un noslēgts finansu līgums starp ES un Latviju. Šādu informāciju jūnija sākumā sniedza ES lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers.

— Kāpēc SAPARD programmā nevar piedalīties, piemēram, Latvijas cukura pārstrādātāji, kartupeļu cietes, piena pulvera un sviesta ražotāji?

— ES uzskata, ka šiem produkcijas veidiem ir pārprodukcija vai dažāda veida tirgus politikas ierobežojumi, kas neatbilst ES finansējumam. Mums ir jāpiemērojas šiem noteikumiem, ja ES finansējums Latvijas laukiem ir nozīmīgs atbalsts — vienam Latvijas latam tiek likti pretī trīs lati. Ir jautājumi, kuros var rast kompromisu, un ir tādi, kuros — nevar.

— Uz SAPARD līdzekļiem tātad nevarēs pretendēt arī cukurbiešu audzētāji?

— Jā, bet tas nenozīmē, ka šīs kultūras audzētājiem nebūs nekāda atbalsta. Eiropas Komisijā SAPARD programmu vēlas redzēt kā mērķtiecīgi virzītu noteiktu programmu attīstībai, bet nevēlas, ka tajā tiek ierakstītas visas iespējamās nozares. Tāpat EK ir pret to, ka tikai Latvijas valdība izlemtu, kā rīkoties ar piešķirto finansējumu. ES atbalstīs konkrētas nozares. Kā galvenā nozare tiek minēta piensaimniecība, piena ražošana un pārstrāde, pēc tam cūkgaļas ražošana un graudkopība, dārzeņkopība, augļkopība. Ja kāda no nozarēm nav ietverta SAPARD programmā, tas nebūt nenozīmē, ka tā Latvijā iznīks. Ir jāpārskata nākamā gada valsts atbalsts.

— Vai ir vēl kādi nosacījumi, kas būtiski mūsu lauksaimniekiem?

— Skaidri noteikts, ka SAPARD atbalstu nevarēs izmantot, piemēram, jaunu MTZ traktoru iegādei. Līdzekļi tiks piešķirti, pērkot ES dalībvalstīs vai kandidātvalstīs ražotu tehniku. Latvijai šī problēma ir aktuāla, jo mūsu zemnieki iecienījuši Baltkrievijas ražojumus, tie ir krietni lētāki. Acīmredzot Latvija būs spiesta valsts līdzekļus izmantot šādas tehnikas iegādei. Tas savukārt nozīmē papildu rūpes Zemkopības ministrijai. No subsīdiju līdzekļiem varēs pirkt MTZ markas traktoru, bet no SAPARD līdzekļiem — "Valmet" markas vai citas firmas tehniku. Domāju, ka tas nesarežģīs dzīvi zemniekiem, bet gan ministrijas un Lauku atbalsta dienesta cilvēkiem, kuriem jāzina, kurā brīdī un no kura maciņa ņemt naudu.

Ir izstrādāti nosacījumi saimniecībām, kuras vēlas modernizēt tehniku vai iekārtas, bet tās lielums neatbilst konkurētspējīgas saimniecības nosacījumiem. Ja, piemēram, zemnieks tur mazāk par septiņām vai desmit govīm, tad mēs sakām — šogad varēs saņemt atbalstu, bet turpmāk nosacījumi tiks paaugstināti. Laikā no 2003.līdz 2005.gadam paredzēts, ka saimniecībā jābūt 15 govīm vai sivēnmātēm, vai 140 gaļas liellopiem. Pēc 2005.gada atbalsta pretendentiem jābūt jau 20 govīm, 20 sivēnmātēm vai 180 gaļas liellopiem. Zemniekiem jāizpilda arī tas, ka saimniecībai 50 procentu ienākumiem jābūt no lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās ražošanas.

Mēs vēlējāmies ierobežot finansējumu tiem uzņēmumiem, kuros ir ārvalstu kapitāla daļas, taču EK pret to kategoriski iebilda. Protams, ir iespēja variēt šajā situācijā. Lauku attīstības plāna iepriekšējā versijā noteicām, ka uzņēmumi, kuri pārstrādā ārpus Latvijas izcelsmes produkciju, saņems limitētu atbalstu. Šāds ierobežojums netika no EK puses atbalstīts. Protams, mums ir jāatbalsta vietējie ražotāji, taču nevaram liegt saņemt Eiropas naudu uzņēmējam, kurš izmanto ārvalstu izejvielas vai produkciju. Tas ir pretrunā ar Eiropas pamatidejām par brīvu kapitāla kustību un atvērtā tirgus principiem, kuri tomēr ir jāievēro konkurences politikā.

— Vai Lauku attīstības plānā ir arī nosacījumi, kurus nevarēs izpildīt?

— Tādu nav, kas apstādinātu SAPARD programmas ieviešanas gaitu un plāna apstiprināšanu EK. Bija vairāki stratēģiju konkretizējoši pasākumi, kas tika iekļauti dokumenta saturā. Esam pateikuši, kurp ejam. To, starp citu, vēlas zināt ne tikai Briseles ierēdņi, bet arī vietējie ražotāji. EK lasīs ap 190 lapu biezu materiālu, bet mūsu uzņēmējiem laukos šī lasāmviela būs aptuveni 20 lapu. Protams, zemnieki varēs izmantot konsultantu palīdzību, lai noskaidrotu jautājumus par SAPARD.

— Kas notiks, ja EK neapstiprinās Lauku attīstības plānu?

— Ir divi varianti. Optimistiskais — plāns jūlija beigās tiks izskatīts Briselē, Lauksaimniecības fonda komitejā, kas ir EK augsta līmeņa institūcija. Ja to apstiprinās, viens no SAPARD programmas īstenošanas priekšnoteikumiem būs izpildīts. Pesimistiskais variants — ja EK nebūs apmierināta ar plānā veiktajiem labojumiem un tas netiks izskatīts jūlijā, mums būs iespēja divpusējās sarunās noskaidrot problēmas un septembrī plānu atkārtoti iesniegt EK.

— Tas nozīmē, ka abas procedūras — gan Lauku attīstības plāna pieņemšana, gan Lauku atbalsta dienesta akreditācija —iespējamas vienlaikus?

— Jā, bet tas nav slikti, ja plānu apstiprinās vēlāk. Tas būs vieglāk īstenojams nekā tad, ja tiktu pieņemts gadu vai pusgadu pirms programmas uzsākšanas. Starp citu, vairums kandidātvalstu gatavojas plānus iesniegt tikai septembrī. Šajā ziņā mēs esam apsteiguši arī Lietuvu un Igauniju. Tomēr es esmu pārliecināts, ka, tuvojoties rudenim, SAPARD programmas sākšanu noteiks nevis Lauku attīstības plāns, bet gan maksājumu aģentūras akreditācija. Latvijā to plānots veikt septembrī.

Dagnija Muceniece

— "Latvijas Vēstnesim"